Tas tāpēc, ka 31.martā beidzas Kanādas un Baltijas valstu sadarbības piecu gadu programma, kas sākās 1994.gada 1.aprīlī. Programmas vadītājs ir Kanādas Urbanistikas institūts, un to finansē Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūra (CIDA). Šajā projektā piedalās arī Kanādā dzīvojošie latvieši, to vidū viens no Toronto pašvaldības vadītājiem Imants Purvs.

Vakardienas apspriedes ievadījumā runāja Rīgas, Tallinas un Viļņas pašvaldību vadības pārstāvji, kā arī Kanādas Urbanistikas institūta izpilddirektors Tibors Frenks, Kanādas Urbanistikas institūta Rīgas biroja vadītājs Andris Roze, Tallinas biroja vadītājs Ivo Volts, Viļņas biroja vadītāja Daļa Bardauskiene.

Apsveikuma vārdus konferencei veltīja Kanādas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Džeralds Skinners, Rīgas pilsētas mērs Andris Bērziņš, kā arī delegāciju vadītāji.

Rīdzinieki atzīmēja, ka šajos piecos gados Rīgas programmā iezīmējušies vairāki darbības virzieni, turklāt programmas rezultāti un ietekme guvusi plašu rezonansi ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pašvaldībās. Sadarbība tagad skar visus būtiskos Latvijas un Kanādas lielāko pilsētu kontaktu virzienus. Jau 1994.gada nogalē tika uzsākta Rīgas attīstības stratēģijas izstrādāšana, bet nākamā gada beigās stratēģijas pamatvirzieni tika pabeigti. Šajā ziņā būtiska loma tika ierādīta Rīgas attīstības plāna īstenošanai, transporta funkciju attīstībai un ekonomiskās attīstības programmai. Tās otrais posms galvenokārt tika orientēts uz ekonomisko jautājumu risināšanu, kas tirgus apstākļos ir vairāk nekā būtiski. Preses konferencē Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš aicināja izteikties savu priekšteci Māri Purgaili, kas atcerējās situāciju 1995.gada beigās, kad vajadzējis atbildēt uz jautājumu: bet ko šis projekts dos katram rīdziniekam? Māris Purgailis bilda, ka vēl pirms dažiem gadiem ļoti daudziem nav bijis skaidrības par to, ka šis ir ilglaicīgais risinājums, ka šādā situācijā rezultāti nav gaidāmi otrā rītā pie brokastgalda. Tagad jau ir vispārzināms, ka Kanādas valdība projekta realizēšanā ieguldījusi aptuveni 3 miljonus Kanādas dolāru un ka šādai nesavtībai attiecībā uz Baltijas valstīm būtībā nav robežu. Šo domu akceptēja arī kanādieši, kuri vēlreiz atgādināja, ka viņu izpratnē Baltijas valstis nav tāla sala pasaules okeānā, bet gan vitāli spēcīgas zemes, kurām padomju okupācijas gados bijusi liegta normālas attīstības iespēja.

Par abu valstu savstarpējām attiecībām konferencē runāja rīdzinieku pārstāvji Andris Roze, Ilgvars Francis, Eva Cerbule, Gunta Lukstiņa, kā arī citi eksperti, kuri atzīmēja, ka Latvijas un Kanādas sadarbība skārusi visas aktivitātes Rīgas attīstības stratēģijas izstrādāšanā. Jau pagājušā gada nogalē tika pabeigts Rīgas reģiona attīstības projekts, kas pašlaik nodots sabiedriskajai apspriešanai.

Latvijas situāciju konferences pirmās dienas ievadā vizuāli un priekšlasījuma ziņā lūkoja risināt Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis. Viņš īpaši pievērsās mūsu problēmām administratīvi teritoriālās reformas kolīziju sakarā, ar skaitļiem un faktiem demonstrēdams, ka situācija nebūt nav viennozīmīga un ka šajā ziņā ir vairāk jautājumu nekā atbilžu.

Šo divu dienu konference iecerēta ļoti plaša, vismaz ar 200 dalībniekiem no Latvijas pašvaldībām, ministrijām, Saeimas un citām institūcijām. Aptuveni 40 viesu tika ielūgti no Igaunijas, Lietuvas un Kanādas, galvenokārt rēķinoties ar projekta sadarbības partneriem. Sanāksmes lietišķo noskaņu nevarēja neietekmēt šīsnedēļas traģiskie notikumi Gulbenē, un arī Gulbenes pilsētas padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Kokars pieņēma "Latvijas Vēstneša" līdzjūtības apliecinājumus. Viņš teica, ka atvadīšanās no nejēdzīgās noziedzības upuriem būs sestdien, 27.februārī, pulksten 13.

Dienas otrajā pusē par Baltijas valstu attīstības perspektīvām, Pasaules bankas un Eiropas Savienības, kā arī citām problēmām runāja attiecīgo institūciju visu četru valstu pārstāvji. Šodien paredzētas grupu nodarbības, īpaši pievēršoties Igaunijas, Lietuvas un Latvijas specifiskajām problēmām.

Darba dienas gaitā konferences dalībnieki ar gandarījumu uzzināja, ka līdztekus šai sanāksmei mūsu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vents Balodis piedalās Jēkabpils rajona pašvaldību vadītāju, valsts iestāžu līderu un uzņēmēju sanāksmē par tematu "Rajona attīstības plānošana, problēmas un iespējamie risinājumi". Paredzētās tematikas loks bija ļoti plašs, domājot par rajona attīstības programmas realizēšanas iespējām, reģionālās attīstības politiku, administratīvi teritoriālo reformu, kā arī par cietiem šobrīd aktuāliem jautājumiem, kas prasa neatliekamu risinājumu.

Bet jau šodien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvalde Pasaules tirdzniecības centrā rīko Latvijas pilsētu un rajonu pašvaldību vadītāju sanāksmi, kas galvenokārt būs veltīta mūsu valsts kultūras politikas īstenošanai, valsts un pašvaldību atbildības sadalei kultūras jomā, mūzikas un mākslas skolu attīstības perspektīvām pašvaldību administratīvajās teritorijās un citām būtiskām ievirzēm.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Kanādas Urbanistikas institūta izpilddirektors Tibors Frenks

Toronto (Kanāda) pašvaldības pārstāvis Imants Purvs

Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš un Kanādas vēstnieks Džeralds Skinners