Par atklātu internetu un tīkla neitralitāti

Sabiedriskās apspriešanās par atklātu internetu un tīkla neitralitāti, kuru 30.jūnijā sāka Eiropas Komisija, rezultāti rāda, ka ieinteresētās personas gandrīz vienprātīgi uzskata, ka ir svarīgi saglabāt interneta atklātību. Pavisam 318 ieinteresēto personu visos produktu vērtības ķēdes līmeņos deva savu ieguldījumu apspriešanā. Tie bija BEREC, Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru organizācija, operatori, interneta pakalpojumu sniedzēji, dalībvalstu iestādes, patērētāju un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī privātpersonas. Apspriešanās rezultāti nenorādīja, ka būtu vajadzīgi turpmāki ES tiesību akti, bet iespējams, ka nākotnē būs vajadzīgas papildu norādes.

Priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krūsa sacīja: “Mūsu sabiedriskā apspriešanās piesaistīja daudzas atbildes. Tā ir devusi Komisijai ļoti plašu pārskatu par visu iesaistīto pušu uzskatiem. Es ceru turpināt diskusijas galotņu apspriedes laikā, kura veicinās mūsu turpmāko darbu tīkla neitralitātes jautājumos.”

Sabiedriskā apspriešana notika no 30.jūnija līdz 30.septembrim. Komisija vēlējās dziļāk izpētīt tādus jautājumus kā interneta datu plūsmas pārvaldība, pārskatāmība, pakalpojumu kvalitātes apsvērumi un noskaidrot to, vai ES jaunie telekomunikāciju noteikumi ir piemēroti. Galvenie secinājumi ir šādi.

• Respondenti uzskata, ka pārstrādātais ES telesakaru regulējums, ko pieņēma 2009.gadā, nodrošina pamata instrumentus tīkla neitralitātes jautājumu risināšanai. Lielākā daļa respondentu uzskata, ka šo ES noteikumu efektivitāte nav jāvērtē, pirms tie ir īstenoti un tiek piemēroti valstu līmenī.

• Pastāv vienprātība, ka datu plūsmas pārvaldība ir drošas un efektīvas tīkla darbības vajadzīga un būtiska daļa. Tomēr daži respondenti ir izteikuši bažas, ka šo instrumentu varētu izmantot ļaunprātīgi, lai vienu pakalpojumu veicinātu vairāk nekā citu. Turklāt “pakešu pārbaudes” lietojumprogrammas rada privātumu apdraudošus riskus.

• Vairāki respondenti ir nobažījušies par jaunajiem interneta tirdzniecības modeļiem, kas nākotnē radīs tīkla neitralitātes problēmas, un ir lūguši Komisijai izskaidrot atšķirību starp interneta “labākajiem centieniem” (best-efforts) un “pārvaldītiem pakalpojumiem” (managed services).

• BEREC, Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru organizācija, brīdināja par iespējamām diskriminācijas problēmām, kas var izraisīt konkurences traucējumus, iespējamo ilgtermiņa ietekmi uz interneta ekonomiku saistībā ar inovācijām un vārda brīvību, kā arī pārredzamības trūkuma izraisītām neskaidrībām patērētājiem.

• Nozares pārstāvji visumā ir apmierināti ar pašreizējo tirgus struktūru, bet daži satura nodrošinātāji baidās, ka cenu noteikšanas mehānismu izmaiņas, piemēram, maksa par satura piegādi, varētu pārvērsties par nodokli par inovācijām.

• Daudziem respondentiem bažas izraisa tālruņa pakalpojumu bloķēšana internetā (t.i., Voice over Internet Protocol – VoIP) un vietņu joslas platuma samazināšana.

• Tikai dažās atbildēs bija sastopams aicinājums noteikt minimālās pakalpojumu kvalitātes prasības šajā posmā, bet tika pausts skaidrs atbalsts nozares mēroga standartiem attiecībā uz pārskatāmību, lai ļautu patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli. Daudzi respondenti uzskata, ka pārskatāmība pati par sevi nemazinās visas bažas par tīkla neitralitāti, jo īpaši gadījumos, kad ir šķēršļi pārejai no viena interneta pakalpojumu sniedzēja pie cita.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa