Par sabiedrības atbalstu inovācijām dzīvības zinātnēs

Jauna “Eirobarometra” aptauja par dzīvības zinātnēm un biotehnoloģiju liecina, ka eiropieši uz biotehnoloģijām raugās optimistiski. 53% respondentu uzskata, ka biotehnoloģija nākotni ietekmēs pozitīvi, un tikai 20% – ka negatīvi. Pētījumā redzami arī ievērojami trūkumi zināšanās, kas norāda, ka jāveic vairāk informācijas pasākumu. Vairums respondentu par dažām aptaujā ietvertajām jomām līdz tam neko nebija dzirdējuši, piemēram, par nanotehnoloģiju (55% šo nozari nezināja), biobankām (67%) un sintētisko bioloģiju (83%). Dažās citās jomās joprojām valda skepse un nedrošība, piemēram, attiecībā uz ģenētiski modificētu pārtiku. Šī 2010.gada februārī veiktā “Eirobarometra” aptauja ir septītā aptauju sērijā kopš 1991.gada. Tās pamatā ir reprezentatīva atlase 32 Eiropas valstīs.

Pētniecības, inovāciju un zinātnes komisāre Maire Gogegana-Kvinna sacīja: “No aptaujas varam secināt trīs lietas. Pirmkārt, eiropieši uz biotehnoloģiju raugās galvenokārt pozitīvi, lai gan daži konkrēti jautājumi joprojām izraisa bažas. Otrkārt, daudzi iedzīvotāji uzskata, ka tiem trūkst pamatinformācijas par svarīgiem biotehnoloģijas aspektiem, tāpēc būtiski jāuzlabo saziņa. Es pilnveidošu informācijas sniegšanu un aicinu visus interesentus darīt to pašu. Treškārt, visu biotehnoloģijas lēmumu pamatā jāliek uzticama zinātne un pienācīgi jāņem vērā ētiskie, veselības un vides aizsardzības faktori: mēs nedrīkstam būt, emociju vadīti, vai sekot īstermiņa komerciāla rakstura apsvērumiem.

Biotehnoloģija var sniegt nepārvērtējamu ieguldījumu mūsu “Eiropa 2020” mērķos – ilgtspējīga izaugsme, labāka veselība un dzīves kvalitāte  –, tāpēc tā joprojām būs viena no svarīgākajām pētniecības jomām ES pamatprogrammās.”

Tāpat kā iepriekšējās “Eirobarometra” aptaujas par biotehnoloģiju arī šo aptauju sagatavoja un rezultātus analizēja neatkarīga pieredzējušu sociālo zinātņu speciālistu komanda, kuru šoreiz vadīja Londonas Ekonomikas augstskola (London School of Economics). Tika secināts, ka sabiedrībā nav pretestības inovāciju virzienam. Kopumā eiropieši atbalsta atbildīgas inovācijas, ja notiek atbilstīga regulēšana tirgus spēku līdzsvarošanai, un vēlas iesaistīties lēmumu pieņemšanā par jaunām tehnoloģijām, ja tās skar sociālās vērtības. Vienlaikus kopš 2005.gada vērojama lielāka uzticēšanās nozares dalībniekiem – ārstiem, zinātniekiem, ES, valstu valdībām, uzņēmumiem –, paļāvība, ka biotehnoloģiju jautājumos tiks pieņemti pareizi lēmumi. Augstāku vietu ieņem ilgtspējības apsvērumi.

53% ES iedzīvotāju uz biotehnoloģiju raugās optimistiski, un īpaši pozitīvi ir šādu valstu iedzīvotāji: Igaunija (77%), Zviedrija (72%) un Somija (69%). Vienīgā dalībvalsts, kur optimistu ir mazāk nekā respondentu, kas uzskata, ka biotehnoloģijas ietekme būs negatīva, ir Austrija – attiecīgi 41% par un 35% pret.

Visā ES tika pausts pārliecinošs atbalsts biodegvielai. 72% respondentu atbalsta no augiem iegūtu biodegvielu, un 83% atzinīgi vērtē biodegvielu, ko iegūst no neēdamām izejvielām.

Ievērojams vairākums iestājas par biotehnoloģijas izmantojumu medicīnā, ja tiek piemērots stingrs regulējums. 63% respondentu atbalsta embrionālo cilmes šūnu pētniecību. 2005.gadā to pozitīvi vērtēja 59%. 69% atbalsta (ar nosacījumiem) citu cilmes šūnu pētniecību (atbalsts palielinājies no 65%), un 63% ir par gēnu terapiju (pirms pieciem gadiem šis īpatsvars bija 54%). Vēl 15–18% pauda gatavību pieņemt minētos tehnoloģiju izmantojumus noteiktās situācijās. Kopumā plašākais atbalsts minētajām nozarēm tika pausts Apvienotajā Karalistē, Spānijā un Dānijā.

Joprojām vairums eiropiešu (61%; 2005.gadā – 57%) ir pret ģenētiski modificētu pārtiku. Respondenti uztraucas par tās drošumu, nesaredz ieguvumus un kopumā šaubās. Taču tiek piesardzīgi atbalstīts gēnu inženierijas jaunās paaudzes “vieglo” tehnoloģiju izmantojums pārtikas jomā, piemēram, mežābolu gēnu pārnešana uz ēdamajiem āboliem. To pozitīvi vērtē 46% respondentu, bet negatīvi – 38%.

Dzīvnieku klonēšana pārtikas vajadzībām tiek noliegta; atbalstu pauž vien 18% aptaujāto.

“Eirobarometra” aptauja veikta pētniecības projektā “Sensitive Technologies and European Public Ethics”, ko finansē EK Septītās pamatprogrammas pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem programma “Zinātne sabiedrībā”. Ziņojumā paustais viedoklis ir tā autoru, sociālo zinātņu ekspertu, viedoklis, kas var atšķirties no Komisijas uzskatiem.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa