Eiropas Komisija: Par kohēzijas politikas iespējamajiem virzieniem nākotnē

10.novembrī publicētajā Komisijas piektajā ziņojumā par ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju teikts, ka kohēzijas politika ir ievērojami veicinājusi izaugsmi un labklājību un rosinājusi līdzsvarotu attīstību visā Savienībā. Tomēr, ņemot vērā nopietnās norises ekonomikas un sociālajā jomā pēdējo gadu laikā, politikai tagad jāpievēršas jauniem uzdevumiem. Plašāk saistībā ar ES budžeta pārskatīšanu ziņojumā uzsvērts, ka nākotnē kohēzijas politikas ieguldījumiem jābūt cieši saskaņotiem ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Tajā ierosināts ieviest arī daudz stingrākus nosacījumus un stimulus, lai nodrošinātu kohēzijas politikai veltīto fondu efektīvu izmantošanu, lielāku uzmanību pievēršot rezultātiem.

Iepazīstinot ar ziņojumu, ES reģionu politikas komisārs Johanness Hāns teica: “Šis ziņojums liecina, ka kohēzijas politika būtiski ietekmējusi Eiropas ekonomiku, mazinot ekonomikas atšķirības un sekmējot vides un sociālo attīstību. Lai nodrošinātu optimālāku līdzekļu izmantojumu, politika jāpadara vēl efektīvāka attiecībā uz konkrētu un mērāmu rezultātu sasniegšanu. Līdzekļi jāizmanto pārdomāti, jāpievēršas ES svarīgākajām prioritātēm un jāpievieno uzskatāma vērtība darbam, ko valsts un reģionu iestādes jau veic. Šā ziņojuma konstatējumi un gaidāmā apspriešana mums palīdzēs izstrādāt kohēzijas politiku, kas labāk atbilst šodienas ekonomikas situācijai.”

ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors teica: “Kohēzijas politikai bijusi izšķiroša nozīme cīņā ar ekonomikas krīzi, un Eiropas Sociālais fonds īpaši palīdzējis mazināt krīzes ietekmi uz darba ņēmējiem un mazajiem uzņēmumiem.” Viņš piebilda: “Vairāk nekā jebkad agrāk ESF ir jāizmanto patiesas Eiropas nodarbinātības stratēģijas īstenošanai, palīdzot cilvēkiem ātri atrast darbu. Kohēzijas politika būs ļoti svarīga, lai sasniegtu ES mērķus nodarbinātības un sociālajā jomā saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020”.

Ziņojumā iekļauts plašs ekonomikas, sociālās un vides situācijas novērtējums, tendences ES reģionos un izklāstītas vairākas izvēles iespējas, kā piemērot politiku pēc 2013.gada. Tas liecina, ka kohēzijas politika sniegusi labumu visiem reģioniem gan tiešu ieguldījumu, gan netiešu tirdzniecības priekšrocību veidā, kā arī atbalstījusi ES mēroga prioritātes, piemēram, vides aizsardzību, pētniecību un inovāciju.

Vērtējumi liecina, ka laikā no 2000. līdz 2006.gadam ieguldījums no kohēzijas politikas:

• palīdzējis radīt aptuveni 1,4 miljonus jaunu darba vietu, atbalstījis mazos uzņēmumus un veicinājis pētniecību;

• piedāvājis vērtīgas apmācības iespējas miljoniem sieviešu, jauniešu, neaizsargātām sabiedrības grupām un bezdarbniekiem un palīdzējis atrast darbu aptuveni diviem miljoniem apmācību dalībniekiem gadā;

• izmantots transporta tīklu modernizācijai, tūkstošiem kilometru ceļu un dzelzceļu būvniecībai vai uzlabošanai, kā arī ostu un lidostu modernizācijai;

• uzlabojis vides apstākļus miljoniem Eiropas iedzīvotāju, panākot dzeramā ūdens kvalitātes un notekūdeņu attīrīšanas līmeni, kas atbilst ES standartiem.

Tomēr, neskatoties uz šiem sasniegumiem, joprojām pastāv ievērojamas atšķirības starp reģioniem. Ziņojumā aprakstītas pārsteidzošas atšķirības starp reģioniem dažādās jomās, piemēram, produktivitātē, zīdaiņu mirstības rādītājos un jutīgumā pret klimata pārmaiņām. Ņemot vērā pašreizējā un iepriekšējā plānošanas periodā gūto pieredzi un apspriedes ar plašu ieinteresēto personu loku, ziņojumā pausti vairāki priekšlikumi, kā reformēt politiku.

Ekonomikas un finanšu krīze parādījusi, ka vajadzīga politika, kas paredz ieguldījumu visu reģionu konkurētspējā un turpina atbalstīt mazāk attīstītos reģionus. Paralēli plašākai ES kopējo izdevumu pārskatīšanai ziņojumā ir uzsvērts, ka nākotnē finansējums jānovirza ierobežotam prioritāšu skaitam atbilstoši stratēģijā “Eiropa 2020” nospraustajiem mērķiem, lai panāktu “gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi”. Uzsverot, cik būtiski ir pielāgot finansējumu valsts un reģionu izaugsmes vajadzībām, ziņojums paver iespēju sarunām par to, kā kohēzijas politikas vispārējā struktūra var nodrošināt, lai visi fondi efektīvi sekmētu stratēģijas “Eiropa 2020” politisko mērķu īstenošanu. Ziņojumā pausts uzskats, ka kohēzijas politikas plānošanas un pārvaldības cikli ir jāpārstrādā, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu prioritātes atbilst šiem mērķiem.

Lai to panāktu, Komisija ierosina izveidot plašu vispārīgas stratēģijas pamatu, kurā norādītas prioritātes, mērķi un reformas, kas vajadzīgas, lai maksimāli pastiprinātu kohēzijas ieguldījuma ietekmi. Ar līgumu starp dalībvalstīm un Komisiju plānots noteikt, kā tās īstenojamas, pamatojoties uz valstu turpmākajām reformu programmām. Tas nozīmē arī skaidru un mērāmu mērķu nospraušanu, kā arī uzsver no dažādiem ES avotiem saņemta finansējuma koordinēšanas nozīmi valsts mērogā, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu un uzskatāmus rezultātus.

Vēl viena ziņojumā paustā ideja ir piedāvāt stimulus, lai kohēzijas programmu īstenošanu padarītu pēc iespējas efektīvu un vērienīgu. Kādu kohēzijas finansējuma daļu varētu nošķirt un darīt pieejamu valsts un reģionu iestādēm, pamatojoties uz to iesniegto programmu kvalitāti un īstenošanas gaitu. Ziņojumā pausti arī priekšlikumi par īstenošanas sistēmas vienkāršošanu, samazinot birokrātiju, uzlabojot vērtēšanu, sniegumu un rezultātus, izmantojot efektīvākas mērķu izvirzīšanas metodes.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa