Lai attīstītos augstākās izglītības pēctecība

2001. gada 23. maijā aprit pieci gadi, kopš Saeima apstiprināja Augstākās izglītības padomes (AIP) pirmo sastāvu. AIP tiek ievēlēta uz četriem gadiem, šobrīd strādā jau AIP otrais sastāvs. Visu šo laiku padomes priekšsēdētāja ir akadēmiķe, profesore Baiba Rivža, ko padomē deleģējusi Profesoru asociācija. Jaunajā sasaukumā viņas vietnieks ir zinātnieku izvirzītais pārstāvis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, akadēmiķis Juris Ekmanis. Visus piecus gadus kā AIP eksperts ir strādājis profesors Pēteris Cimdiņš.

Augstākās izglītības padome Latvijā tāpat kā daudzās citās valstīs ir izveidota kā tilta organizācija starp augstskolām, studentiem, zinātniekiem, ministrijām, darba devējiem, arodbiedrībām un citiem sabiedrības institūtiem demokrātiskas augstākās izglītības politikas veidošanai valstī. Savas darbības laikā AIP ir bijusi augstāko izglītību stabilizējošs faktors, jo biežā izglītības un zinātnes ministru maiņa valstī nesekmē augstākās izglītības attīstības pēctecību.

AIP ir izstrādājusi augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju, kuru valdība ir pieņēmusi zināšanai. Koncepcijas aktualizētais variants 21. maijā tika izskatīts MK Komitejas sēdē. AIP ir izstrādājusi modeli valsts atbalstam augstākās izglītības finansēšanai, kas ir guvis lielāko atzinību.

Padomes darbība arvien ir bijusi vērsta uz Latvijas iekļaušanos Eiropas kopējā augstākās izglītības telpā, un ar to ir saistīts arī turpmākais darbs. Daudz paveikts akadēmiskās vides sakārtošanā: studiju programmu un augstskolu akreditācijas iedibināšana; akadēmisko un profesionālo studiju programmu tuvināšana; profesoru štata vietu noteikšana zinātņu nozarēs un augstskolās; kredītpunktu pārneses sistēmas izveide studentu mobilitātei Baltijā un Eiropā; studiju programmu izmaksu koeficienta sistēmas izveidošana — valdībai jārod finansiālie līdzekļi, lai sistēma varētu darboties pilnā apmērā; akadēmisko studiju programmu standarta izstrāde; veikti Augstskolu likuma labojumi; izstrādāts projekts līgumattiecībām starp augstskolu un ministrijām, kuru pakļautībā ir augstskolas u.c.

AIP priekšsēdētāja B. Rivža uzskata, ka augstskolu attīstībā likumu sakārtošanas jomā Latvijā viss atbilst Eiropas vienotās izglītības telpas prasībām. Šai jomā mēs esam 29 Eiropas valstu, kas parakstīja Boloņas deklarāciju, pirmajās rindās, bet iestrāžu realizācija ir apdraudēta sakarā ar katastrofālu finansu trūkumu augstākajā izglītībā.

Augstākās izglītības padomes informācija