Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) antīkie šaujamieroči — šaujamieroči, kas izgatavoti līdz 1899.gadam;

2) aprite — ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu izgatavošana (ražošana), remonts, iegādāšanās, realizēšana, kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts, ievešana Latvijā vai izvešana no tās, minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmantošana, pielietošana, apbalvošana ar tiem, to glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana un iznīcināšana;

3) atkārtotas darbības šaujamierocis — šaujamierocis, kurā pēc katra šāviena jaunu patronu no magazīnas vai cilindra ievada ar roku darbināms mehānisms;

4) aukstais ierocis — priekšmets, kam piemīt ieroča pazīmes un kas paredzēts bojājumu nodarīšanai, izmantojot cilvēka muskuļu spēku vai speciālus mehānismus;

5) automātiskais šaujamierocis — šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt vairākus šāvienus;

6) dienesta šaujamieroči — valsts un pašvaldību iestādēm un privāto tiesību juridiskajām personām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, piederoši šaujamieroči, kas paredzēti dienesta vai darba pienākumu pildīšanai;

7) eksports — Latvijā ražotu vai no citām valstīm ievestu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu izvešana no Latvijas realizēšanai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai citās valstīs;

8) elektrošoka ierīce — speciālais līdzeklis, kura augstsprieguma elektriskais lādiņš īslaicīgi paralizējoši iedarbojas uz cilvēka vai dzīvnieka organismu;

9) garstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kura stobra garums pārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums pārsniedz 600 milimetrus;

10) gāzes baloniņš — speciālais līdzeklis, kas pildīts ar sašķidrinātu gāzi, kurai ir īslaicīga kairinoša vai paralizējoša iedarbība;

11) gāzes pistole (revolveris) — ierocis, kas konstruktīvi paredzēts tikai patronām ar kairinošu vai paralizējošu vielu saturošas gāzes mikrodaļiņām, lai īslaicīgi iedarbotos uz cilvēka organismu;

12) glabāšana — ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu turēšana atļautā vietā, ievērojot noteiktās drošības prasības;

13) gludstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kuram ir gludas vismaz divas trešdaļas no stobra urbuma garuma, skaitot no patrontelpas;

14) iegādāšanās — ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu iegūšana īpašumā vai valdījumā;

15) ierocis — priekšmets vai mehānisms, kas speciāli radīts dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai;

16) ieroča kopija — oriģinālā ieroča precīzs atdarinājums, kas nav derīgs lietošanai un kam ir tikai izziņas avota vai dekoratīvas funkcijas;

17) ieroča pārvadāšana — nepielādēta un atsevišķi no munīcijas iesaiņota ieroča pārvadāšana, pārnēsāšana vai citāda pārvietošana sev līdzi tādā veidā, ka tā pielietošana nav iespējama;

18) ieroča remonts — ieroča defektu novēršana vai ieroča pielāgošana īpašnieka individuālajām vajadzībām;

19) imports — citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai citās valstīs ražotu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu ievešana Latvijā realizēšanai vietējā tirgū;

20) īsstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kura stobra garums nepārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums nepārsniedz 600 milimetrus;

21) izgatavošana — dažādu veidu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu rūpnieciska, amatnieciska vai individuāla ražošana;

22) kalibrs — šaujamieroča stobra iekšējais diametrs, šāviņa vai čaulas nosacītais izmērs;

23) klasifikācija — ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iedalījums kategorijās atbilstoši to tehniskajiem parametriem un lietojumam;

24) kolekcija — ieroču vai munīcijas krājums, kuram ir zinātniski tehniska, mākslas, vēstures, kriminālistiska vai citāda izziņas avota nozīme;

25) lielas enerģijas pneimatiskais ierocis — pneimatiskais ierocis, kura šāviņa sākumenerģija ir lielāka par 12 džouliem;

26) marķēšana — tādu īpašu atzīmju vai numuru iestrādāšana uz ieroča, tā būtiskajām sastāvdaļām un munīcijas, kas ļauj to atšķirt no citiem ieročiem, to sastāvdaļām un munīcijas;

27) mazas enerģijas pneimatiskais ierocis — pneimatiskais ierocis, kura šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus;

28) militārie šaujamieroči un speciālie līdzekļi — speciāli militārajām vajadzībām ražoti šaujamieroči un speciālie līdzekļi, kas paredzēti dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai, kā arī šo ieroču un speciālo līdzekļu munīcija, sastāvdaļas un palīgierīces;

29) munīcija — priekšmeti, kas konstruktīvi izgatavoti šāviena izdarīšanai un paredzēti dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai;

30) nēsāšana — pielietošanai gatava ieroča vai speciālā līdzekļa pārnēsāšana sev līdzi ārpus glabāšanas vietas;

31) pārsūtīšana — ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu pārvietošana pa pastu, ar bagāžu vai ar trešo personu starpniecību;

32) patrona — šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) munīcija (ar šāviņu vai bez tā), kurā vienā veselumā apvienots propelents (šaujampulveris), aizdedzināšanas ierīce (kapsele) un čaula (var nebūt);

33) pneimatiskais ierocis — ierocis, no kura lodi, bultu vai citu šāviņu izšauj ar saspiestas gāzes palīdzību;

34) pusautomātiskais šaujamierocis — šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt tikai vienu šāvienu;

35) realizēšana — ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu pārdošana, maiņa, dāvināšana, pārreģistrēšana vai citāda nodošana citai personai īpašumā vai valdījumā;

36) salūtpatrona — patrona, kurai nav šāviņa un kura paredzēta šaušanas imitācijai, salutēšanai vai signāla došanai;

37) speciālie līdzekļi — ķīmiskās vielas, priekšmeti vai mehānismi, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, bet nav ieroči;

38) šaujamierocis — pārnēsājams ierocis ar stobru vai bez tā, kurā, šaujampulverim sadegot, šāviņš saņem kinētisko enerģiju virzes kustībai gāzu spiediena rezultātā;

39) šaujamieroča būtiskā sastāvdaļa — stobrs, aizslēgs, patronu nodalījums (patronu cilindrs, mehānismu kārba vai rāmis), kas ietverts šaujamieroču kategorijā;

40) šaujamieroča sastāvdaļa — jebkurš elements vai tā aizstājējs, kas ir speciāli konstruēts šaujamierocim un nepieciešams tā darbināšanai, ieskaitot stobru, rāmi, pastobri, mehānismu kārbu vai rāmi, patronu cilindru, sprūdu un aizslēgu, un jebkura ierīce, kas konstruēta vai pielāgota šaujamieroča šāviena skaņas klusināšanai, kā arī liesmu slāpētājs;

41) šāviņš — lode, renkulis, skrots, bulta vai citi priekšmeti vai vielas, kas paredzēti vai pielāgoti šaušanai no ieroča vai izšauti no ieroča;

42) traumatiskais šaujamierocis — šaujamierocis, kurš konstruktīvi paredzēts tikai patronām ar samazinātu šaujampulvera vai cita propelenta daudzumu, kura patronas šāviņš ir izgatavots no tāda materiāla, kas samazina iespēju nodarīt cilvēka vai dzīvnieka dzīvībai bīstamus miesas bojājumus, un kurš Latvijā klasificēts kā traumatiskais šaujamierocis;

43) viena šāviena šaujamierocis — šaujamierocis, kuram nav magazīnas vai cilindra un kurā munīciju (patronu) pirms katra šāviena ieliek ar roku;

44) vītņstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kuram stobra urbumā visā tā garumā izveidotas spirālveida gropes, kas izraisa lodes rotāciju, izņemot šaujamieročus, kuri paredzēti šaušanai ar gludstobra šaujamieroču munīciju un Latvijā klasificēti kā gludstobra šaujamieroči.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus attiecībā uz ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu apriti Latvijā, kā arī noteikt šo priekšmetu klasifikāciju, aizliegumus un ierobežojumus attiecībā uz šiem priekšmetiem, lai garantētu personu un sabiedrības drošību.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz ieročiem, munīciju, speciālajiem līdzekļiem un to sastāvdaļām, izņemot:

1) antīkos šaujamieročus un to atdarinājumus, ja no tiem nevar šaut ar patronu, kas paredzēta aizliegtajiem šaujamieročiem vai šaujamieročiem, kuru apritei nepieciešama Valsts policijas atļauja;

2) ieroču kopijas un ieročus, kas dezaktivēti — padarīti nederīgi šāviena izdarīšanai tādējādi, ka visas šaujamieroča būtiskās sastāvdaļas ir kļuvušas neatgriezeniski nelietojamas un nav noņemamas, aizvietojamas vai maināmas tā, ka tas ļautu šaujamieroci jebkādā veidā padarīt derīgu šaušanai, ja šīs pārmaiņas ir oficiāli apstiprinātas Valsts policijā;

3) rūpnieciski ražotus sertificētus instrumentus, kuros izmantoti šaujamieroču darbības principi vai konstrukcijas un kurus var izmantot tikai paredzētajiem mērķiem;

4) zemūdens medību ieročus un to munīciju;

5) ar gāzes spiediena spēku darbināmus marķierus, kas izskatās kā šaujamieroči un šauj ar želatīna bumbām, kuras ir pildītas ar krāsvielu un trāpījuma vietā izšķīst, to iezīmējot (peintbola ieročus);

6) ar elektromotora, atsperes vai gāzes spiediena spēku darbināmus priekšmetus, kas izskatās kā šaujamieroči un paredzēti šaušanai ar plastmasas bumbiņām, kuru sākumenerģija nepārsniedz četrus džoulus.

(2) Par šaujamieroci uzskata arī priekšmetu, kas paredzēts vai var tikt pielāgots, lai šaujampulvera iedarbības rezultātā raidītu šāviņu, ja tas izskatās kā šaujamierocis vai ir maskēts kā cits priekšmets un tā konstrukcija vai materiāls, no kura tas izgatavots, ļauj to pārveidot šāviņa raidīšanai šaujampulvera iedarbības rezultātā, izņemot priekšmetus, kas:

1) dezaktivēti;

2) paredzēti trauksmes radīšanai, signalizēšanai, dzīvības glābšanai, dzīvnieku kaušanai, zvejai ar harpūnu vai arī rūpnieciskām vai tehniskām vajadzībām, ja vien tos var izmantot tikai minētajiem nolūkiem.

II nodaļa
Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu klasifikācija

4.pants. Ieroču un munīcijas klasifikācija Latvijā

(1) Latvijā atļauta tikai tādu šaujamieroču, munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču aprite (izņemot militāro ieroču un munīcijas apriti), kas ir klasificēti Valsts policijā.

(2) Ieročus un munīciju klasificē, iedalot tos atbilstoši tehniskajiem parametriem un lietojumam.

(3) Viena veida, markas (sistēmas), modeļa un kalibra šaujamieroci un munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroci var klasificēt vairākiem lietojuma veidiem.

(4) Kārtību, kādā Valsts policija klasificē šaujamieročus, munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, nosaka Ministru kabinets.

5.pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu klasifikācija atbilstoši to lietojumam

Ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus atbilstoši to lietojumam iedala šādi:

1) militārie šaujamieroči, munīcija un speciālie līdzekļi;

2) dienesta šaujamieroči, gāzes ieroči, pneimatiskie ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi, kas paredzēti sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai, dienesta vai darba pienākumu pildīšanai;

3) pašaizsardzības ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi;

4) medību ieroči un to munīcija;

5) sporta ieroči un to munīcija;

6) kolekciju ieroči un to munīcija.

6.pants. Ieroču un munīcijas tehniskā klasifikācija

(1) A kategorijas ieroči un munīcija ir:

1) militārie ieroči un to munīcija;

2) automātiskie šaujamieroči;

3) šaujamieroči, kas maskēti kā citi priekšmeti;

4) pistoļu un revolveru patronas ar ekspansīvajām lodēm (šaujamieroča lode, kas, iekļuvusi mērķī, sadalās vai izplešas) vai lodēm ar novirzītu smaguma centru, izņemot medību un sporta šaujamieroču munīciju.

(2) B kategorijas ieroči ir:

1) pusautomātiskie vai atkārtotas darbības īsstobra šaujamieroči;

2) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru munīcijai ir centrālā kapsula;

3) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru kopējais garums ir mazāks par 280 milimetriem un kuru munīcijai ir apmales kapsula;

4) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, kuru patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām;

5) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, kuru patrontelpas un magazīnas kopējā ietilpība nav lielāka par trim patronām, bet magazīna ir noņemama vai kurus, izmantojot vienkāršus instrumentus, var pārveidot par tādu ieroci, kura patrontelpas un magazīnas kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām;

6) atkārtotas darbības un pusautomātiskie gludstobra šaujamieroči, kuru stobra garums nepārsniedz 600 milimetrus;

7) pusautomātiskie šaujamieroči, kas nav militārie šaujamieroči un izskatās kā automātiskie šaujamieroči.

(3) C kategorijas ieroči ir:

1) atkārtotas darbības garstobra šaujamieroči, izņemot šā panta otrās daļas 6.punktā minētos šaujamieročus;

2) viena šāviena garstobra—vītņstobra šaujamieroči;

3) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, izņemot šā panta otrās daļas 4., 5., 6. un 7.punktā minētos šaujamieročus;

4) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru kopējais garums nav mazāks par 280 milimetriem un kuru munīcijai ir apmales kapsula.

(4) D kategorijas šaujamieroči ir viena šāviena garstobra—gludstobra šaujamieroči.

(5) Pneimatisko ieroču kategorijā ietilpst lielas enerģijas pneimatiskie ieroči un mazas enerģijas pneimatiskie ieroči.

7.pants. Pašaizsardzībai paredzētie ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi

(1) Latvijā pašaizsardzībai atļauti šādi ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi:

1) pašaizsardzībai klasificēti B kategorijas pusautomātiskie, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroči (pistoles un revolveri), kuru kalibrs nav lielāks par deviņiem milimetriem, un to munīcija, izņemot šādas kategorijas traumatiskos šaujamieročus un to munīciju;

2) pašaizsardzībai klasificēti B, C un D kategorijas
garstobra—gludstobra šaujamieroči, ieskaitot traumatiskos šaujamieročus, kuru garums nav lielāks par 76,2 milimetriem, un to patronas;

3) pašaizsardzībai paredzētas pusautomātiskās, atkārtotas darbības vai viena šāviena gāzes pistoles (revolveri) un to munīcija;

4) pašaizsardzībai paredzēti gāzes baloniņi;

5) pašaizsardzībai paredzētas elektrošoka ierīces;

6) pašaizsardzībai paredzētas psiholoģiskas iedarbības skaņu ierīces agresīvu dzīvnieku aizbaidīšanai.

(2) Pašaizsardzībai paredzēto gāzes pistoļu (revolveru) munīcijā un gāzes baloniņos atļauts izmantot šādas kairinošas vielas (lakrimatorus):

1) omega-hloracetofenols (fenacilhlorīds) CN (CAS 532-27-4);

2) O-hlorobenzilidenemalonitrils CS (CAS 2698-41-1);

3) Oleoresin Capsicum, Capsaicin OC (piparu gāze, ieskaitot Teren-1 un Skorpion 5003, bet izņemot Teren-4, Teren-6, PMKK+CS un Rezeda) (CAS 8023-77-6);

4) Capsaicin II PAVA (sintētiskā piparu gāze, Nonivamide) (CAS 2444-46-4).

III nodaļa
Aizliegumi attiecībā uz ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu apriti

8.pants. Vispārīgie aizliegumi

Latvijā ir aizliegta:

1) Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos aizliegto ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu aprite, izņemot to izņemšanu un iznīcināšanu;

2) neklasificētu šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču aprite;

3) nemarķētu šaujamieroču un to būtisko sastāvdaļu, kā arī nemarķētas munīcijas, nemarķētu lielas enerģijas pneimatisko ieroču un nemarķētu gāzes pistoļu (revolveru) aprite;

4) pašizgatavotu šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un pašizgatavotas munīcijas aprite, izņemot medību un sporta šaujamieroču patronu komplektēšanu no rūpnieciski ražotām sastāvdaļām vai pašizgatavotām skrotīm, renkuļiem un lodēm;

5) tehniskajiem noteikumiem neatbilstošu šaujamieroču vai šaujamieroču ar mainītu tehnisko klasifikāciju, kā arī šaušanai kārtām vai slēptai nēsāšanai pārveidotu šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšana, nēsāšana un realizēšana;

6) tādu rotaļlietu izgatavošana un pārdošana, kuras pēc ārējā izskata ir rūpnieciski ražoto šaujamieroču kopijas.

9.pants. Aizliegumi fiziskajām un juridiskajām personām

(1) Fiziskajām personām ir aizliegts:

1) iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot gāzes granātas, munīciju, kas pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, zemūdens šaujamieročus un to munīciju, elektrošoka pistoles ar vadiem un elektrodiem;

2) iegādāties, glabāt un realizēt munīciju, kuras šāviņš pildīts ar medikamentiem, kas paredzēti dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, paralizēšanai vai nogalināšanai, un šādai munīcijai īpaši paredzētus ieročus;

3) nēsāt tādus aukstos ieročus, kas īpaši paredzēti miesas bojājumu nodarīšanai, izņemot medniekiem, zvejniekiem un makšķerniekiem paredzētos aukstos ieročus — medībās, zvejā un makšķerēšanā —, sportistiem attiecīgajam sporta veidam paredzētos aukstos ieročus — sacensībās vai treniņos — un aukstos ieročus, ko izmanto kultūras pasākumu dalībnieki izrādēs, parādēs un citos oficiālos kultūras pasākumos;

4) iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot šaujamieročus, kas padarīti derīgi šaušanai tikai ar salūtpatronām.

(2) Fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, pielietot, izmantot un realizēt jebkurus ieročus ar apzāģētiem vai pārurbtiem stobriem, apzāģētām laidēm, šaujamieročus ar palielinātu magazīnas ietilpību, kā arī nēsāt, izmantot un pielietot šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus ar nomontētām laidēm.

(3) Fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot:

1) koncentrētas virzītas enerģijas ieročus (lāzeru, elementārdaļiņu vai lieljaudas radiofrekvenču staru sistēmas, kas spēj iznīcināt vai paralizēt mērķi);

2) A kategorijas ieročus, to munīciju un sastāvdaļas;

3) šaujamieročus, kas maskēti kā citi priekšmeti;

4) šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) un liesmu slāpētājus, kā arī ar tiem aprīkotus šaujamieročus;

5) B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra traumatiskos šaujamieročus un to munīciju;

6) munīciju, kas pildīta ar nervus paralizējošām gāzēm, vai tādu gāzes pistoļu (revolveru) munīciju, kas satur gumijas skrotis, lodes vai citu cietu vielu šāviņus vai var nodarīt miesas bojājumus vai izraisīt cilvēka nāvi, šaujot no attāluma, lielāka par metru;

7) gāzes granātas, munīciju, kas pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces;

8) šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas (izņemot medībām un sportam paredzēto garstobra šaujamieroču maināmos stobrus), kā arī šaujamieroču būtisko sastāvdaļu sagataves.

10.pants. Fiziskajām un juridiskajām personām noteikto aizliegumu izņēmumi

(1) Šā likuma 9.panta trešajā daļā minētie ierobežojumi neattiecas uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

(2) Šā likuma 9.panta trešajā daļā minētie ieroču, to sastāvdaļu, munīcijas un speciālo līdzekļu (izņemot koncentrētas virzītas enerģijas ieročus) iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas, realizēšanas, izmantošanas un pielietošanas aizliegumi neattiecas uz Satversmes aizsardzības biroju, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm, kurām paredzēti dienesta šaujamieroči, Ieslodzījuma vietu pārvaldi, Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldi.

(3) Šā likuma 9.panta trešajā daļā minēto ieroču, to munīcijas un speciālo līdzekļu (izņemot koncentrētas virzītas enerģijas ieročus un munīciju, kas pildīta ar nervus paralizējošām gāzēm) izgatavošanas aizliegumi un šaujamieroču būtisko sastāvdaļu sagatavju iegādāšanās aizliegumi neattiecas uz komersantiem, kuriem izsniegta speciālā atļauja (licence) šaujamieroču izgatavošanai.

(4) Šā likuma 9.panta trešajā daļā minēto šaujamieroču būtisko sastāvdaļu iegādāšanās aizliegumi neattiecas uz komersantiem, kuriem izsniegta speciālā atļauja (licence) šaujamieroču izgatavošanai vai remontam.

(5) Šā likuma 9.panta trešajā daļā minēto šāviena trokšņa slāpētāju (klusinātāju) un ar tiem aprīkotu šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas un izmantošanas aizliegumi neattiecas uz juridiskajām personām, kas saņēmušas atļauju savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai savā īpašumā vai valdījumā esošajās iežogotajās platībās.

(6) Kārtību, kādā šā panta piektajā daļā minētās juridiskās personas iegādājas, glabā, izsniedz un izmanto šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) un ar tiem aprīkotus šaujamieročus savvaļas dzīvnieku sugu iegūšanai, nosaka Ministru kabinets.

IV nodaļa
Ieroču atļaujas

11.pants. Ieroču atļauju izsniegšana

(1) Fiziskajām un juridiskajām personām, izņemot valsts un pašvaldību iestādes, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot ieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, ir tiesības iegādāties, kolekcionēt, glabāt, nēsāt, pārvadāt un realizēt B, C un D kategorijas šaujamieročus, ieskaitot traumatiskos garstobra šaujamieročus, to maināmos stobrus un šaujamieroču munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus tikai ar Valsts policijas atļauju.

(2) Valsts policija izsniedz atļaujas B, C un D kategorijas medību, sporta, pašaizsardzības un dienesta šaujamieroču, to maināmo stobru, šaujamieroču munīcijas, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādei, glabāšanai, kolekcionēšanai, pārvadāšanai, ievešanai Latvijā un izvešanai no tās, tranzītam caur Latviju, pārvadāšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs un realizēšanai, kā arī īsstobra pašaizsardzības šaujamieroču nēsāšanai.

(3) Atļauju iegādāties un glabāt šaujamieroča maināmo stobru izsniedz personai, kurai reģistrēts garstobra medību vai sporta šaujamierocis izmantošanai medībās, sportā vai treniņšaušanā.

(4) Ieroča glabāšanas, nēsāšanas un ieroču kolekcijas atļaujas izsniedz uz nenoteiktu laiku.

(5) Eiropas šaujamieroču apliecību Valsts policija izsniedz uz pieciem gadiem personai, kurai reģistrēti B, C vai D kategorijas šaujamieroči izmantošanai medībās vai sportā vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči izmantošanai sportā.

(6) Ja ieroča atļauja ir bojāta, iznīcināta, nozaudēta vai nolaupīta, persona Valsts policijā saņem atļaujas dublikātu, bet, ja mainījušies atļaujā norādītie fiziskās vai juridiskās personas dati vai ieroča glabāšanas adrese, — atkārtotu ieroča atļauju.

(7) Kārtību, kādā Valsts policija izsniedz šā panta otrajā daļā minētās atļaujas, to dublikātus un atkārtotas atļaujas, Eiropas šaujamieroču apliecības, pagarina Eiropas šaujamieroču apliecību derīguma termiņu, anulē atļaujas, kā arī prasības, kas jāievēro ieroča glabāšanas, nēsāšanas vai ieroču kolekcijas atļaujas saņemšanai un atļaujas darbības laikā, nosaka Ministru kabinets.

(8) Par jebkāda veida ieroča atļaujas, atkārtotas atļaujas, atļaujas dublikāta, Eiropas šaujamieroču apliecības izsniegšanu un Eiropas šaujamieroču apliecības derīguma termiņa pagarināšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, atvieglojumus un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

12.pants. Ieroča iegādāšanās atļauja

Ieroča iegādāšanās atļauja ir derīga trīs mēnešus no dienas, kad Valsts policija pieņēmusi lēmumu par tās izsniegšanu. Atļauja dod tiesības:

1) iegādāties tajā norādītos šaujamieročus, to maināmos stobrus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju Latvijā no komersantiem, kuri saņēmuši speciālo atļauju (licenci) ieroču izgatavošanai vai tirdzniecībai, vai, saņemot atļauju ieroča ievešanai Latvijā, — no ārvalstu ieroču izgatavotājiem un tirdzniecības komersantiem saskaņā ar attiecīgo valstu likumiem;

2) noteiktajā kārtībā glabāt un pārvadāt šaujamieroci, tā munīciju un maināmo stobru vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci līdz tā reģistrācijai Valsts policijā;

3) Valsts policijā pārreģistrēt sev citas tādas fiziskās vai juridiskās personas šaujamieročus, arī to maināmos stobrus, vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kura saņēmusi ieroča realizēšanas atļauju.

13.pants. Ieroča glabāšanas atļauja

Ieroča glabāšanas atļauja dod tiesības noteiktajā kārtībā glabāt atļaujā norādīto šaujamieroci, tā maināmo stobru vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci atļaujā norādītajā ieroča īpašnieka (fiziskās personas) deklarētajā dzīvesvietā un nekustamā īpašuma, arī kopīpašuma, atrašanās vietā vai ieroča īpašnieka (juridiskās personas) īpaši ierīkotā ieroču glabātavā, pārvadāt vai pārsūtīt ieroci, iegādāties un glabāt tā munīciju, izmantot ieroci atbilstoši tā lietojuma veidam, kā arī izmantot un pielietot ieroci šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

14.pants. Ieroča nēsāšanas atļauja

(1) Ieroča nēsāšanas atļauju izsniedz fiziskajām personām B kategorijas īsstobra pašaizsardzības šaujamieroču nēsāšanai.

(2) Ieroča nēsāšanas atļauja dod fiziskajai personai tiesības noteiktajā kārtībā glabāt šaujamieroci atļaujā norādītajā ieroča īpašnieka deklarētajā dzīvesvietā un nekustamā īpašuma, arī kopīpašuma, atrašanās vietā, pārvadāt vai pārsūtīt ieroci, iegādāties un glabāt tā munīciju, nēsāt un izmantot ieroci atbilstoši tā lietojuma veidam, kā arī izmantot un pielietot ieroci šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(3) Juridiskās personas, kurām reģistrēti dienesta šaujamieroči, darbiniekiem izsniedz dienesta ieroča, arī garstobra šaujamieroča, nēsāšanas atļauju. Dienesta ieroča nēsāšanas atļauja dod juridiskās personas darbiniekiem tiesības saņemt un nēsāt darba pienākumu pildīšanai juridiskajai personai reģistrēto dienesta šaujamieroci, kā arī to pielietot šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Dienesta ieroča nēsāšanas atļauja nedod tiesības iegādāties šaujamieroča munīciju.

15.pants. Ieroča realizēšanas atļauja

Ieroča realizēšanas atļauja dod personai tiesības tajā norādītos šaujamieročus, arī to maināmos stobrus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus vai to munīciju pārdot ar tāda Latvijas komersanta starpniecību, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) ieroču tirdzniecībai, vai pārreģistrēt tos Valsts policijā citai personai, kura saņēmusi ieroča iegādāšanās atļauju.

V nodaļa
Tiesības un ierobežojumi

16.pants. Fiziskās personas, kurām ir tiesības saņemt ieroča atļauju, iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt ieročus un speciālos līdzekļus

(1) Fiziskajai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, ir tiesības iegādāties, glabāt un nēsāt pašaizsardzībai paredzētus gāzes baloniņus un pielietot tos pašaizsardzībai.

(2) Fiziskajai personai, kas sasniegusi 18 gadu vecumu, ir tiesības:

1) iegādāties, glabāt un pārvadāt aukstos ieročus, mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņos un sporta sacensībās;

2) iegādāties, glabāt un nēsāt pašaizsardzībai paredzētas elektrošoka ierīces un pielietot tās pašaizsardzībai;

3) iegādāties, glabāt un nēsāt gāzes pistoles (revolverus) un to munīciju un pielietot tās pašaizsardzībai.

(3) Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, ārvalstniekam, bezvalstniekam un bēglim, kas saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kas sasniedzis 18 gadu vecumu, ja uz viņu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju iegādāties, glabāt un pārvadāt B, C un D kategorijas garstobra—gludstobra medību, sporta un pašaizsardzības šaujamieročus, traumatiskos garstobra šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, izmantot šos ieročus atbilstoši to lietojuma veidam medībās, pašaizsardzībai, treniņšaušanā, šaušanas sporta sacensībās, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajai personai, kura sasniegusi 21 gada vecumu un kurai ir mednieka apliecība, ja uz šo personu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju iegādāties, glabāt un pārvadāt B un C kategorijas garstobra—vītņstobra medību šaujamieročus un to munīciju, izmantot šos ieročus medībās, treniņšaušanā, šaušanas sporta sacensībās, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(5) Šā panta trešajā daļā minētajai personai, kura sasniegusi 18 gadu vecumu, kura vismaz trīs gadus ir reģistrētas sporta organizācijas biedrs un kurai ir vismaz otrā sporta klase ar šaušanu saistītā sporta veidā, ja uz šo personu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju iegādāties, glabāt un pārvadāt B un C kategorijas garstobra sporta šaujamieročus un to munīciju, B kategorijas īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 5,6 milimetriem, un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās.

(6) Latvijas pilsonim, pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušam Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kas sasniedzis 21 gada vecumu, ja uz viņu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju iegādāties, glabāt un pārvadāt vai glabāt, pārvadāt un nēsāt B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības un viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par deviņiem milimetriem, un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās, kā arī pielietot pašaizsardzībai.

17.pants. Ieroču un munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas aizliegumi

Šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju aizliegts izsniegt fiziskajai personai:

1) kura sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, — pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kura kriminālprocesā ir apsūdzētais;

3) kura atbrīvota no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.pantu, — kamēr nav pagājis gads pēc attiecīgā lēmuma stāšanās spēkā;

4) kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.¹ pantu, — pirms pārbaudes laika beigām;

5) kura atbrīvota no soda saskaņā ar Krimināllikuma 59.pantu, — kamēr nav pagājis gads pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda stāšanās spēkā;

6) kurai kriminālprocesā piemērots par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu aizdomās turētā statuss;

7) kura administratīvi sodīta par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, par sīko huligānismu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga, zemessarga vai karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, — kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes;

8) kurai ierobežotas (atņemtas uz laiku) ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesības vai tiesības nodarboties ar komercdarbību ieroču aprites jomā, — pirms tiesību ierobežojuma termiņa beigām;

9) par kuru Valsts policijai ir pamatotas ziņas, ka tā ieroci var pielietot ļaunprātīgi, apdraudēt sevi, sabiedrisko kārtību vai drošību;

10) par kuru Valsts policijai, prokuratūrai vai valsts drošības iestādēm ir ziņas, kas apliecina šīs personas piederību pie aizliegta militarizēta vai bruņota grupējuma, sabiedriskās organizācijas (partijas) vai sabiedrisko organizāciju (partiju) apvienības;

11) kurai diagnosticēti psihiski traucējumi;

12) kurai diagnosticēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;

13) kura fizisku trūkumu dēļ nav spējīga lietot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci;

14) kurai nav deklarētas (reģistrētas) dzīvesvietas;

15) kuras norādītajā ieroča glabāšanas adresē nav nodrošināti noteiktie ieroču glabāšanas apstākļi;

16) kura minējusi nepamatotus ieroča iegādāšanās iemeslus.

18.pants. Iestādes un juridiskās personas, kurām ir tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju

(1) Tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju ir šādām iestādēm un juridiskajām personām:

1) valsts un pašvaldību iestādēm, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu;

2) ar Valsts policijas atļauju — privāto tiesību juridiskajām personām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, ja juridiskās personas dalībnieki (fiziskās personas), izņemot akcionārus, vadītāji un personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi (izņemot 17.panta 13.punktā minēto aizliegumu attiecībā uz juridiskās personas dalībniekiem, vadītājiem un personām, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās);

3) ar Valsts policijas atļauju — valsts un pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm, kurās paredzētas nodarbības ar šaušanu saistītos sporta veidos, jaunsargu vai militārās apmācības programmas, ja izglītības iestādes darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi;

4) ar Valsts policijas atļauju — Latvijā atzītām sporta federācijām, kas nodarbojas ar sporta veidiem, kuri saistīti ar šaušanu (turpmāk — sporta federācijas), un to kolektīvajiem biedriem, ja to vadītāji un personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, un darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi (izņemot 17.panta 13.punktā minēto aizliegumu attiecībā uz juridiskās personas vadītājiem un personām, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās);

5) ar Valsts policijas atļauju — juridiskajām personām, kas saņēmušas pašvaldības atļauju 2. vai 3.kategorijas šautuves (šaušanas stenda) darbībai, ja juridiskās personas dalībnieki (fiziskās personas), izņemot akcionārus, vadītāji un personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi (izņemot 17.panta 13.punktā minēto aizliegumu attiecībā uz juridiskās personas dalībniekiem, vadītājiem un personām, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās);

6) ar Valsts policijas atļauju — valsts, pašvaldību un privātajiem muzejiem, ja to vadītāji un personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi (izņemot 17.panta 13.punktā minēto aizliegumu attiecībā uz juridiskās personas vadītājiem un personām, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās);

7) komersantiem, kas saņēmuši šā likuma 42.pantā minētās speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar šaujamieročiem, lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un to munīciju.

(2) Šaujamieročus, kas padarīti derīgi šaušanai tikai ar salūtpatronām, un salūtpatronas atļauts iegādāties, glabāt un izmantot valsts un pašvaldību iestādēm un privāto tiesību juridiskajām personām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, kā arī juridiskajām personām, kuras tos izmanto kinofilmu uzņemšanā vai citādā profesionālajā darbībā.

VI nodaļa
Ieroču atļauju anulēšana

19.pants. Ieroču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļauju anulēšana

Valsts policija anulē ieroču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļauju (arī dienesta ieroča nēsāšanas atļauju un personiskā apbalvojuma šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju), ja:

1) uz personu attiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi;

2) persona neatbilst šā likuma 16.panta vai 18.panta pirmās daļas nosacījumiem;

3) personai atņemtas medīšanas tiesības vai tās mednieka apliecība atzīta par nederīgu (medību šaujamieroča iegādāšanās un glabāšanas atļauju);

4) atļaujas saņemšanai sniegtas nepatiesas ziņas vai iesniegti nederīgi dokumenti;

5) juridisko personu, kurai reģistrēti ieroči, likvidē vai tās darbību aptur;

6) fiziskā vai juridiskā persona, kurai reģistrēti šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči, atsakās uzrādīt valsts iestādes amatpersonai, kuras kompetencē ietilpst ieroču aprites kontrole, ieročus, munīciju un attiecīgo ieroču atļauju, izvairās vai citādi traucē Valsts policijas amatpersonai pārbaudīt šaujamieroču, munīcijas, to sastāvdaļu vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanas apstākļus ieroču atļaujā norādītajā adresē;

7) to nosaka tiesas nolēmums.

20.pants. Lēmuma pārsūdzēšana

(1) Lēmumu par atteikumu izsniegt šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai šādu ieroču kolekcijas atļauju vai lēmumu par atļaujas anulēšanu fiziskā un juridiskā persona var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Lēmuma par atļaujas anulēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

21.pants. Ieroču un munīcijas nodošana Valsts policijai

(1) Ja šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas, nēsāšanas vai šādu ieroču kolekcijas atļauju anulē, ierocis un munīcija piecu darbdienu laikā pēc attiecīga paziņojuma saņemšanas jānodod Valsts policijai vai ar tās atļauju — komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un munīcijas tirdzniecībai.

(2) Nododot ieroci un munīciju, fiziskā un juridiskā persona nodod Valsts policijai arī attiecīgo ieroča atļauju un Eiropas šaujamieroču apliecību.

VII nodaļa
Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādāšanās, reģistrēšana, glabāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, nēsāšana, izmantošana un realizēšana

22.pants. Ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas iegādāšanās, glabāšanas, pārvadāšanas, nēsāšanas, izmantošanas un pielietošanas nosacījumi fiziskajām personām

(1) Pirms šaujamieroča (izņemot medību šaujamieroci) vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča pirmreizējas iegādāšanās persona nokārto kvalifikācijas pārbaudījumu attiecībā uz ieroču un munīcijas aprites kārtību un apliecina prasmi rīkoties ar ieroci. Kvalifikācijas pārbaudījuma pieņemšanas kārtību, tā nokārtošanai nepieciešamo zināšanu apjomu, maksu par kvalifikācijas pārbaudījumu, kā arī iegūto līdzekļu izlietojumu nosaka Ministru kabinets.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto kvalifikācijas pārbaudījumu atkārtoti kārto personas, kurām šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis nav bijis reģistrēts pēdējo piecu gadu laikā, vai personas, kurām ieroča (arī medību šaujamieroča) glabāšanas vai nēsāšanas atļauja anulēta par ieroča vai munīcijas iegādāšanās, reģistrēšanas, glabāšanas, nēsāšanas vai realizēšanas noteikumu pārkāpumiem vai kurām ierobežotas (atņemtas uz laiku) ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesības.

(3) Pirms medību šaujamieroča pirmreizējas iegādāšanās persona saņem mednieka apliecību. Pirms vītņstobra medību šaujamieroča pirmreizējas iegādāšanās persona nokārto arī praktisko eksāmenu šaušanā ar garstobra—vītņstobra medību šaujamieroci.

(4) Fiziskā persona piecu darbdienu laikā pēc šaujamieroča, tā maināmā stobra vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās vai piecu darbdienu laikā pēc tā ievešanas Latvijā reģistrē to Valsts policijā.

(5) Fiziskajai personai bez ieroču kolekcijas atļaujas saņemšanas ir tiesības iegādāties vai glabāt ne vairāk kā 10 šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, neskaitot šaujamieroču maināmos stobrus.

(6) Lai nomainītu šaujamieroča būtiskās sastāvdaļas, persona nodod šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) ieroču izgatavošanai vai remontam.

(7) Personām, kurām šaujamieroči reģistrēti medībām un sportam, ir tiesības iegādāties medību un sporta šaujamieroču patronu komplektēšanai atbilstošas rūpnieciski ražotas patronu sastāvdaļas un glabāt tās atļautajā šaujamieroča glabāšanas vietā.

(8) Fiziskajai personai ar Valsts policijas atļauju ir tiesības nodot šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju glabāšanai uz laiku ieroču glabātavās juridiskajām personām, kas saņēmušas ieroču glabāšanas atļauju, vai nodot ieročus un munīciju glabāšanai uz laiku Valsts policijai par maksu saskaņā ar Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

(9) Personām, kurām garstobra šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči reģistrēti medībām vai sportam, ir tiesības īslaicīgi, medību vai šaušanas sporta sacensību laikā, glabāt ieroci un munīciju īpaši tam paredzētā telpā (vietā) vai transportlīdzeklī, kā arī laikā, kamēr pārvadā ieročus un munīciju no vai uz medībām, šaušanas sporta sacensībām vai treniņšaušanas nodarbībām, — transportlīdzeklī, arī tā īslaicīgas apstāšanās laikā, veicot šīs telpas un transportlīdzekļa uzraudzību un nodrošinot, lai ierocis un munīcija nenokļūst pie nepiederošas personas. Ieročus un munīciju transportlīdzeklī novieto pēc iespējas drošākā vietā, lai futrālis vai cits iesaiņojums, kurā ierocis un munīcija ievietota, nebūtu redzams no transportlīdzekļa ārpuses, aizslēdz transportlīdzekļa durvis un bagāžas nodalījumu un ieslēdz trauksmes signalizācijas ierīci.

(10) Fiziskajai personai, kas saņēmusi ieroča nēsāšanas atļauju, ir tiesības vienlaikus nēsāt ne vairāk par diviem šaujamieročiem un ne vairāk kā divas pielādētas magazīnas (patronu cilindrus) katram šaujamierocim.

(11) Fiziskajai personai ir tiesības Latvijā iegādāties gāzes pistoli (revolveri) ar tāda komersanta starpniecību, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) attiecīgu ieroču realizēšanai, vai no citas personas, kurai reģistrēta gāzes pistole (revolveris), veicot gāzes pistoles (revolvera) pārreģistrāciju Valsts policijā vai izmantojot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto elektronisko pakalpojumu, vai ārvalstīs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, pēc tam to reģistrējot Valsts policijā vai izmantojot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto elektronisko pakalpojumu.

(12) Fiziskajai personai aizliegts ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem apmeklēt sabiedrībai pieejamus svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākumus publiskā vietā, izņemot gadījumu, kad to atļāvis pasākuma organizators.

(13) Aizliegts iegādāties, nēsāt, pārvadāt, izmantot un pielietot šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kā arī gāzes pistoles (revolverus) alkohola ietekmē, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, kā arī narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

23.pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādāšanās, glabāšanas, pārvadāšanas un izmantošanas nosacījumi juridiskajām personām

(1) Pirms ieroča iegādāšanās atļaujas saņemšanas juridiskās personas vadītājs nodrošina ieroču glabātavas ierīkošanu un norīko par ieroču un munīcijas iegādi, glabāšanu, uzskaiti un izsniegšanu atbildīgo personu.

(2) Juridiskajām personām ir tiesības atļaujā norādītos šaujamieročus un to munīciju izsniegt saviem darbiniekiem darba pienākumu pildīšanai, ja viņiem ir dienesta ieroča nēsāšanas atļauja. Dienesta šaujamieroci izsniedz tikai uz darba pienākumu pildīšanas laiku.

(3) Sporta federācijām, to kolektīvajiem biedriem un juridiskajām personām, kas saņēmušas atļauju šautuves (šaušanas stenda) darbībai, ir tiesības Valsts policijā reģistrētos šaujamieročus un to munīciju izsniegt izmantošanai noteiktajā kārtībā treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās sertificēta trenera vai instruktora uzraudzībā.

(4) Sporta federācijām un to kolektīvajiem biedriem, kas ierīkojuši ieroču glabātavu un saņēmuši Valsts policijas atļauju, pēc saskaņošanas ar Valsts policiju ir tiesības pieņemt glabāšanā sportistu un mednieku personiskos šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.

(5) Juridiskajām personām ir tiesības dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, paralizēšanai vai nogalināšanai paredzētos šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus izsniegt darba pienākumu pildīšanai tiem darbiniekiem, kuriem ir Valsts policijas izsniegta ieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļauja vai kuriem Valsts policija atļāvusi darbu ar ieročiem. Šie nosacījumi attiecas arī uz individuālā darba veicējiem.

(6) Juridiskajām personām ir tiesības pēc saskaņošanas ar Valsts policiju noteikt fiziskajām personām ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savās telpās, teritorijā vai publisku pasākumu rīkošanas vietās, ierīkot ieroču glabātavas un minēto vietu apmeklējuma vai pasākuma laikā pieņemt glabāšanā ieročus un munīciju, ja darbinieki, kuri saskaņā ar darba pienākumiem ir atbildīgi par ieroču un munīcijas glabāšanu, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem, kā arī uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi un to apliecina Valsts policija.

24.pants. Fizisko un juridisko personu tiesības realizēt ieročus un munīciju

(1) Fiziskā un juridiskā persona savā īpašumā esošo reģistrēto šaujamieroci, arī tā maināmo stobru un munīciju, vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci realizē tikai tad, ja ir saņēmusi no Valsts policijas ieroča realizēšanas atļauju, ar tāda komersanta starpniecību, kurš ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un munīcijas realizēšanai, vai Valsts policijā pārreģistrējot ieroci citai personai, kurai izsniegta ieroča iegādāšanās atļauja.

(2) Fiziskajai personai ir tiesības bez šā panta pirmajā daļā minētā komersanta starpniecības realizēt savā īpašumā esošo rūpnieciski ražoto pašaizsardzības, medību vai sporta šaujamieroča munīciju citām fiziskajām personām, kurām ir attiecīgo šaujamieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, ja šādai realizēšanai nav komerciāla rakstura.

(3) Fiziskā un juridiskā persona savā īpašumā esošo reģistrēto gāzes pistoli (revolveri) realizē citai personai tikai ar tāda komersanta starpniecību, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču vai gāzes pistoļu (revolveru) realizēšanai, vai pārreģistrējot to Valsts policijā, vai izmantojot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto elektronisko pakalpojumu.

25.pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādāšanās, reģistrēšanas, realizēšanas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, izmantošanas un pielietošanas kārtība

(1) Nosacījumus un kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas iegādājas, reģistrē, glabā, pārvadā, pārsūta un realizē šaujamieročus, to maināmos stobrus, munīciju un sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, nosacījumus un kārtību, kādā fiziskās personas nēsā šaujamieročus un to munīciju, iegādājas, glabā, nēsā un realizē gāzes pistoles (revolverus) un to munīciju, kā arī nosacījumus un kārtību, kādā juridiskās personas izsniedz dienesta vai darba pienākumu pildīšanai šaujamieročus un munīciju, pieņem glabāšanā šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, prasības ieroču glabātavām, kā arī ieroču un munīcijas kolekcijas glabāšanas noteikumus nosaka Ministru kabinets.

(2) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, valsts drošības iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un pašvaldības policijas īpašumā (valdījumā) esošo ieroču un speciālo līdzekļu glabāšanas, nēsāšanas, izmantošanas un pielietošanas kārtību nosaka šo institūciju darbību reglamentējoši normatīvie akti, bet kārtību, kādā minētās institūcijas iegādājas un realizē ieročus un speciālos līdzekļus, nosaka Ministru kabinets.

VIII nodaļa
Personiskie apbalvojuma ieroči, ieroču mantošana un dāvināšana

26.pants. Personiskie apbalvojuma ieroči

(1) Valsts prezidentam un Ministru prezidentam ir tiesības par īpašiem nopelniem Latvijas labā piešķirt fiziskajai personai personisko apbalvojuma ieroci, ievērojot šā likuma 16.panta nosacījumus.

(2) Aizsardzības ministram, iekšlietu ministram, tieslietu ministram, finanšu ministram un Satversmes aizsardzības biroja direktoram ir tiesības par priekšzīmīgu dienesta vai darba pienākumu pildīšanu apbalvot darbiniekus ar personiskajiem apbalvojuma ieročiem, ievērojot šā likuma 16.panta nosacījumus.

(3) Par personiskajiem apbalvojuma ieročiem var būt B, C un D kategorijas šaujamieroči, lielas enerģijas pneimatiskie ieroči un aukstie ieroči.

(4) Pirms personiskā apbalvojuma vītņstobra šaujamieroča piešķiršanas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas nodrošina kontrolšāvienu izdarīšanu no attiecīgā šaujamieroča Valsts policijā.

(5) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas piecu darbdienu laikā no apbalvošanas dienas informē Valsts policiju par personas apbalvošanu ar personisko apbalvojuma šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci.

(6) Apbalvotā persona piecu darbdienu laikā no apbalvošanas dienas personisko apbalvojuma šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci reģistrē Valsts policijā.

(7) Personiskā apbalvojuma šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašniekam Valsts policija izsniedz beztermiņa glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

(8) Apbalvošanai paredzēto šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās kārtību nosaka Ministru kabinets.

27.pants. Šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču mantošana un dāvināšana

(1) Personu īpašumā esošos šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus manto vai dāvina saskaņā ar Civillikumu un šo likumu.

(2) Personu īpašumā esošos šaujamieročus, to munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus var saņemt mantojumā vai dāvinājumā tikai persona, kurai ir attiecīgo ieroču iegādāšanās atļauja. Mantotos vai dāvinātos šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus piecu darbdienu laikā no mantojuma vai dāvinājuma saņemšanas dienas reģistrē Valsts policijā.

(3) Ja šaujamieroča, tā munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča mantinieks nevar vai nevēlas saņemt attiecīgā ieroča iegādāšanās atļauju, ieroci un tā munīciju saskaņā ar mantinieka iesniegumu viņa labā realizē ar tāda komersanta starpniecību, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un munīcijas tirdzniecībai, vai Valsts policijā pārreģistrē citai personai, kura ir saņēmusi ieroča iegādāšanās atļauju, vai arī dezaktivē vai iznīcina.

IX nodaļa
Ieroču un munīcijas kolekcijas

28.pants. Privātpersonu ieroču un munīcijas kolekcijas

(1) Tiesības veidot šaušanai derīgu šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kolekciju ar Valsts policijas atļauju ir šā likuma 18.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā minētajām juridiskajām personām, kā arī Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, kas sasnieguši 21 gada vecumu, ja uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi, izņemot 13.punktā minēto aizliegumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas ir tiesīgas ar Valsts policijas atļauju iegādāties kolekcijai šaušanai derīgus B, C un D kategorijas medību, sporta vai pašaizsardzības šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.

(3) Ja fiziskās personas īpašumā esošo šaujamieroču (neskaitot šaujamieroču maināmos stobrus) un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits ir lielāks par 10, nepieciešama ieroču kolekcijas atļauja.

(4) Veidot tādu ieroču un munīcijas kolekciju, kuru iegādei un glabāšanai nav nepieciešama Valsts policijas atļauja (ieskaitot tādus šaujamieročus, uz kuriem šis likums neattiecas), drīkst bez Valsts policijas atļaujas, bet veidot dezaktivētu šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kolekciju drīkst ar Valsts policijas atzinumu, ka ieroči ir dezaktivēti.

(5) Ieroču vai munīcijas kolekcijas (izņemot šā panta ceturtajā daļā minēto kolekciju) pārvadāšanai vai eksponēšanai izstādēs ārpus ieroču kolekcijas atļaujā norādītās glabāšanas vietas ir nepieciešama Valsts policijas atļauja. Šis noteikums neattiecas uz ieročiem, kuru glabāšanai vai nēsāšanai ir izsniegta atļauja.

(6) Šā panta noteikumi neattiecas uz ieroču un munīcijas izstādēm un preču paraugiem.

29.pants. Valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekcijas

(1) Valsts policija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā dienesta lietošanai veido:

1) ieroču kolekciju salīdzinošās izpētes vajadzībām, apkopojot tajā ieročus, kas iegādāti vai dāvināti, konfiscēti vai atsavināti, ieskaitot pašizgatavotus, nelikumīgi pārveidotus vai aizliegtus ieročus;

2) to Latvijā reģistrēto vītņstobra šaujamieroču (izņemot Nacionālo bruņoto spēku šaujamieročus) ložu un čaulu kontrolkolekciju, kuru kalibrs nav lielāks par 12,7 milimetriem (0,5 collām);

3) Latvijā klasificēto šaujamieroču un munīcijas (izņemot Nacionālo bruņoto spēku šaujamieročus un munīciju) paraugu kolekciju.

(2) Nacionālie bruņotie spēki veido militāro ieroču un munīcijas paraugu kolekciju.

X nodaļa
Šaujamieroču un speciālo līdzekļu izmantošanas un pielietošanas nosacījumi un kārtība

30.pants. Šaujamieroču un speciālo līdzekļu izmantošanas un pielietošanas nosacījumi

(1) Šaujamieroča pielietošana ir tēmēts šāviens (izņemot šaušanu medībās, sporta sacensībās vai treniņšaušanu) vai šāviens, kas izraisa cilvēka nāvi, nodara kaitējumu cilvēka veselībai vai zaudējumu mantai vai padara nekaitīgu dzīvnieku.

(2) Gāzes baloniņu atļauts pielietot pašaizsardzībai nepieciešamās aizstāvēšanās situācijā, lai ar gāzes palīdzību iedarbotos uz cilvēka vai dzīvnieka organismu.

(3) Elektrošoka ierīci atļauts pielietot pašaizsardzībai nepieciešamās aizstāvēšanās situācijā, lai ar augstsprieguma elektriskā lādiņa palīdzību iedarbotos uz cilvēka vai dzīvnieka organismu.

(4) Persona drīkst pielietot šaujamieroci kā galējo līdzekli vai gāzes pistoli (revolveri), lai:

1) aizsargātu sevi vai citas personas no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai veselību;

2) novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci;

3) aizturētu personu, kas pārsteigta nozieguma izdarīšanas brīdī un izrāda pretošanos;

4) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.

(5) Šaujamieroci drīkst izmantot, lai izsauktu palīdzību, brīdinātu par ieroča pielietošanu vai aizbaidītu dzīvniekus.

(6) Pielietojot šaujamieroci vai speciālo līdzekli, nedrīkst pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

31.pants. Šaujamieroču izmantošanas un pielietošanas kārtība

(1) Pirms šaujamieroča pielietošanas brīdina par nodomu to pielietot vai izdara brīdinājuma šāvienu.

(2) Bez brīdinājuma šaujamieroci pielieto, ja:

1) uzbrukums, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, ir pēkšņs;

2) uzbrukumā pielieto ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība, vai izmanto mehāniskos transportlīdzekļus;

3) aizturamā persona pretojas, pielietojot ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta cita cilvēka dzīvība vai veselība.

(3) Persona, kas pielieto šaujamieroci vai gāzes pistoli (revolveri), dara visu iespējamo, lai mazinātu kaitējumu un garantētu citu personu drošību.

(4) Aizliegts izmantot un pielietot šaujamieročus un gāzes pistoles (revolverus), ja to izmantošanas vai pielietošanas dēļ var ciest citas personas, pret kurām ierocis nav vērsts.

(5) Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu persona, kura to pielietojusi, nekavējoties ziņo Valsts policijai. Šī persona saglabā notikuma vietas apstākļus un paliek notikuma vietā, bet, ja ir cietušie, sniedz viņiem pirmo medicīnisko palīdzību un nekavējoties nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu.

XI nodaļa
Šautuvju (šaušanas stendu) izveidošana un treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību noteikumi

32.pants. Šautuvju (šaušanas stendu) kategorijas

Šautuves (šaušanas stendus) atbilstoši izmantojamo ieroču veidam iedala šādās kategorijās:

1) pirmās kategorijas šautuves (šaušanas stendi), kurās atļauts izmantot lokus un arbaletus, kā arī metamos nažus, cirvjus, mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju;

2) otrās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, B, C un D kategorijas šaujamieročus un to munīciju;

3) trešās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot A kategorijas automātiskos šaujamieročus un to munīciju, kā arī pirmās un otrās kategorijas šautuvēs atļauto veidu ieročus un to munīciju.

33.pants. Šautuvju (šaušanas stendu) izveidošana

(1) Fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības izveidot šautuves (šaušanas stendus) sev piederošā vai savā valdījumā esošā nekustamajā īpašumā.

(2) Otrās un trešās kategorijas šautuves (šaušanas stenda) izveidei un darbībai nepieciešama pašvaldības atļauja. Atļauju anulē, ja tās saņēmējs pārkāpj šā likuma prasības.

(3) Valsts un pašvaldību iestādēm, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, ir tiesības izveidot otrās un trešās kategorijas šautuves (šaušanas stendus) bez pašvaldības atļaujas.

(4) Prasības šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, kā arī kārtību, kādā izsniedzama un anulējama atļauja šautuves (šaušanas stenda) izveidošanai un darbībai, nosaka Ministru kabinets.

34.pants. Treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību noteikumi

(1) Par treniņšaušanas nodarbību un šaušanas sporta sacensību vispārējo drošības noteikumu ievērošanu, kā arī par tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem dalībnieku, skatītāju un citu personu drošības garantēšanai treniņšaušanas nodarbību laikā ir atbildīgs šautuves (šaušanas stenda) īpašnieks. Par drošības noteikumu ievērošanu konkrēta šāvēja vai šāvēju grupas treniņos ir atbildīgs treneris (pasniedzējs) vai šaušanas instruktors, kas vada treniņu. Par konkrētām darbībām ar ieroci treniņos un sacensībās ir atbildīgs ieroča lietotājs.

(2) Šaušanas sporta sacensību laikā par dalībnieku, skatītāju un citu personu drošību, kā arī par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu ir atbildīgs sacensību organizators un sertificēts sacensību galvenais tiesnesis.

(3) Šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kā arī aukstos ieročus (lokus, kuru bultām ir medību uzgaļi, un arbaletus) atļauts izmantot treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās tikai atbilstošas kategorijas šautuvēs (šaušanas stendos).

(4) Mazas enerģijas pneimatiskos ieročus, kā arī metamos aukstos ieročus un lokus, kuru bultām nav medību uzgaļu, atļauts izmantot norobežotā vietā, ievērojot drošības prasības, lai novērstu kaitējumu cilvēkiem, dzīvniekiem, mantai un videi, kā arī neapdraudētu sabiedrisko drošību un neradītu sabiedriskās kārtības traucējumus.

(5) Treniņšaušana otrās un trešās kategorijas šautuvēs (šaušanas stendos) notiek tikai sertificēta instruktora vai trenera uzraudzībā. Instruktora un trenera (pasniedzēja) likumīgās prasības šautuvē (šaušanas stendā) personām ir obligātas.

(6) Šautuvēs (šaušanas stendos) tiek noteikts šāds treniņšaušanas vai šaušanas sporta sacensību dalībnieku minimālais vecums:

1) pirmās kategorijas šautuvēs — neierobežots;

2) šaušanai ar lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem vai mazkalibra B vai C kategorijas vītņstobra medību un sporta šaujamieročiem, kuru munīcijai ir apmales kapsula, — 12 gadu;

3) šaušanai ar D kategorijas šaujamieročiem — 12 gadu;

4) šaušanai ar B un C kategorijas šaujamieročiem — 16 gadu;

5) šaušanai ar A kategorijas automātiskajiem šaujamieročiem — 18 gadu.

(7) Personas, kurām nav attiecīgo šaujamieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas, treniņšaušanu vai šaušanu sporta sacensībās veic tikai sertificēta šaušanas instruktora vai trenera (pasniedzēja) vadībā.

(8) Nepilngadīgām personām, kuras sasniegušas šā panta sestajā daļā minēto vecumu, atļauts šautuvēs (šaušanas stendos) izmantot attiecīgās kategorijas šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus tikai tad, ja treniņšaušanu organizē ar šaušanas sportu saistīta juridiskā persona vai izglītības iestāde vai ja šautuvi (šaušanas stendu) nepilngadīgā persona apmeklē vecāku vai likumisko pārstāvju pavadībā.

(9) Šautuvēs (šaušanas stendos) aizliegts izmantot ieroci, kā arī uzturēties personām, kuras ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Minētajām personām aizliegts izsniegt ieročus un munīciju.

(10) Kārtību, kādā Latvijā notiek treniņšaušana un šaušanas sporta sacensības, kā arī šautuvēs (šaušanas stendos) ievērojamos drošības noteikumus nosaka Ministru kabinets.

35.pants. Šaušanas instruktoru, treneru un šaušanas sporta sacensību tiesnešu sertificēšana

(1) Šaušanas instruktorus, izņemot tos šaušanas instruktorus, kas ir tādu valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, sertificē biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”.

(2) Šaušanas instruktora sertifikātu anulē, ja viņš pārkāpj treniņšaušanas vai šaušanas sporta sacensību noteikumus vai drošības noteikumus šautuvē (šaušanas stendā).

(3) Biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”, pildot šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktos uzdevumus, ir tiesīga izdot administratīvos aktus un atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas funkcionālajā pakļautībā.

(4) Lēmuma par šaušanas instruktora sertifikāta izsniegšanu, par atteikumu izsniegt šaušanas instruktora sertifikātu vai par šaušanas instruktora sertifikāta anulēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(5) Šaušanas sporta sacensību tiesnešus sagatavo, viņu uzskaiti veic un viņiem kategorijas piešķir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīta sporta federācija.

(6) Šaušanas instruktoru, treneru un šaušanas sporta sacensību tiesnešu sertificēšanas kārtību un maksu par šaušanas instruktoru sertificēšanu nosaka Ministru kabinets.

XII nodaļa
Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošana ar ieročiem un munīciju

36.pants. Kārtība, kādā militārpersonas un amatpersonas pārvadā ieročus un munīciju pāri Latvijas Republikas valsts robežai

Kārtību, kādā Latvijas Republikas valsts robežu miera laikā ar ieročiem vai munīciju šķērso valsts iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs, ārvalstu bruņoto spēku personas, lai pildītu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem saskaņotus dienesta uzdevumus, kā arī ārvalstu iekšlietu vai drošības dienestu darbinieki, kas ieradušies veikt ar Iekšlietu ministriju saskaņotus dienesta uzdevumus, nosaka attiecīgo valsts institūciju un Nacionālo bruņoto spēku darbību reglamentējoši normatīvie akti.

37.pants. Šaujamieroču, munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču izvešana no Latvijas un ievešana Latvijā

(1) Šaujamieroču, to maināmo stobru un munīcijas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču izvešanai no Latvijas un ievešanai Latvijā ir nepieciešama Valsts policijas atļauja, bet izvešanai no Latvijas un pārvadāšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai ievešanai Latvijā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts un pārvadāšanai Latvijā — Eiropas šaujamieroču apliecība vai ieroču pārvadāšanas atļauja, izņemot šā likuma 36.pantā minētos gadījumus un gadījumus, kad tiek veikta komercdarbība šajā likumā un stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Izvest no Latvijas un pārvadāt vai pārsūtīt uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Eiropas Ekonomikas zonas valsti B, C un D kategorijas šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju personai atļauts, ja tai ir Eiropas šaujamieroču apliecība un pamatojums ieroču ievešanai attiecīgajā valstī izmantošanai medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sporta sacensībās, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība.

(3) Iegādāties ārvalstīs un ievest Latvijā B, C un D kategorijas šaujamieročus, to maināmos stobrus un munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus personai atļauts, ja tā ir Valsts policijā saņēmusi ieroču iegādāšanās atļauju un atļauju ieroču ievešanai Latvijā.

(4) Šaujamieročus, to maināmos stobrus un munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus atļauts pārvadāt pāri Latvijas Republikas valsts robežai un pārsūtīt tikai nepielādētus, speciālā futrālī vai citādā iesaiņojumā, turklāt ieročus atsevišķi no to munīcijas, ievērojot normatīvos aktus muitas un robežšķērsošanas jomā. Šaujamieročus, to maināmos stobrus un munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus muitas kontroles vai robežkontroles laikā no iesaiņojuma izņem tikai pēc muitas vai robežsardzes darbinieka pieprasījuma.

(5) Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, kuriem ir Valsts policijas atļauja šaujamieroču ievešanai Latvijā, izvešanai no Latvijas vai tranzītam caur Latviju, bet pārvadāšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs — Eiropas šaujamieroču apliecība vai ieroču pārvadāšanas atļauja, ir tiesības pārvadāt pāri Latvijas Republikas valsts robežai pielādētus B kategorijas īsstobra šaujamieročus speciālā makstī, bet bez patronas patrontelpā.

(6) Muitas iestāde informē Valsts policiju par katru gadījumu, kad šaujamieroci, tā maināmo stobru vai munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroci privātpersona ieved Latvijā vai izved no Latvijas, pārvadā tranzītā caur Latviju vai pārsūta uz valsti vai no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts.

(7) Valsts policija par katru gadījumu, kad citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis Latvijā iegādājies B, C vai D kategorijas šaujamieroci vai tā maināmo stobru, informē attiecīgo ārvalsts iestādi, kas izsniegusi atļauju, vai ārvalsts norādīto kompetento iestādi.

XIII nodaļa
Ārvalstu pilsoņu, diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieku, augstu ārvalsts amatpersonu un to apsardzes dienestu darbinieku tiesības Latvijā iegādāties, ievest, glabāt, pārvadāt, nēsāt, izmantot un pielietot ieročus un munīciju

38.pants. Ārvalstu pilsoņu tiesības Latvijā iegādāties šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus

(1) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, kā arī citu ārvalstu pilsoņi, ja viņiem ir savas valsts kompetentas iestādes izsniegta atļauja, kas dod tiesības iegādāties šaujamieroci, tā maināmo stobru un munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci Latvijā, var Valsts policijā saņemt ieroča iegādāšanās atļauju un pēc tā iegādāšanās — atļauju šaujamieroča, tā maināmā stobra un munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izvešanai no Latvijas.

(2) Piecu darbdienu laikā pēc šaujamieroča, tā maināmā stobra vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes Latvijā Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kā arī citas ārvalsts pilsonis uzrāda iegādāto šaujamieroci, tā maināmo stobru vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci Valsts policijā un saņem atļauju šā ieroča un tā munīcijas izvešanai no Latvijas.

(3) Par katru gadījumu, kad Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis Latvijā iegādājas šaujamieroci vai tā maināmo stobru, Valsts policija sniedz informāciju attiecīgajai ārvalsts iestādei, kas izsniegusi atļauju, vai ārvalsts norādītajai kompetentajai iestādei.

39.pants. Ārvalstu pilsoņu tiesības Latvijā ievest, glabāt, pārvadāt, realizēt un izmantot šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus

(1) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, ja viņiem ir Eiropas šaujamieroču apliecība un pamatojums iebraukšanai Latvijā vai tās šķērsošanai tranzītā, līdzi vedot Eiropas šaujamieroču apliecībā norādīto B, C vai D kategorijas medību vai sporta šaujamieroci, tā maināmo stobru vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un šo ieroču munīciju, ir tiesīgi uz laiku ievest Latvijā šos ieročus un munīciju un izmantot tos medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sporta sacensībās, iegādāties ierocim atbilstošu munīciju, kā arī pārvadāt ieročus un to munīciju tranzītā.

(2) B kategorijas īsstobra šaujamieroču, izņemot B kategorijas īsstobra sporta šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 5,6 milimetriem, un to munīcijas ievešanai Latvijā (izņemot tranzītu) nepieciešams saņemt Valsts policijas atļauju, ko ieraksta Eiropas šaujamieroču apliecībā.

(3) Ja saskaņā ar pamatojumu Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim uzturēšanās Latvijā ar B, C vai D kategorijas šaujamieroci un tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci paredzēta uz laiku, ilgāku par trim mēnešiem, viņš iesniedz vītņstobra šaujamieroci un munīciju Valsts policijā kontrolšāvienu izdarīšanai un saņem ieroča glabāšanas atļauju. Valsts policija izdara par to atzīmi Eiropas šaujamieroču apliecībā un informē attiecīgo dalībvalsti.

(4) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kas saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, ir tiesības Latvijā ievest un pastāvīgi glabāt savu šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, ja Valsts policija viņam izsniegusi atļauju ieroča ievešanai Latvijā un ieroča glabāšanas atļauju.

(5) Citu ārvalstu pilsoņi pēc Valsts policijas atļaujas saņemšanas ir tiesīgi uz laiku ievest Latvijā B, C un D kategorijas medību vai sporta šaujamieročus, to maināmos stobrus, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un šo ieroču munīciju un izmantot šos ieročus medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sporta sacensībās, kā arī pārvietot ieročus un munīciju tranzītā, ja viņiem ir savas valsts kompetentas iestādes izsniegta šaujamieroču glabāšanas atļauja un atļauja šaujamieroču izvešanai no valsts, kurā tie reģistrēti, kā arī pamatojums (ielūgums) iebraukšanai Latvijā vai tās šķērsošanai tranzītā.

(6) Ārvalstu pilsoņiem ir aizliegts Latvijā realizēt ārvalstīs reģistrētus ieročus.

(7) Ārvalstu pilsoņiem ir aizliegts ārvalstīs realizēt Latvijā reģistrētus ieročus. Minētais aizliegums neattiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, kuri saņēmuši Valsts policijas un attiecīgās ārvalsts kompetentās iestādes atļauju Latvijā reģistrēta ieroča realizēšanai Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī.

(8) Valsts policija šajā pantā paredzētās atļaujas ārvalstu pilsoņiem izsniedz un attiecīgu atzīmi Eiropas šaujamieroču apliecībā izdara Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

40.pants. Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieku, augstu ārvalsts amatpersonu un to apsardzes dienestu darbinieku tiesības Latvijā ievest, iegādāties, glabāt, nēsāt, izmantot un pielietot ieročus un munīciju

(1) Latvijā akreditēti ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju un Valsts policijas atļaujas saņemšanas var iegādāties, glabāt, nēsāt, izmantot un pielietot dienesta uzdevumu veikšanai saskaņā ar šā likuma 30. un 31.pantu B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus.

(2) Latvijā akreditēti ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki pēc tam, kad no Valsts policijas saņēmuši ieroču ievešanas (izvešanas) atļauju, drīkst ievest Latvijā un izvest no Latvijas šaujamieročus un to munīciju. Ievestos šaujamieročus piecu darbdienu laikā no ievešanas dienas reģistrē Valsts policijā.

(3) Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību amatpersonu, augstu ārvalsts amatpersonu vai starptautisko organizāciju amatpersonu oficiālo vizīšu laikā amatpersonām un to apsardzes dienesta darbiniekiem pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju un Valsts policijas atļaujas saņemšanas atļauts Latvijā dienesta uzdevumu veikšanas laikā un vietā nēsāt B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem, kā arī tos izmantot un pielietot saskaņā ar šā likuma 30. un 31.pantu.

(4) Augstu ārvalsts amatpersonu vai starptautisko organizāciju amatpersonu vizīšu laikā Valsts policija var atļaut ārvalstu apsardzes dienestu darbiniekiem Latvijā ievest un nēsāt automātiskos šaujamieročus un to munīciju. Par šādu atļauju Ārlietu ministrija informē attiecīgās valsts diplomātisko pārstāvniecību vai attiecīgo starptautisko organizāciju.

(5) Valsts policija šajā pantā paredzētās atļaujas izsniedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

XIV nodaļa
Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu komerciālā aprite

41.pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu komerciālās aprites noteikumi

(1) Lai nodarbotos ar ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu, šaujamieroču būtisko sastāvdaļu vai šaujamieroču munīcijas sastāvdaļu izgatavošanu, realizēšanu vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā, eksportu vai importu, kā arī ieroču vai speciālo līdzekļu remontu, fiziskajai un juridiskajai personai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence).

(2) Komersants saņem speciālās atļaujas (licences) dublikātu, ja speciālā atļauja (licence) bojāta, nozaudēta vai nolaupīta, bet, ja mainījušies tajā norādītie dati par komersantu vai ierīkota cita ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu vai speciālo līdzekļu izgatavošanas, remonta, glabāšanas vai realizēšanas vieta, — atkārtotu speciālo atļauju (licenci).

(3) Par speciālās atļaujas (licences), tās dublikāta un atkārtotas speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājama valsts nodeva.

(4) Prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai, prasības, kas komersantam jāievēro speciālās atļaujas (licences) darbības laikā, kārtību, kādā komersantam izsniedz speciālo atļauju (licenci), tās dublikātu vai atkārtotu speciālo atļauju (licenci), anulē speciālo atļauju (licenci), aptur speciālās atļaujas (licences) darbību, kā arī par speciālās atļaujas (licences), tās dublikāta un atkārtotas speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Ziņas par speciālajām atļaujām (licencēm), komercsabiedrībām un individuālajiem komersantiem, kas tās saņēmuši, personām, kas ir tiesīgas pārstāvēt komercsabiedrību, tās dalībniekiem, kā arī darbiniekiem, kuriem šajā likumā ir noteikti ierobežojumi, Valsts policija reģistrē licenču un sertifikātu reģistrā. Minētā reģistra turētājs un pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

(6) Licenču un sertifikātu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve šajā reģistrā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.

42.pants. Speciālās atļaujas (licences)

(1) Valsts policija izsniedz speciālās atļaujas (licences), kas dod tiesības:

1) ražot, realizēt, eksportēt un eksponēt izstādēs A kategorijas šaujamieročus (izņemot militāros šaujamieročus un speciālos līdzekļus), B, C un D kategorijas šaujamieročus, pneimatiskos ieročus, gāzes pistoles (revolverus), minēto ieroču munīciju, aukstos ieročus vai speciālos līdzekļus;

2) remontēt A kategorijas šaujamieročus (izņemot militāros šaujamieročus un speciālos līdzekļus), B, C un D kategorijas šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, gāzes pistoles (revolverus) vai speciālos līdzekļus;

3) iegādāties, importēt un realizēt vairumtirdzniecībā A, B, C un D kategorijas dienesta lietojumam klasificētus šaujamieročus un to munīciju, gāzes pistoles (revolverus), speciālos līdzekļus, kas paredzēti sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai, dienesta vai darba pienākumu pildīšanai, tādu juridisko personu vajadzībām, kurām saskaņā ar šo likumu ir tiesības iegādāties šādus ieročus, munīciju vai speciālos līdzekļus, kā arī eksportēt šos ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus;

4) iegādāties, importēt, eksportēt un realizēt:

a) B, C un D kategorijas medību, sporta un pašaizsardzības šaujamieročus un to munīciju,

b) pneimatiskos ieročus un to munīciju,

c) pašaizsardzībai paredzētās gāzes pistoles (revolverus) un to munīciju,

d) pašaizsardzībai paredzētos speciālos līdzekļus,

e) aukstos ieročus.

(2) Militāro šaujamieroču un speciālo līdzekļu izgatavošana, remonts un imports to valsts iestāžu vajadzībām, kurām atļauti militārie ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi, un šo priekšmetu eksports un tranzīts atļauts komersantiem, kuri saņēmuši Aizsardzības ministrijas speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm. Minēto speciālo atļauju (licenci) izsniedz stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu šaujampulvera izgatavošanai, kā arī šaujampulvera izgatavošanas kārtību nosaka civilajām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu apriti regulējoši normatīvie akti.

(4) Speciālā atļauja (licence) ieroču, munīcijas vai speciālo līdzekļu izgatavošanai dod tiesības ražot arī attiecīgās kategorijas ieroču, munīcijas, izņemot šaujampulveri, vai speciālo līdzekļu sastāvdaļas, šos priekšmetus glabāt, realizēt, eksportēt un eksponēt izstādēs, kā arī iegādāties un glabāt attiecīgās kategorijas ieroču, munīcijas vai speciālo līdzekļu izgatavošanai nepieciešamās sastāvdaļas un ieroču sastāvdaļu sagataves.

(5) Speciālā atļauja (licence) ieroču remontam dod tiesības arī iegādāties un glabāt ieroču remontam nepieciešamās ieroču sastāvdaļas.

(6) Speciālā atļauja (licence) B, C un D kategorijas medību, sporta un pašaizsardzības šaujamieroču realizēšanai dod tiesības arī iegādāties, glabāt, importēt, eksportēt, realizēt un eksponēt izstādēs garstobra medību un sporta šaujamieroču maināmos stobrus.

(7) Speciālā atļauja (licence) B, C un D kategorijas medību, sporta un pašaizsardzības šaujamieroču munīcijas realizēšanai dod tiesības arī iegādāties, glabāt, importēt, eksportēt, realizēt un eksponēt izstādēs rūpnieciski ražotas attiecīgo šaujamieroču patronu sastāvdaļas un patronu lādēšanas iekārtas.

(8) Speciālā atļauja (licence) ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu realizēšanai dod arī tiesības tos eksponēt izstādēs, kā arī veikt starpniecības darījumus ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem.

43.pants. Speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas ierobežojumi

(1) Speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem, kā arī šaujamieroču būtiskajām sastāvdaļām un šaujamieroču munīcijas sastāvdaļām izsniedz individuālajiem komersantiem un komercsabiedrībām, ja individuālais komersants, komercsabiedrības dalībnieki (fiziskās personas), izņemot akcionārus, vai personas, kas ieņem amatus komercsabiedrības pārvaldes institūcijās, un darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija, to sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi, ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un uz viņiem un komersantu neattiecas šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.

(2) Speciālo atļauju (licenci) aizliegts izsniegt:

1) ja individuālais komersants, komercsabiedrības dalībnieks vai persona, kas ieņem amatu komercsabiedrības pārvaldes institūcijā, vai darbinieks, kuram saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija, to sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi:

a) sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, — pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas,

b) ir persona, kurai kriminālprocesā piemērots apsūdzētā statuss,

c) atbrīvots no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.pantu, — kamēr nav pagājis gads pēc attiecīgā lēmuma stāšanās spēkā,

d) nosacīti atbrīvots no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.¹ pantu, — pirms pārbaudes laika beigām,

e) atbrīvots no soda saskaņā ar Krimināllikuma 59.pantu, — kamēr nav pagājis gads pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda stāšanās spēkā,

f) tiek turēts aizdomās par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu,

g) administratīvi sodīts par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, par sīko huligānismu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga, zemessarga vai karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, — kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes;

2) ja par individuālo komersantu, komercsabiedrības dalībnieku vai personu, kas ieņem amatu komercsabiedrības pārvaldes institūcijā, vai darbinieku, kuram saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija, to sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi:

a) Valsts policijai ir pamatotas ziņas, ka tas ieroci vai speciālo līdzekli var izmantot ļaunprātīgi, apdraudēt sevi, sabiedrisko kārtību vai drošību,

b) Valsts policijai, prokuratūrai vai valsts drošības iestādēm ir ziņas, kas apliecina šīs fiziskās personas piederību pie aizliegta militarizēta vai bruņota grupējuma, sabiedriskās organizācijas (partijas) vai sabiedrisko organizāciju (partiju) apvienības;

3) ja individuālajam komersantam, komercsabiedrības dalībniekam vai personai, kas ieņem amatu komercsabiedrības pārvaldes institūcijā, vai darbiniekam, kuram saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija, to sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi:

a) diagnosticēti psihiski traucējumi,

b) diagnosticēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība,

c) ierobežotas (atņemtas uz laiku) ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesības vai tiesības nodarboties ar komercdarbību ieroču aprites jomā, — pirms tiesību ierobežojuma termiņa beigām;

4) komersantam, kuram anulēta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju, speciālajiem līdzekļiem, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm vai pirotehniskajiem izstrādājumiem, — kamēr nav pagājis gads pēc tās anulēšanas;

5) komersantam, kura dalībnieks ir juridiskā persona, kam pēdējā gada laikā anulēta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju, speciālajiem līdzekļiem, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm vai pirotehniskajiem izstrādājumiem;

6) komersantam, kura dalībnieks vai kura pārvaldes institūcijas amatpersona ir fiziskā persona, kas bijusi tāds individuālais komersants vai komersanta dalībnieks, kuram pēdējā gada laikā anulēta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju, speciālajiem līdzekļiem, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm vai pirotehniskajiem izstrādājumiem, vai kas ieņēmusi amatu šāda komersanta pārvaldes institūcijā;

7) komersantam, par kuru valsts drošības iestādēm ir ziņas, ka tā darbība ir vērsta pret Latvijas valsts drošību vai ka tas pārkāpj starptautiskajos līgumos ietvertos vai starptautisko organizāciju noteiktos ierobežojumus;

8) komersantam, kas nav ierīkojis noteiktajām prasībām atbilstošu ieroču, munīcijas vai speciālo līdzekļu izgatavošanas, remonta, glabāšanas vai realizēšanas vietu.

44.pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu izgatavošanas, remonta, iegādāšanās, realizēšanas, eksporta, importa, tranzīta, pārvadāšanas un glabāšanas kārtība

(1) Komersantiem ir tiesības ražot, glabāt un realizēt ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus, kā arī remontēt ieročus un speciālos līdzekļus tikai īpaši iekārtotās nekustamo īpašumu telpās, kuru adrese norādīta speciālajā atļaujā (licencē).

(2) Komersanti izveido reģistru, kurā ieraksta ziņas par visiem saražotajiem, iegādātajiem un realizētajiem šaujamieročiem, to munīciju un būtiskajām sastāvdaļām, arī remonta laikā nomainītajām šaujamieroču būtiskajām sastāvdaļām, lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un gāzes pistolēm (revolveriem).

(3) Komersants par katra šaujamieroča, tā maināmā stobra, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un gāzes pistoles (revolvera) iegādi un realizēšanu piecu darbdienu laikā sniedz informāciju Iekšlietu ministrijas Informācijas centram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Komersantiem atļauta tikai tādu vītņstobra šaujamieroču realizēšana, ar kuriem kontrolšāvieni Valsts policijā izdarīti ne agrāk kā pirms pieciem gadiem.

(5) Lai šaujamieročus, to munīciju un būtiskās sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus pārvadātu un pārsūtītu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, komersantam nepieciešams iepriekšējās piekrišanas dokuments (atļauja), kuru izsniedz Valsts policija stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(6) Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu eksporta, importa vai tranzīta darījumus komersants veic, kā arī šos priekšmetus pārvieto un pārsūta starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī uz laiku eksponēšanai izstādēs, demonstrēšanai vai remontam, stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(7) Aizliegts iegādāties un realizēt šaujamieročus, to munīciju un būtiskās sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, slēdzot distances līgumu.

(8) Reklamējot un piedāvājot šaujamieročus, to maināmos stobrus un munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un gāzes pistoles (revolverus) internetā, aizliegts tos piegādāt un realizēt ārpus speciālajā atļaujā (licencē) norādītās tirdzniecības vietas (veikala vai noliktavas).

(9) Komersanti nodrošina bruņota darbinieka klātbūtni šaujamieroču, munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadājumiem Latvijas teritorijā, ja pārvadājamo šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits ir lielāks par 10 vai šaujamieroča patronu skaits ir lielāks par 100 000.

(10) Kārtību, kādā komersanti ražo, iegādājas, reģistrē, glabā, pārvadā, pārsūta, importē, eksportē un realizē ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus, šaujamieroču sastāvdaļas un šaujamieroču munīcijas sastāvdaļas, eksponē ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus izstādēs, kā arī remontē ieročus un speciālos līdzekļus, nosaka Ministru kabinets.

45.pants. Speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšana un speciālās atļaujas (licences) anulēšana

(1) Valsts pārvaldes iestāde, kas izsniegusi speciālo atļauju (licenci), ir tiesīga apturēt tās darbību uz laiku līdz 60 dienām, ja:

1) ir pamats uzskatīt, ka komersanta darbība apdraud valsts drošību, stabilitāti, starptautisko saistību izpildi, sabiedrisko drošību vai kārtību, vidi, cilvēka dzīvību, veselību vai
mantu, — lai veiktu pārbaudi un saņemtu kompetentu institūciju atzinumus;

2) komersants ir pārkāpis ieroču, munīcijas vai speciālo līdzekļu izgatavošanas, remonta, glabāšanas, pārvadāšanas, realizēšanas noteikumus vai citus ieroču aprites noteikumus, — lai pārtrauktu un novērstu pārkāpumu.

(2) Valsts pārvaldes iestāde, kas izsniegusi speciālo atļauju (licenci), ir tiesīga to anulēt, ja:

1) konstatēti šā likuma 43.pantā minētie speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas ierobežojumi;

2) komersants pārkāpj šā likuma prasības;

3) komersants nav novērsis šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto pārkāpumu;

4) ir atklājušies fakti par to, ka komersanta darbība apdraud valsts drošību, stabilitāti, starptautisko saistību izpildi, sabiedrisko drošību vai kārtību, vidi, cilvēka dzīvību, veselību vai mantu;

5) komersants apzināti sniedzis nepatiesas ziņas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai;

6) komersantu likvidē vai tā darbību aptur uz laiku, ilgāku par 60 dienām;

7) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums.

(3) Lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci), par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu vai par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

XV nodaļa
Ieroču un munīcijas marķēšana un vienotā uzskaite

46.pants. Ieroču un munīcijas marķēšana

(1) Šaujamieročus un to munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un gāzes pistoles (revolverus) marķē to izgatavošanas laikā. Visas šaujamieroča būtiskās sastāvdaļas, kuras tiek realizētas atsevišķi, nenokomplektējot šaujamieroci, tiek marķētas.

(2) Nemarķētus šaujamieročus, to būtiskās sastāvdaļas un munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un gāzes pistoles (revolverus), kas izgatavoti ārvalstīs, aizliegts realizēt Latvijā, kamēr nav veikta to marķēšana.

(3) Šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu un munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un gāzes pistoļu (revolveru) marķēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

47.pants. Šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un gāzes pistoļu (revolveru) vienotā uzskaite

(1) Ieroču reģistrā reģistrē visu Latvijas fizisko un juridisko personu (izņemot Nacionālos bruņotos spēkus un Satversmes aizsardzības biroju) šaujamieročus, to maināmos stobrus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un personas, kurām izsniegtas ieroču atļaujas, kā arī gāzes pistoles (revolverus), un personas, kas tos iegādājušās. Ieroču reģistra turētājs un pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

(2) Ieroču reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā reģistrā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.

48.pants. Ložu un čaulu kontrolkolekcija

(1) Ar visiem Latvijā apritē esošajiem A, B un C kategorijas vītņstobra šaujamieročiem (izņemot Nacionālo bruņoto spēku šaujamieročus un traumatiskos šaujamieročus), kuros lodei šāviena brīdī ir tiešs kontakts ar stobru, izdarāmi kontrolšāvieni Valsts policijā. Valsts policija ložu un čaulu kontrolkolekciju glabā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Ar A kategorijas vītņstobra šaujamieroci kontrolšāvienus Valsts policijā izdara reizi piecos gados.

(3) Ja ir veikts vītņstobra šaujamieroča remonts un tā rezultātā mainās pēdas uz izšautajām lodēm un čaulām, remonta veicējs piecu darbdienu laikā pēc remonta šaujamieroci nogādā Valsts policijā kontrolšāvienu izdarīšanai.

(4) Šaujamieroču remonta veidus, kuru dēļ mainās pēdas uz izšautajām lodēm un čaulām, nosaka Ministru kabinets.

(5) Valsts policija kontrolšāvienus izdara par maksu saskaņā ar apstiprinātu maksas pakalpojumu cenrādi.

(6) Kontrolšāvienus ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, valsts drošības iestāžu, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un pašvaldības policijas šaujamieročiem un valsts vai pašvaldības izglītības iestāžu sporta šaujamieročiem Valsts policija izdara bez maksas.

XVI nodaļa
Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu aprites uzraudzība

49.pants. Ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu aprites kontrole

(1) Valsts policija kontrolē, kā fiziskās un juridiskās personas, kurām Valsts policija izsniegusi šajā likumā minētās atļaujas un speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem, ievēro ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu aprites noteikumus.

(2) Šaujamieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadāšanu vai pārsūtīšanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai atbilstoši savai kompetencei kontrolē Valsts robežsardze un muitas iestādes.

(3) Fiziskajai un juridiskajai personai pēc policijas darbinieka vai tādas iestādes amatpersonas pieprasījuma, kuras kompetencē ietilpst ieroču aprites kontrole, ir jāuzrāda šaujamierocis, tā munīcija, lielas enerģijas pneimatiskais ierocis, kā arī šaujamieroča un tā munīcijas sastāvdaļas un attiecīgā ieroča atļauja.

(4) Valsts policijas darbiniekam ir tiesības, iepriekš nebrīdinot, pārbaudīt šaujamieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanas apstākļus ieroču atļaujā vai speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā adresē un izņemt ieročus, munīciju un to sastāvdaļas, ja pārkāpta to glabāšanas kārtība.

(5) Ja nozaudēts vai nolaupīts šaujamierocis, tā būtiskā sastāvdaļa vai munīcija, lielas enerģijas pneimatiskais ierocis vai gāzes pistole (revolveris), tā īpašnieks nekavējoties par to ziņo tuvākajai Valsts policijas iestādei.

50.pants. Atsevišķu valsts institūciju un pašvaldību īpašumā esošo ieroču un munīcijas aprites kontrole

(1) Nacionālo bruņoto spēku un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta valdījumā esošo ieroču un munīcijas aprites civilo kontroli, kā arī Latvijā esošo ārvalstu bruņoto spēku un to amatpersonu ieroču un munīcijas aprites civilo kontroli veic Aizsardzības ministrija.

(2) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta valdījumā esošo ieroču un munīcijas aprites kontroli veic attiecīgi Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija.

(3) Satversmes aizsardzības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes un prokuratūras valdījumā esošo ieroču un munīcijas apriti kontrolē attiecīgi Satversmes aizsardzības biroja direktora, Latvijas Bankas prezidenta un ģenerālprokurora noteiktās amatpersonas, bet pašvaldības policijas ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu apriti — attiecīgā pašvaldība.

51.pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu izņemšana

(1) Fizisko un juridisko personu ieročus, munīciju, to sastāvdaļas un speciālos līdzekļus atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgs izņemt Valsts policijas darbinieks vai citas valsts pārvaldes iestādes amatpersona, ja:

1) pārkāpta ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu vai speciālo līdzekļu aprites kārtība;

2) tas nepieciešams administratīvajā vai kriminālprocesā;

3) fiziskā vai juridiskā persona, kurai beidzies ieroča glabāšanas, nēsāšanas vai ieroču kolekcijas atļaujas derīguma termiņš vai ieroča atļauja anulēta, nenodod šaujamieroci, tā sastāvdaļas un munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci Valsts policijai šā likuma 21.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā;

4) beidzies speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņš vai speciālā atļauja (licence) anulēta;

5) šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks miris vai ir bezvēsts prombūtnē;

6) juridiskā persona, kurai reģistrēti ieroči, likvidējas vai pārtrauc darbību;

7) ieroči, munīcija vai speciālie līdzekļi neatbilst tehniskajiem noteikumiem un nav derīgi turpmākai izmantošanai;

8) to nosaka tiesas nolēmums.

(2) Ja persona tiek turēta aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai tiek saukta pie administratīvās atbildības par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, par sīko huligānismu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga, zemessarga vai karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, Valsts policija ir tiesīga izņemt uz laiku ieroci, tā sastāvdaļas un munīciju, kā arī ieroča atļauju un glabāt to, kamēr nav pieņemts lēmums par atļaujas anulēšanu vai personu attaisnojošs nolēmums.

(3) Valsts policijai ir tiesības uz laiku izņemt un glabāt ieroci un munīciju, ja persona ir cietusi ceļu satiksmes negadījumā un nav spējīga nodrošināt to tālāku pārvadāšanu vai nēsāšanu vai ir pamatotas aizdomas, ka personai iestājušās medicīniskas pretindikācijas, kā arī citos gadījumos, lai novērstu iespēju ieroci vai munīciju pazaudēt, nolaupīt vai izmantot ļaunprātīgi.

(4) Mirušā ieroču īpašnieka radinieki vai personas, kas dzīvo attiecīgajā ieroču atļaujā norādītajā adresē, nodrošina, lai Valsts policija varētu izņemt ieročus un munīciju.

52.pants. Izņemto ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu glabāšana un atsavināšana

(1) Ja pieņemts lēmums par ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesību atņemšanu vai atļaujas anulēšanu un šis lēmums stājies spēkā, nodoto vai izņemto šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci, munīciju un to sastāvdaļas Valsts policija glabā ne ilgāk par 60 dienām.

(2) Ja personai ir anulēta personiskā apbalvojuma ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, tās nodoto vai tai izņemto personisko apbalvojuma šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju Valsts policija uz ieroča īpašnieka iesnieguma pamata var glabāt līdz ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesību ierobežojuma beigām, bet ne ilgāk par gadu no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(3) Šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieka nāves vai bezvēsts prombūtnes gadījumā Valsts policija nodoto vai izņemto ieroci, munīciju un to sastāvdaļas glabā līdz mantinieku noskaidrošanai vai bezvēsts prombūtnē esošās personas atrašanai, bet ne ilgāk par 18 mēnešiem no ieroča nodošanas vai izņemšanas dienas.

(4) Šā likuma 51.panta trešajā daļā minētajā gadījumā uz laiku izņemto ieroci un munīciju Valsts policija glabā, līdz to saņem ieroča īpašnieks, bet ne ilgāk par 90 dienām no izņemšanas dienas.

(5) Pēc šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto termiņu beigām Valsts policija ieročus, munīciju un to sastāvdaļas nodod realizēšanai komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) šaujamieroču realizēšanai, vai uz iesnieguma pamata pārreģistrē citai iesniegumā norādītajai personai, kura saņēmusi ieroča iegādāšanās atļauju, vai nodod dezaktivēšanai komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) ieroču remontam, vai glabā saskaņā ar Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, vai iznīcina.

(6) Komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) attiecīgu ieroču un munīcijas realizēšanai, ir pienākums pieņemt realizēšanai no Valsts policijas izņemtos šaujamieročus, to sastāvdaļas un munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un pēc realizēšanas izmaksāt atlīdzību to īpašniekam.

(7) Ja realizēšanai nodoto ieroci vai munīciju pēc nocenošanas nevar realizēt 12 mēnešu laikā, komersants to nodod Valsts policijai iznīcināšanai vai iekļaušanai valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekcijā vai nodod dezaktivēšanai komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) ieroču remontam.

(8) Nodotos vai izņemtos šaujamieročus, to sastāvdaļas un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kuri nav tehniskā kārtībā vai nav marķēti, kuriem mainīta tehniskā klasifikācija vai kuri pārveidoti šaušanai kārtām vai slēptai nēsāšanai, un munīciju, kas nav marķēta, Valsts policija iznīcina vai iekļauj valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekcijā.

53.pants. Ieroču un munīcijas izņemšanas un iznīcināšanas kārtība

(1) Nodotos vai izņemtos, kā arī konfiscētos šaujamieročus, to munīciju un sastāvdaļas, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un gāzes pistoles (revolverus) iznīcina Valsts policija.

(2) Ieroču, munīcijas un to sastāvdaļu izņemšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

54.pants. Atbildība par ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu aprites noteikumu pārkāpšanu

Par šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu vai speciālo līdzekļu aprites noteikumu pārkāpšanu personu sauc pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ieroču aprites likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 10., 13.nr.; 2005, 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 2., 10., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 74., 162.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.jūlijam izdod šajā likumā minētos noteikumus.

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 31.jūlijam ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 2003.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.167 “Šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču vienotās uzskaites kārtība”;

2) 2003.gada 14.oktobra noteikumi Nr.565 “Kārtība, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, un šautuvju (šaušanas stendu) izmantošanas kārtība”;

3) 2003.gada 4.novembra noteikumi Nr.631 “Valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekciju veidošanas un ieroču un munīcijas klasifikācijas noteikumi”;

4) 2005.gada 1.marta noteikumi Nr.159 “Ieroču, munīcijas un gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un kolekciju veidošanas noteikumi”.

4. Personas, kuras iegādājušās gāzes pistoles (revolverus) pirms šā likuma spēkā stāšanās, līdz 2014.gada 31.decembrim tās reģistrē, iesniedzot Valsts policijai attiecīgu iesniegumu, kurā norāda savus personas datus un gāzes pistoles (revolvera) veidu, marku, modeli, sēriju un numuru, vai izmantojot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto elektronisko pakalpojumu. Gāzes pistoles (revolverus), kas nav marķētas atbilstoši šā likuma prasībām, pirms to reģistrācijas iesniedz marķēšanai komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) ieroču remontam, un pēc marķēšanas reģistrē Valsts policijā.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1991.gada 18.jūnija direktīvas 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija direktīvas 2008/51/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli.

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 28.oktobrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 17.novembrī