Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 16.novembrī

EM: Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas 2010.gada plāna izpildi trešajā ceturksnī

Ekonomikas ministrija 16.novembrī informēja Ministru kabinetu par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2010.gadam iekļauto uzdevumu izpildi šā gada trešajā ceturksnī. Kopumā plānā ir iekļauti 22 pasākumi (38 apakšpasākumi). Uz trešo ceturksni plānā izpildīti 13 pasākumi, 29 apakšpasākumi, pārējo pasākumu izpilde turpinās.

Šā gada trešajā ceturksnī izpildīti šādi būtiskākie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi:

• 1.septembrī stājās spēkā Mikrouzņēmumu nodokļa likums, kas ļauj saimnieciskās darbības veicējam iegūt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu (uzņēmuma dalībnieki ir fiziskas personas, gada apgrozījums nepārsniedz 70 000 latu un darbinieku skaits ir ne lielāks par pieciem). Mikrouzņēmuma nodoklis ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokli vai mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par uzņēmuma ieņēmumu daļu, un tā likme ir 9% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

• 31.augustā MK sēdē apstiprināti noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību, kas nosaka vienkāršotu mikrouzņēmumu deklarācijas formu un tās aizpildīšanas kārtību (MK noteikumi Nr.819 “Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību”).

• Oktobra beigās ir publicēti Mikrouzņēmumu nodokļa likuma metodiskie norādījumi.

• 28.septembrī stājās spēkā MK noteikumi Nr.919 “Noteikumi par vietējo pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību un termiņiem”, kas nosaka: ja atsavināmais nekustamais īpašums vietējai pašvaldībai nav nepieciešams pašvaldību funkciju veikšanai, pašvaldības iestāde piecu darbdienu laikā sagatavo izziņu par pirmpirkuma tiesību izmantošanas atteikumu (agrāk noteikts 20 dienu termiņš). 1.oktobrī stājās spēkā arī grozījumi likumā “Par pašvaldībām”, kas noteica iepriekš minēto deleģējumu.

• 21.septembrī apstiprināti MK noteikumi Nr.876 “Noteikumi par Eiropas Savienības tarifa kvotu pieteikšanu un administrēšanu”, kas nosaka, ka komersantam vairs nav jāiesniedz divi iesniegumi – iesniegums par tarifa kvotas pieteikšanu un iesniegums par pārmaksāto nodokļu atmaksu. Līdz ar to tiek vienkāršots muitošanas process un samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem.

• 28.septembrī MK izskatīts noteikumu projekts “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”, kas nosaka prasības dokumenta oriģināla, tā atvasinājuma un dublikāta izstrādāšanai un noformēšanai, kā arī pārvaldes dokumentu sistēmā ietilpstošos dokumentus, šo sistēmu veidojošo dokumentu grupas un prasības, kas ievērojamas, izstrādājot un noformējot pārvaldes dokumentu sistēmā ietilpstošos dokumentus.

• 22.jūlijā starpinstitūciju saskaņošanai iesniegti RAPLM izstrādātie grozījumi 28.06.2005. MK noteikumos Nr.473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām”.

Tuvākā laikā plānoti šādi pasākumi:

• atvieglot prasības PVN rēķina izmantošanai par attaisnojuma dokumentu;

• pārskatīt nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanas cenas;

• ieviest fiskālās pārstāvības institūtu, vienlaikus veicinot distribūcijas centru veidošanos Latvijā, radot tiem labvēlīgu tiesisko regulējumu. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” atbalstīts MK 12.10.2010. sēdē. Tālāk tas tiks virzīts izskatīšanai Saeimā;

• sagatavot vēstuli Eiropas Komisijai par PVN 0% likmes piemērošanu muitas noliktavās tādām preču piegādēm, kas paredzētas tālākam eksportam;

• precizēt prasības attaisnojuma dokumentam grāmatvedībā, saskaņojot tās ar normatīvajiem aktiem elektronisko dokumentu jomā;

• izstrādāt valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma reģistrēšanas un izmantošanas kārtību;

• pārskatīt PVN pārmaksas atmaksas ierobežošanas aspektus kriminālprocesa sākšanas gadījumā pret uzņēmumu un nepieciešamības gadījumā izstrādāt attiecīgus grozījumus. Sagatavots projekts grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2010.gadam tika izstrādāts, lai būtu ātrāk, lētāk un mazāk procedūru. Kā liecina Pasaules Bankas pētījuma Doing Business 2011 dati, Latvija savā novērtējumā pakāpusies par trim vietām – no 27.vietas Doing Business 2010 uz 24.vietu Doing Business 2011, un tas ir apliecinājums veiksmīgi īstenotai politikai uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. Tomēr Latvija nevar apstāties pie sasniegtā un tai jāturpina darbs, lai 2013.gadā uzņēmējdarbības indeksā pakāptos līdz 19.vietai.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem Noguldījumu garantiju likumā un Finanšu nodrošinājuma likumā

Ar Ministru kabineta 16.novembrī akceptētajiem grozījumiem Noguldījumu garantiju likumā paredzēts dubultot garantētās atlīdzības apjomu vienam noguldītājam no pašreizējiem 50 tūkstošiem eiro uz 100 tūkstošiem eiro.

Savukārt valdības akceptētie grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā ievieš Latvijā jaunu finanšu nodrošinājuma veidu – kredītprasības.

Grozījumu projekti abos likumos vēl būs jāizskata un jāpieņem Saeimā.

Šobrīd Noguldījumu garantiju likums paredz, ka neatkarīgi no noguldījuma izdarīšanas dienas garantētā atlīdzība vienam noguldītājam ir garantētā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 50 000 eiro. Saskaņā ar ES direktīvu Latvija plāno šo slieksni dubultot – līdz 100 000 eiro.

Likumā plānots mainīt arī noguldījumu garantiju fondā veicamās iemaksas – līdz šim ir noteikts, ka banka un ārvalstu bankas filiāle mēneša laikā pēc tam, kad saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai, noguldījumu garantiju fondā veic vienreizēju sākotnējo iemaksu – 50 000 latu. Līdz ar grozījumiem plānots noteikt, ka vienreizējā sākotnējā iemaksa būs latos 1,5% apmērā no sākotnējā kapitāla.

Savukārt Finanšu nodrošinājuma likumā paredzēts ieviest Latvijā līdz šim neizmantotu nodrošinājuma veidu – kredītprasības. Šobrīd Latvijā par finanšu nodrošinājumu saistību izpildei var būt vienīgi finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti.

Lai atvieglotu kredītprasību izmantošanu kā finanšu nodrošinājumu, likumprojekts atceļ tādus administratīvos noteikumus kā prasības par paziņošanu vai reģistrēšanu, kas liegtu cedēt kredītprasības. Līdzīgi, lai nepasliktinātu nodrošinājuma ņēmēju stāvokli, parādniekiem ir paredzētas tiesības atteikties no savām ieskaita tiesībām attiecībā uz kreditoriem. Tāda pati pieeja ir izmantota attiecībā uz iespēju parādniekam atteikties no bankas noslēpuma noteikumiem, jo pretējā gadījumā nodrošinājuma ņēmējs var negūt pietiekamu informāciju, lai pareizi novērtētu attiecīgās kredītprasības.

FM: Par grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ko 16.novembrī akceptēja Ministru kabinets un kas paredz tiesnešu un prokuroru iekļaušanu vienotajā atlīdzības likumā, nodrošinās tiesnešu atalgojuma palielināšanu 2011.gadā, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, līdz pat 43%.

Likuma grozījumi vienlaikus nosaka arī jaunu tiesnešu darba samaksas aprēķināšanas metodiku. Tiesnešu un prokuroru mēnešalgu paredzēts noteikt, par bāzi izmantojot rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgu, kuru pielīdzina valsts tiešās pārvaldes iestāžu juridiskās struktūrvienības vadītāja (vada līdz 10 padotos darbiniekus) mēnešalgas maksimālajam apmēram – 1157 lati. Tas nozīmē, ka tiesnesis bez kvalifikācijas pakāpes nevarēs saņemt mazāku atalgojumu par šo summu. Savukārt par katru kvalifikācijas pakāpi ir paredzēta piemaksa – atkarībā no pakāpes līdz pat 35% no algas.

Tādējādi augstāka līmeņa tiesu tiesnešiem un tiesnešiem ar lielāku darba pieredzi mēnešalgas būs būtiski lielākas (arī pārsniedzot 2000 latus mēnesī, kas ir vairāk nekā premjeram un ministriem). Tā tiesneša amats ir vislabāk atalgotā juridiskā profesija sabiedriskajā sektorā un tiks nodrošināta tiesu varas neatkarība. Turklāt Satversmes tiesas tiesnešiem, ņemot vērā amata kandidātam izvirzāmās prasības, paredzēts visaugstākais atalgojums, tiesnešiem – 2430 lati mēnesī, priekšsēdētājam – 3031 lats mēnesī.

Ieviešot likumprojekta normas, piemēram, rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu un apgabaltiesu tiesnešu atalgojums, salīdzinot ar šā brīža atalgojumu, palielināsies par 43%, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu atalgojums – par 81%, bet Augstākās tiesas tiesnešu atalgojums – par 38%.

FM: Par paveikto ekonomikas stabilizācijai un izaugsmes atjaunošanai

Izpildot Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.–2013.gadam pielikumā dotos uzdevumus trešajam ceturksnim, būtiskākās aktivitātes saistītas ar Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi, apstiprināto plānu ēnu ekonomikas apkarošanai, sociālās drošības tīkla pasākumu ieviešanu, fiskālās disciplīnas likumprojekta izstrādi, kā arī pasākumiem veselības un nodarbinātības jomā un Valsts kancelejas vadītās darba grupas veikto funkciju izvērtējumu un ieteikumiem par pasākumiem valsts budžeta fiskālajai konsolidācijai 2011. un 2012.gadā.

Ministru kabinets 16.novembrī pieņēma zināšanai Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.–2013.gadam uzdevumu un darbības rezultātu īstenošanu kārtējā pārskata periodā (2010.gada trešajā ceturksnī), kā arī rīkojumu par grozījumiem Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.–2013.gadam, izslēdzot jau paveiktos uzdevumus un precizējot izpildes termiņus.

Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.–2013.gadam 3.pielikums ir kādreizējais Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas plāns, kas tika pievienots Stratēģiskās attīstības plānam, lai valsts attīstības galvenie virzieni un veicamie pasākumi būtu apkopoti vienā dokumentā.

FM: Par ārvalstu finanšu resursu apguvi un jaunajiem apguves mērķiem

Ministrijas ir paudušas gatavību līdz 2010.gada beigām efektīvi izlietot plānoto finansējumu no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, lai veicinātu līdzekļu ieplūšanu tautsaimniecībā un ātrāku tās atveseļošanos. Savukārt valsts budžeta līdzekļus apmēram 2,3 miljonu latu apmērā, kurus līdz gada beigām nav iespējams izlietot ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros, valdība nolēma pārdalīt Zemkopības ministrijas pārziņā esošajiem fondiem, lai tādējādi nodrošinātu pilnu valsts budžeta resursu apguvi. Finanšu ministrija, lai nodrošinātu pastāvīgu ES fondu līdzekļu izlietojuma dinamikas uzraudzību, katru nedēļu apkopos un analizēs informāciju par ES fondu apguves statusu pa nozarēm.

Ministru kabinets 16.novembrī izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par ārvalstu finanšu resursu (ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas) apguvi līdz 2010.gada 30.septembrim un akceptēja jaunos finanšu apguves mērķus 2010.gadam katrai ministrijai.

Līdz 2010.gada 30.septembrim kopumā 2007.–2013.gada plānošanas perioda ES fondu projekti apstiprināti par 2,44 miljardiem latu jeb par 70% no kopējās periodam pieejamās summas, noslēgti līgumi par 2,2 miljardiem latu jeb 64%, un finansējuma saņēmējiem izmaksāti 718,8 miljoni latu jeb 21% no kopā pieejamā publiskā finansējuma. Neskatoties uz to, ka Latvija jauno dalībvalstu vidū ieņem 4.vietu ES fondu apguvē, finanšu apguves progress joprojām nav vērtējams kā labs, jo krietni atpaliek no noteiktajiem ambiciozajiem finanšu apguves mērķiem otrajam pusgadam, tomēr Finanšu ministrija darīs visu iespējamo, lai 2010.gadā pieejamais valsts budžeta finansējums ES fondu projektiem tiktu izlietots tam paredzētajam mērķim.

Analizējot pārējo ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu ieviešanu, FM informē, ka ir sākusies EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu jaunā perioda 2009.–2014.gadam plānošana Latvijā. Lai gan ar aizkavēšanos, tomēr 2010.gada 28.jūlijā ES un donorvalstis parakstīja līgumus par finansējuma piešķiršanu 15 ES dalībvalstīm. Latvijai jaunajā periodā būs pieejami aptuveni 51,27 miljoni latu, kas ir par 13,48 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā 2004.–2009.gada periodā. Lai sagatavotu Latvijas pozīciju sarunām ar donorvalstīm par saprašanās memorandu noslēgšanu, Finanšu ministrija izstrādāja un Ministru kabinets apstiprināja informatīvo ziņojumu par Latvijas prioritātēm finansējuma izlietojumā.

Šveices programmas līdzfinansētā projekta “Pašvaldību aktivitāšu īstenošana, lai nodrošinātu skolēnu pārvadāšanu un ar to saistītos atbalsta pasākumus” ietvaros 2010.gada jūlijā noslēgti trīs iepirkuma līgumi par visu projektā paredzēto 110 skolēnu autobusu iegādi, no Šveices saņemts avansa maksājums 20% (1,46 miljonu latu) apmērā. 2010.gada septembra beigās pirmos trīs autobusus skolēnu pārvadāšanai saņēma Grobiņas, Talsu un Madonas pašvaldības, nākamos deviņus saņēma Latgales reģiona novadu pašvaldības 2010.gada 1.novembrī.

Izaicinājumi nākamajā ceturksnī ir saistīti ar 2010.gada finanšu apguves mērķu izpildi. Tāpat nākamajā ceturksnī jāsāk iestrādnes jauniem finanšu apguves mērķiem 2011.gadam, kas būtu par pamatu nākamā gada finanšu apguves uzraudzībai. Izstrādājot valsts budžeta projektu 2011.gadam, jāsagatavo sabalansēts un uz tautsaimniecības atveseļošanu vērsts piedāvājums par ES fondu projektu finansēšanu 2011.gadā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

FM: Par vienkāršākām muitas procedūrām

Ministru kabinets 16.novembrī ir akceptējis noteikumus par vienkāršoto deklarēšanu un vietējo muitošanu, atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusu, vienoto atļauju un atzītā komersanta sertifikātu, lai dotu plašākas pilnvaras atzīta komersanta turētājiem muitas procedūru piemērošanā.

Noteikumos paredzēti īpaši nosacījumi vienkāršotās deklarēšanas, vietējās muitošanas, kā arī atzītā nosūtītāja un saņēmēja statusa piemērošanai tiem komersantiem, kas ir saņēmuši atzītā komersanta sertifikātu. Šādi īpašie nosacījumi vairāk motivēs komersantus saņemt atzītā komersanta sertifikātu (šobrīd atzītā komersanta statuss Latvijā piešķirts pieciem komersantiem).

Noteikumi paredz, ka vietējās muitošanas procedūru tām akcīzes precēm, kurām tiek piemērota atliktā akcīzes nodokļa maksāšana, izmanto arī tas vienkāršoto procedūru atļaujas turētājs, kuram ir speciālā atļauja (licence) reģistrēta nosūtītāja darbībai. Noteikumos definēti gadījumi, kad komersants vietējās muitošanas procedūrā nevar veikt kādas konkrētas darbības.

Komersantam vairs nebūs pienākuma iesniegumā atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusa saņemšanai norādīt informāciju par to, cik bieži pēdējo sešu mēnešu laikā preces tikušas pieteiktas muitas procedūrai – tranzīts, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izdotās vispārējā galvojuma apliecības numuru un izsniegšanas datumu, jo šī informācija jau ir VID rīcībā.

Tādu vienkāršoto procedūru atļauju atkārtotai izvērtēšanai un pārreģistrācijai, kas izsniegtas līdz 2009.gada 1.janvārim, komersantiem būs līdz 2012.gada 1.janvārim jāiesniedz iesniegums VID Muitas pārvaldē.

Noteikumi attiecas uz komersantiem, kas saņēmuši vai nākotnē saņems vienkāršoto procedūru atļauju, atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusu, vienoto atļauju un atzītā komersanta sertifikātu. Līdz šim Latvijā ir izsniegtas 58 vienkāršotās deklarēšanas atļaujas, 44 vietējās muitošanas atļaujas, izsniegti 4 atzītā komersanta sertifikāti, piešķirts atzītā saņēmēja statuss 82 komersantiem, savukārt 89 komersantiem piešķirts atzītā nosūtītāja statuss. Šobrīd nav izsniegta un saskaņota neviena vienotā atļauja.

Jaunais regulējums aizstās līdz šim spēkā bijušos noteikumus par vienkāršoto deklarēšanu un vietējo muitošanu, vienoto atļauju, atzītā komersanta sertifikātu un atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par nepieciešamību rosināt izmaiņas Imigrācijas likumā

Apzinot pašreizējo situāciju ar uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārzemniekiem, kas Latvijā investējuši līdzekļus nekustamajā īpašumā vai tautsaimniecībā, Ministru kabinets (MK) 16.novembrī vienojies par nepieciešamību rosināt izmaiņas Imigrācijas likumā.

MK apstiprināta atbildes vēstule Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kurā norādīts, ka īpaši sasaukta darba grupa ir izvērtējusi līdzšinējo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pieredzi uzturēšanās atļauju izsniegšanā ārvalstu investoriem un konstatējusi, ka Imigrācijas likumā būtu nepieciešami papildinājumi.

Tā kā ārzemnieks var pretendēt uz uzturēšanās atļauju, ja iegādājies Latvijā nekustamo īpašumu vismaz 100 000 latu vērtībā Rīgā un republikas nozīmes pilsētās vai 50 000 latu vērtībā citur Latvijā, konstatēti jau pirmie acīmredzamie fiktīvie darījumi nekustamā īpašuma pirkšanā. Piemēram, par trīs kvadrātmetru platību, kas norādīta kā nekustamā īpašuma domājamā daļa, tiek noslēgts pirkuma līgums par 100 000 latu. Turklāt darījums veikts starp diviem ārzemniekiem, kas ir tuvi radinieki.

Tāpat PMLP konstatējusi vairākus darījumus, kas notikuši starp Latvijā nereģistrētām personām, tādēļ naudas līdzekļi pārskaitīti ar ārvalstu banku starpniecību, bet Latvijas tautsaimniecība no šiem darījumiem ieguvusi vien minimālu labumu divu procentu valsts nodevas apmērā.

Vēstulē norādīts, ka šādos gadījumos ārzemnieka ieguldījums nesniedz nepieciešamo ekonomisko labumu Latvijas tautsaimniecībai, savukārt personas gūtais labums uzturēties Latvijā un tiesības brīvi pārvietoties Šengenas telpā ir ievērojami lielāks nekā pienesums Latvijas tautsaimniecībai, kas sākotnēji bija Imigrācijas likuma grozījumu nodoms.

Kā risinājumu, lai novērstu fiktīvus darījumus starp radiniekiem, vēstulē tiek piedāvāts rosināt izmaiņas Imigrācijas likumā, iekļaujot nosacījumu, ka ārzemnieks uzturēšanās atļauju var saņemt tikai tad, ja nekustamais īpašums iegādāts no Latvijā reģistrētām juridiskām personām, Latvijas rezidentiem, kā arī Eiropas Savienības pilsoņiem vai ārzemniekiem, kuri valstī uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju.

Tāpat turpmāk būtu lietderīgi vērtēt arī īpašuma kadastrālo vērtību, ne tikai darījuma summu, kā tas noteikts šobrīd. Nekustamajiem īpašumiem Rīgas plānošanas reģionā un republikas nozīmes pilsētās minimālā kadastrālā vērtība īpašuma iegādes brīdī varētu tikt noteikta 30 000 latu, savukārt īpašumiem citur Latvijā kadastrālajai vērtībai nevajadzētu būt zemākai par 10 000 latu.

Darba grupa arī vienojusies, ka Imigrācijas likumā būtu nepieciešams nodalīt, kādos gadījumos ārzemnieks var saņemt uzturēšanās atļauju, ja iegulda investīcijas Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā. Šobrīd ārzemnieks var pretendēt uz uzturēšanās atļauju, ja iegulda Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā vismaz 25 000 latu un gada laikā uzņēmums nodokļos valstij vai pašvaldībai samaksā vismaz 20 000 latu, taču šis nosacījums nenes gaidīto ekonomisko labumu. Ārvalstnieki, izmantojot iespēju par prasīto summu 25 000 latu iegādāties arī akcijas, piemēram, kādā komercbankā vai citā lielā komercsabiedrībā, kur šis pienesums nerada būtisku papildinājumu Latvijas tautsaimniecībai.

Lai no šādiem gadījumiem izvairītos un panāktu, ka ārzemnieku ieguldījums dod nepieciešamo atdevi Latvijas ekonomikā, vēstulē Saeimas komisijai tiek rosināts likuma normu precizēt, nosakot, ka uzturēšanās atļauju var saņemt tad, ja 25 000 latu ieguldījums veikts mazajā uzņēmumā, savukārt visos pārējos gadījumos investīcijām uzņēmumu pamatkapitālā būtu jābūt vismaz 200 000 latu. Vienlaikus būtu jāprecizē, ka kapitāla daļu jeb akciju īpašnieka maiņa, noformējot atsavināšanas darījumu parastā kārtībā, nav uzskatāma par investīciju piesaisti, jo pamatkapitāls netiek palielināts, bet tikai mainās daļu īpašnieks.

Lemjot par nepieciešamajām izmaiņām Imigrācijas likumā, darba grupā tika pieaicināti eksperti no Iekšlietu, Finanšu, Tieslietu un Ekonomikas ministrijas, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Valsts ieņēmumu dienesta.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

SM: Par centralizētu informācijas tehnoloģiju pārvaldības modeli

Satiksmes ministrija plāno ieviest centralizētu informācijas tehnoloģiju pārvaldības modeli, apvienojot padotības iestāžu funkcijas ministrijā un tā ietaupot līdzekļus.

Iecerēts apvienot Autotransporta inspekcijas (ATI), Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, Valsts dzelzceļa administrācijas un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja informācijas tehnoloģiju (IT) funkcijas, teikts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā un 16.novembrī valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā par IT infrastruktūras optimizācijas iespējām SM un tās padotības iestādēs. Šobrīd ATI pastāvīgi nodarbina vienu IT speciālistu, savukārt pārējām trim iestādēm IT funkcijas periodiski nodrošina ārpakalpojumu uzņēmumi.

Apvienojot četru minēto iestāžu IT funkcijas ministrijā, būtu jāpārņem no ATI tur strādājošais IT speciālists, kura kompetencē turpmāk varētu ietilpt visu šo iestāžu IT uzraudzība un apkalpošana. Tādējādi atslogotos ATI budžeta finansējums, kā arī samazinātos pārējo iestāžu IT uzturēšanas izdevumi. Ieguvums būtu arī vienota metodika šo iestāžu datortehnikas apkalpošanā un uzturēšanā, incidentu risināšanā, uzskaitē, IT risinājumu plānošanā.

Tuvāko gadu laikā SM mērķis ir izveidot šīm iestādēm vienotu pieeju rezerves kopiju veidošanā, e-pasta sistēmu, antivīrusu un surogātpasta aizsardzības nodrošināšanu un citas informācijas sistēmas.

Pagaidām netiek plānota valstij piederošo kapitālsabiedrību IT funkciju centralizēšana, jo tās lielākoties ir vidēji vai lieli uzņēmumi, kam pašiem ir savi datu centri un tiek veidota atsevišķa IT infrastruktūra, nereti izvietota pa visu valsti. Turklāt šī infrastruktūra ir specifiska, jo tā nodrošina tādu transporta apakšnozaru kā dzelzceļš, aviācija, jūrniecība u.c. darbību.

Lai veiktu arī kapitālsabiedrību IT pārvaldību, ir plānots izveidot IT padomi, kuras darbību nodrošinātu SM. Minētās IT padomes funkcijās ietilptu piedalīšanās IT risinājumu plānošanā, stratēģisko jautājumu risināšanā, centralizēto iepirkumu organizēšanā, piesaistot visu SM uzņēmumu un iestāžu ekspertus IT jautājumos.

SM: Par stingrākām prasībām sabiedriskā transporta vadītājiem

Valdība atbalsta grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas aizliegtu vadīt sabiedrisko transportu, ja tā vadītājam alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles.

Līdz šim spēkā esošās normas nosaka, ka transportlīdzekli vadīt aizliegts, ja alkohola koncentrācija organismā ir lielāka par 0,5 promilēm, bet jaunajiem vadītājiem ar stāžu līdz diviem gadiem – ja alkohola koncentrācija organismā pārsniedz 0,2 promiles.

Attiecīgie grozījumi par aizliegumu vadīt D1, D, D1E un DE kategorijas transportlīdzekli, ja šofera organismā alkohola koncentrācija pārsniedz 0,2 promiles, vēl jāskata Saeimā.

Ja transportlīdzekļa vadītājs, kam ir M (mopēds), A1 (motocikls bez blakusvāģa, motora tilpums zem 125 cm³, jauda mazāka par 11 kW) un TRAM (tramvaja) kategorijas vadītāja apliecība, vadīs kādas augstākas kategorijas transportlīdzekli, šāds pārkāpums turpmāk tiks traktēts kā transportlīdzekļa vadīšana bez tiesībām (līdz šim pārkāpums tika traktēts kā braukšana bez attiecīgās kategorijas vadīšanas tiesībām).

Lai samazinātu administratīvās procedūras, paredzēts, ka turpmāk ārstniecības iestādes neizsniegs medicīniskās izziņas dokumenta veidā, bet informāciju par personas veselības stāvokli ierakstīs transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

Likumprojektā arī noteikts, ka Ministru kabinetam būs jāizstrādā atsevišķa kārtība, kurā noteikti gadījumi, kad iznīcina vadītāja apliecību un kā tas izdarāms.

SM: Par zemes pirkšanu ceļa Tīnūži–Koknese rekonstrukcijai

16.novembrī valdība atbalstīja vairāku zemesgabalu pirkšanu Ogres, Ķeguma, Kokneses un Lielvārdes novadā kopsummā par 62,2 tūkstošiem latu. Tie nepieciešami autoceļa Tīnūži–Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai. Pēc zemesgabalu iegādes tie tiks ierakstīti zemesgrāmatā uz Satiksmes ministrijas vārda.

Minēto zemesgabalu īpašnieki ir piekrituši tos pārdot valstij par taisnīgu atlīdzību, kas noteikta, pamatojoties uz sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja atzinumu.

Izdevumi, kas saistīti ar zemes vienību pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiks segti no Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammas “Kohēzijas fonda finansētie ierobežotās atlases VAS “Latvijas Valsts ceļi” realizētie projekti (2007–2013)” projekta “E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese būvniecība” īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem.

Īstenojot autoceļa rekonstrukcijas projektu, tiks uzlabota satiksmes kustības drošība, kā arī palielināta autoceļa caurlaidība.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām

16.novembrī valdība akceptēja grozījumus likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Grozījumu mērķis ir saskaņot likumu “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” ar likumu “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”, kā arī pilnveidot priekšvēlēšanu aģitācijas tiesisko regulējumu. Tādā veidā tiks mazināta vēlētāju izvēles ietekmēšana ar slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju, noteikti masu mediju pienākumi un atbildība priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanā un attiecināts priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums arī uz internetu un vides reklāmu.

Ar likumprojektu tiek definēta slēptā priekšvēlēšanu aģitācija un noteiktas sekas par šādas aģitācijas izvietošanu.

Turklāt noteiks, ka raidorganizācijas – Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, bet preses izdevumi – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam raidlaika vai aģitācijas materiāla izvietošanas izcenojumus nosūtīs visam priekšvēlēšanu aģitācijas periodam, tādējādi novēršot iespēju masu saziņas līdzeklim ļaunprātīgi grozīt izcenojumus pēc to publiskošanas.

Gadījumā, ja masu saziņas līdzeklis nebūs nosūtījis raidlaika vai aģitācijas materiāla izvietošanas izcenojumus, tas nebūs tiesīgs priekšvēlēšanu aģitācijas periodā izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu.

Paredzēts, ka politiskajai organizācijai, politisko organizāciju apvienībai, vēlētāju apvienībai, deputātu kandidātiem un viņu pilnvarotajām personām ir tiesības priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanai publiskās vietās izvietot aģitācijas materiālus, ierīkot stendus un galdus, kā arī uzstādīt pārvietojamas nojumes, kas nepārsniedz pašvaldības noteiktos izmērus, saskaņojot to ar attiecīgo pašvaldību vismaz trīs darbdienas iepriekš pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

Reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, kas izvietos aģitācijas materiālus internetā, paredzēti līdzvērtīgi pienākumi tiem, kas līdz šim bija noteikti tikai raidorganizācijām un preses izdevumiem, tādējādi novēršot nevienlīdzību, kas pastāvēja starp tirgus dalībniekiem, kas pēc būtības atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.

Grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

VesM: Par sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem

16.novembrī Ministru kabineta sēdē apstiprināta jaunā Veselības ministrijas izstrādātā sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu veikšanas kārtība, kas nosaka aizsardzības pasākumus sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā.

Jaunā kārtība nosaka, ka sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus nodrošina Latvijas Infektoloģijas centrs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), Veselības inspekcija, Valsts vides dienests un Pārtikas un veterinārais dienests savas kompetences ietvaros.

Kārtība paredz, ka NMPD, kas pilda arī Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu kontaktpunkta funkcijas, nodrošina pirmreizēju informācijas sniegšanu un turpmāku jautājuma koordināciju ar Pasaules Veselības organizāciju par konstatētiem gadījumiem, kas var izraisīt starptautiskas nozīmes sabiedrības veselības apdraudējumu. Savukārt, saņemot operatīvo informāciju no Pasaules Veselības organizācijas par iespējamu apdraudējumu sabiedrības veselībai, NMPD informē Latvijas atbildīgās institūcijas atbilstoši to kompetencei.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu veikšanas kārtībā noteikti arī preventīvie pasākumi, kas paredz infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību un sabiedrības veselības apdraudējuma identificēšanu un izvērtēšanu, kā arī sanitāro pārbaužu veikšanu kuģiem. Tāpat noteikta arī kārtība, kā ziņot atbildīgajām institūcijām par konstatētiem potenciāli bīstamiem sabiedrības veselības apdraudējumiem ostu, lidostu un dzelzceļa izveidotajās robežšķērsošanas vietās un situācijās, kad saslimšana konstatēta starptautiska autobusu reisa laikā.

VesM: Par nekustamo īpašumu Bauskā pārdošanu izsolē

16.novembrī Ministru kabineta sēdē atbalstīts Veselības ministrijas (VM) izstrādātais rīkojuma projekts, kas paredz nekustamo īpašumu Bauskā, Mēmeles ielā 1 un Mēmeles ielā 1F, pārdošanu izsolē.

Līdz 2009.gada 1.septembrim šos nekustamos īpašumus izmantoja Sabiedrības veselības aģentūra, taču pēc aģentūras likvidācijas tie vairs nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai. Ņemot vērā, ka VM rīcībā nav finanšu līdzekļu un personāla nekustamā īpašuma apsaimniekošanai, ministrija vēl pagājušajā gadā piedāvāja Bauskas novada domei pārņemt šos nekustamos īpašumus, taču tā atteicās.

Arī Finanšu ministrija, kurai VM rosināja šos nekustamos īpašumus pārņemt valdījumā, norādīja, ka valsts pārvaldes iestāžu funkciju veikšanai nav nepieciešamas biroja telpas Bauskā.

Ņemot vērā apgrūtinātu citu nomnieku piesaistīšanu, Finanšu ministrija norādīja, ka nav lietderīgi valsts īpašumā saglabāt nekustamo īpašumu, kas nav nepieciešams valsts funkciju nodrošināšanai. Tādēļ tiek piedāvāts to atsavināt un pārdot izsolē.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanu

16.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtība”.

Noteikumi nosaka Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtību.

Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbus un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumus finansē, lai ierobežotu ūdenskrātuvju krastu eroziju HES darbības ietekmes zonā un uzturētu ekspluatācijas kārtībā HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būves, kā arī nodrošinātu Daugavas HES ūdenskrātuvju krasta nobrukumu apdraudēto dzīvojamo ēku un ar tām saistīto saimniecības ēku pārvietošanu.

Noteikumu projektā minētie izdevumi tiek finansēti no akciju sabiedrības “Latvenergo” ieņēmumiem, kas gūti, realizējot Daugavas HES saražoto elektroenerģiju.

Savukārt darbu izpildītājs ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vides projekti”. Saņemot plānoto finansējumu no akciju sabiedrības “Latvenergo”, uzņēmums veiks Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas, krasta nobrukumu apdraudēto dzīvojamo ēku un ar tām saistīto saimniecības ēku pārvietošanas un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas darbu pasūtītāja pienākumus, kā arī, ja nepieciešams, izmaksās kompensāciju krasta nobrukumu apdraudēto dzīvojamo ēku un ar tām saistīto saimniecības ēku īpašniekiem.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par atbalsta saņemšanas kārtību zivsaimniecības attīstībai

16.novembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008.gada 11.novembra noteikumos Nr.937 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā aktivitātei “Investīcijas ražošanas, pārstrādes vai mārketinga iekārtās un infrastruktūrā””.

Noteikumos tiek precizēts viens no atbalsta pretendentiem – pretendents “valsts iestāde” tiek aizstāts ar “valsts kapitālsabiedrība vai atvasināta publiska persona (izņemot vietējās pašvaldības)”. Grozījums nepieciešams, lai Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas varētu pretendēt uz atbalstu pasākuma ietvaros.

Grozījumi saistīti ar to, ka līdz Latvijas Zivju resursu aģentūras reorganizācijai zivju audzētavas bija valsts iestādes statusā, bet pēc “BIOR” izveides tās ir atvasinātas publiskas personas sastāvā.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par atbalsta saņēmēju loka paplašināšanu tūrisma aktivitāšu veicināšanai

16.novembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Tūrisma aktivitāšu veicināšana””.

Jaunā atbalsta saņemšanas kārtība paplašina pasākuma īstenošanas vietu teritoriju, kā arī precizē un papildina pasākumā atbalstāmās aktivitātes. Piemēram, nosacījumi paredz iespēju ierīkot un aprīkot jaunas tūrisma mītnes, kurās ir ne vairāk par 20 gultasvietām, uzņēmumos, kas sniedz citu veidu tūrisma pakalpojumus. Noteikumos teritorijas labiekārtošana noteikta kā atsevišķa darbība, nesaistot to ar būvniecību.

Lai veicinātu ātrāku projektu īstenošanu, noteikumi paredz termiņu projektu īstenošanas sākšanai, kā arī turpmāk atbalsta pretendenti projektu iesniegumus varēs iesniegt Lauku atbalsta dienestā (LAD) neatkarīgi no atbalsta pretendenta juridiskās adreses vai projekta īstenošanas vietas.

Savukārt, lai atvieglotu atbalsta pretendentam atbalsta saņemšanas kārtību, jaunie nosacījumi paredz, ka tiek samazināts LAD iesniedzamo dokumentu skaits. Tāpat, pamatojoties uz pasākuma īstenošanas pieredzi iepriekšējās projektu iesniegumu iesniegšanas kārtās, noteikumos izdarīti vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas vienkāršo un precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus.

Jaunie noteikumi aizstās līdz šim spēkā esošos MK 2008.gada 15.septembra noteikumus Nr.754 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Tūrisma aktivitāšu veicināšana””.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par grozījumiem veterināro zāļu reģistrēšanas kārtībā

Valdība 16.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 18.jūlija noteikumos Nr.600 “Veterināro zāļu reģistrēšanas kārtība””. Grozījumi normatīvajā aktā veikti, lai atvieglotu kārtību, kādā izskata izmaiņas veterināro zāļu reģistrācijas apliecības nosacījumos, kā arī lai veterināro zāļu reģistrēšanas kārtību harmonizētu ar atbilstošajām jaunākajām Eiropas Savienības (ES) regulām.

Normatīvā akta grozījumos iekļauti atvieglojumi personām, kas vēlas reģistrēt izmaiņas veterināro zāļu reģistrācijas apliecības nosacījumos. Turpmāk par vairākām noteiktām izmaiņām vienā veterināro zāļu reģistrācijas apliecības dokumentācijā atļauts iesniegt vienu iesniegumu. Normatīvajā aktā uzskaitītas arī tās izmaiņu grupas, par kurām var iesniegt vienu iesniegumu. Līdz šim par katru izmaiņu veterināro zāļu reģistrācijas apliecības nosacījumos bija jāiesniedz atsevišķs iesniegums.

Normatīvā akta grozījumi nodrošinās vienādas prasības izmaiņu izskatīšanai veterināro zāļu reģistrēšanas apliecības nosacījumos gan nacionālajā reģistrācijas procedūrā, gan savstarpējās atzīšanas un decentralizētajā procedūrā reģistrētām veterinārajām zālēm.

Normatīvā akta grozījumos aktualizētas atsauces uz Eiropas Savienības regulām par farmakoloģiski aktīvo vielu maksimāli pieļaujamiem daudzumiem dzīvnieku izcelsmes produktos un par izmaiņu izskatīšanu veterināro zāļu reģistrācijas apliecības nosacījumos.

Tāpat normatīvā akta grozījumos noteikta kārtība, kādā Zāļu valsts aģentūra atmaksā daļu no saņemtās priekšapmaksas par pakalpojumu, ja pakalpojuma sniegšanu pārtrauc vai atceļ.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

KNAB: Par kārtību, kādā KNAB publisko informāciju par partiju biedru naudām

Ministru kabinets (MK) 16.novembra sēdē apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagatavotos MK noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā partijas iesniedz un KNAB publisko politisko organizāciju (partiju) un to apvienību gada pārskatus, vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas un ziņojumus par dāvinājumiem (ziedojumiem), kā arī iestāšanās naudu un biedru naudu.

MK noteikumi sagatavoti saistībā ar 10.jūnijā pieņemtajiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma grozījumiem, kas paredz partijas biedru naudās un iestāšanās naudās iemaksāto finanšu līdzekļu publisku deklarēšanu. Turpmāk partijām reizi ceturksnī būs jāsniedz un KNAB jāpublisko internetā informācija par iestāšanās naudām un biedru naudām, kuru kopsumma kalendārajā gadā vienam partijas biedram pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu (180 latu 2010.gadā). Līdz šim likums paredzēja tikai informācijas publiskošanu par partiju saņemtajiem ziedojumiem, gada pārskatiem, kā arī vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijām.

Saskaņā ar valdības apstiprināto kārtību informācija par iestāšanās naudu un biedru naudu, kuru kopsumma kalendārajā gadā vienam politiskās organizācijas (partijas) biedram no gada sākuma pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu, tiek publicēta reizi ceturksnī. Šāda kārtība atvieglos politisko partiju atbildīgo darbinieku noslodzi, gatavojot ziņojumus par biedru iestāšanās naudu un biedru naudu, jo apkopojamās informācijas apjoms tiek dalīts četros pārskatos kalendārā gada laikā.

Noteikumi tiks īstenoti esošā finansējuma ietvaros, tāpēc papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams. Tāpat arī netiks izveidotas papildu amata vietas KNAB un netiks veidotas jaunas institūcijas vai struktūrvienības, kā arī paplašinātas to funkcijas.

KNAB: Par kārtību, kādā KNAB pieprasīs informāciju no partiju ziedotājiem

Ministru kabinets (MK) 16.novembrī apstiprināja kārtību, kādā pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pieprasījuma fiziskā persona, kas veikusi dāvinājumu (ziedojumu) politiskajai partijai, iesniedz KNAB informāciju par saviem ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem.

MK noteikumi “Kārtība, kādā pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieprasījuma persona iesniedz informāciju par tās ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem” paredz informācijas iesniegšanas un saņemšanas kārtību, iesniedzamās informācijas apjomu un formu, kā arī nosaka gadījumus, kādos KNAB pieprasa ziedotājam sniegt informāciju.

Atbilstoši MK noteikumu prasībām pēc KNAB pieprasījuma un paziņojuma veidlapas saņemšanas fiziskas personas pienākums ir 30 dienu laikā iesniegt aizpildītu paziņojumu par saviem ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem dāvinājuma (ziedojuma) veikšanas gadā (līdz dāvinājuma (ziedojuma) veikšanas dienai) un iepriekšējos divos kalendārajos gados.

Pēc informācijas izvērtēšanas KNAB var pieprasīt personai sniegt papildu informāciju vai dokumentus. KNAB var pagarināt paziņojuma, pieprasītās papildu informācijas vai dokumentu iesniegšanas termiņu, ja persona to lūdz.

MK noteikumi tiks īstenoti esošā finansējuma ietvaros, un papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams. Lai ieviestu noteikumus, papildu amata vietas KNAB netiks izveidotas un jaunas valsts un pašvaldību institūcijas netiks radītas, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija