Par Latvijas ministru dalību NATO samitā un tikšanos ar citu valstu amatpersonām

Aizsardzības ministrs:

NATO Lisabonas samita ietvaros 19.novembra vakarā aizsardzības ministrs Artis Pabriks tikās ar kolēģiem, lai apspriestu NATO reformas un gatavību reaģēt uz jaunajiem drošības izaicinājumiem.

Aizsardzības ministrs kolēģiem pavēstīja, ka arī Latvija pēdējo gadu laikā izgājusi cauri sāpīgam, bet veiksmīgam aizsardzības jomas reformu procesam. “Ar gūto pieredzi esam dalījušies, sniedzot savu ieguldījumu NATO reformu gaitā,” A.Pabriks sacīja. “NATO reformas ir ļoti svarīgas, lai pielāgotu alianses struktūras mūsdienu izaicinājumiem un efektīvi izmantotu dalībvalstu nodokļu maksātāju naudu.” Ministrs atzinīgi izteicās par NATO komandstruktūras reformu un aicināja lielāku uzmanību pievērst NATO aģentūru reformām.

“Reformas aizsardzības jomā ir vajadzīgs solis, un tas var būt veiksmes stāsts, kura rezultātā tiek gan ietaupīti finanšu līdzekļi, gan saglabātas alianses rīcības spējas,” uzsvēra A.Pabriks.

NATO Lisabonas samita laikā aizsardzības ministrs A.Pabriks ar kolēģiem pārrunāja nepieciešamību izveidot Ziemeļvalstu sešinieku – neformālu Ziemeļvalstu aizsardzības ministru padomi, kurā ietilptu visu triju Baltijas valstu, kā arī Dānijas, Somijas un Zviedrijas aizsardzības ministri.

“Ziemeļvalstu sešinieks ir nepieciešams, lai nodrošinātu reģionālo sadarbību un izaugsmi, kā arī sekmētu integrāciju aizsardzības jomā,” uzsvēra A.Pabriks.

Aizsardzības ministrs A.Pabriks uzsver, ka Lisabonas samits ir stratēģiski nozīmīgs, jo ir pieņemta jaunā alianses stratēģiskā koncepcija, kas sniedz vīziju par NATO attīstību nākamo desmit gadu laikā.

“Lielākais darbs pēc samita būs jāuzņemas tieši aizsardzības ministriem, jo tikko pieņemtā jaunā stratēģiskā koncepcija būs jāīsteno,” uzsver A.Pabriks. “Svarīgi, lai mēs arī samazināta budžeta ietvaros spētu veiksmīgi īstenot alianses izvirzītos jaunos uzdevumus.”

Ministrs vēlreiz apliecināja, ka sadarbības partneri ļoti augstu vērtē Latvijas iesaistīšanos Afganistānas operācijā un to, ka Latvija saglabāja savu iesaisti operācijā pilnā apmērā arī pēc krasajiem budžeta samazinājumiem pagājušajā gadā.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

Ārlietu ministrs:

19.novembrī NATO Lisabonas samita ietvaros notika ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska un Lietuvas ārlietu ministra Audroņa Ažubaļa darba tikšanās, kuras laikā Ģ.V.Kristovskis uzsvēra: “Latvijas un Lietuvas divpusējās attiecības ir ļoti labas. Esam ieinteresēti turpināt attiecību padziļināšanu politikas, enerģētikas un ekonomikas jomā.”

Ministri vienojās, ka tuvākajā laikā tiks rīkota Latvijas ārlietu ministra darba vizīte Lietuvā. Tāpat tika pārrunāti aktuālie starptautiskie darba kārtības jautājumi, tai skaitā NATO samits Lisabonā un nākamā gada Lietuvas EDSO prezidentūra.

20.novembrī NATO samita ietvaros Lisabonā, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Ģ.V.Kristovskis uzsvēra, ka jaunā stratēģiskā koncepcija atbilst Latvijas interesēm un apliecina arvien pieaugošo partnerību nozīmi. Drošības vide ir neprognozējama; lai sekmīgi risinātu drošības izaicinājumus, ir būtiski izmantot NATO attiecības ar partnervalstīm un citām starptautiskām organizācijām. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka savās sarunās ar partneriem ir akcentējis nepieciešamību saglabāt NATO atvērto durvju politiku attiecībā uz valstīm, kuras praksē demonstrē vēlmi nākotnē kļūt par NATO dalībvalstīm. Runājot par NATO iecerēm attiecībā uz pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi kopīgi ar Krieviju, ministrs uzsvēra, ka šādas idejas apliecina savstarpējās uzticēšanās pieaugumu NATO un Krievijas attiecībās un tas atbilst Latvijas interesēm.

20.novembrī Ģ.V.Kristovskis kopā ar Dānijas, Bulgārijas, Ungārijas, Norvēģijas un Lietuvas ārlietu ministriem tikās kopējā sarunā ar ASV masu mediju pārstāvjiem, lai diskutētu par samita rezultātiem. Sarunas gaitā Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka samita rezultāti stiprinās eiroatlantisko drošību, kas ir Latvijas ārpolitikas un drošības politikas pamats. Ģ.V.Kristovskis uzsvēra, ka “pirms 20 gadiem ASV aktīvi atbalstīja Latvijas neatkarības atgūšanu un arī šodien attiecības ar ASV ir Latvijas viena no visaugstākajām prioritātēm. Pašlaik ASV drošības politika, t.sk. noslēgtais START II līgums, veicina Latvijas drošību, un tādēļ tas būtu ratificējams ASV kongresā”.

Ārlietu ministrijas
Preses un informācijas nodaļa