Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Notariāta likumā

Izdarīt Notariāta likumā (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 26./27.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 15.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 23.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 11.⁴ pantu.

2. Izslēgt 37.pantā vārdus “saskaņojot ar apgabaltiesas priekšsēdētāju”.

3. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

“41. Zvērinātam notāram aizliegts taisīt aktus un apliecinājumus savās paša lietās, sava laulātā, arī bijušā laulātā, savu un laulātā radinieku taisnā līnijā visās pakāpēs, sāņu līnijā — līdz ceturtajai pakāpei un svainībā — līdz trešajai pakāpei, kā arī sava paša vai sava laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai savās paša vai sava laulātā adoptētāju vai adoptēto lietās. Zvērinātam notāram aizliegts taisīt aktus un apliecinājumus arī tad, ja viņš ir personiski vai mantiski tieši vai netieši ieinteresēts.”

4. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

“47. Reģistrus un glabājumu grāmatas zvērināts notārs caurauklo un nogādā Latvijas Zvērinātu notāru padomei.

Latvijas Zvērinātu notāru padome pārbauda reģistru un glabājumu grāmatu atbilstību noteiktajai formai un lapu numerāciju un pēdējā lappusē nostiprina auklu galus ar papīra uzlīmi, taisa slēguma uzrakstu, kurā norāda reģistra vai glabājumu grāmatas atbilstību noteiktajai formai, lapu skaitu un slēguma datumu. Ja, pārbaudot reģistru un glabājumu grāmatu atbilstību, konstatētas nepilnības, reģistrus un glabājumu grāmatas atdod atpakaļ zvērinātam notāram nepilnību novēršanai.”

5. Izteikt 53.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Aktu grāmata iesienama un noslēdzama šā likuma 47.pantā noteiktajā kārtībā. Slēguma uzrakstā norādāms arī aktu un šā likuma 128.pantā minēto dokumentu skaits.”

6. Papildināt likumu ar 60.¹ pantu šādā redakcijā:

“60.¹ Latvijas Zvērinātu notāru padome reizi gadā iesniedz tieslietu ministram informāciju par praktizējošo zvērinātu notāru reģistru, notariālo aktu grāmatu un glabājumu grāmatu atbilstību noteiktajām prasībām.”

7. Izteikt 61.pantu šādā redakcijā:

“61. Ja zvērināts notārs ir pārcelts, atstādināts, atbrīvots vai atcelts no amata, tieslietu ministrs, pieņemot lēmumu par pārcelšanu, atstādināšanu, atbrīvošanu vai atcelšanu no amata, vienlaikus norīko citu zvērinātu notāru šā likuma 62.pantā minēto grāmatu, lietu, aktu un glabājamo vērtību pārņemšanai un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc šā rīkojuma izdošanas informē par to Latvijas Zvērinātu notāru padomi un attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētāju.

Ja zvērināts notārs ir miris, tieslietu ministrs pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc šīs informācijas saņemšanas norīko citu zvērinātu notāru šā likuma 62.pantā minēto grāmatu, lietu, aktu un glabājamo vērtību pārņemšanai un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc šā rīkojuma izdošanas informē par to Latvijas Zvērinātu notāru padomi un attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētāju.

Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma vai pēc savas iniciatīvas šā likuma 62.pantā minēto grāmatu, lietu, aktu un glabājamo vērtību pārņemšanai norīko jaunieceltu vai tuvākās apkaimes apdzīvotā vietā praktizējošu zvērinātu notāru.”

8. Papildināt likumu ar 61.¹ pantu šādā redakcijā:

“61.¹ Šā likuma 61.panta kārtībā norīkotais zvērināts notārs rīkojumā noteiktajā termiņā pārņem no zvērināta notāra, kurš ir pārcelts, atstādināts, atbrīvots vai atcelts no amata, šā likuma 62.pantā minētās grāmatas, lietas, aktus un glabājamās vērtības, klātesot Latvijas Zvērinātu notāru padomes un attiecīgās apgabaltiesas pārstāvjiem.

Gadījumos, kad zvērināts notārs nespēj nodot šā likuma 62.pantā minētās grāmatas, lietas, aktus un glabājamās vērtības, norīkotais zvērināts notārs tās pārņem, klātesot Latvijas Zvērinātu notāru padomes, attiecīgās apgabaltiesas un Tieslietu ministrijas pārstāvjiem.”

9. Izteikt 62.pantu šādā redakcijā:

“62. Pārņemot notariālās grāmatas un lietas, tās noslēdz, to pēdējā lappusē nostiprinot auklu galus ar papīra uzlīmi un slēguma uzrakstā norādot, kādā stāvoklī ir grāmatas un lietas, kāds ir tajās aprakstīto lapu skaits un kādā stāvoklī ir auklas un zīmogi, kā arī datumu. Slēguma uzrakstu paraksta zvērināts notārs, kurš pārņem minētās grāmatas, lietas, aktus un glabājamās vērtības, un zvērināts notārs, kurš tās nodod. Gadījumos, kad zvērināts notārs nespēj nodot grāmatas, lietas, aktus un glabājamās vērtības, slēguma uzrakstu paraksta zvērināts notārs, kurš tās pārņem, un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pārstāvis.

Glabājumu grāmatā papildus šā panta pirmajā daļā norādītajām ziņām izdara atzīmi arī par glabājamo vērtību nodošanu zvērinātam notāram.”

10. 63.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Atstādināta zvērināta notāra zīmogu nodod tieslietu ministram neievīlētu.”

11. Papildināt likumu ar 64.¹ pantu šādā redakcijā:

“64.¹ Pastāvīgi glabājamos dokumentus zvērināts notārs Arhīvu likumā noteiktajā kārtībā un attiecīgajos gadījumos nodod pastāvīgā glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Zvērinātu notāru arhīvu nodošanu organizē Latvijas Zvērinātu notāru padome.”

12. 65.pantā:

papildināt pantu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

“3¹) pieņemt glabājumā saistības priekšmetu;”;

papildināt pantu ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:

“5¹) vest laulības šķiršanas lietas;”.

13. Izteikt 66.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) gādāt par tiesību un tiesību nodrošinājumu nostiprināšanu zemesgrāmatās, kā arī tiesību, tiesību nodrošinājumu vai ziņu ierakstīšanu nekustamā īpašuma valsts kadastrā un Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros;”.

14. Izteikt 71.pantu šādā redakcijā:

“71. Svešvalodā sastādītiem dokumentiem apliecinājuma uzrakstu var izdarīt arī svešvalodā, ja zvērināts notārs to prot.”

15. Papildināt 78.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Acīmredzamas pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas aktos un apliecinājumos zvērināts notārs izlabo un apliecina labojumu ar savu parakstu.”

16. Papildināt 80.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja saņemts tiesas lēmums par rokraksta ekspertīzes veikšanu civillietā, zvērināts notārs vai viņa pilnvarota persona ekspertīzes veikšanas dienā personiski nogādā nepieciešamos dokumentus ekspertīzes veicējam. Tūdaļ pēc ekspertīzei nepieciešamo darbību veikšanas tie atdodami zvērinātam notāram vai viņa pilnvarotai personai un nogādājami atpakaļ zvērināta notāra prakses vietā.”

17. Izslēgt 102.pantā vārdus “izņemot gadījumus, kad atbilstoši likuma prasībām iesniedzams notariālā akta oriģināls”.

18. Izteikt 104.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Notariālo aktu grāmatas izrakstus zvērināts notārs izdod notariālā akta dalībniekam vai viņa pārstāvjiem, mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, izņemot gadījumus, kad notariālajā aktā paredzēts aizliegums saņemt izrakstu bez citu notariālā akta dalībnieku piekrišanas vai noteikta cita kārtība izrakstu saņemšanai. Notariālo aktu grāmatas izrakstus izdod arī citām personām, kurām notariālajā aktā piešķirtas tiesības tos saņemt, vai šo personu pārstāvjiem, mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, bet visām pārējām personām — vienīgi ar apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauju.”

19. Izslēgt 105.pantu.

20. Izteikt 106.pantu šādā redakcijā:

“106. Notariālo aktu norakstus zvērināts notārs var izdot tām personām, kurām ir tiesības saņemt notariālo aktu grāmatas izrakstus.”

21. Papildināt likumu ar 138.¹ pantu šādā redakcijā:

“138.¹ Ja personai, kura lūdz nodot paziņojumu, nav zināma adresāta juridiskā adrese vai dzīvesvieta, zvērināts notārs to saņem no Komercreģistra vai Iedzīvotāju reģistra.

Ja adresāta (fiziskās personas) dzīvesvieta Iedzīvotāju reģistrā nav norādīta, zvērināts notārs publicē paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Šādi zvērināts notārs rīkojas arī tad, ja, nosūtot paziņojumu uz adresāta juridisko adresi vai dzīvesvietu, saņem pasta paziņojumu par neiespējamību nodot sūtījumu adresātam.

Paziņojums uzskatāms par nodotu nākamajā darba dienā pēc tā publikācijas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”

22. Papildināt 139.¹ pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Zvērināts notārs var atteikties no sapulču, darbību un notikumu norises apliecināšanas, ja to izdarīt lūdz vēlāk nekā piecas dienas pirms attiecīgās sapulces, darbības vai notikuma norises.”

23. Papildināt likumu ar F¹ sadaļu šādā redakcijā:

“F¹ sadaļa
Saistības priekšmeta pieņemšana glabājumā

145.¹ Ja Civillikuma 1837.pantā noteiktajos gadījumos parādnieks nevar izpildīt saistību, viņam ir tiesības iesniegt saistības priekšmetu glabājumā pēc saistības izpildīšanas vietas attiecīgajā apgabaltiesā praktizējošam zvērinātam notāram.

145.² Zvērinātam notāram var iesniegt glabājumā šādus saistības priekšmetus:

1) naudu;

2) vērtspapīrus;

3) dokumentus;

4) vērtslietas.

Citus priekšmetus zvērinātam notāram glabājumā var iesniegt vienīgi tajā gadījumā, ja šo priekšmetu īpašību dēļ zvērinātam notāram ir iespējams tos uzglabāt.

145.³ Saistības priekšmetu zvērinātam notāram glabājumā iesniedz klātienē, pievienojot to iesniegumam, kurā norāda:

1) parādnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav — dzimšanas gadu, dienu, mēnesi un vietu) un dzīvesvietu;

2) kreditora, kuram saistības priekšmets nododams, vai viņa tiesību pārņēmēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un dzīvesvietu vai atrašanās vietu (juridisko adresi), ja tiesību pārņēmējs parādniekam zināms, vai to, ka adrese parādniekam nav zināma;

3) tās saistības apzīmējumu, kuras izpildīšanai iesniedz saistības priekšmetu;

4) iemeslu, kura dēļ nav bijis iespējams izpildīt saistību;

5) iesniedzamā saistības priekšmeta detalizētu aprakstu;

6) lūgumu izsniegt glabājumā iesniegto saistības priekšmetu kreditoram uz pieprasījumu;

7) to, ka nauda iemaksāta zvērināta notāra kontā kredītiestādē, ja glabājumā tiek iesniegta bezskaidra nauda.

Ja glabājumā tiek iesniegta bezskaidra nauda, šā panta pirmajā daļā minētajam iesniegumam pievieno maksājuma uzdevumu par naudas iemaksu zvērināta notāra kontā kredītiestādē.

145.⁴ Zvērināts notārs pēc parādnieka iesnieguma saņemšanas, nepārbaudot tā pareizību, rīkojas atbilstoši šā likuma 140.—143.pantā norādītajam, izņemot gadījumu, kad glabājumā tiek iesniegti bezskaidras naudas līdzekļi, un izsniedz parādniekam kvitējumu par saistības priekšmeta saņemšanu.

Ja glabājumā tiek iesniegti bezskaidras naudas līdzekļi, zvērināts notārs pēc parādnieka iesnieguma saņemšanas, nepārbaudot tā pareizību, rīkojas atbilstoši šā likuma 140. un 142.pantā norādītajam, pārliecinās par naudas iemaksu zvērināta notāra kontā kredītiestādē un izsniedz parādniekam kvitējumu par saistības priekšmeta saņemšanu.

Pēc saistības priekšmeta pieņemšanas glabājumā zvērināts notārs uzaicina norādīto kreditoru ne vēlāk kā viena mēneša laikā no uzaicinājuma saņemšanas dienas iesniegt zvērinātam notāram iesniegumu par saistības priekšmeta izsniegšanu. Kreditora paraksts uz minētā iesnieguma apliecināms pie zvērināta notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas.

Ja konkrētajai saistībai ir vairāki kreditori, pārējiem kreditoriem nosūtāms uzaicinājums ne vēlāk kā viena mēneša laikā no tā saņemšanas dienas iesniegt zvērinātam notāram iesniegumu, kurā izteikts viedoklis par saistības priekšmeta nodošanu attiecīgajam kreditoram. Paraksts uz minētā iesnieguma apliecināms pie zvērināta notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas.

Uzaicinājums izdarāms ar paziņojumu šā likuma 136.—138.pantā noteiktajā kārtībā, bet, ja kreditora vai viņa tiesību pārņēmēja dzīvesvieta vai atrašanās vieta (juridiskā adrese) nav zināma, — ar sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Paziņojumā vai sludinājumā norāda arī saistību, pēc kuras saistības priekšmets iesniegts zvērinātam notāram glabājumā.

145.⁵ Ja starp kreditoriem ir strīds par to, kam pienākas saistības priekšmets, zvērināts notārs informē kreditorus, ka strīds izšķirams prasības kārtībā. Pēc tam, kad saņemts likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums, saistības priekšmets izsniedzams tiesas nolēmumā norādītajam kreditoram, bet, ja glabājumā iesniegta bezskaidra nauda, tā pārskaitāma uz kreditora norādīto kontu kredītiestādē.

Ja pārējie kreditori paziņojumā noteiktajā termiņā nav iesnieguši zvērinātam notāram iesniegumu par saistības priekšmeta nodošanu attiecīgajam kreditoram, uzskatāms, ka viņi ir piekrituši tam, ka saistības priekšmets nododams attiecīgajam kreditoram.

Saņemot kreditora iesniegumu par saistības priekšmeta izsniegšanu, ja starp kreditoriem nav strīda par saistības priekšmeta piederību vai kreditors ir viens, zvērināts notārs nosaka dienu, kad tiks izskatīts jautājums par saistības priekšmeta izsniegšanu, un šā likuma 136.—138.pantā noteiktajā kārtībā paziņo par to parādniekam un kreditoram. Vienlaikus kreditoram paziņo par nepieciešamību līdz jautājuma par saistības priekšmeta izsniegšanu izskatīšanas dienai iesniegt zvērinātam notāram aktu (ja tāds ir taisīts), kas ir par pamatu saistībai.

145.⁶ Ja kreditors atsakās saņemt saistības priekšmetu un rodas strīds par tiesībām, zvērināts notārs izsniedz saistības priekšmetu atpakaļ parādniekam pret parakstu glabājumu grāmatā vai pret atsevišķu kvitējumu vai, ja glabājumā iesniegta bezskaidra nauda, pārskaita to uz parādnieka maksājuma uzdevumā norādīto kontu kredītiestādē, vienlaikus izskaidrojot parādniekam tiesības izšķirt strīdu tiesā prasības kārtībā. Zvērināts notārs tiesības izšķirt strīdu tiesā prasības kārtībā kreditoram paziņo šā likuma 136.—138.pantā noteiktajā kārtībā.

Valsts nodevu par saistības priekšmeta iesniegšanu glabājumā, zvērināta notāra atlīdzības taksi un citus faktiskos izdevumus sedz parādnieks.

145.⁷ Kamēr kreditors nav iesniedzis iesniegumu par saistības priekšmeta izsniegšanu, parādnieks var saņemt saistības priekšmetu atpakaļ.

Naudu, kas iemaksāta zvērinātam notāram, lai dzēstu saistību vai prasījumus, kuri nodrošināti ar atzīmi zemesgrāmatā, ja šī atzīme ir jau dzēsta, parādnieks var saņemt atpakaļ tikai ar kreditora piekrišanu, kas iesniedzama zvērinātam notāram iesnieguma formā, vai pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu, kas iemaksu atzīst par spēkā neesošu. Kreditora paraksts uz minētā iesnieguma apliecināms pie zvērināta notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas.

Ja parādnieks šajā pantā noteiktajā kārtībā saistības priekšmetu saņem atpakaļ, zvērināts notārs to izsniedz pret parakstu glabājumu grāmatā vai pret atsevišķu kvitējumu vai, ja glabājumā iesniegta bezskaidra nauda, pārskaita to uz parādnieka maksājuma uzdevumā norādīto kontu kredītiestādē un paziņo kreditoram.

Valsts nodevu par saistības priekšmeta iesniegšanu glabājumā, zvērināta notāra atlīdzības taksi un citus faktiskos izdevumus sedz parādnieks.

145.⁸ Iesniegumu par saistības priekšmeta izsniegšanu izskata zvērināta notāra noteiktajā dienā viņa prakses vietas telpās.

Zvērināts notārs, konstatējis, ka kreditors piekrīt saņemt saistības priekšmetu, taisa notariālo aktu par saistības priekšmeta izsniegšanu un izsniedz saistības priekšmetu kreditoram pret parakstu glabājumu grāmatā vai pret atsevišķu kvitējumu vai, ja glabājumā iesniegta bezskaidra nauda, pārskaita to uz kreditora norādīto kontu kredītiestādē.

Notariālajā aktā norāda:

1) parādnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas gadu, dienu, mēnesi un vietu) un dzīvesvietu;

2) kreditora, kuram saistības priekšmets nododams, vai viņa tiesību pārņēmēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un dzīvesvietu vai atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pārējo kreditoru, ja tādi ir, vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un dzīvesvietu vai atrašanās vietu (juridisko adresi);

4) tās saistības apzīmējumu, kuras izpildīšanai iesniegts saistības priekšmets;

5) iemeslu, kura dēļ nav bijis iespējams izpildīt saistību;

6) saistības priekšmeta detalizētu aprakstu;

7) informāciju par šā likuma 145.⁴ un 145.⁵ panta prasību izpildi;

8) atzīmi par saistības pilnīgu vai daļēju izpildi;

9) to, ka nauda pārskaitīta uz kreditora norādīto kontu kredītiestādē, ja glabājumā iesniegta bezskaidra nauda.

Valsts nodevu par saistības priekšmeta iesniegšanu glabājumā, zvērināta notāra atlīdzības taksi un citus faktiskos izdevumus sedz kreditors.

145.⁹ Pirms izlemt jautājumu par saistības priekšmeta izsniegšanu kreditoram, zvērināts notārs pieprasa no kreditora aktu (ja tāds ir taisīts), kas ir par pamatu saistībai, kura dzēšama ar saistības priekšmetu.

Ja ar kreditoram izsniegto saistības priekšmetu saistība dzēsta daļēji, zvērināts notārs iesniegto aktu atdod atpakaļ kreditoram un izdara par to atzīmi notariālajā aktā. Ja ar kreditoram izsniegto saistības priekšmetu saistība dzēsta pilnīgi, zvērināts notārs iesniegto aktu nodod parādniekam.”

24. 176.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “var uzdot” ar vārdu “uzdod”.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Ja zvērinātu notāru vairāk nekā četrus mēnešus aizstāj cits zvērināts notārs vai cita zvērināta notāra palīgs, ar tieslietu ministra vai viņa noteiktas amatpersonas rīkojumu aizstājamā notāra grāmatas, lietas, akti un glabājamās vērtības uz laiku, kamēr zvērināts notārs nepilda savus pienākumus, šā likuma 61.¹ un 62.pantā noteiktajā kārtībā nododamas zvērinātam notāram, kurš aizstāj zvērinātu notāru vai kura palīgs aizstāj zvērinātu notāru. Tā zvērināta notāra zīmogu, kura grāmatas, lietas, akti un glabājamās vērtības pārņemamas, nodod tieslietu ministram neievīlētu.”

25. 201.pantā:

izslēgt vārdus “grāmatas un lietas”;

papildināt pantu ar teikumu šādā redakcijā:

“Par zvērinātu notāru darbībā konstatētajām nepareizībām tiesnesis informē Latvijas Zvērinātu notāru padomi.”

26. Izslēgt 202.pantu.

27. Izteikt 203.pantu šādā redakcijā:

“203. Par zvērinātu notāru darbībā atklāto nepareizību, arī apgabaltiesas sūtīta tiesneša konstatēto nepareizību (201.pants), novēršanu gādā Latvijas Zvērinātu notāru padome, dodot zvērinātiem notāriem norādījumus un ieteikumus un vajadzības gadījumā ierosinot disciplinārlietu vai ziņojot attiecīgajām institūcijām, lai tās izvērtē nepieciešamību saukt attiecīgos zvērinātus notārus pie kriminālatbildības.”

28. Izteikt 204.pantu šādā redakcijā:

“204. Tiklīdz atklājas, ka zvērināts notārs piesavinājies viņam sakarā ar amatu uzticētu mantu, kuras vērtība pārsniedz apdrošināšanas atlīdzību, apgabaltiesas priekšsēdētājs, lai nodrošinātu piesavinātā piedzīšanu, saņēmis šādu ziņu no Latvijas Zvērinātu notāru padomes vai citas personas, nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā dod rīkojumu apķīlāt zvērināta notāra kustamo mantu, kā arī ierakstīt zemesgrāmatā atzīmi attiecībā uz zvērināta notāra nekustamo īpašumu, norādot summu, līdz kādai sniedzas nodrošinājums.”

29. Papildināt 230.pantu ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

“6¹) vismaz reizi gadā pārbauda katra zvērināta notāra darbību, grāmatas un lietas;”.

30. Papildināt likumu ar P sadaļu šādā redakcijā:

“P sadaļa
Laulības šķiršanas lietu vešana

XXX nodaļa
Laulības šķiršanas lietu vešanas vispārīgie noteikumi

325. Zvērināts notārs šķir laulību, ja laulātie par to ir vienojušies un ja:

1) laulātajiem nav kopīga nepilngadīga bērna un kopīgas mantas;

2) laulātajiem ir kopīgs nepilngadīgs bērns vai kopīga manta un laulātie ir noslēguši rakstveida vienošanos par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali.

326. Piekritību šķirt laulību pārrobežu lietā nosaka saskaņā ar Padomes 2003.gada 27.novembra regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu (turpmāk — regula Nr.2201/2003) 3.pantu.

Ja piekritība šķirt laulību pārrobežu lietā nav noteikta Latvijas Republikai, zvērināts notārs laulības šķiršanas lietu neuzsāk un paziņo par to laulātajiem.

XXXI nodaļa
Laulības šķiršanas lietas uzsākšana

327. Zvērināts notārs uzsāk laulības šķiršanas lietu tad, kad saņemts abu laulāto kopīgs iesniegums par laulības šķiršanu, pirms tam pārliecinoties, vai šo laulības šķiršanas lietu nav uzsācis cits zvērināts notārs.

328. Iesniegumu par laulības šķiršanu taisa kā notariālo aktu.

329. Iesniegumā par laulības šķiršanu norāda:

1) katra laulātā vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas gadu, dienu, mēnesi);

2) laulības noslēgšanas gadu, dienu, mēnesi, reģistra ieraksta numuru;

3) laulības reģistrācijas valsti un iestādi vai attiecīgo konfesiju un garīdznieku;

4) vai laulātajiem ir kopīgi nepilngadīgi bērni un laulātie ir vienojušies par kopīgo nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesību izmantošanu un uzturlīdzekļiem;

5) vai laulātajiem ir kopīga manta un laulātie ir vienojušies par šīs mantas sadali;

6) laulāto uzvārdus pēc laulības šķiršanas.

Iesniegumam par laulības šķiršanu pievieno laulības apliecības oriģinālu vai dzimtsarakstu iestādes izsniegtu norakstu vai izrakstu, vai izziņu no civilstāvokļa aktu reģistra.

Ja laulātajiem ir kopīgs nepilngadīgs bērns vai kopīga manta, iesniegumam par laulības šķiršanu pievieno rakstveida vienošanos par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali.

330. Zvērināts notārs, kas saņēmis iesniegumu par laulības šķiršanu, attiecīgo lietu reģistrē laulības šķiršanas lietu reģistrā.

Laulības šķiršanas lietu reģistru ved Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija. Šā likuma 331.pantā minētās ziņas laulības šķiršanas lietu reģistrā ieraksta zvērināts notārs, kurš ved laulības šķiršanas lietu.

331. Laulības šķiršanas lietu reģistrā ieraksta:

1) laulības šķiršanas lietas numuru;

2) laulības šķiršanas lietas uzsākšanas datumu;

3) laulības noslēgšanas gadu, dienu, mēnesi, reģistra ieraksta numuru, reģistrācijas valsti un iestādi vai attiecīgo konfesiju un garīdznieku;

4) datumu, līdz kuram ir tiesības atsaukt iesniegumu par laulības šķiršanu;

5) katra laulātā vārdu, uzvārdu un personas kodu (ja tāda
nav, — dzimšanas gadu, dienu, mēnesi un vietu);

6) tā zvērināta notāra vārdu, uzvārdu un prakses vietas adresi, kurš ved laulības šķiršanas lietu;

7) laulības šķiršanas apliecības taisīšanas datumu un reģistra numuru vai atzīmi par laulības šķiršanas lietas lietvedības izbeigšanu.

332. Laulības šķiršanas lieta ir uzsākta dienā, kad tā reģistrēta laulības šķiršanas lietu reģistrā.

Par laulības šķiršanas lietas uzsākšanu zvērināts notārs paziņo abiem laulātajiem.

XXXII nodaļa
Laulības šķiršana

333. Zvērināts notārs nešķir laulību ātrāk kā pēc 30 dienām, skaitot no laulības šķiršanas lietas uzsākšanas dienas.

334. Šā likuma 333.pantā noteiktajā termiņā katram laulātajam ir tiesības atsaukt iesniegumu par laulības šķiršanu. Atsaukumu izsaka rakstveidā un bez nosacījumiem. Paraksts uz atsaukuma apliecināms pie zvērināta notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas.

Tādā gadījumā zvērināts notārs izbeidz laulības šķiršanas lietu, reģistrējot šo faktu laulības šķiršanas lietu reģistrā.

Ja atsaukumu iesniedzis viens laulātais, zvērināts notārs informē otru laulāto par atsaukumu un par laulības šķiršanas lietas izbeigšanu.

335. Izbeigta laulības šķiršanas lieta nav atjaunojama. Laulības šķiršanas lietas izbeigšana nav šķērslis jaunam laulības šķiršanas iesniegumam.

336. Ja zvērināts notārs šā likuma 333.pantā noteiktajā termiņā nav saņēmis laulības šķiršanas atsaukumu, viņš šķir laulību, taisot notariālo aktu par laulības šķiršanu (laulības šķiršanas apliecību). Laulība ir šķirta no dienas, kad zvērināts notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību.

Laulības šķiršanas apliecības paraugu apstiprina Ministru kabinets.

337. Laulības šķiršanas apliecībā zvērināts notārs norāda:

1) šķirto laulāto vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas gadu, dienu, mēnesi un vietu);

2) šķirtās laulības noslēgšanas gadu, dienu, mēnesi, valsti, vietu, reģistra ieraksta numuru un iestādi vai attiecīgo konfesiju un garīdznieku;

3) laulības šķiršanas gadu, dienu, mēnesi;

4) faktu, ka laulība šķirta pēc abu laulāto kopīga iesnieguma;

5) šķirto laulāto uzvārdus pēc laulības šķiršanas.

338. Par šķirto laulāto, kuram ir Latvijas Republikas valstspiederība, zvērināts notārs sagatavo ziņas par laulības šķiršanu un tās nosūta:

1) dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī laulība reģistrēta;

2) attiecīgās draudzes, kurā laulība reģistrēta, garīdzniekam;

3) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajai nodaļai pēc katra šķirtā laulātā deklarētās dzīvesvietas.

339. Pēc šķirtā laulātā lūguma zvērināts notārs izsniedz regulas Nr.2201/2003 39.pantā minēto apliecību laulību lietās (regulas Nr.2201/2003 I pielikums).”

31. Pārejas noteikumos:

izslēgt 2.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 21.punktu šādā redakcijā:

“21. Šā likuma 19.panta pirmās daļas pirmajā teikumā noteikto zvērinātu notāru eksāmena rīkošanas termiņu — ne retāk kā reizi gadā — var nepiemērot 2011. un 2012.gadā. Zvērinātu notāru eksāmenu 2011. un 2012.gadā tieslietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma var rīkot, izvērtējot nepieciešamību.”

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.februārī.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 28.oktobrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 17.novembrī