Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Ingrīda Labucka. Eiropas Savienības Vispārējās tiesas judikatūra valsts atbalsta un konkurences lietās

Pirmās instances tiesa, kas līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos tika pārdēvēta par Vispārējo tiesu, savu darbību sāka 1989.gadā. Tās izveidei bija divējāds pamats – nepieciešamība izlīdzināt arvien pieaugošo darba slodzi Eiropas Savienības Tiesā (EST) un nodrošināt kvalitatīvu pušu tiesisko aizsardzību. Kopš 2005.gada darbu sākusi arī Civildienesta tiesa. Tādējādi, izveidojot vairāklīmeņu jurisdikcijas sistēmu, indivīdiem ir daudz plašākas iespējas aizsargāt savas intereses, atrisināt tiesiskos jautājumus un, neapšaubāmi, izvairīties no iespējamām kļūdām. No otras puses, Vispārējās tiesas tiesnešiem ir iespējas būt dinamiskiem un inovatīviem, pat reizēm pozitīvi provokatīviem, interpretējot kādu no tiesību normām, ņemot vērā tiesas nolēmumu revīzijas iespējas. Pēdējo piecu gadu laikā Vispārējā tiesa ar spriedumu vai nolēmumu ir pabeigusi 2964 lietas, to skaitā valsts atbalsta jomā – 250 lietu, konkurences jomā – 177 lietas, no kurām valsts atbalsta jomā pārsūdzēti 39 spriedumi, spēkā palikuši 27 spriedumi, konkurences jomā attiecīgi pārsūdzēti 88 spriedumi, palikuši negrozīti 65 spriedumi.

• Aldis Gobzems. Maksātnespējas likuma mērķis – parādu piedziņa

2010.gada 1.novembrī spēkā stājās jaunais, Saeimas 2010.gada 26.jūlijā pieņemtais, Maksātnespējas likums. Ar jaunā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja 2008.gada 1.janvāra likums ar tādu pašu nosaukumu (turpmāk tekstā – 2008.gada Maksātnespējas likums). Lai mainītu tiesisko regulējumu, likumdevējs izvēlējās radīt pilnīgi jaunu normatīvo aktu, tādējādi paturot sev prerogatīvu normatīvo aktu īpaši piemērot jau pastāvošo problēmu (kā arī nākotnes problēmu) risināšanai. Ievērojot minēto, būtu sagaidāms, ka jaunā likuma tiesību normas būtu radītas ar īpašu rūpību un kvalitāti, lai to piemērošana būtu pēc iespējas vienkāršāka. Diemžēl jākonstatē, ka jaunais Maksātnespējas likums ir trūkumu pilns. Par to liecina kaut vai tas, ka likums jau ticis pie tā pirmajiem grozījumiem (turklāt daži grozījumi bijuši nepieciešami tikai tādēļ, ka likumā bijušas neuzmanības kļūdas), vēl pirms tas stājies likumīgā spēkā; turklāt tas jau pirms spēkā stāšanās ir saņēmis gana daudz kritikas.

• Aloizs Vaznis. Vai drošības līdzeklis vienmēr ir pamatots cilvēktiesību ierobežojums

Latvijas Republikas Satversmes 94.pantā noteikts, ka nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu. Nenoliedzami, ka Kriminālprocesa likumā paredzētie procesuālie piespiedu līdzekļi ir brīvības atņemšanas vai ierobežošanas veids. Pamatojoties uz Satversmi, var secināt, ka procesuālos piespiedu līdzekļus kriminālprocesā drīkst piemērot tikai saskaņā ar likumu. Kriminālprocesa likuma 241.pantā noteikts, ka procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats ir personas pretdarbība kriminālprocesa mērķa sasniegšanai konkrētajā procesā vai atsevišķas procesuālās darbības veikšanai, savu procesuālo pienākumu nepildīšana vai nepienācīga pildīšana. Šajā pašā pantā paredzēts, ka drošības līdzekli kā procesuālo piespiedu līdzekli piemēro aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona turpinās noziedzīgas darbības, traucēs pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu vai izvairīsies no šī procesa vai tiesas.

• Iveta Strazdiņa. Kriminālā justīcija Eiropā

Kriminālās justīcijas sistēma Eiropā ir saskārusies ar nopietniem izaicinājumiem. Līdz ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – Lisabonas līgums) stāšanos spēkā 2009.gada 1.decembrī pīlāru sistēma izzuda un krimināltiesības (iepriekš – noteikumi par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās) ieņēma savu vietu vienā līmenī ar visām pārējām jomām, kuras regulē Lisabonas līgums. Iepriekš pabērna lomā bijušās Eiropas Krimināltiesības turpina strauji attīstīties. Eiropas Savienības Tiesai (bijusī Eiropas Kopienu tiesa) arvien biežāk ir jāsniedz atbilde uz prejudiciāliem jautājumiem krimināllietās, palielinās arī dalībvalstu sadarbība krimināllietās, tiek tuvinātas kriminālprocesuālās tiesības. Top dažādi, pirms vairākiem gadiem pat neiedomājami, projekti, piemēram, Eiropas prokurora amata izveide.

“Jurista Vārda” redakcija