Eiropas Komisija: Par kopējās lauksaimniecības politikas nākotnes perspektīvām

Eiropas Komisija 18.novembrī ir publicējusi paziņojumu “Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) 2020.gada perspektīvā – Kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas”. Reforma iecerēta, lai uzlabotu Eiropas lauksaimniecības nozares dinamiskumu, konkurētspēju un efektivitāti, atbildot uz stratēģijā “Eiropa 2020” definēto nākotnes redzējumu ilgtspējīgas, viedas un integrējošas ekonomiskās izaugsmes stimulam. Dokumentā aprakstītas trīs turpmākās reformas iespējas. Pēc tam, kad šie ierosinājumi būs apspriesti, Komisija 2011.gada vidū nāks klajā ar oficiāliem tiesību aktu priekšlikumiem.

18.novembrī ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs, iepazīstinādams ar minēto paziņojumu, uzsvēra, cik ļoti būtiski ir panākt, lai KLP būtu “zaļāka, taisnīgāka, iedarbīgāka un efektīvāka”. Viņš turpināja: “KLP neattiecas vienīgi uz lauksaimniekiem; šī politika skar visus ES iedzīvotājus – gan kā patērētājus, gan kā nodokļu maksātājus. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi mūsu politiku veidot visplašākajai sabiedrībai labāk izprotamā veidā un tā, lai skaidri būtu saskatāmi visi publiskie ieguvumi, kurus lauksaimnieki nodrošina visai sabiedrībai kopumā. Eiropas lauksaimniecībai ir jābūt konkurētspējīgai ne tikai ekonomiskā ziņā, bet arī ekoloģiskā ziņā.”

Šā gada sākumā Komisija rīkoja sabiedriskas debates un pēc tam plašu konferenci par KLP nākotni. Lielākajā daļā apkopoto atsauksmju identificējas trīs svarīgākie KLP mērķi:

• dzīvotspējīga pārtikas ražošana (nekaitīgu un pietiekamu pārtikas krājumu nodrošināšana arvien pieaugošā pieprasījuma, ekonomiskās krīzes un pieaugošās tirgus nepastāvības apstākļos, lai uzturētu nodrošinātību ar pārtiku);

• dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un pasākumi klimata jomā (lauksaimniekiem nereti nākas dot priekšroku ar vidi saistītiem apsvērumiem, nevis ekonomiska rakstura apsvērumiem, – bet šāda veida izmaksas diemžēl tirgū neatmaksājas);

• teritoriālā līdzsvara un lauku apgabalu daudzveidības saglabāšana (lauku apgabalos lauksaimniecība joprojām ir svarīgākais ekonomiskais un sociālais dzinējspēks un izšķirošs faktors aktīvas lauku dzīves saglabāšanā).

Paziņojumā ir aplūkoti nākotnē iecerētie instrumenti, kas varētu būt piemēroti, lai visefektīvākajā veidā sasniegtu minētos mērķus. Attiecībā uz tiešajiem maksājumiem paziņojumā uzsvērts, cik liela nozīme ir atbalsta pārdalīšanai, pārplānošanai un sekmīgākai orientēšanai, pamatojoties uz objektīviem un taisnīgiem kritērijiem, kas nodokļu maksātājiem būtu viegli saprotami. Šiem kritērijiem jābūt gan ekonomiskiem (attiecīgu nozīmi piešķirot tiešo maksājumu “ienākumu atbalsta” elementam), gan vides rakstura (atspoguļojot lauksaimnieku nodrošinātos sabiedriskos labumus), un atbalstam ir jābūt sekmīgāk novirzītam aktīvajiem lauksaimniekiem. Lai izvairītos no būtiskiem traucējumiem, pakāpeniski būtu jāorganizē taisnīgāks līdzekļu sadalījums ekonomiski un politiski īstenojamā veidā.

Viena no pieejām varētu būt šāda: nodrošināt pamata ienākumu atbalsta maksājumu (ko vienādā apmērā izmaksātu, piemēram, viena reģiona ietvaros, nevis ar vienotu likmi visā ES, nosakot jaunus kritērijus tā saņemšanai, kā arī paredzot tā maksimālo summu); šo pamata maksājumu papildinātu obligāts, ar vides apsvērumiem saistīts maksājums (ikgadēju) papildu pasākumu finansēšanai, kas attiektos uz plašāku darbību spektru nekā pamata savstarpējās atbilstības noteikumi (piemēram, attiecībā uz augu segu, augseku, pastāvīgajām ganībām vai zemes atstāšanu atmatā ekoloģisku iemeslu dēļ); to savukārt papildinātu maksājums par specifiskiem dabas ierobežojumiem (šo maksājumu noteiktu ES līmenī) un papildu summas, ko izmaksātu saistībā ar lauku attīstības pasākumiem; papildus tiks paredzēta arī ierobežota “saistītā” maksājuma iespēja par īpaši sensitīviem lauksaimniecības veidiem (līdzīgi kā pašreizējā iespēja, kas ieviesta KLP vispārējā stāvokļa novērtējumā (“veselības pārbaudē”)). Ja atbalsta shēma būs vienkārša un piemērota specifiskām vajadzībām, tā veicinās mazu lauku saimniecību konkurētspēju, mazinās birokrātijas slogu un sniegs ieguldījumu lauku apgabalu dzīvotspējas uzturēšanā.

Attiecībā uz tādiem tirgus pasākumiem kā publiskā intervence vai privātās uzglabāšanas atbalsts ir paredzētas iespējas pieņemt racionalizēšanas un vienkāršošanas pasākumus vai varbūt ieviest jaunus elementus, lai uzlabotu pārtikas apgādes ķēdes darbību. Lai gan šie mehānismi ir tradicionāli KLP rīki, ar turpmākajām reformām ir izdevies pastiprināt ES lauksaimniecības orientēšanos uz tirgu, un šie mehānismi ir reducēti līdz drošības tīkla pasākumiem, ciktāl ir faktiski likvidēti publiskie krājumi. Lai gan vēl pavisam nesen – 1991.gadā – tirgus pasākumiem tika veltīti 92% no KLP izdevumiem, 2009.gadā šiem pasākumiem ir iztērēti tikai 7% KLP budžeta.

Lauku attīstības politika ir pastiprinājusi lauksaimniecības nozares un lauku apgabalu ekonomisko, vides un sociālo ilgtspējību, tomēr plaši ir izskanējis aicinājums vides, klimata pārmaiņu apsvērumus un inovāciju horizontālā veidā integrēt visās programmās. Ir jāpievērš pienācīga uzmanība tiešās pārdošanas un vietējo tirgu nozīmei, kā arī jauno lauksaimnieku un tirgus jaunpienācēju specifiskajām vajadzībām. LEADER pieeja tiks vēl vairāk integrēta. Lai KLP būtu efektīvāka, tiek apsvērta pakāpeniska pāreja uz pieeju, kas lielākā mērā tiktu balstīta uz sniegumu, iespējams, ar kvantitatīvi izteiktiem mērķiem. Jauns elements, kas jāparedz nākotnes lauku attīstības politikā, ir riska pārvaldības rīku kopums, lai izdotos sekmīgāk risināt ar tirgus nenoteiktību un ienākumu nepastāvību saistītās problēmas. Lai pievērstos ražošanas un ienākumu riska jautājumiem, dalībvalstu rīcībā ir jābūt atvērtām iespējām, tādām kā jauns, ar PTO saderīgs ienākumu stabilizācijas līdzeklis vai, piemēram, pastiprināts atbalsts apdrošināšanas instrumentiem vai kopfondi. Attiecībā uz tiešajiem maksājumiem ir jābūt jaunam līdzekļu asignējumam, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, vienlaikus izvairoties no būtiskiem pašreizējās sistēmas darbības traucējumiem.

Lai risinātu minētās galvenās problēmas, paziņojumā ir ieskicētas trīs iespējas KLP turpmākajai virzībai, proti: 1) ieviešot pakāpeniskas izmaiņas, koriģēt visbūtiskākos KLP trūkumus; 2) panākt, lai KLP būtu zaļāka, taisnīgāka, iedarbīgāka un efektīvāka; kā arī 3) atvirzīties no ienākumu atbalsta un tirgus pasākumiem un lielākā mērā koncentrēties uz mērķiem vides un klimata pārmaiņu jomā. Visos šajos trīs risinājumos Komisija paredz saglabāt pašreizējo divu pīlāru sistēmu, kurā pirmais pīlārs attiecas uz tiešajiem maksājumiem un tirgus pasākumiem (par kuriem noteikumi ES līmenī ir skaidri definēti), bet otrais pīlārs aptver daudzgadu lauku attīstības pasākumus (attiecībā uz kuriem ES līmenī ir piedāvāts regulējums iespējamajiem risinājumiem, bet galīgā izvēle saistībā ar shēmām ir atstāta dalībvalstu vai reģionu ziņā, ievērojot kopīgo pārvaldību). Vēl visus šos trīs risinājumus vieno iecere, ar kuru saskaņā tiešo maksājumu sistēmu nākotnē nedrīkst balstīt uz vēsturiskajiem atsauces periodiem, bet ir jāsaista ar objektīviem kritērijiem. Komisārs D.Čološs 18.novembrī skaidri norādīja: “Pašreizējā sistēma ES-15 dalībvalstīm paredz vienus noteikumus, bet ES-12 dalībvalstīm – citus; pēc 2013.gada šādu situāciju vairs nedrīkst pieļaut.” Ir arī jāievieš objektīvāki kritēriji lauku attīstības asignējumiem.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa