Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Apsardzes darbības likumā

Izdarīt Apsardzes darbības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 12.nr.; 2008, 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 4.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “izņemot gadījumus, kad tiek veikta personas apsardze (miesassardze)”.

2. Papildināt I nodaļu ar 4.¹ pantu šādā redakcijā:

“4.¹ pants. Apsardzes komersantu, iekšējās drošības dienestu, apsardzes darbinieku, speciālo atļauju (licenču) un apsardzes sertifikātu uzskaite

(1) Ziņas par apsardzes darbības veikšanai izsniegtajām speciālajām atļaujām (licencēm), iekšējās drošības dienesta reģistrācijas apliecībām un apsardzes sertifikātiem, kā arī par apsardzes komersantiem, iekšējās drošības dienestiem un to dalībniekiem, darbiniekiem un pārvaldes (pārstāvības) amatpersonām, kurām šajā likumā ir paredzēti ierobežojumi, Valsts policija reģistrē licenču un sertifikātu reģistrā. Licenču un sertifikātu reģistra pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

(2) Licenču un sertifikātu reģistrā reģistrējamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve šajā reģistrā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.”

3. Aizstāt 5.panta ceturtajā un piektajā daļā vārdus “Iekšlietu ministrija” ar vārdiem “Valsts policija”.

4. Izslēgt 7.panta otrajā daļā vārdus “un izpildi”.

5. Papildināt 8.panta otro daļu ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) noslēdzot līgumu ar apsardzes darbinieku, izsniegt viņam nodarbinātā apliecību. Nodarbinātā apliecībā norāda darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu vai darba atļaujas numuru (Latvijā nodarbinātajiem ārzemniekiem), darba līguma vai uzņēmuma līguma noslēgšanas datumu un numuru, apsardzes komersanta nosaukumu. Nodarbinātā apliecībā ir apsardzes komersanta zīmogs, kā arī darbinieka fotogrāfija;

4) veicot apsardzes darbību, novērtēt iespējamos riskus apsargājamam objektam, veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu iespējamos apdraudējumus apsargājamā objekta drošībai, kā arī pret apsargājamo objektu vērstus likumpārkāpumus.”

6. Papildināt 9.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Iekšējās drošības dienests apsardzes darbību var uzsākt pēc tam, kad tas reģistrēts Valsts policijā, izņemot šā panta trešajā daļā paredzēto gadījumu. Iekšējās drošības dienests nedrīkst sniegt apsardzes pakalpojumus.”

7. Papildināt likumu ar 9.¹ un 9.² pantu šādā redakcijā:

“9.¹ pants. Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas anulēšana

(1) Iestādes, komersanta vai organizācijas iekšējās drošības dienesta reģistrāciju anulē, ja:

1) iekšējās drošības dienesta darbība ir vērsta pret valsti vai sabiedrības likumīgajām interesēm;

2) iekšējās drošības dienests pārkāpj vai nepilda šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības;

3) iestāde, komersants vai organizācija apzināti sniegusi nepatiesas ziņas, lai reģistrētu iekšējās drošības dienestu;

4) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums;

5) konstatēts, ka uz iekšējās drošības dienesta vadītāju attiecas šā likuma 9.pantā noteiktie ierobežojumi.

(2) Lēmumu par iestādes, komersanta vai organizācijas iekšējās drošības dienesta reģistrācijas anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

9.² pants. Iekšējās drošības dienesta tiesības un pienākumi

Iestādes, komersanta vai organizācijas iekšējās drošības dienestam ir šā likuma 8.pantā noteiktās tiesības un pienākumi.”

8. Izteikt 11. un 12.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Apsardzes sertifikāts

(1) Apsardzes sertifikātu fiziskajai personai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz pēc attiecīgas apmācības un kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanas. Apsardzes sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi.

(2) Apsardzes sertifikātu aizliegts izsniegt personai:

1) kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, — pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kura ir notiesāta par šīs daļas 1.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, atbrīvojot no soda vai soda izciešanas, — agrāk par gadu pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda vai soda izciešanas spēkā stāšanās;

3) kura atbrīvota no kriminālatbildības par šīs daļas 1.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, — agrāk par gadu pēc lēmuma spēkā stāšanās;

4) kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības par šīs daļas 1.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, — pirms pārbaudes laika beigām;

5) kurai kriminālprocesā piemērots apsūdzētā statuss par šīs daļas 1.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu;

6) kura administratīvi sodīta par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, par sīko huligānismu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, — ja nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes.

