Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 16.novembrī

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Otrdien, 16.novembrī, Ministru kabinets pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 227 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 16 viņu nepilngadīgie bērni. No 211 pilsonības pretendentiem 73% ir krievi, 14% ukraiņi, 10% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 24% pilsonības pretendentu ir pamata, 58% – vidējā, 15% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 134 780 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 2080; 2010.gadā – 1910 personas.

Aivis Freidenfelds,
Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par grozījumiem Nacionālo bruņoto spēku likumā un Zemessardzes likumā

16.novembrī Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināti Aizsardzības ministrijas sagatavotie likumprojekti “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” un “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”.

Pašlaik abu likumu pārejas noteikumi paredz, ka militārie darbinieki Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personālsastāvā miera laikā, kā arī personālsastāvā dalībai starptautiskajās operācijas ietilpst līdz 2010.gada 31.decembrim.

Ņemot vērā pārejas posmā veicamās strukturālās izmaiņas, jaunie grozījumi dod iespēju NBS un Zemessardzei nodarbināt štatā militāros darbiniekus līdz 2011.gada 31.decembrim.

Saistībā ar NBS reorganizāciju ir paredzēts atteikties no militārajiem darbiniekiem NBS un Zemessardzē, amatos ieceļot karavīrus vai, ņemot vērā amata pienākumus, tos pārveidojot par civilo darbinieku amatiem. Lai amatiem, kuri netiks pārveidoti par civilajiem, atrastu atbilstoši sagatavotus karavīrus, nepieciešama papildu rekrutēšanas kapacitāte, kuras NBS rīcībā ne šajā, ne nākamajā gadā nav.

AM: Par grozījumiem Valsts aizsardzības būvju būvniecības kārtībā

16.novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 22.aprīļa noteikumos Nr.190 “Valsts aizsardzības būvju būvniecības kārtība””.

Grozījumu mērķis ir novērst situāciju, kad pašvaldība var lemt par tādu valsts aizsardzības būvju realizāciju, kuras par nepieciešamām atzinis Ministru kabinets.

Grozījumi nosaka, ka par būvatļaujas izsniegšanu valsts aizsardzības būvēm varēs lemt aizsardzības ministra izveidota komisija, kurā iekļauti pārstāvji no ministrijām un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra, kā arī no pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts veikt būvniecību.

Aizsardzības ministra izveidotā komisija par būvatļaujas izsniegšanu var lemt tajos gadījumos, kad ir saņemts Aizsargjoslu likumā noteiktais MK rīkojums ar atļauju veikt valsts nozīmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju objekta būvniecību krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē, ja tas nav paredzēts teritorijas plānojumā, kā arī gadījumos, kad par atsevišķu projektu īstenošanas atļauju, kuri ietver valsts aizsardzības būves būvniecību, lēmis MK.

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās

16.novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””.

Izdarot grozījumus likumā, tiek vienkāršota lēmuma pieņemšana par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību kopējām militārajām mācībām ārzemēs.

Likumprojekts paredz, ka lēmumu pa NBS piedalīšanos militārajās mācībās ārzemēs pieņem aizsardzības ministrs.

Ministru kabinets pieņem lēmumu tikai par NBS dalību mācībās tajās valstīs, kuras nav Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstis, jo šādam lēmumam ir nepieciešams politisks akcepts.

AM: Par līdzekļu piešķiršanu maksājuma veikšanai par mīnu meklētāju kuģi

16.novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””. 2005.gada 24.augustā tika noslēgts līgums starp Aizsardzības ministriju un Nīderlandes Karalistes Finanšu ministriju par Nīderlandes Karalisko Jūras spēku mīnu meklētāju kuģu iegādi. Latvija kuģi savā rīcībā saņēma 2008.gadā.

Atbilstoši 27.janvārī precizētajam maksājuma grafikam AM līdz 1.decembrim ir jāveic 4 829 413 latu maksājums. Tā kā vienošanās par maksājuma grafika pārskatīšanu tika panākta tikai šā gada janvārī, sagatavojot 2010.gada AM valsts budžeta projektu, līdzekļi Nīderlandes Karalisko Jūras spēku mīnu meklētāju kuģu iegādei netika plānoti.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

ĀM: Par alternatīvu risinājumu Haiti atjaunošanai novirzītā finansējuma apguvei

16.novembra Ministru kabineta sēdē valdība atbalstīja rīkojuma projektu “Par Latvijas piedalīšanos Haiti atjaunošanā”, kas paredz alternatīvu risinājumu Haiti atjaunošanai novirzītā finansējuma apguvei.

Daļa līdzekļu – 33 000 latu – tiks ieskaitīta Haiti Rekonstrukcijas fondā, izlietojot to atbilstoši sākotnējam mērķim. Savukārt 20 000 latu, reaģējot uz aktuālo situāciju Haiti un uz ANO 12.novembra aicinājumu starptautiskajai sabiedrībai steidzami mobilizēt 164 miljonu ASV dolāru finansējumu, lai cīnītos ar straujo holēras epidēmijas izplatību Haiti, tiks novirzīti kā humānā palīdzība caur ANO specializētajām aģentūrām holēras epidēmijas ierobežošanai.

14.septembra sēdē valdība lēma par Latvijas dalību Haiti rekonstrukcijas projekta īstenošanā sadarbībā ar Francijas NVO Acted. Ārlietu ministrijas izsludinātais atklātais konkurss “Kokmateriālu iegādei pagaidu mājokļu būvniecībai Haiti” beidzās bez rezultātiem, jo vienīgais iesniegtais piedāvājums pilnībā neatbilda tehnisko specifikāciju prasībām, kā arī piedāvātā līgumcena pārsniedza plānotos un pieejamos finanšu līdzekļus. Līdz ar to valdības sēdē tika lemts par finansējuma ieskaitīšanu starptautiskos fondos.

Ņemot vērā, ka iepirkums nav noticis, preču nogādei un uzglabāšanai rezervētais 52 000 latu finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izlietots netiks.

Ārlietu ministrijas
Preses un informācijas nodaļa

EM: Par Latvijas nacionālās reformu programmas projektu “ES 2020” stratēģijas īstenošanai

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un 16.novembrī iepazīstināja Ministru kabinetu ar Latvijas nacionālās reformu programmas projektu “ES 2020” stratēģijas īstenošanai (Latvijas NRP projekts), kuru tuvākajā laikā paredzēts iesniegt Eiropas Komisijā. ES dalībvalstu nacionālo reformu programmu mērķis ir veicināt izaugsmi un nodarbinātību, īstenojot politikas pasākumus “ES 2020” stratēģijas ieviešanā.

Latvijas nacionālās reformu programmas “ES 2020” stratēģijas īstenošanai gala versijā, kas tiks izstrādāta līdz 2011.gada aprīlim, tiks iekļauti izvērsti politikas pasākumi, taču šobrīd projektā ir atspoguļoti tikai galvenie topošās Latvijas NRP elementi: vidējā termiņa makroekonomiskais scenārijs, galvenie Latvijas tautsaimniecības makrostrukturālie izaicinājumi un reformu virzieni, kā arī Latvijas kvantitatīvie mērķi 2020.gadam “ES 2020” stratēģijas kontekstā.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars jau iepriekš norādījis, ka 2009.gadā valdības apstiprinātā Ekonomikas Atveseļošanas plāna mērķis – radīt konkurētspējīgu, uz importa aizstāšanu un eksportu orientētu ražošanu Latvijā – pilnībā atbilst Eiropas Komisijas izstrādātās “ES 2020” stratēģijas mērķim, kas nozīmē, ka Latvija jau sākusi ceļu uz “ES 2020” mērķu sasniegšanu.

Latvijas NRP projektā detalizētāk atspoguļoti Latvijas kvantitatīvie mērķi 2020.gadam – sasniegt nodarbinātības līmeni 73% apmērā, palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā (R&D) līdz 1,5% no IKP, palielināt augstākās izglītības ieguvušo personu īpatsvaru līdz 34–36%, samazināt skolu nepabeigušo skolēnu īpatsvaru līdz 13,4%, samazināt nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvaru līdz 21% u.c.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka turpmākajos gados Latvijā ir sagaidāma tautsaimniecības izaugsme 3–4% apmērā, kuras galvenais dzinulis būs eksports. Latvijas NRP projektā ir identificēti arī Latvijas tautsaimniecības makrostrukturālie izaicinājumi, kas ir:

• pārmērīgā budžeta deficīta samazināšana;

• labi funkcionējoša un stabila finanšu sektora nodrošināšana, ņemot vērā augstās privātā sektora parādsaistības;

• sabalansētas tautsaimniecības attīstības nodrošināšana, veicinot tirgojamo nozaru attīstību un ceļot produktivitāti;

• strukturālā bezdarba mazināšana, nodrošinot labāku kvalifikācijas un prasmju atbilstību darba tirgus prasībām;

• uzņēmējdarbības vides uzlabošana, efektīva ES fondu izmantošana, uzņēmumu pieejas finansēm nodrošināšana ar mērķi atbalstīt produktīvās investīcijas.

Latvijas NRP projektu sagatavoja Ekonomikas ministrija, kas ir atbildīga par tā izstrādes koordināciju Latvijā, sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, Vides ministriju, Zemkopības ministriju, Valsts kanceleju, Latvijas Banku, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Latvijas NRP projekts tika saskaņots ar Saeimu, sociālajiem partneriem (Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību), kā arī nevalstiskajām organizācijām (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Pilsonisko aliansi).

Lai izstrādātu Latvijas Nacionālās reformu programmas gala versiju, t.sk. konkrētus pasākumus definēto mērķu sasniegšanai, tiks izveidota darba grupa, kura apvienos iesaistīto ministriju ekspertus un sociālos partnerus.

Visām ES dalībvalstīm, t.sk. Latvijai, Nacionālo reformu programmu jāiesniedz Eiropas Komisijā līdz 2011.gada aprīļa beigām un vienlaikus ar t.s. Stabilitātes un Konverģences programmām. Svarīgi atzīmēt, ka abu programmu uzraudzību veiks Eiropas Komisija – Eiropas Komisija vērtēs katras ES dalībvalsts programmu un nepieciešamības gadījumā nāks klajā ar rekomendācijām ES dalībvalstu ekonomiskās politikas stiprināšanai.

Kā zināms, “ES 2020” stratēģijas galvenā ideja ir izveidot ES telpā ilgtspējīgu sociālā tirgus ekonomiku, kurā labklājības līmenis tiek veicināts ar inovācijas un efektīvas resursu izmantošanas palīdzību, galveno uzsvaru liekot uz zināšanām. “ES 2020” stratēģijai ir trīs galvenās prioritātes:

• viedā jeb gudrā (smart) izaugsme – izaugsmes nodrošināšana uz vērtību radīšanas bāzes ar zināšanu palīdzību (izglītība un pētniecība, inovācija un kreativitāte);

• ilgtspējīgā izaugsme – konkurētspējīgas, savienotas un videi draudzīgākas (zaļākas) ekonomikas veidošana (transports, enerģētika, rūpniecības politika).

• iekļaujošā izaugsme – iespēju nodrošināšana cilvēkiem iekļaujošā sabiedrībā (elastība un drošība darba tirgū, prasmes, nabadzības un atstumtības mazināšana, pašnodarbinātības iespēju paplašināšana).

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

IZM: Par finansējumu strukturālo reformu uzsākšanai augstākajā izglītībā un zinātnē

Lai nodrošinātu valdības apstiprinātā “Pasākumu plāna nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam” mērķu sasniegšanu – studiju programmu kvalitātes, resursu pietiekamības un ilgtspējas starptautisku izvērtēšanu, 16.novembrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK noteikumu projektu “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.1.2.2.1.apakšaktivitātes “Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana” pirmo projekta iesnieguma atlases kārtu”. Tas paredz veikt šādu izvērtējumu Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta ietvaros.

Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks uzsver, ka šis ESF projekts ir konkrēts pasākumu kopums un instruments strukturālo reformu uzsākšanai augstākajā izglītībā un zinātnē atbilstoši valdībā apstiprinātajam “Pasākumu plānam nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam”. Viens no šajā plānā noteiktajiem svarīgākajiem uzdevumiem paredz studiju programmu izvērtēšanu, kas ir pirmais solis uz koledžu sistēmas izvērtēšanu un valsts dibināto augstskolu un valsts zinātnisko institūciju pakāpenisku konsolidāciju ilgtermiņā, atbalstot institūciju ciešāku sadarbību un apvienošanu, īpaši stimulējot brīvprātības principu.

Projekta īstenošanas laikā plānots izvērtēt akreditēto studiju programmu kvalitāti, savstarpējo pārklāšanos, resursu pietiekamību un ilgtspēju. Tiks izvērtēta arī akreditēto studiju programmu starptautiskā konkurētspēja, nosakot kvalitatīvākās un eksportspējīgās studiju programmas. Projekta nobeigumā tiks sagatavoti priekšlikumi turpmākai studiju programmu pilnveidei, uzlabošanai, attīstībai, konsolidācijai, starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem.

Katra studiju virziena izvērtēšanai tiks izveidota ekspertu grupa, tajā iekļaujot: Latvijas ekspertus; vismaz vienu starptautisko ekspertu no ārvalstīm, kuram ir pieredze studiju programmu izvērtēšanā attiecīgajos studiju virzienos; vienu vai vairākus Latvijas Studentu apvienības deleģētus pārstāvjus ar izvērtējamām studiju programmām atbilstošu izglītības līmeni; Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģētu pārstāvi.

Saskaņā ar MK noteikumiem projekta iesniedzējs ir Augstākās izglītības padome, bet apakšaktivitātes mērķa grupa ir augstākās izglītības institūcijas, akadēmiskais personāls, studenti, darba devēji un profesionālās organizācijas. Kopējais izvērtējumam pieejamais publiskais finansējums ir 1 001 495 lati, kas 100% apmērā tiks finansēts no ESF līdzekļiem.

2009./2010.akadēmiskajā gadā valstī kopā tika īstenotas 920 studiju programmas (342 akadēmiskās studiju programmas, tajā skaitā 93 doktora studiju programmas, un 578 profesionālās studiju programmas).

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa