Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas 15. kopsapulcē

Galveno ziņojumu sniedz Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas viceprezidents Aleksandrs Jemeļjanovs, klausītāju pirmajās rindās arī pati akadēmijas prezidente Baiba Rivža

Arvien biežāk dzirdami atzinumi, ka cilvēks gluži labi var iztikt bez gaļas, olām un visa cita, ko cilvēka uzturam iegūst no dzīvniekiem. Pagaidām gan

veģetāriešu rindas vēl ir gauži retas, salīdzinot ar viņu uzskatu noliedzēju nepārskatāmo pūli. Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) 15. kopsapulces apspriešanai tika piedāvāta plaša tematiskā aploce — "Veterinārmedicīnas zinātnes un augstākās izglītības problēmas un iespējas". Taču sanāksmes lielākā daļa noritēja zem mājdzīvnieku veselības un labturības nosacījumu izvērtējuma zīmes, apsverot arī ieteikumus, kas būtu jādara, lai sabiedrība uzturā lietotu veselīgu un drošu pārtiku — gaļu, pienu, olas.

Kopsapulci atklāja LLMZA prezidente, prof., Dr. habil. oec.

Baiba Rivža,

atgādinot, ka tikai nelaimes brīžos īsti apjaušam, cik vajadzīga visai sabiedrībai ir viena vai otra nozare. Patlaban veterinārmedicīna nonākusi mūsu uzmanības degpunktā sakarā ar to, ka vairākas valstis Eiropā piemeklējusi lipīgā liellopu mutes un nagu sērga. Kaut, protams, nozares nozīmība mūsdienu sabiedrībā ir daudz plašāka. Tomēr šī ir pirmā reize, kad LLMZA sēdē tiek skatītas veterinārmedicīnas problēmas, turklāt tas notiek Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātē.

Foto: Andris Sproģis Zinātniekus uzrunā Valsts veterinārā dienesta direktora vietnieks Arnis Jurēvics

Galveno ziņojumu sniedza LLMZA viceprezidents, prof., Dr. med. vet., Dr. habil. agr.

Aleksandrs Jemeļjanovs:

Veterinārmedicīnas darbības apjoms ir ievērojami palielinājies. Tagad nozares pārziņā ietilpst ne tikai dzīvnieku veselība, ārstēšana un profilakse, bet arī labturības, ēdināšanas, pārstrādes, pārtikas aprites un pārtikas kvalitātes jautājumi. Visaptverošā un daudzpusīgā pētniecība nodrošina dzīvnieku veselības un labturības dziļu izvērtējumu, dod iespēju sniegt ieteikumus ražotājiem un pārstrādātājiem, nodrošina augstvērtīgu produktu piedāvājumu.

Vēl nesen par to, kā iegūt veselīgu un drošu pārtiku, sāka domāt tikai tad, kad lauksaimniecības ražojums jau bija nonācis pārstrādes uzņēmumā. Mūsdienās par cilvēkam veselīgu un drošu pārtiku jārūpējas no brīža, kad zemnieku saimniecībā sagaidīts jauns mājlops, jaunā dzīvība, līdz tam laikam, kad uzturs tiek celts ikdienas vai svētku azaida galdā. Visā šajā garajā posmā darbojas veterinārmedicīnas speciālisti, zinātnieki, tehniskais personāls, izvērtējot iespējamos riska faktorus un norādot ceļus to novēršanai.

LLMZA prezidija sēdē ir noteikti veterinārmedicīnas galvenie pētniecības virzieni, kurus vieno cieša saikne ar citām nozarēm:

# veselīgas un drošas pārtikas radīšanas nosacījumu izstrāde;

# pārtikas ražošanas ķēdes teorētiskais pamatojums un tā īstenošana;

# lipīgo un nelipīgo slimību profilakses un ārstēšanas jaunu pasākumu izstrāde, izpēte un aprobācija;

# riska faktoru noteikšana pārtikas ražošanas ķēdē ;

# ekoloģiskās pārtikas drošība;

# bioloģiskā lauksaimniecība;

# lauksaimniecības dzīvnieku veselības aizsardzības reglamentējošo dokumentu izstrāde saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām.

Latvijā zinātnieki veic pētījumus visos galvenajos virzienos, liekot lietā arī pētniecības aparatūru, kas lielākoties ir krietni novecojusi. Bet mūsdienīgākas aparatūras iegādei pietrūkst naudas. Pētnieki daļu aparatūras cenšas uzlabot pašu spēkiem. Līdz ar to analīžu iespējas ir, tomēr pētniecības tempi kļūst nedaudz gausāki.

Satrauc, ka ļoti maz zinātnē ienāk jaunā maiņa. Viņu nevilina zinātnieka nepietiekamais atalgojums, kas neatbilst daudzu gadu izaugsmē ieguldāmajām pūlēm un darbam. Satrauc, ja savu zinātni sabiedrībai neizgaismo paši speciālisti un plašsaziņas līdzekļos šo nišu aizņem visvisādi brīnumi. Nesen tādi bija jāklausās radio raidījumā, kad ar saviem "atklājumiem" uzstājās kādas dzīvnieku aizsardzības biedrības vadītājs. Tikai viens piemērs: viņš apgalvoja, ka mutes un nagu sērga rodas no dzīvnieku turēšanas uz mitras grīdas, izskanēja arī daudz citu aplamību.

Īpašs pētījumu bloks ir par dzīvnieku ģenētisko vērtējumu — no tā, kādi ir viņu gēni, atkarīga to pēcnācēju uzņēmība pret slimībām. Tāpat, runājot par mājdzīvnieku audzēšanas riska faktoriem, bieži vien netiek pievērsta pienācīga uzmanība tam, ka jāņem vērā arī minerālvielu trūkums barībā un apkārtējās vides piesārņojums.

Habilitētais veterinārmedicīnas zinātņu doktors Jānis Vētra pētī dabas vielu ārstnieciskās īpašības un šo vielu izmantošanu dzīvnieku ārstniecībā — ir radīti dažāda rakstura un ļoti efektīvi līdzekļi, kuru pamatā ir dabas vielas: skuju milti, driģenes u.c. Un, ja mazāk ķīmijas, tad arī tīrāka pārtika, ko ceļam galdā. Tomēr grūtības rada J. Vētras laboratorijā ražoto medikamentu reģistrācija, jo par katra preparāta oficiālu iegrāmatošanu jāmaksā 400 latu. Ārzemju koncernam ar milzu apgrozījumu tā nav liela summa, taču vienai laboratorijai gan. Turklāt laboratorijai šādu pašas ražojumu ir diezgan daudz. Šī problēma jārisina kopā ar Valsts veterināro dienestu.

Pētījumi liecina, ka nepasterizētam jeb izlejamam pienam, ko pārdod tirdzniecībā, bakteriālā piesārņotība vairāk nekā simt reižu pārsniedz pieļaujamās normas. Nav ieteicams šo pienu iegādāties. Tomēr arī daudzu ražotāju Latvijā pasterizētajam un tetrapakās pildītajam pienam būtu vēlama krietni augstāka kvalitāte. Pašlaik tiek pētīti piena lielražotāju un pārstrādātāju izstrādājumi. Līdz šim apkopotie vērtējumi liecina, ka virknei uzņēmumu piena kvalitāte ir problemātiska.

Notiek arī pētījums par tās gaļas vērtību, ko piedāvā pircējiem Rīgas Centrāltirgū. Turklāt produkcijas labumu noteic ne tikai pēc bakterioloģiskajiem, bet arī pēc bioķīmiskajiem un citiem kritērijiem. Nav šaubu, saldēta gaļa ir nekaitīga veselībai, taču šāda produkta vērtība tomēr ir zemāka, jo ir izārdīta tā sākotnējā struktūra un mainās arī tā bioķīmiskais sastāvs. Būtu jāprasa, lai tirgotāji skaidri norādītu, vai viņi tirgo saldētu vai svaigu gaļu. No 1. jūlija tiks marķēta ģenētiski modificēta pārtika, līdzīgi būtu jārīkojas arī ar saldēto gaļu. It īpaši, ja tā tikusi saldēta pat vairākas reizes.

Pārtikas ražošanas un veterinārmedicīnas dienestam ir jābūt vienās rokās, tas jāvada profesionāļiem, to priekšgalā nedrīkst būt cilvēki bez atbilstošām zināšanām.

Par veterinārmedicīnas augstākās izglītības problēmām ziņoja LLMZA īstenā locekle prof., Dr. habil. biol.

Edīte Birģele,

līdztekus iepazīstinot arī ar Veterinārmedicīnas fakultātes klīniku iestrādēm un pētījumiem mazo dzīvnieku ārstniecībā, kas Latvijā ir pilnīgi jauns virziens.

Daži Edītes Birģeles ziņojuma mezglu punkti.

Veterinārmedicīnas pamatstudiju un doktorantūras studiju programmas ir akreditētas uz maksimālo laiku — sešiem gadiem. Doktorantūrā mācības aizsāk 9,5 procenti no fakultātē studējošo skaita, kas būtu pietiekami, taču līdz disertācijas aizstāvēšanai nonāk gauži maz. Veidojas apburtais loks: doktoranti ir, bet doktoru nav. Kāpēc tā? Par to jau lauzti šķēpi LLMZA prezidija sēdē, arī LLU Zinātnes padomē un Senātā.

Daudzi jaunie cilvēki nesasniedz iecerēto mērķi zinātnē vispirms jau tāpēc, ka studijām doktorantūrā nav reāla konkursa. Līdz ar to grūto topošā zinātnieka ceļu nebūt neizvēlas paši spējīgākie. Turklāt visi klātienē doktorantūrā studējošie ir spiesti strādāt, lai gūtu līdzekļus iztikai. Un izrādās — veterinārārsta praksē var nopelnīt tūlīt un krietni vairāk, nekā pēc gadiem Latvijā saņems disertāciju aizstāvējis zinātņu doktors. Eksperimentālā nozarē, pie kuras pieder arī veterinārmedicīna, pilna laika doktorantūras studijas ir pagarināmas līdz četriem gadiem, bet tam no valsts nepieciešams papildu finansējums.

Tāpat kopsapulcē piedalījās un zinātniekus uzrunāja Valsts veterinārā dienesta direktora vietnieks

Arnis Jurēvics,

atzīstot, ka pirms viņa referenti jau ir pārmetuši tiltu starp fundamentālo zinātni un praksi, un uzsverot — viņš pārstāv lielāko valsts institūciju veterinārijā. Tā kā tiek veidots jauns Pārtikas un veterinārais dienests, tad nākotnē šī apvienotā institūcija varētu būt vēl daudz lielāka. Kaut gan šā jaunā dienesta veidošanai, lai tas būtu profesionāls, vēl nāksies pielikt daudz pūļu. Un neapšaubāmi, ka arī apvienotā dienesta vadībai ir jābūt profesionālai.

Runātājs atgādināja, ka gan vecās, gan jaunās dzīvnieku slimības, kas šobrīd apdraud pat cilvēkus, ir satricinājušas iepriekšējos priekšstatus par veterinārmedicīnas lomu un vietu sabiedrībā. Jo tagad veterinārmedicīnai risināmās problēmas jau skar politiku, starpvalstu attiecības un cilvēces nākotni.

No vienas puses, tie ir veterinārmedicīnas pamatjautājumi. No otras — valsts rīcībā veterinārārstu argumenti ir varbūt trešajā vai pat piektajā vietā. Pārsvaru ņem finansu intereses un starpvalstu politiskās attiecības. Un tikai tad, kad sabiedrībai kļūst zināmas traģēdijas Anglijā, Francijā, Vācijā, kad jauna tipa slimības pārsteidz cilvēci nesagatavotu, veterinārmedicīna atkal ieņem tai pienācīgo vietu. Diemžēl jauno slimību diagnostika ir ļoti dārga. Ja Latvijā tiktu atklāts pirmais tā sauktās govju trakumsērgas jeb liellopu sūkļveida encefalopātijas upuris, tas nozīmētu, ka visu liellopu kautķermeņus obligāti nāktos pārbaudīt — vai dzīvnieki nav slimojuši ar šo bīstamo slimību. Tas būtu sarežģīti, un diagnostikai vajadzētu atvēlēt ļoti lielas naudas summas.

Savas uzstāšanās nobeigumā Arnis Jurēvics aicināja zinātniekus vairāk uzmanības pievērst tam, lai veterinārmedicīnas un arī medicīnas nozarē radītu un ieviestu skaidrus un latviskus terminus. Piemēram, īsāks un trāpīgāks nosaukums noteikti būtu vajadzīgs kaut vai tai pašai liellopu sūkļveida encefalopātijai.

Ziņojumu apspriešanā piedalījās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) viceprezidents Andrejs Siliņš, LZA ģenerālsekretārs Raimonds Valters, LLU Meža fakultātes katedras vadītājs Imants Liepa un citi.

Kopsapulces turpinājumā Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, doc., Dr. med. vet. Arnis Mugurēvičs iepazīstināja ar fakultātes institūtiem, klīniku un laboratorijām.

Zinātnieki varēja vērot, kā rit mācību darbs atbilstoši mūsdienu prasībām izremontētajās auditorijās un modernajās laboratorijās. Interesentiem bija iespēja ielūkoties mikroskopā un pārliecināties, ka tas pats pētāmās šūnas attēls redzams uz datora monitora ekrāna. Savukārt operāciju telpās fakultātē ritēja ikdienas darbs — ar vispārējo anestēziju tika operēts suns un arī vēl pajauna zirdziņa pakaļkājas ceļgala locītava...

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors