Par valdības gatavoto nacionālo reformu programmu

Latvijas nacionālā reformu programma pagaidām ir tikai shematiski izstrādāta un nav pietiekami ambicioza, 12.novembrī pauda Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti.

Ar nacionālās reformu programmas palīdzību Latvijā iecerēts sasniegt Eiropas Savienības (ES) jaunās stratēģijas “ES 2020” mērķus – ES izveidot uz zināšanām un inovāciju balstītu, konkurētspējīgu un resursus taupošu ekonomiku. Jaunā stratēģija “ES 2020” aizstās līdzšinējo ES stratēģiskās plānošanas dokumentu – Lisabonas stratēģiju. Latvijai un citām ES dalībvalstīm savas nacionālās reformu pro­grammas Eiropas Komisijai jāiesniedz līdz nākamā gada aprīļa beigām.

“Pagaidām šis nozīmīgais stratēģiskās plānošanas dokuments ir vēl ļoti negatavs un shematisks. Tajā ieskicēti tikai galvenie virzieni un joprojām trūkst precīzu mehānismu, ar kuru palīdzību Latvija īstenos nospraustos attīstības mērķus,” norādīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Imants Lieģis.

Komisijas priekšsēdētājs arī pauda viedokli, ka savulaik ES Lisabonas stratēģija pilnībā izgāzās, jo ES rīcībā nebija atbilstošu instrumentu, ar kuru palīdzību kontrolēt stratēģijas prasību realizāciju dalībvalstīs. Patlaban izstrādes procesā esošajā jaunajā stratēģijā gan ir iecerēts konkrēts sankciju mehānisms, kuru piemērotu reformu rekomendācijas neievērojošām dalībvalstīm.

Arī citi komisijas deputāti skeptiski vērtēja Latvijas nacionālās reformu programmas projektu, norādot, ka tai trūkst gan pietiekami augstu mērķu, gan precīzu īstenošanas mehānismu.

“Šis plāns neizskatās pietiekami ambiciozs. Tas ir tikai kārtējais mēģinājums formāli iekļauties tajos kritērijos, kādi ir visai pārējai Eiropas Savienībai,” teica komisijas sekretārs Igors Pimenovs. “Absolūti nav pieņemams, ka programmā tik rāmi, kā pašsaprotama lieta tiek pieņemta nākotnē gaidāmā Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās un netiek piedāvāts risinājums.”

Deputāts Atis Lejiņš rosināja pro­grammas kontekstā aktīvi domāt par konkrētiem mehānismiem, ar kuru palīdzību mudināt atgriezties Latvijā iedzīvotājus, kuri devušies strādāt uz Īriju, Apvienoto Karalisti, Norvēģiju un citām valstīm. Komisijas deputāts Ojārs Kalniņš akcentēja, ka aktīvi jāstrādā pie ārvalstu investīciju piesaistes, konsolidējot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Ārlietu ministrijas un Latvijas Institūta rīcībā esošos resursus.

Savukārt deputāte Rasma Kārkliņa uzsvēra, ka programmas izstrādē aktīvi jāiesaista nevalstiskās organizācijas un Saeimas komisijas. Tāpat jādomā par to, lai šī programma saskanētu ar citiem plānošanas dokumentiem, piemēram, Nacionālo attīstības plānu un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

Latvijas nacionālajā reformu pro­grammā sniegts mūsu valsts vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs, kā arī raksturoti lielākie Latvijas tautsaimniecības izaicinājumi, politikas virzieni un definēti līdz 2020.gadam sasniedzamie mērķi.

Saeimas preses dienests