Ministru kabineta ārkārtas sēdē: 2010.gada 12.novembrī

EM: Par valsts kapitāldaļu pārvaldi akciju sabiedrībās “Citadele” un “Parex banka”

Lai veiksmīgi realizētu Eiropas Komisijā apstiprināto valsts atbalsta restrukturizācijas plānu akciju sabiedrībās “Citadele” un “Parex banka”, Ministru kabinets 12.novembrī grozījis VAS “Privatizācijas aģentūra” statūtus, palielinot tās pamatkapitālu par pieciem miljoniem latu. Šim nolūkam tiks izmantoti aģentūras rezerves fonda līdzekļi, kas veidojas no aģentūras atskaitījumiem no ieņēmumiem par valsts mantas privatizāciju, t.i., 10% no ieņēmumiem.

Privatizācijas aģentūra “Citadeles” un “Parex bankas” pārvaldi finansē no pašu ienākumiem. Valsts aktīvu pārvaldīšana “Parex bankā” Privatizācijas aģentūrai tika uzdota 2009.gadā, un Ministru kabinets 12.novembrī atzinis to arī pašlaik par efektīvāko pārvaldes modeli kā “Parex bankā”, tā “Citadelē”.

Valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” tika izveidota 1994.gadā, lai nodrošinātu valsts īpašuma privatizācijas procesu. Laika gaitā Privatizācijas aģentūrai papildus tika uzticētas arī citas pārvaldes funkcijas, t.sk. dzīvojamā fonda privatizācija, privatizācijas sertifikātu uzskaite un to izmantošanas kontrole, kā arī valsts piederošo kapitāla daļu (akciju) atsavināšana.

Pamatā Privatizācijas aģentūra līdzekļus nopelna, organizējot valsts mantas privatizāciju, t.i., saņemot noteiktu procentu no ieņēmumiem, kas iegūti, pārdodot mantu, kas nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju un komercdarbības veikšanai.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju

12.novembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma zināšanai Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2011.–2013.gadam, kā arī akceptēja ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes iestāžu bāzes izdevumus 2011.gadam, kas būs pamats turpmākām diskusijām par fiskālās konsolidācijas pasākumiem.

“Finanšu ministrija ir sagatavojusi piesardzīgu valsts vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju. Jau tagad var novērot, ka ir sākusies mērena Latvijas, kā arī Baltijas reģiona kopējās ekonomikas attīstības atjaunošanās. Tas ir valdības stingras fiskālās politikas darba rezultāts, jo Latvija laikus spēja veikt nepieciešamo budžeta konsolidāciju iepriekšējos gados, kaut citas Eiropas Savienības dalībvalstis to iesāks veikt tikai tagad. Tādējādi mēs jau esam nodrošinājuši labus priekšnosacījumus mūsu valsts konkurētspējas paaugstināšanai un valsts turpmākajai attīstībai,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Ņemot vērā aktuālos šā gada trešā ceturkšņa IKP pieauguma rādītājus (pieaugums par 2,7% pret 2009.gada attiecīgo periodu), 2010.gadam FM prognozē IKP samazinājumu par 0,4%, 2011.gadam pieaugumu par 3,3%, 2012.gadam – pieaugumu par 4% un 2013.gadam – pieaugumu par 3,9%.

Ekonomisko izaugsmi galvenie veicinošie faktori būs rūpniecības attīstība, mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums un eksporta apjomu pieaugums. Lai turpmāk palielinātu rūpniecības izlaides apjomus, uzņēmumiem būs jāinvestē un jāpalielina sava ražošanas jauda. FM prognozē, ka ir sagaidāms nodarbinātības uzlabojums arī 2010.gada otrajā pusē un turpmāka šā procesa pozitīva attīstība ir atkarīga no turpmākās ekonomiskās aktivitātes.

FM prognozētais inflācijas līmenis 2011.gadā ir 1,1%, 2012.gadā – 1,5% un 2013.gadā – 2%. Būtiskākais inflāciju veicinošais riska faktors ir cenu līmeņa izmaiņas pasaules resursu tirgos (galvenokārt energoresursu). Savukārt nelabvēlīgā situācija darba tirgū, kas ierobežo algu izmaiņas, un arvien zemais iekšējā patēriņa līmenis ierobežos cenu līmeņa palielināšanos.

Galvenie makroekonomiskās attīstības scenārija riski ir konsolidācijas pasākumi ES dalībvalstīs, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu. Tāpat 2010.gada otrajā pusē un 2011.gada pirmajā pusē pasaules vadošajās tautsaimniecībās sagaidāma vājāka izaugsme nekā gada pirmajā pusē, kas var negatīvi ietekmēt arī Latvijas tautsaimniecības attīstību 2011.gadā.

Tāpat ārkārtas sēdē valdība vienojās par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts budžeta bāzes izdevumiem 2011.–2012.gadam. Plānotie valsts budžeta bāzes izdevumi 2011.gadam ir 4,8 miljardi latu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa