Valsts kanceleja: Par administratīvajiem šķēršļiem komersantu jomā

12.novembrī notika Valsts kancelejas rīkota diskusija par funkciju audita komersantu uzraudzības jomā secinājumiem un priekšlikumiem, kurā piedalījās vairāk nekā 40 nozaru asociāciju, ministriju, uzraugošo iestāžu pārstāvji un uzņēmēji.

Diskusijas notika trīs tematiskās darba grupās par būvniecības un ugunsdrošības, ķīmijas un farmācijas, kā arī viesnīcu, restorānu un pārtikas apstrādes jautājumiem. Dalībnieki vienojās, ka vairāku funkciju auditā identificēto problēmu novēršanai jāuzlabo sadarbība un komunikācija starp uzraudzības iestādēm un komersantiem. Tāpat diskusijā norādīja, ka administratīvā sloga mazināšana nav uztverama vienkāršoti, jo valsts izvirzīto prasību līmenis ir nosacījums nozaru un industriju attīstībai un valsts konkurētspējai, jo augstu kvalitātes standartu nodrošināšana nav iespējama bez noteiktu prasību izvirzīšanas un ievērošanas. Diskusijas dalībnieki secināja, ka Latvijas apstākļos ir jāattīsta nozaru komersantu pašorganizēšanās un paškontrole, pašiem komersantiem nozares ietvaros vienojoties par prasībām.

Dalībnieki tika iepazīstināti ar pētījuma ietvaros izstrādāto “Ceļa karti”, kas nozaru griezumā aptver nepieciešamās darbības uzņēmumu dzīves ciklā un parāda nepieciešamas darbības uzņēmuma dibināšanā, administratīvo prasību izpildē un uzņēmumu likvidācijā. “Ceļa kartes” raisīja lielu interesi diskusiju dalībnieku, tostarp valsts kontrolējošo institūciju, vidū.

Diskutējot par būvniecības un ugunsdrošības jautājumiem, dalībnieki secināja, ka vairākas no funkciju auditā uzrādītajām problēmām risinājumu gaida jaunajā Būvniecības likumprojektā, tādēļ pētījuma secinājumi tiks virzīti uz Saeimu. Kā aktuālākie jautājumi tika izvirzīti būvniecības ieceru saskaņošanas procesa vienkāršošana maza izmēra būvēm, kā arī sabiedriskās apspriešanas procesa uzlabošana, to īstenojot teritoriālā plāna izstrādes stadijā, kā tas tiek praktizēts Igaunijā, Lietuvā un Somijā.

Diskutējot par jautājumiem apstrādes un farmācijas jomā, dalībnieki atbalstīja vienas pieturas principa ieviešanu atsevišķu prasību ievērošanā vides aizsardzības jomā. Vienojās, ka nepieciešams pārskatīt pārskatu sniegšanas prasības vides aizsardzības jomā, vienlaikus uzsverot, ka par minēto jautājumu risināšanas nepieciešamību ir aizdomājusies arī ES, kas nespēj apstrādāt dalībvalstu iesniegto informāciju tās apjoma un nepārskatāmības dēļ. Kā aktuālākie jautājumi turpmākām diskusijām tika izvirzīta nepieciešamība stiprināt Zāļu valsts aģentūras kapacitāti atbalsta sniegšanai komersantiem eksporta veicināšanai, kā arī novērtēt uztura bagātinātāju apriti un turpmākās kontroles iespējas, ņemot vērā sabiedrības drošības un veselības aspektu.

Diskusijas beigās Valsts kancelejas direktora vietniece Baiba Pētersone pateicās diskusijas dalībniekiem – iestāžu un uzņēmumu vadības pārstāvjiem – par dalību un ieguldījumu diskusijās par administratīvā sloga mazināšanu komersantiem.

Iepriekš informējām, ka funkciju auditā komersantu uzraudzības jomā tika izstrādātas 75 rekomendācijas, kuru īstenošanas gadījumā ir iespējams samazināt uzņēmumu kontrolējošo iestāžu izdevumus par 8,2 miljoniem latu un komersantu izdevumus – par 19,7 miljoniem latu. Funkciju audits norāda, ka galvenie veidi, kā iespējams samazināt ar normatīvo regulējumu uzlikto slogu komersantiem, ir dažādu atvieglojumu un minimālo sliekšņu paredzēšana; retāka un mazāka apjoma informācijas iesniegšana valsts institūcijām; informācijas un dokumentu elektroniskās aprites veicināšana un efektīvāka datu apmaiņa pašu kontrolējošo institūciju starpā.

Diskusija par administratīvo šķēršļu mazināšanu tiks turpināta Valsts kancelejas un Latvijas Darba devēju konfederācijas rīkotajā konferencē “Labāks regulējums efektīvai pārvaldībai un partnerībai”, kas notiks 25. un 26.novembrī.

Diskusijas tiek rīkotas ar Valsts kancelejas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana” atbalstu. Projekta mērķis ir veicināt valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku, jo īpaši to darbinieku, kas ikdienā saskaras ar uzdevumu izstrādāt normatīvo aktu projektus, zināšanu līmeņa celšanos par administratīvā sloga problemātiku un administratīvā sloga samazināšanas nozīmi, ietverot darba praktiskos aspektus, tai skaitā administratīvā regulējuma analīzes metodes administratīvā sloga identificēšanai un novērtēšanai.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments