Par Šengenas noteikumiem, ceļojot bez robežkontrolēm

ES pilsoņi Šengenas zonā var ceļot bez robežkontrolēm. Tomēr joprojām tiek kavēta brīva pārvietošanās, piemēram, pastāv šķēršļi netraucētām satiksmes plūsmām robežšķērsošanas vietās pie iekšējām robežām, jo dalībvalstis ne vienmēr pareizi piemēro Šengenas noteikumus. Tādēļ Komisija vēlas ciešāk uzraudzīt minēto noteikumu ievērošanu. Komisija 10.novembrī pieņemtajā jaunajā priekšlikumā cenšas nostiprināt mehānismu, ar ko novērtē Šengenas noteikumu pareizu piemērošanu dalībvalstīs. Tas ļaus Komisijai labāk pārbaudīt attiecīgos tiesību aktus, ar kuriem atceļ kontroli pie iekšējām robežām, un veikt efektīvākas pārbaudes valsts teritorijā.

ES iekšlietu komisāre Sesīlja Malmstrēma uzsvēra: “Šengenas zona dod cilvēkiem iespēju ceļot bez robežkontroles. Lai sistēma darbotos, efektīvi jāpiemēro visi noteikumi, un svarīga ir augsta līmeņa savstarpēja uzticība starp Šengenas dalībvalstīm. Eiropas pilsoņi varēs pilnībā gūt priekšrocības no brīvas aprites tikai tad, ja dalībvalstis konsekventā un pārredzamā veidā efektīvi piemēros Šengenas noteikumus.”

Ir vajadzīgs īpašs novērtēšanas mehānisms, lai nodrošinātu savstarpēju uzticību starp dalībvalstīm un spēju efektīvi un racionāli piemērot visus Šengenas noteikumus. Novērtēšanas mehānisms paredz efektīvus, pārredzamus un skaidrus noteikumus par novērtējumos izmantojamo metodi. Jo īpaši novērtējumā jāvelta uzmanība tam, vai, piemērojot Šengenas acquis, ir ievērotas pamattiesības. Priekšlikums attiecas uz visām Šengenas sadarbības daļām, īpaši ārējo robežu, vīzu politikas, policijas sadarbības jomā, kā arī uz Šengenas Informācijas sistēmu.

Jaunais mehānisms uzlabo pašreizējo sistēmu, kuras ietvaros dalībvalstīs periodiski tiek veiktas pārbaudes uz vietas, un ievieš nepaziņotus apmeklējumus, lai nodrošinātu, ka Šengenas noteikumi tiek pareizi piemēroti jebkurā laikā. Ar priekšlikumu ievieš daudzgadu novērtēšanas programmas apmeklējumiem uz vietas un paredz skaidrus noteikumus par novērtējumu konstatējumu turpmāko pārbaudi.

Pārskatītajā mehānismā atspoguļotas pārmaiņas juridiskajā situācijā pēc Šengenas noteikumu integrēšanas ES sistēmā un Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Par šo priekšlikumu kopīgi lems Eiropas Parlaments un Padome.

Priekšvēsture

Zonu bez iekšējām robežām – Šengenas zonu – astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā starpvaldību līmenī izveidoja dalībvalstis, kas vēlējās atcelt kontroli pie iekšējām robežām. Dalībvalstis vēlējās arī īstenot papildu pasākumus šajā nolūkā, piemēram, kopējus noteikumus par kontroli pie ārējām robežām, kopēju vīzu politiku, policijas un tiesu iestāžu sadarbību un Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi.

Šengenas zonā, kurā neveic robežkontroli, pašlaik ir 25 Šengenas dalībvalstis, proti, ES valstis Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija, kā arī divas asociētās valstis, Norvēģija un Īslande, un kopš 2008.gada decembra arī Šveice.

Šengenas zonas pamatā ir savstarpēja uzticība starp dalībvalstīm to spējai pilnībā īstenot papildu pasākumus, kas ļauj atcelt kontroli pie iekšējām robežām. Piemēram, dalībvalstu veiktās pārbaudes pie ārējām robežām ne tikai aizsargā to pašu intereses, bet ir arī to visu citu dalībvalstu interesēs, uz kurām cilvēki varētu ceļot pēc Šengenas zonas ārējo robežu šķērsošanas.

Pašreizējo novērtēšanas sistēmu ieviesa 1999.gadā. Tā pilnībā neatspoguļo pašreizējo tiesisko situāciju, un tajā ir trūkumi metodikas un risku analīzes izmantošanas jomā.

Komisija 2009.gadā iesniedza divus priekšlikumus novērtēšanas mehānisma pārskatīšanai. Kopš tā laika līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ir mainījusies institucionālā struktūra. Tādēļ šajā pārskatītajā priekšlikumā atspoguļota Eiropas Parlamenta pastiprinātā loma, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu viedokļus par sākotnējo priekšlikumu. Priekšlikums attiecas uz Šengenas acquis pareizas piemērošanas pārbaudi tikai tajās dalībvalstīs, kuras jau ietilpst Šengenas zonā. Par to nosacījumu pārbaudi, kas jāizpilda, lai pievienotos Šengenas zonai, pilnībā atbild Padome. Lēmumu par pievienošanos Šengenas zonai pieņem Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.