(3) Par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu un apsardzes sertifikāta izsniegšanu, kā arī par apsardzes sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu un apsardzes sertifikāta dublikāta izsniegšanu maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(4) Valsts policija anulē apsardzes sertifikātu, ja:

1) apsardzes darbinieks pārkāpj šajā likumā noteiktās apsardzes darbinieka tiesības vai nepilda pienākumus;

2) apsardzes darbinieks neievēro šajā likumā noteiktos fiziska spēka, speciālo līdzekļu un dienesta suņu izmantošanas nosacījumus;

3) ir konstatēti šā panta otrajā daļā paredzētie ierobežojumi.

(5) Lēmumu par atteikšanos izsniegt apsardzes sertifikātu vai pagarināt tā derīguma termiņu vai par apsardzes sertifikāta anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma par apsardzes sertifikāta anulēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(6) Persona, kurai anulēts apsardzes sertifikāts, jaunu sertifikātu ir tiesīga saņemt pēc šā panta pirmajā daļā paredzētā apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanas, bet ne agrāk kā gadu pēc tam, kad pieņemts lēmums par apsardzes sertifikāta anulēšanu.

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā fiziskajai personai izsniedzams apsardzes sertifikāts, tā dublikāts un pagarināms apsardzes sertifikāta derīguma termiņš, kārtību, kādā anulējams apsardzes sertifikāts, kā arī kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu, apsardzes sertifikāta izsniegšanu, apsardzes sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu un apsardzes sertifikāta dublikāta izsniegšanu.

12.pants. Apsardzes darbinieka tiesības un pienākumi

(1) Apsardzes darbiniekam, veicot apsardzes darbību, ir pienākums:

1) nēsāt līdzi apsardzes sertifikātu un nodarbinātā apliecību un pēc pieprasījuma uzrādīt to kontrolējošo valsts institūciju pārstāvjiem;

2) šajā likumā noteiktajos gadījumos ierobežojot personu tiesības un brīvības, pēc personas pieprasījuma nosaukt savu uzvārdu un apsardzes komersanta nosaukumu, uzrādīt nodarbinātā apliecību, kā arī sniegt paskaidrojumu, pamatojot katru konkrēto ierobežojumu;

3) nekavējoties sniegt informāciju Valsts policijai par gatavotu vai izdarītu noziedzīgu nodarījumu;

4) aizturēt personu, par kuru pastāv aizdomas, ka tā apsargājamā objektā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu, un nekavējoties par to informēt Valsts policiju, fiksēt lieciniekus, apsargāt notikuma vietu un nodrošināt tās neaizskaramību;

5) neizpaust trešajām personām informāciju par apsargājamā objekta apsardzes tehniskajām sistēmām, apsardzes organizāciju un citu informāciju, kas kļuvusi pieejama, veicot apsardzes darbinieka pienākumus.

(2) Apsardzes darbiniekam, veicot apsardzes darbību, ir tiesības:

1) prasīt, lai persona izbeidz prettiesisko darbību un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību, vai atkarībā no tās veiktajām darbībām lūgt attiecīgo personu atstāt apsargājamo objektu, kā arī izraidīt šo personu no apsargājamā objekta, ja tā nepakļaujas lūgumam un turpina pārkāpt apsargājamā objektā noteikto kārtību un šādu izraidījumu paredz apsargājamā objekta apsardzes noteikumi;

2) apsargājamā objektā pārbaudīt caurlaidi vai dokumentu, kas apliecina tā turētāja identitāti, ja tas ir nepieciešams, lai tiktu ievēroti apsardzes noteikumi, kuru izpildi uzdots kontrolēt apsardzes darbiniekiem;

3) lūgt, lai persona labprātīgi uzrāda personīgās mantas, transportlīdzekli vai kravu un tās atbilstību apstiprinošus dokumentus, ja šādas darbības ir paredzētas apsargājamā objekta apsardzes noteikumos. Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, tās personīgās mantas drīkst pārbaudīt tikai šīs personas vecāku vai likumisko pārstāvju klātbūtnē ar viņu atļauju. Ja nav klāt minētās personas vecāku vai likumisko pārstāvju, apsardzes darbinieks izsauc Valsts policiju.”

9. Papildināt 19.panta pirmo daļu pēc vārdiem “Apsardzes komersantam” ar vārdiem un skaitli “kas saņēmis 2.kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai”.

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Līdz šā likuma 11.panta septītajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2008.gada 20.novembra noteikumi Nr.945 “Noteikumi par apsardzes sertifikātu izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību un valsts nodevas maksāšanas kārtību un apmēru”.”

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 28.oktobrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 17.novembrī