Staiceles pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Bakmanis:

Par novada tradīcijām un nākotni

Uzruna Latvijas Zinātņu akadēmijas un Staiceles pilsētas domes kopsēdē "Staiceles novads un lībiešu kultūrvēstures jautājumi" Staicelē 2001. gada 19. maijā

Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēde "Staiceles novads un lībiešu kultūrvēstures jautājumi" notiek šodien Staicelē, vienā no Latvijas mazpilsētām. Un mēs, Staiceles iedzīvotāji, esam par to ļoti gandarīti. Šis ir laiks, kad sabiedrībā atkal diskutē par administratīvi teritoriālo reformu. Un tieši šobrīd ir apdraudēts mazpilsētu juridiskais statuss. Bez kādiem nopietniem pētījumiem un analīzes funkcionāri grib izveidot jaunus novadus, nerēķinoties ne ar kultūrvēsturisko mantojumu, ne ar mazpilsētu attīstības tendencēm un īpatnībām. Staicele, kura izaugusi, pateicoties papīrfabrikai, ir izteikts strādnieku ciemats — mazpilsēta, ar tikai šai vietai raksturīgu dzīvojamo māju arhitektūru, dzīvesveidu, kultūras īpatnībām. Šādu apdzīvotu vietu Latvijā nav daudz. Ar šādu izcelsmi var lepoties vēl tikai Līgatne.

Staicele tieši pēc 1992. gada sāka meklēt savu vietu Latvijas pilsētu varavīksnē. Šis gads un turpmākie ir raksturīgi ar pilnīgu ražošanas un līdz ar to arī darba vietu likvidēšanu pašvaldības teritorijā, fabrikas pilnīgu apstādināšanu un kolhozu kooperatīvās sistēmas likvidēšanu. Jaunās ražošanas attiecības, īpašuma formas maiņa nevarēja neatstāt iespaidu uz mazpilsētas ierasto mierīgo dzīves ritmu, uz cilvēku savstarpējām attiecībām. Pilsētas varai bija radikāli jāmaina ierastā sava darba izpratne, priekšstati par tās vietu un lomu iedzīvotāju likteņos. Varbūt arī viss šo sakritību kopums ir pamats pilsētas aktivitātēm gan savas vēstures, gan ģeogrāfiskā stāvokļa, dabas īpatnību un citu savdabīgu, šai vietai raksturīgu projektu uzsākšanai un realizēšanai.

Pilsēta lēni, bet neatlaidīgi un pacietīgi strādā pie sava novada kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas un saglabāšanas. Arī Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēde ir tam apliecinājums.

Staicele atrodas tieši Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta centrā, un arī šis apstāklis ietekmē visu sabiedrību, liek ar padziļinātu uzmanību raudzīties, kā sadzīvot dabai un cilvēkam.

Staicele ir viena no pašvaldībām, kam izstrādāts savs attīstības plāns un kas mērķtiecīga to realizē. Atļaušos atzīmēt, ka šogad no 27. līdz 29. aprīlim notika Eiropas Stārķu pilsētu organizācijas dibināšanas pasākums un Staicele kļuva par jaunizveidotās organizācijas mītnes vietu. Stārķu muzejs, kura celtniecību pilsēta jau vairākus gadus cenšas pabeigt un kurš kļuvis par vienu no biežāk piesauktajiem objektiem Latvijas masu medijos, būs pati sirds šai organizācijai.

Dažādās kultūras, mākslas un sporta aktivitātes veido pilsētas tēlu kopumā un jau ir kļuvušas par neatņemamu tās sastāvdaļu. Tikai žēl, ka mūsu politiķu un valdības uzmanības lokā Staicele, un ne tikai Staicele, vēl nav nokļuvušas. To parāda arī administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā var tikt izjaukts šo mazpilsētu savdabīgais dzīves ritms un domāšanas veids, kas, pēc manām domām, ir neatņemama kultūrvērtība visas tautas kultūras, zinātnes un mākslas vācelītē, kopējā latviešu dzīvesveida un latviskuma veidošanā.

Ar šo nelielo uzrunu es jūs apsveicu ar Zinātņu akadēmijas sēdi Staicelē un novēlu radošu un interesantu darba dienu!