Ministru kabineta ārkārtas sēdē: 2010.gada 15.novembrī

FM: Par budžeta konsolidācijas priekšlikumu 2011. un 2012.gadam

15.novembrī Ministru kabineta ārkārtas sēdē Finanšu ministrija prezentēja valdībai priekšlikumu par budžeta konsolidāciju 2011. un 2012.gadam.

Valdība akceptēja Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2011.–2013.gadam un informatīvo ziņojumu “Par 2011.gada valsts budžetā īstenojamiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem un fiskālās konsolidācijas apjomu 2011.gadam”.

Pašreizējais ekonomiskās un fiskālās situācijas novērtējums un prognozes liek secināt, ka valdības nospraustais mērķis sasniegt budžeta deficīta līmeni zem 3% no IKP 2012.gadā prasa divos gados veikt kopbudžeta konsolidāciju par 590 miljoniem latu.

Kopējā konsolidācijas stratēģija

Finanšu ministrija uzskata, ka budžeta konsolidācijas projekts jāskata divu gadu griezumā, jo:

• ir jāsabalansē konsolidācijas apjoms starp diviem gadiem, neatstājot visus smagākos lēmumus uz pēdējo brīdi, proti, 2012.gada budžetu;

• atsevišķi konsolidācijas pasākumi var izraisīt inflācijas pieaugumu, tādēļ tie drīzāk būtu īstenojami 2011.gadā, nevis 2012.gadā;

• vairāki konsolidācijas pasākumi ir tādi, kam ir ilgtermiņa ietekme, proti, par tiem izlemjot 2011.gadā, reāli rezultāti būs tikai 2012.gadā.

Lai to sasniegtu, 2011.gada budžeta fiskālās konsolidācijas apmērs būs 280 miljoni latu, kas atbilstoši šā brīža novērtējumam nodrošinās 2011.gada budžeta deficītu zem 6% no IKP (pēc ESA 95 metodoloģijas). Šāds lēmums ļauj:

• sasniegt valdības deklarācijā noteikto kopbudžetu,

• nodrošinot, iespējams, fiskālas manevra iespējas pie ekonomiskiem riskiem eiro zonā un Baltijas reģionā,

• mazina konsolidācijas apjomu 2012.gadam.

2012.gada budžeta konsolidācijas nepieciešamības novērtējums šobrīd saglabājas 310 miljonu latu apjomā, tomēr paredzams, ka ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās apstākļos 2011.gada vidū šo novērtējumu varētu mainīt uz zemāku.

Konsolidācijas paketes priekšlikumi

Finanšu ministrijas priekšlikums piedāvā veikt konsolidāciju divos posmos:

1. Veikt pasākumus sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu stabilizācijai vidējā termiņā, nodrošinot 2011.gadā speciālajā budžetā 106,6 miljonu latu papildu ieņēmumus.

Ņemot vērā arvien pieaugošo sociālā budžeta deficītu, tiek piedāvāts uz pārejas laiku (līdz atjaunosies ekonomiskā izaugsme, kas ļaus veidot budžetā pārpalikumu) samazināt iemaksas fondēto pensiju shēmā līdz 0,5% (papildu ieņēmumi pensiju speciālajā budžetā 2011.gadā 77,7 miljoni latu, 2012.gadā – 165 miljoni latu).

Tiek piedāvāts arī paaugstināt minimālo algu no pašreizējiem 180 latiem uz 200 latiem mēnesī, kas palielinās tieši mazāk nodrošināto iedzīvotāju ienākumus, kā arī mazinās ēnu ekonomikas apjomu.

Saglabājot nemainīgu kopējo nodokļu slogu uz darbaspēku, mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas maksājumu proporcijas, vienlaikus veicot iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma palielināšanu darba ņēmējam līdz 45 latiem mēnesī un atvieglojumus par apgādājamajiem līdz 70 latiem mēnesī. Tādējādi speciālajā budžetā plānotais deficīts tiktu samazināts par 55,1 miljonu latu.

Turklāt līdz ar šādām izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek padarīts vairāk progresīvs un sociāli atbildīgāks, jo lielāku ieņēmumu samazinājumu sajutīs tieši strādājošie bez apgādājamajiem ar algu virs 1000 latiem mēnesī. Savukārt strādājošie ar diviem apgādājamiem, kas pelna 300 latus mēnesi, saņemtu pat par trīs latiem vairāk nekā pie spēkā esošās nodokļu politikas.

Lai vairāk atbalstītu tās iedzīvotāju grupas, kas vissmagāk izjūt ekonomiskās krīzes ietekmi, tiek piedāvāts turpmāk ģimenes valsts pabalstu izmaksāt tikai trūcīgām (vai maznodrošinātām) ģimenēm ar bērniem, bet palielinātā apmērā.

Lai līdzsvarotu izdevumu samazinājumu pašvaldību budžetos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājuma, bez plānotajām nekustamā īpašuma nodokļa politikas izmaiņām, kas radīs papildu ieņēmumus pašvaldību budžetos, Finanšu ministrija piedāvā ieviest speciālu 13,3 miljonu latu dotāciju pašvaldībām ar zemākajiem vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas. Līdz ar to kopējais fiskālās konsolidācijas apjoms pašvaldību budžetos veidotos tikai 3,2% no kopējiem 2011.gadam prognozētajiem izdevumiem, un to vairāk izjutīs turīgākās pašvaldības.

2. Pārējie izdevumu samazināšanas un ieņēmumu palielināšanas pasākumi 173,4 miljonu latu apmērā.

• Izdevumu samazināšana, kas pamatā balstīta uz detalizētu funkciju izvērtējumu, tātad nav lineārs samazinājums, bet gan vērsts uz tām jomām, kurās ir iespējas veikt atsevišķu pasākumu finansēšanu samazinātā apmērā, kā arī paredzot subsīdiju un dotāciju daļēju samazinājumu. 2011.gadā fiskālais ieguvums ir 51,8 miljoni latu, bet 2012.gadā paredzēts samazinājums vēl lielākā apjomā.

Kopējais izdevumu samazinājums, ieskaitot sociālās politikas mērķtiecīgāku finansējuma izlietojumu, 2011.gadā valsts budžetā plānots 79 miljonu latu apmērā.

• Pasākumi ieņēmumu palielināšanai kopumā par 121,6 miljoniem latu:

– pakāpeniska nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšana, ceļot likmi, kā arī uzlabojot iekasēšanu. Fiskālais ieguvums 2011.gadā – 6,8 miljoni latu, bet 2012.gadā – 7,7 miljoni latu;

– patēriņa aplikšana ar papildu nodokli, saglabājot kontroli pār inflāciju. Tiek piedāvāts palielināt PVN pamata likmi par 1%, savukārt PVN samazinātās likmes palielināt par diviem procentu punktiem. Šie ir pasākumi, ko var izmantot vienīgi 2011.gada konsolidācijas paketē, jo tie viennozīmīgi radīs inflācijas spiedienu, kurš nebūtu pieļaujams 2012.gadā. Fiskālais ieguvums 2011.gadam plānots 66 miljoni latu;

– citi pasākumi valsts ieņēmumu palielināšanai – piedāvāti tādi pasākumi kā banku stabilitātes nodevas ieviešana, fiskālais ieguvums gaidāms arī no ēnu ekonomikas mazināšanas plāna ieviešanas, kā arī valsts kapitāla daļu efektīvākas apsaimniekošanas.

Kopumā šobrīd Finanšu ministrijas piedāvājums nodrošina nepieciešamo konsolidācijas apjomu – 280 miljonus latu 2011.gada budžetā, tomēr skaidrs, ka 2012.gada budžeta konsolidācija 310 miljonu latu apmērā atkarīga gan no tā, cik liels ieguvums būs no ekonomiskās izaugsmes, kā arī no tā, vai tiks īstenotas kvalitatīvas reformas tajās nozarēs, kurās valsts nodrošina būtisku finansējumu, piemēram, izglītībā un veselības aprūpē.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa