Latvijas Republikas proklamēšanas 92.gadadienā

18.novembrī ar aizlūgumu par Latviju ekumēniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā sākās Latvijas proklamēšanas 92.gadadienai veltītie pasākumi. Plkst. 11.00 valsts augstākās amatpersonas devās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Savukārt 12.00 Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa Saeimas svinīgajā sēdē uzrunāja parlamentāriešus un lūgtos viesus (skat. 37.lpp.). Bet pēcpusdienā 11.Novembra krastmalā notika tradicionālā NBS ieroču šķiru parāde. Svētki kulmināciju sasniedza vakarā ar lāpu gājienu cauri Vecrīgai līdz Brīvības piemineklim, kur uzrunu tautai teica Valsts prezidents Valdis Zatlers (attēlā) Foto: Toms Kalniņš, VPK

Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags ekumēniskajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā kopā ar citu konfesiju vadītājiem, valsts amatpersonām, tostarp Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Lilitu Zatleres kundzi, Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, aizsardzības ministru Arti Pabriku, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski, aizlūdzot par Latvijas valsti un tās tautu Foto: Saeima
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Valsts prezidents Valdis Zatlers un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (attēlā pa labi) kopā ar valdības locekļiem, Saeimas deputātiem, ārvalstu diplomātisko misiju vadītājiem un tautu, dodoties nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā 2010.gada 18.novembrī Foto: Saeima
Bruņoto spēku parādes komandieris, Jūras spēku flotiles komandieris jūras kapteinis Rimants Štrimaitis, klātesot (tribīnē no kreisās) ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, valsts bruņotā spēka augstākajam vadonim Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Lilitai Zatleres kundzei, aizsardzības ministram Artim Pabrikam un Nacionālo bruņoto spēku komandierim ģenerālmajoram Raimondam Graubem, pieņemot NBS ieroču šķiru parādi par godu valsts proklamēšanas 92.gadadienai Foto: Normunds Mežiņš, RJC
Ar kopīgu Latvijas himnas “Dievs, svētī Latviju!” dziedāšanu un svētku salūtu Daugavmalā 18.novembrī noslēdzās Latvijas Republikas proklamēšanas 92.gadadienas svinības Foto: Toms Kalniņš, VPK

Valsts prezidents Valdis Zatlers kopā ar svētku svinētājiem pēc uzrunas pie Brīvības pieminekļa Rīgā Foto: Toms Kalniņš, VPK

Valsts prezidents Valdis Zatlers, uzrunā tautai:

Labvakar, Latvija!

Labvakar, Latvijas tauta, Latvijas pilsoņi un Latvijas draugi visā pasaulē!

Šovakar staro Rīga… Staro par godu Latvijas valstij. Šovakar sirdīs staro visa Latvija – par godu mūsu tēvzemei un brīvībai!

Latvijas dzimšanas diena ir ieguvusi jaunu un skaistu tradīciju. Visi, kas esam šeit, pie Brīvības pieminekļa, pacēlumu, ko rada savas valsts apziņa, brīvība un piederības sajūta savai zemei, ieraugām arī gaismas spēlēs un tās radītajos tēlos. Gaismā daudzas lietas ieraugām skaidrāk, citādi, neierastāk.

Valsts svētki ir laiks, kad mēs jo īpaši izjūtam patriotismu.

Reiz kādam Latvijas kareivim jautāju: “Kas dienesta misijas laikā dod spēku grūtajos un dzīvībai bīstamajos brīžos?”

Viņš atbildēja: “Ja esi savas valsts patriots, viss ir vienkārši, jo skaidri redzama sava darba un savas dzīves jēga.”

Arī toreiz, kad Latvijas brīvības cīnītāji devās kaujās par brīvu Latviju, viņus nevadīja nedz pavēles, nedz vara, bet gan pārliecība par savas rīcības jēgu – apziņa, ka sava valsts nerodas un nepastāv pati par sevi – tā ir jāizcīna un jāveido, piedaloties ikvienam.

Patriotismu nevar iekalt no mācību grāmatām vai iemācīties, lasot vēsturiskus romānus. Patriotisms dzīvo mūsos, aug līdzi laikam, un tā izpausmes mainās tāpat kā dzīve mums apkārt.

Pasaule ir mainīga – kā šovakar gaismas strēles uz starojošo namu sienām. Tagad otru var atrast un uzrunāt citā pasaules malā gluži kā blakus esošo. Esam atkarīgi no norisēm pasaulē un arī paši spējam tās ietekmēt. Mūsu tautas pārstāvji dzīvo ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

Kas ir patriotisms? Patriotisms ir mūsu piederības sajūta, atbildība un sadarbība.

Piederības sajūta – piederība savai ģimenei, pilsētai, tautai un valstij – nāk kā mantojums no mūsu vecākiem, no mūsu dzimtas vēstures. Bet tas ir tikai sākums mūsu jēgpilnai dzīvei. Tālāk piederības sajūtu attīstām kā mūsu personīgo attieksmi pret vidi, kurā dzīvojam, strādājam un audzinām savus bērnus. Latvijā dažādu tautību cilvēki dzīvo gan vienas, divu, trīs, gan arī daudzu jo daudzu paaudžu garumā. Mūsu spēks ir ne tikai šo sakņu dziļumā, bet arī to stiprumā. Tieši tas, cik spēcīgi mēs katrs esam iesakņojušies šajā zemē, lai kur mēs dzīvotu, nosaka, kādi esam patrioti.

Piederību apliecina valsts karogi māju pagalmos, sarkanbaltsarkanās krāsas uz sporta spēļu līdzjutēju vaigiem, kāda Basteja bulvāra nama iedzīvotāju gar ielas malu iedegtās sveces 11.novembrī un divu mazu zēnu pašdarinātās koka laiviņas ar trim svecēm karoga krāsās, kuras viņi uzmanīgi ielaida Daugavas ūdeņos Lāčplēša dienā.

Apliecinot piederību savai valstij un savai tautai ar savas valsts simboliem, mēs uzsveram kopīgo un vienlaikus rodam sevī aizvien jaunu spēku. Visi, kas ik dienu sajūt Latvijas sirdspukstus savās domās, ir patrioti.

Patriotisms ir arī pilsoniskā atbildība – personiska atbildība par to, kas notiek valstī. Patrioti ir tie, kas dodas uz vēlēšanām, iesaistās politiskās un sabiedriskās organizācijās. Diskutē par to, kas notiek valstī un kas mums jādara, lai visiem klātos labāk. Arī uzņēmība radīt jaunas darba vietas un īstenot ieceres un sapņus tepat Latvijā ir pilsoniskais patriotisms. Ikviens ražīgs, labi veikts darbs jebkurā darba vietā, kas paver jaunas iespējas mūsu valsts attīstībai, ir patriotisms.

Patriotisms ir sadarbībā. Mēs varam pārvarēt grūtības, ja ir savstarpēja sadarbība un līdzcilvēku atbalsts. Tā mēs varam pārveidot esošo un veidot jauno. Tieši sadarbība Latvijai piederīgo starpā šodien ir īpaši svarīga. Mēs visi veidojam vienu kopīgu sabiedrību. Mēs visi esam savējie. Būt savējam un saprastam – tā ir īpaša izjūta. Tas ļoti labi redzams, dodoties vizītēs pa Latviju. Vietās, kur ļaudis spēj vienoties un sadarboties, ir skaisti sakopta vide un smaidīgāki cilvēki. Ja cilvēki meklē kopīgo, nevis atšķirīgo, valda lielāka sirsnība.

Ik gadu 18.novembrī, kā šovakar, mēs sanākam kopā, lai domātu, ko labu katrs varam darīt savai valstij. Būtībā ik gadu 18.novembrī domās veidojam nākotnes Latviju. Pirms diviem gadiem runāju par vērtībām, uz kā balstāma valsts, pērn runāju par atbildību, ko mums uzliek mantojums no mūsu tēviem – brīva un neatkarīga Latvijas valsts. Šodien es runāju par patriotismu, kas būtībā ir vērtību un atbildības summa.

Tas, ka šodien tautsaimniecība sāk atveseļoties, ir mūsu visu un katra nopelns. Paldies visiem, kas ticēja, strādāja un izturēja. Un mēs katrs pats zinām, ko esam izdarījuši savas valsts labā, ko katrs esam ziedojis kopīgai lietai – kāds strādājis vairāk, kāds zaudējis un no jauna atradis darbu, kāds cits īstenojis savu ideju – atvēris veikaliņu, uzsācis mājražošanu, kāds cits spējis būt ražīgāks savā darbā, kāds kļuvis par politiķi, kāda cita ģimenē ir ienācis un tiek audzināts mazs jaunais Latvijas pilsonis…

Visu, ko mēs darām savā labā, mīlot savu zemi, mēs darām arī valsts labā. Katra Latvijas cilvēka, katra Latvijas patriota veiksme rada jaunu gaismas staru Latvijai.

Šovakar staro Rīga... Sirdīs staro visa Latvija. Gaisma ir kļuvusi par valsts svētku sastāvdaļu. Gaisma ir tā, kas mūs modina, dod spēku, rāda ceļu un iedvesmo.

Lai gaismas spēks ik dienu spēcina Latviju – zemi, ko mīlam, jo esam te dzimuši, zemi, kur skan mūsu valoda, un vienīgo zemi, kur visi jūtamies savējie, kur jūtamies mājās.

Vēlu mums visiem gaišus un priecīgus valsts svētkus!

Lai Dievs svētī Latviju!

Valsts prezidenta Valda Zatlera svētku uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 92.gadadienā pie Brīvības pieminekļa

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, apsveikumā:

Latvija mums ir skaistākā no zemēm, jo šeit aug mūsu bērni un mazbērni.

Latvijas vārdā mūsu vecvectēvi ir cīnījušies un strādājuši, bieži vien paveicot to, kam citi nav spējuši noticēt.

Latvija ir devusi mūsu mātēm spēku izturēt jebkuras grūtības.

Latvija aizvien mums nozīmē cerību un mīlestību.

Kopsim to un saudzēsim!

Sirsnīgi sveicu Latvijas Republikas proklamēšanas 92.gadadienā!

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, apsveikumā:

Novembris ir Latvijas mēnesis. Vēsturiski mūsu valsts nozīmīgākie atceres un svinību datumi ir iezīmēti rudens izskaņā. Mēs svinam svētkus gada tumšākajā laikā, un tādēļ īpaši nozīmīga ir gaismas klātbūtne. Gaisma no svecēm, gaisma no svētku atribūtikas un uguņošanas, bet svarīgākā no tām – gaisma, ko dod mūsu sajūtas un mūsu domas par savu valsti un laiku, kurā dzīvojam.

Šis nav viegls laiks nedz Latvijai, nedz mums pašiem. Šis ir izšķirīgu pārbaudījumu un pārmaiņu laiks. Tas ir kā eksāmens, bez kura nokārtošanas nav iespējams saņemt gatavības apliecību.

Kādēļ Latvijai šis eksāmens izrādījies daudzkārt grūtāks nekā citiem? – Uz šo jautājumu var atbildēt dažādi: var vērtēt politiku un politiķu padarīto vai nepadarīto, var analizēt globālās ekonomikas procesus un to ietekmi uz mūsu valsti, bet var arī personiski pārdomāt to, cik atbildīgi un godprātīgi esam attiekušies pret savu valsti mēs katrs pats. Iekams sakām, ka visas problēmas un likstas ir radušās kādu citu neizdarības vai kļūdu dēļ, ir vērts uzdot jautājumu sev: ko es kā Latvijai piederīgais esmu domājis par savu valsti un darījis tās labā?

Mēs nereti pretnostatām jēdzienus “valsts” un “indivīds”, lai gan ir skaidrs, ka valsti veido indivīdi un viņu attieksme. Tieši attieksme ir atslēga un ceļš uz tādu Latviju, kas varēs lepoties ar sasniegto pasaules mērogā un par ko būsim patiesi lepni arī mēs paši. Beigsim apbrīnot mūsu ziemeļu kaimiņus igauņus, lai gan, nenoliedzami, viņu paveiktais ir tā vērts, un centīsimies paši noticēt tam, ka mēs varam sasniegt vēl vairāk.

Šajos krīzes gados mēs jau esam pierādījuši, ka varam būt piemērs citām valstīm, tomēr ar to ir daudz par maz. Ja patiesi vēlamies redzēt Latviju kā izaugsmes valsti, no kuras cilvēki nedodas prom darba un labākas dzīves meklējumos, tad mums ir jānotic pašiem sev. Tikai ar tādu attieksmi dzīvojot un strādājot, ikkatrs nākamais 18.novembris būs patiesas gaismas piepildīts!

Es pateicos visiem, kas šajā nebūt ne vieglajā laikā ir ticējuši valdības centieniem un rīcībai, un apliecinu, ka arī turpmākais darbs būs veltīts Latvijas nacionālās izaugsmes un vienotības mērķim!

Gaišus svētkus ikvienam!

Dievs, svētī Latviju!

Par saņemtajiem apsveikumiem svētkos. Ārvalstu vadītāji

Līdz 17.novembrim Valsts prezidents Valdis Zatlers bija saņēmis 24 apsveikuma vēstules Latvijas valsts proklamēšanas 92.gadadienā no dažādu pasaules valstu un organizāciju līderiem.

Apsveikuma vēstule saņemta no ASV prezidenta Baraka Obamas, kurš raksta: “ASV Latviju uzskata par vienu no tās uzticamākajiem sabiedrotajiem. Mēs novērtējam jūsu darbu brīvības, cilvēktiesību, demokrātijas un miera veicināšanā tuvākās un tālākās vietās. Mēs augstu vērtējam jūsu nepārtraukto ieguldījumu mūsu kopīgajā misijā Afganistānā, tajā skaitā jūsu būtisko lomu Ziemeļu apgādes tīklā.” ASV prezidents izsaka pateicību par Latvijas atbalstu ASV reģionālās un globālās politikas prioritātēm un valdības drosmi ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, kā arī pauž pārliecību par spēcīgas sadarbības veidošanu arī turpmāk.

Savukārt Krievijas Federācijas prezidents Dmitrijs Medvedevs savā vēstulē Latvijas iedzīvotājiem novēl stabilitāti un uzplaukumu, kā arī pauž cerību, ka Krievijas un Latvijas attiecības aktīvi attīstīsies savstarpējās sapratnes un konstruktīvas sadarbības garā atbilstoši abu valstu tautu gaidām.

“Esmu gandarīts par mūsu valstu ciešajām partnerattiecībām vienotajā Eiropā. Vērojot Latvijas daudzpusīgos un veiksmīgos centienus pārvarēt starptautiskās ekonomikas un finanšu krīzes sekas, mana valsts un arī es personīgi izjūtu dziļu cieņu,” savā apsveikuma vēstulē atzīst Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Kristians Vulfs.

Apsveikums saņemts arī no Polijas prezidenta Broņislava Komorovska, kurā viņš Latvijas tautai sūta sirsnīgus veiksmes un panākumu vēlējumus. “Par simbolisku var uzskatīt faktu, ka tikai nepilna nedēļa šķir mūsu svarīgākos nacionālos svētkus – Polijas un Latvijas neatkarības dienas, kuras iemūžina pirms 92 gadiem Centrāleiropas valstīm brīvību nesošos notikumus. Poļiem un latviešiem daloties priekā par šiem 1918.gada neaizmirstamā novembra notikumiem, attīstījās ļoti sevišķas mūsu valstis un tautas tuvinošas saites,” apsveikuma vēstulē norāda Polijas prezidents.

Līdz 17.novembrim vēstules bija saņemtas arī no Alžīrijas prezidenta Abdelaziza Buteflika, ANO ģenerālsekretāra Bana Kimūna, Austrālijas ģenerālgubernatores Kventinas Braisas, Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva, Grieķijas prezidenta Karola Papuliasa, Horvātijas prezidenta Ivo Josipoviča, Indijas prezidentes Pratibhas Patilas, Īrijas prezidentes Mērijas Makalīzas, Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva, Libānas prezidenta Mihela Suleimana, Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites, Malaizijas sultāna Mizana Zainala Abidina, Maldīvu prezidenta Muhameda Našīda, Mongolijas prezidenta Elbegdorža Cakhias, Nīderlandes karalienes Beatrikses, Pakistānas prezidenta Asifa Ali Zardari, Portugāles prezidenta Anibala Kavaku-Silvas, Sīrijas prezidenta Bašara al Asada, Šveices prezidentes Dorisas Leithardes un Turcijas prezidenta Abdullas Gila.

Tāpat Valsts prezidents jau no novembra sākuma saņēmis apsveikumus valsts svētkos no Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībām, augstskolām, muzejiem, valsts pārvaldes iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, vēstniecībām, uzņēmumiem un privātpersonām.

Valsts prezidenta preses dienests

Par tikšanos ar Ārvalstu diplomātiskā korpusa vēstniekiem

17.novembrī Rīgā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar rezidējošiem un nerezidējošiem vēstniekiem un pārstāvniecību vadītājiem Latvijā.

Uzrunājot diplomātiskā korpusa pārstāvjus Latvijas neatkarības 92.gadadienas priekšvakarā, premjers informēja par valdības intensīvo darbu nākamā gada budžeta izstrādē. Ministru prezidents uzsvēra Latvijas ārpolitikas kursa nemainīgumu, kā arī atzīmēja šā gada Latvijas prezidentūru Baltijas Ministru padomē, kā galvenais mērķis bija Baltijas reģiona sadarbības veicināšana ar Ziemeļvalstīm.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis novēlēja turpināt pilnveidot divpusējās attiecības, īpaši ekonomikas jomā.

Valsts kancelejas
Komunikācijas departaments

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa Saeimas tribīnē Foto: Saeima

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Saeimas sēdē:

Godātais Valsts prezidenta kungs [Valdis Zatlers]!

Godātais Ministru prezidenta kungs [Valdis Dombrovskis]!

Cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Ministri! Ekselences!

Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Pirms 92 gadiem dzima valsts. Mēs mīlam to nevis tāpēc, ka tā būtu liela, varena vai bagāta, bet tāpēc, ka tā ir mūsu valsts. Es esmu piederīga mūsu zemei, tās kultūrai un ļaudīm. Es nezinu nevienu citu karogu, kas plīvotu skaistāk par sarkanbaltsarkano.

1918.gada 18.novembrī ieliktie pamati valsts un nācijas pašapziņai ļāva latviešu tautai ticēt un izdzīvot. Ļāva pārciest karu, izsūtīšanas, pazemojošos okupācijas gadus, deva mums spēku atjaunot savu valsti un atgriezties Eiropas demokrātisko valstu saimē. Tie deva cerību mums pašiem būt noteicējiem par savu zemi un tās likteni. 18.novembris saglabās savu nozīmību un vērtību, kamēr vien pastāvēs Latvijas valsts.

Šodien, stāvot jaunievēlētās Saeimas priekšā, gribu jums atgādināt kādu vienkāršu patiesību. Ikvienas vēlēšanas ir cerību izpausme. Ikviens cilvēks, pat ja vīlies un sadusmots, vēlēšanu dienā līdz ar balsošanas biļetenu, plusiņiem un svītrojumiem aploksnē ieliek arī daļu savu cerību. Un mēs, Saeimas deputāti, stājoties amatā, kļūstam par šo cerību nesējiem. Kas mums jādara, lai pēc četriem gadiem lielākā daļa vēlētāju uzticētos Saeimai?

Godātie kolēģi!

Šī ir jauna Saeima, kurā ir 60 jauni, pirmo reizi ievēlēti deputāti. Vara mūsu valstī pieder tautai, un Satversmes dotās tiesības tautai atlaist Saeimu to apliecina. 2.oktobrī, paužot atbalstu kādai no politiskajām partijām, vēlētājs ir uzticējis mums iespēju īstenot viņa cerības. Tikai no katra deputāta un mūsu kopīgā darba ir atkarīgs, vai spēsim tās piepildīt.

Ko mums nozīmē vēlētāju uzticība? Kāpēc šobrīd ir tik svarīgi atjaunot un saglabāt sabiedrības uzticēšanos valsts varai? Uzticēšanās politiķiem nekādā ziņā nevar būt pašmērķis, kura sasniegšana ļautu mums drošāk un patīkamāk justies. Uzticēšanās ir nepieciešama, lai mēs visi kopā spētu paveikt tos darbus, kas ļaus veidot labāku valsti un dzīvot labāku dzīvi.

1918.gada maijā – laikā, kad neatkarīga Latvijas valsts vēl nebija radīta, – trimdā esošais Rainis savam draugam Paulam Daugem rakstīja šādus vārdus: “Kad es domāju atgriezties uz mājām? Māju man nau, Latvijas nau vairs, latviešu tautas nau vairs. Kurp es atgriezīšos? Kam es vajadzīgs?”

Godātie klātesošie!

Nav jābūt Rainim, lai dvēseli plosītu šādas izjūtas. Līdzīgi jūtas arī tie tautieši, kas ir aizceļojuši labākas dzīves meklējumos. Daudzi mūsu ļaudis svešās zemēs strādā ilgas stundas, lai apgādātu savas ģimenes šeit. Arī viņus reizēm pārņem izmisums un doma, ka māju vairs nav. Tomēr arī viņi ir gatavi celties un nākt, ja vien skaidri redzēs, ka viņus gaida. Uzticēšanās valsts varai – tā ir atslēga daudzu mūsu likstu atrisinājumam. Zīmīgi, ka mūsu, deputātu, rokās ir arī vislielākās iespējas šo uzticēšanos pievilt vai attaisnot.

Krīzes brīdī bieži izskan jautājums – kā izglābt valsti? Ir iespējams izglābt tādu valsti, kurā ir uzticēšanās. Vēl vairāk – tikai šādu valsti ir vērts glābt. Tādēļ šodien es aicinu visus šajā zālē sēdošos apzināties šā mērķa nozīmību un vienoties kopīgam darbam. Jo neveiksme vai nespēja tuvināties ar tautu būs sāpīga mums visiem – neatkarīgi no piederības tai vai citai politiskajai partijai, neatkarīgi no dalības koalīcijā vai atrašanās opozīcijā. Tagad mēs vairs neesam tikai savu partiju pārstāvji, mēs esam kolēģi, kam jāmācās sastrādāties un jāveic kopīgs darbs. To no mums gaida visi – gan skolotāji, medicīnas māsas un uzņēmēji, gan tie, kas šobrīd palikuši bez darba. Es vēlētos, lai šī Saeima pievērstu pastiprinātu uzmanību sava tiešā darba kvalitātei. Lai likumprojekti būtu laikus sagatavoti un konstruktīvi izskatīti. Lai argumentācija un iebildumi būtu caurskatāmi. Lai likumdošanu pavadošās debates un pieņemto likumu nepieciešamība būtu saprotama ne vien nozaru ekspertiem, bet ikvienam no Latvijas ļaudīm.

Kādus mērķus mēs izvirzīsim nākamajiem četriem gadiem? Kādus principus ievērosim savā darbā? Sabiedrība aizvien skaidrāk pieprasa jaunu politisko kultūru. To skaidri parādīja ne vien vēlēšanu rezultāti, bet arī reakcija uz politiķu rīcību jaunās valdības veidošanas gaitā. Mums ir jāprot pavisam citā kvalitātē sarunāties ar sabiedrību. Vēlētāju prasības pēc skaidrāka, atklātāka, demokrātiskāka politiskā procesa ir acīmredzami augušas. Sabiedrība pēc vēlēšanām nezaudē interesi par politiku, tā aktīvi vēlas iesaistīties un saņemt atbildes. Mums tas ir jāņem vērā. Tāpēc atklātība, atvērtība, sabiedrības iesaiste, sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskajām iniciatīvām būs svarīgs aspekts šīs Saeimas darbā.

Godātie klātesošie!

Līdzās uzticībai otrs atslēgas vārds, ko vēlos minēt kā šīs Saeimas mērķi, ir “attīstība”. Ja pēdējā pusotra gada laikā mēs dzirdējām tādus vārdus kā “stabilizācija”, “konsolidācija”, “lejupslīdes apturēšana”, tad tagad ir jāstrādā tā, lai drīzumā varētu teikt “izaugsme”, “attīstība” un “atjaunota tautsaimniecība”. Arī te būs vajadzīga savstarpēja uzticēšanās un sadarbība. Pirmais pārbaudījums jau ir pienācis – tas ir nākamā gada valsts budžets. Mums būs jāspēj savstarpēji saprasties, pilnveidot auglīgu dialogu ar uzņēmējiem, domāt par nodokļu, atbalsta, investīciju politiku ne vien no Valsts kases interešu viedokļa. Būs uz to jāraugās no tautsaimniecības attīstības perspektīvas un vajadzībām. Ņemsim vērā gan ārvalstu ekspertu padomus, gan ieklausīsimies arī mūsu cilvēku viedoklī, jo tieši viņi ar savu intelektu, darbu un kapitālu vairo valsts kopproduktu!

Ministru prezidenta Valda Dombrovska ekonomiskās politikas pamatā ir bijusi uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Ir izskaustas liekas birokrātiskās procedūras. Valsts atbalsts ir koncentrēts uz eksportu un ražošanu. Kā redzams, šī politika ir nesusi augļus, jo šogad pirmo reizi Latvijā panākts rekordaugsts eksporta pieaugums. Nu jāsper nākamais solis – ir jākoncentrējas uz ārvalstu investīciju piesaisti. Tikpat svarīga ir arī skaidras un konsekventas enerģētikas politikas īstenošana. Enerģētikas jomā esam ievainojami. Mēs esam atkarīgi no viena enerģijas avota piegādēm – no Krievijas. Valdībai tuvāko gadu laikā ir jāspēcina Latvijas enerģētiskā neatkarība, vienlaikus saglabājot energoresursu cenu konkurētspēju.

Dāmas un kungi!

Trešais, ne mazāk būtiskais Saeimas darba aspekts ir tiesiskums. Viens likums, viena taisnība visiem – it kā labi pazīstams princips. Tomēr pēdējā laikā tieši tas ir bijis klupšanas akmens, kas licis strauji krist dažas labas partijas vai politiķa reitingam. Pašpārliecinātība, pašapmierinātība un nesodāmības sajūta ir baisa ēde, kas sagandējusi ne viena vien tautas kalpa izpratni par savu misiju.

Tiesiska valsts nav kaut kas abstrakts. Tiesiskums sākas no katra individuāli, un par pirmo mērauklu tā ievērošanā ir jābūt katram pašam. Ja mēs ar savu darbu neapliecināsim šo principu, tad esmu pilnīgi droša – tauta negaidīs līdz nākamajām vēlēšanām.

Mūsu atbildība prasa arī uzņemties iniciatīvu plašāku valstisku debašu rosināšanā. Vai mūsu vēlēšanu sistēma pietiekami nodrošina deputātu atbildību vēlētājam? Vai 51 balss ir gana augsta prasība Valsts prezidenta ievēlēšanai? Būtu jāspēcina Valsts prezidenta statuss un pilnvaras, kā arī jāvērtē, vai prezidenta pirmstermiņa atsaukšanas procedūra nav pārāk vienkārša. Mūsu Satversmē būtu jāparādās mūsdienīgai izpratnei par tautas kalpu atbildību – varbūt beidzot spēsim atteikties no deputātu imunitātes attiecībā uz administratīvo sodīšanu?

Tāpat var jautāt: vai pašreizējā kārtība dod patiešām reālu iespēju ļaudīm savu gribu paust ar referenduma palīdzību? Dāmas un kungi, ir 21.gadsimts. Sabiedrība ir informētāka, ieinteresētāka un aktīvāka nekā jebkad agrāk. Pilsoniskā iniciatīva jau darbojas un piedāvā jaunus, mūsdienīgus veidus, kā vēlētāju gribu noskaidrot ātrāk un efektīvāk. Domāju, ka jau tuvākajos gados Latvijā jāsāk pilnvērtīgi lietot elektroniskais balsojums.

Spēcīgs likumdevējs ir tāds, kas spēj pārstāvēt dažādas idejas, nodrošināt atklātas diskusijas un atrast līdzsvaru starp karstām debatēm un gudriem lēmumiem. Un šeit pamatprincipam jābūt nevis patīk vai nepatīk, bet gan – ir vai nav tiesiski. Demokrātisks parlaments ir tāds, kurā notiek spraigas, sabiedrības interesēm atbilstošas debates un nedarbojas arguments “tas ir labi man”. Pieņemot lēmumus, arī nepopulārus, noteicošajam jābūt kopējam sabiedrības labumam.

Dāmas un kungi!

Cilvēkam stingri ar abām kājām jāstāv uz savas zemes, bet viņa acīm jāpēta pasaule. Mēs neesam vieni, un mums aizvien aktīvāk jādarbojas starptautiskā līmenī, kompetentāk jāiesaistās Eiropas un pasaules valstu dialogā par nākotnes stratēģijām.

Līdz ar šo parlamenta sasaukumu tiks sākta jauna starptautiska iniciatīva. Katru gadu janvārī ‑ laikā, kad Latvija atzīmē starptautiskās de iure atzīšanas dienu, – Saeimā tiks rīkotas debates par ārlietu un Eiropas Savienības jautājumiem. Mums, 10.Saeimas deputātiem, tā būs iespēja piedāvāt savu redzējumu par to, kā veicināt ciešāku Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību, kā veidot pragmatiskas attiecības ar Krieviju un stiprināt transatlantisko stratēģisko partnerību.

Jau rīt Ziemeļatlantijas līguma valstu un valdību vadītāji Lisabonā pieņems lēmumus par alianses tālāko attīstību. Latvija ir aktīvi līdzdarbojusies, lai jaunajā stratēģiskajā koncepcijā tiktu iekļauti Latvijas interesēm atbilstoši priekšlikumi. Kopš pievienošanās NATO Latvija vienmēr ir centusies sevi pierādīt kā uzticamu sabiedroto. Mēs skaidri apzināmies, ka kolektīvās drošības sistēmas ietvaros Latvija nevar būt tikai drošības patērētājs. Mums ir jādod arī savs ieguldījums starptautiskajā drošībā. Tieši tāpēc Saeima pagarināja mandātu mūsu bruņoto spēku līdzdalībai NATO misijā Afganistānā. Savu ieguldījumu aliansei sniedzam, arī piedāvājot mūsu infrastruktūru nemilitāro kravu tranzītam uz Afganistānu. Latvijas ekonomikai savukārt tie ir papildu ieņēmumi un iespēja attīstīties. Ir svarīgi, lai šīs kravas arvien vairāk tiktu papildinātas ar Latvijā ražotām precēm. Tā mēs varam balstīt savus uzņēmējus, un šis tranzīta ceļš var pārtapt par veiksmīgu tirdzniecības ceļu.

Jau sešus gadus esam Eiropas Savienības sastāvā, un mums kā mazai valstij jāspēj atrast sabiedrotos, kļūt sadzirdētiem un profesionāli iesaistīties, lai aizstāvētu savas nacionālās intereses. Mums jābalsta savi lauksaimnieki un jāpanāk Latvijai labvēlīgi lēmumi attiecībā uz izlīdzinātajiem tiešajiem maksājumiem. Mums jāaizstāv savi uzņēmēji, lai nodrošinātu Eiropas Savienības fondu pieejamību arī nākotnē. Šī parlamenta sasaukuma uzdevums ir labi sagatavoties prezidentūrai Eiropas Savienībā 2015.gadā. Tā būs Latvijas iespēja tiešā veidā ietekmēt Eiropas Savienības tālāko attīstību. Ja mēs laikus, profesionāli, izmantojot visus pieejamos resursus, iesim uz izvirzīto mērķi, tad pierādīsim mazas valsts starptautiskās ietekmes spējas, intelektuālo potenciālu un atbildīgo redzējumu. Latvija var! Mazās Latvijas apgūtā pieredze jau tagad ir piemērs citām grūtībās nonākušām valstīm.

Godātie klātesošie!

Tikai izkopjot savu nacionālo garu un kultūru, Latvija būs stipra un dzīvotspējīga valsts. Ieklausieties šajos vārdos: “Mūsu valoda, rakstniecība un māksla – tā ir tā vienojošā uguns, pie kuras mēs sildāmies, kas mūs tura kopā, kas mūs glābj no pazušanas starp citām lielākām un stiprākām tautām.” Tā savās “Mazajās piezīmēs” raksta viens no Latvijas valsts dibinātājiem – Kārlis Skalbe.

Patiesi, valoda un kultūra savulaik bija tas vienojošais elements, kas latviešiem ļāva sevi apzināties kā nāciju. Lai Latvija taptu par modernu, eiropeisku nacionālu valsti 21.gadsimtā, nepietiks tikai ar konkurētspējīgu ekonomiku. Liela loma būs izglītotai, veselai un radošai sabiedrībai. Tādai sabiedrībai, kurā kopā dzīvo ļoti dažādi ļaudis, bet kurus vieno kāda kopīga ideja. Mums jāspēj vienoties par jaunu nacionālo identitāti, jāprot paskatīties uz sevi plašākā starptautiskā perspektīvā. Ko nozīmē būt latvietim mūsdienu pasaulē? Kādus mēs sevi gribam redzēt citu acīs? Kādu vērtību vārdā mēs esam gatavi paciest grūtības? Kādu nākotni veidosim saviem bērniem? Valsts taču nav tikai dzīves un darba vieta. Valsts pirmām kārtām ir tajā dzīvojošie cilvēki un vieta, kur dzimst un tiek saglabāta nacionālā kultūra, identitāte un vērtības.

Godātie klātesošie!

Mēs varam būt lepni par to, ka Latvija ne reizi vien vēsturē bijusi piemērs citām nācijām. Piemērs tam, kā drosme un pašaizliedzība ļauj uzvarēt cīņā ar pārspēku. Piemērs tam, kā saglabāt savu valodu un kultūru trimdā un okupācijā. Piemērs tam, kā maza nācija ar dziesmu un ticību spēj sagraut totalitāru impēriju un atgūt valstisku neatkarību. Piemērs tam, kā saliedēties ekonomisku grūtību priekšā un neļauties pirmskrīzes laika populismam. Atskatoties mēs varam droši apgalvot – Latvijai ir bijusi sava misija gadsimta garumā. Un – es esmu pārliecināta – tāda tā būs arī turpmāk.

Ir pagājuši vien 92 gadi kopš tās dienas, kad pirmoreiz radās iespēja īstenot sapni par Latvijas valsti. Toreiz, 18.novembrī, piedzima jauna cerība, kas dzīvo joprojām. Un ik gadu, tumšā un lietainā Latvijas rudenī, šī cerība dzimst no jauna un dod mums spēku. Šo 92 gadu laikā mēs esam piedzīvojuši gan savu cerību uzplaukumu, gan ideālu sabrukumu, esam cīnījušies par savu valsti ar ieročiem rokās un esam padevušies lielvaru pārspēka priekšā. Šajā laikā mēs esam pārcietuši nesalīdzināmi grūtākus vēstures posmus par to, kurā dzīvojam patlaban. Visu šo laiku sapnis par savu valsti ir spējis palikt dzīvs. Un man šķiet, ka ir svarīgi atkal un atkal sev uzdot jautājumu – kāpēc?

Atbilde ir pavisam vienkārša – mēs Latviju jūtam ar sirdi. Latvijas valsts ir mūsu personības sastāvdaļa, mūsu identitātes mēraukla. Latvija – tie esam mēs katrs. Mēs, kas dzīvojam, strādājam, cīnāmies, ceram, strīdamies savā starpā, salīgstam mieru un mīlam viens otru šeit, Latvijā. Šeit dzimst mūsu bērni, un šeit mēs gribam redzēt viņus laimīgus – plaukstošā, skaistā un mīlētā valstī.

Dievs, svētī Latviju – mūsu dārgo un vienīgo tēviju!

Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas runa Latvijas Republikas 10.Saeimas 2010.gada 18.novembra svinīgajā sēdē, kas veltīta Latvijas Republikas proklamēšanas 92.gadadienai