Grāmatvedības padomes lēmums

Rīgā 2010.gada 8.septembrī (prot. Nr.1, 2.p.)

Par Latvijas grāmatvedības standarta Nr.11 “Krājumi” pieņemšanu

Saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 15.²pantā un Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.500 “Grāmatvedības padomes nolikums” 4.7. un 4.8.apakšpunktā noteikto:

Grāmatvedības padome nolemj:

1. Pieņemt Latvijas grāmatvedības standartu Nr.11 “Krājumi”;

2. Pieņemto Latvijas grāmatvedības standartu Nr.11 “Krājumi” publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”;

Latvijas grāmatvedības standarts Nr.11 “Krājumi” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ir piemērojams saskaņā ar Gada pārskata likumu sagatavotiem gada pārskatiem un saskaņā ar Konsolidēto gada pārskatu likumu sagatavotiem konsolidētajiem gada pārskatiem.

Grāmatvedības padomes priekšsēdētāja D.Šodnaka

Latvijas grāmatvedības standarts Nr.11
“Krājumi”

Pieņemts ar Grāmatvedības padomes
2010.gada 8.septembra lēmumu (prot. Nr.1, 2.p.)

I. Vispārīgie jautājumi

1. Latvijas grāmatvedības standarts Nr.11 “Krājumi” (turpmāk – standarts) skaidro krājumu novērtēšanu un informācijas uzrādīšanu finanšu pārskatos.

2. Standarts attiecas uz atbilstoši Gada pārskatu likumam sagatavotu atsevišķas sabiedrības finanšu pārskatu un atbilstoši Konsolidēto gada pārskatu likumam sagatavotu konsolidēto finanšu pārskatu.

3. Šo standartu piemēro visiem krājumiem, izņemot:

3.1. nepabeigtos pasūtījumus, kurus uzskaita saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standartu Nr.5 “Ilgtermiņa līgumi”;

3.2. finanšu instrumentus;

3.3. bioloģiskos aktīvus, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas.

4. Standartā lietotie termini:

4.1. krājumi – aktīvi, kas:

4.1.1. paredzēti pārdošanai sabiedrības parastās darbības gaitā;

4.1.2. atrodas ražošanas vai pārstrādes procesā pirms to pārdošanas;

4.1.3. materiālu vai izejvielu veidā tiks izmantoti ražošanas procesā vai pakalpojumu sniegšanā.

4.2. neto pārdošanas vērtība – aplēstā pārdošanas cena sabiedrības parastās darbības gaitā, no kuras atskaitītas aplēstās pabeigšanas un pārdošanas izmaksas.

5. Krājumi ietver preces, kas iegādātas pārdošanai. Krājumi ietver arī gatavos ražojumus vai nepabeigtos ražojumus, kā arī izejvielas un materiālus, kurus paredzēts izmantot ražošanā un darba un produktīvos dzīvniekus. Pakalpojuma sniedzēja krājumi ietver to pakalpojumu pašizmaksu, attiecībā uz kuriem vēl nav atzīti ieņēmumi.

II. Krājumu novērtēšana

6. Krājumus sākotnēji novērtē atbilstoši to iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai.

7. Turpmāk krājumu atlikumus novērtē atbilstoši iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai vai tirgus cenām bilances datumā atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks. Ja krājumu izmaksas ir neatgūstamas, attiecīgās krājumu vienības novērtē atbilstoši neto pārdošanas vērtībai.

III. Iegādes izmaksas un ražošanas pašizmaksa

8. Krājumu izmaksās iekļauj visas iegādes, ražošanas un citas izmaksas, kas radušās, nogādājot krājumus to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī.

9. Krājumu iegādes izmaksas aprēķina, pirkšanas cenai pieskaitot transporta un pārkraušanas izmaksas, ievedmuitas nodevas un neatskaitāmos nodokļus un citas ar pirkumu tieši saistītas izmaksas. Nosakot iegādes izmaksas, atskaita piešķirtās atlaides.

10. Krājumu ražošanas pašizmaksu veido tiešās un netiešās produkcijas (preču, nepabeigto ražojumu un pasūtījumu) ražošanas izmaksas.

11. Tiešās ražošanas izmaksas veido izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz saražoto produkciju. Šīs izmaksas ietver produkcijas ražošanai izlietoto materiālu iegādes izmaksas un darba samaksu un ar šo samaksu saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tiešās ražošanas izmaksas var ietvert arī tiešās izmaksas par ražošanas rakstura darbiem un pakalpojumiem, ko veikuši apakšuzņēmēji.

12. Netiešās ražošanas izmaksas veido izmaksas, kas rodas produkcijas ražošanas laikā un ir netieši saistītas ar attiecīgās produkcijas ražošanu, piemēram, ražošanas vadībā un apkalpošanā nodarbināto inženieru, tehniķu, remontstrādnieku un citu darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ražošanas pamatlīdzekļu remonta un ekspluatācijas izdevumi, ražošanas telpu apkures un apgaismošanas izdevumi, pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa un apdrošināšanas maksājumi, vispārējas nozīmes palīgmateriāli un citi ar attiecīgā produkcijas veida ražošanu netieši saistīti izdevumi.

13. Izšķir netiešās ražošanas pieskaitāmās nemainīgās un mainīgās izmaksas. Netiešās ražošanas pieskaitāmās nemainīgās izmaksas ir tās ražošanas izmaksas, kas saglabājas nosacīti nemainīgas neatkarīgi no ražošanas apjoma, piemēram, rūpnīcas ēku un iekārtu nolietojums un uzturēšana, kā arī ražošanas vadības izmaksas. Netiešās ražošanas pieskaitāmās mainīgās izmaksas ir tās ražošanas izmaksas, kuras mainās tieši vai gandrīz tieši līdz ar ražošanas apjomu izmaiņām, piemēram, netiešās materiālu izmaksas un netiešās darbaspēka izmaksas.

14. Netiešās ražošanas pieskaitāmās nemainīgās izmaksas attiecina atsevišķu produkcijas veidu ražošanas izmaksās pamatojoties uz ražošanas iekārtu normālu jaudu, kas ir ražošanas apjoms, kādu paredzēts sasniegt vidēji vairāku periodu vai sezonu laikā normālos apstākļos, ņemot vērā jaudas zudumu plānoto uzturēšanas pasākumu rezultātā. Var lietot faktisko ražošanas apjomu, ja tas aptuveni atbilst normālai jaudai.

15. Netiešo ražošanas pieskaitāmo nemainīgo izmaksu summa, ko attiecina uz katru ražošanas produkcijas vienību, nepalielinās ražošanas apjoma samazināšanās vai dīkstāves rezultātā. Neattiecinātās pieskaitāmās izmaksas atzīst par izdevumiem periodā, kurā tās rodas. Periodos, kad ražošanas apjoms ir neparasti liels, netiešo ražošanas pieskaitāmo nemainīgo izmaksu summu, ko attiecina uz katru ražošanas vienību, samazina.

16. Netiešās ražošanas pieskaitāmās mainīgās izmaksas attiecina uz katru ražošanas vienību, pamatojoties uz ražošanas iekārtu faktisko izmantošanas intensitāti.

17. Ražošanas procesa rezultātā vienlaicīgi var saražot vairāk nekā vienu produktu. Tas ir gadījumā, kad, piemēram, tiek ražoti salikti produkti vai pamatprodukts un blakusprodukts. Ja katra produkta ražošanas izmaksas nav atsevišķi nosakāmas, tās sadala starp produktiem, pamatojoties uz racionālu un konsekventu aprēķinu. Sadalījums var pamatoties, piemēram, uz katra produkta nosacīto pārdošanas vērtību ražošanas procesa posmā, kad produkti kļūst atsevišķi identificējami, vai ražošanas pabeigšanas posmā.

18. Lielākā daļa blakusproduktu pēc sava rakstura ir nebūtiski, bet tie var tikt pārdoti, piemēram, zāģu skaidas kokmateriālu pārstrādes procesā. Tādos gadījumos tos var novērtēt neto pārdošanas vērtībā un šo vērtību atskaita no pamatprodukta izmaksām. Tā rezultātā pamatprodukta uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no tā izmaksām.

19. Kritērijus ražošanas izmaksu klasificēšanai tiešajās un netiešajās izmaksās, kā arī netiešo izmaksu attiecināšanai uz saražoto produkciju sabiedrība nosaka, pamatojoties uz ražotās produkcijas un ražošanas procesa specifiku.

20. Citas izmaksas iekļauj krājumu izmaksās tikai tad, ja tās rodas, nogādājot krājumus to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī. Piemēram, var būt lietderīgi krājumu izmaksās iekļaut ar ražošanu nesaistītas pieskaitāmās izmaksas vai izmaksas, kas radušās, projektējot produktus konkrētiem klientiem.

21. Izmaksas, kuras neietver krājumu iegādes izmaksās vai ražošanas pašizmaksā un atzīst par izdevumiem periodā, kurā tās rodas, ir, piemēram, šādas:

21.1. izmaksas, kas pārsniedz parasti iztērēto materiālu, darbaspēka vai citu ražošanas izmaksu summas;

21.2. uzglabāšanas izmaksas, ja vien šīs izmaksas nav nepieciešamas ražošanas procesā pirms nākamā ražošanas posma;

21.3. administratīvās izmaksas, kas nav saistītas ar krājumu nogādāšanu to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī;

21.4. pārdošanas izmaksas.

22. Saņemto aizņēmumu procentu izmaksas, kuras nepieciešamas krājumu izveidošanā, kuriem nepieciešams būtisks laika periods, lai tos sagatavotu pārdošanai, var iekļaut šo krājumu ražošanas pašizmaksā.

23. Saņemto aizņēmumu procentu izmaksas, kas nepieciešamas krājumiem, kurus rūpnieciski vai citā veidā īsā laikā atkārtoti saražo lielā daudzumā, atzīst par izdevumiem periodā, kurā tās rodas.

24. Sabiedrība var pirkt krājumus saskaņā ar atliktās samaksas noteikumiem. Kad vienošanās būtībā ietver finansēšanas daļu, tad šī daļa, piemēram, starpība starp pirkšanas cenu saskaņā ar parastiem kredīta nosacījumiem un samaksāto summu, tiek atzīta kā procentu izdevumi finansēšanas perioda laikā.

25. Pakalpojumu sniedzējs krājumus novērtē pēc to pašizmaksas, ko veido darbaspēka izmaksas, citas tiešās izmaksas pakalpojuma sniegšanai un pieskaitāmās netiešās izmaksas. Darbaspēka un citas izmaksas, kas saistītas ar pārdošanas un vispārīgo administratīvo personālu, neiekļauj krājumu vērtībā, bet atzīst par izdevumiem pārskata periodā, kurā tās rodas. Krājumu izmaksas pakalpojuma sniedzējam neietver peļņu vai neattiecināmus izdevumus, kas bieži tiek ieskaitīti pakalpojuma cenā.

IV. Krājumu izmaksu noteikšana

26.Krājumu pašizmaksas noteikšanai izmanto izmaksu novērtēšanas metodes – vidējo svērto cenu metodi vai FIFO (pirmais iekšā-pirmais ārā) metodi. Tādu krājumu vienību, kas parasti nav savstarpēji aizstājamas, kā arī konkrētu projektu realizēšanai saražotās un nošķirtās produkcijas vai pakalpojumu pašizmaksu nosaka, izmantojot pieņemtās vienas vienības pašizmaksas kalkulācijas metodes.

27. Sabiedrībai jālieto viena un tā pati krājumu novērtēšanas metode visiem līdzīga veida un lietojuma krājumiem. Cita veida krājumiem vai krājumiem, kas izmantojami citādi, var būt nepieciešama cita novērtēšanas metode.

28. Saskaņā ar vidējo svērto cenu metodi, katras vienības izmaksas nosaka, pamatojoties uz līdzīgu vienību vidējām svērtajām izmaksām perioda sākumā un perioda laikā iepirktu vai saražotu līdzīgu vienību izmaksām. Vidējo lielumu var aprēķināt pa periodiem vai, saņemot katru papildus krājumu partiju.

29. FIFO metode pamatojas uz pieņēmumu, ka tās krājumu vienības, kuras iepirktas vai saražotas pirmās, pārdod pirmās, un rezultātā vienības, kas paliek krājumos perioda beigās, ir tās, kuras iepirktas vai saražotas visvēlāk. Izmantojot FIFO metodi, krājumu uzskaites vienību izlietojumu novērtē atbilstoši agrāk reģistrētajām (pirmajām), bet šo krājumu uzskaites vienību atlikumu – atbilstoši vēlāk reģistrētajām (pēdējām) šo vienību iegādes vai ražošanas secībā uzskaitē reģistrētajām to iegādes vai ražošanas izmaksām un cenām sadalījumā pa šo krājumu uzskaites vienību piegādes vai ražošanas partijām, neatkarīgi no to izlietošanas faktiskās secības.

V. Neto pārdošanas vērtība

30. Krājumu izmaksas var būt neatgūstamas, ja šie krājumi ir bojāti, ja tie ir pilnīgi vai daļēji novecojuši vai ja to pārdošanas cenas ir samazinājušās.

31. Krājumu izmaksas var būt neatgūstamas arī tad, ja ir palielinājušās aplēstās pabeigšanas izmaksas vai aplēstās pārdošanas izmaksas. Prakse, kad daļēji noraksta krājumu vērtību zemāk par to izmaksām līdz neto pārdošanas vērtībai, atbilst uzskatam, ka aktīvi nav jāuzskaita summās, kas pārsniedz gaidāmās summas, kas tiktu saņemtas, tos pārdodot vai lietojot.

32. Krājumu vērtību parasti daļēji noraksta līdz neto pārdošanas vērtībai vienību pa vienībai. Tomēr dažos gadījumos var būt lietderīgi sagrupēt līdzīgus vai saistītus posteņus. Tas var būt to krājumu vienību gadījumā, kas pieder pie tā paša produkcijas veida, kuru nolūks vai lietošana ir līdzīga vai kuras ražo un tirgo tajā pašā ģeogrāfiskajā tirgū un kuras praktiski nevar novērtēt atsevišķi no citām šā produkcijas veida vienībām. Nevar daļēji norakstīt krājumu vērtību, pamatojoties uz krājumu klasifikāciju, piemēram, gatavie ražojumi, visi krājumi konkrētā nozarē vai ģeogrāfiskajā tirgū. Pakalpojumu sniedzēji parasti uzkrāj izmaksas par katru pakalpojumu, kuram tiks noteikta atsevišķa pārdošanas cena. Tādēļ katrs šāds pakalpojums tiek uzskatīts par atsevišķu vienību.

33. Neto pārdošanas vērtības aplēses pamatojas uz visticamākajiem pierādījumiem, kas pieejami, veicot aplēses par paredzēto krājumu pārdošanas apjomu. Šajās aplēsēs ņem vērā cenas vai izmaksu svārstības, kas ir tieši saistītas ar notikumiem pēc perioda beigām, ja šie notikumi apstiprina apstākļus perioda beigās.

34. Materiālu un krājumu ražošanai paredzēto izejvielu vērtību nenoraksta zemāk par izmaksām, ja gatavos ražojumus, kuros tās tiks iestrādātas, paredzēts pārdot par izmaksu vērtību vai virs tās. Tomēr, ja materiālu cenas samazināšanās norāda, ka gatavo ražojumu izmaksas pārsniegs neto pārdošanas vērtību, materiālu vērtību daļēji noraksta līdz neto pārdošanas vērtībai. Šādos gadījumos materiālu aizstāšanas izmaksas var būt precīzākais pieejamais to neto pārdošanas vērtības mērs.

35. Katrā nākamajā pārskata periodā neto pārdošanas vērtību nosaka vēlreiz. Ja apstākļi, kuru dēļ krājumi tika norakstīti zem izmaksu vērtības, vairs nepastāv vai ja ir pierādījumi tam, ka neto pārdošanas vērtība ir paaugstinājusies ekonomikas apstākļu izmaiņu dēļ, norakstītā vērtība tiek apvērsta (t.i., apvērstā vērtība ir tāda pati kā pirms tam norakstītā vērtība), lai jaunā uzskaites vērtība būtu zemākā no izmaksu vērtības un pārskatītās neto pārdošanas vērtības. Tas notiek, piemēram, kad krājumu vienība, kuru uzskaita neto pārdošanas vērtībā, jo tās pārdošanas cena ir samazinājusies, nākamajā periodā joprojām ir krājumos un tā pārdošanas cena ir palielinājusies.

VI. Izdevumu atzīšana

36. Pārdodot krājumus, šo krājumu bilances vērtību atzīst par izdevumiem periodā, kurā tiek atzīti ieņēmumi no šo krājumu pārdošanas.

37. Summa, par kādu veic krājumu vērtības daļēju norakstīšanu līdz neto pārdošanas vērtībai vai zemākajām tirgus cenām, un visi krājumu zudumi atzīstami par izdevumiem periodā, kurā veikta vērtības daļēja norakstīšana vai radušies zudumi.

38. Dažus krājumus var attiecināt uz citiem aktīvu kontiem, piemēram, krājumus, kurus lieto kā pašradītu pamatlīdzekļu sastāvdaļu. Krājumus, kurus šādi attiecina uz citu aktīvu, atzīst izdevumos šā aktīva lietderīgās lietošanas laikā.

VII. Informācijas sniegšana

39. Finanšu pārskata pielikumā sabiedrība par krājumiem sniedz šādu informāciju:

39.1. grāmatvedības politikas, kuras pieņemtas krājumu novērtēšanai, tostarp pielietotā krājumu izmaksu noteikšanas metode;

39.2. krājumu summa, kas atzīta par izdevumiem pārskata periodā;

39.3. summas, kas atzītas par izdevumiem pārskata periodā saskaņā ar šī standarta 34.punktu sakarā ar krājumu vērtības daļēju norakstīšanu līdz neto pārdošanas vērtībai, zemākajai tirgus cenai un krājumu zudumiem;

39.4. krājumu vērtības izmaiņas saskaņā ar šī standarta 35.punktu.