Par palīdzības dienesta numuru pazudušu bērnu meklēšanai

Eiropas Komisija 17.novembrī pēdējo reizi aicināja 14 ES dalībvalstis pēc iespējas ātrāk ieviest visā Eiropā palīdzības dienesta numuru 116000 pazudušu bērnu meklēšanai. Ar palīdzības dienestu tiek radīts vienots numurs, lai pazuduši bērni un viņu vecāki varētu zvanīt, meklējot palīdzību jebkurā Eiropas Savienības vietā. Izveidojot vienu palīdzības dienesta numuru, var palīdzēt grūtībās nonākušiem bērniem un vecākiem rast palīdzību, arī neatrodoties savā izcelsmes dalībvalstī, piemēram, ģimenes brīvdienu laikā. 17.novembrī pieņemtajā ziņojumā Komisija izvērtē situāciju dalībvalstīs, ierosina kopīgas minimuma prasības attiecībā uz dienestu visā ES un sniedz dalībvalstīm pēdējo iespēju ieviest palīdzības dienestu, pirms tā apsvērs iespējamus likumdošanas pasākumus.

“Bērna pazušana vienmēr ir traģēdija, un dažos gadījumos pat varētu būt apdraudēta pazudušā bērna dzīvība. Numurs 116000 sniedz palīdzību un atbalstu, un reizēm tas varētu būt dzīvības un nāves jautājums pazudušiem bērniem un viņu vecākiem,” teica Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāre Viviena Redinga. “Katram bērnam, katrai mātei un katram tēvam ir jāatceras tikai viens numurs 27 valstu numuru vietā. Iedzīvotājiem ir arī tiesības sagaidīt vienādu attieksmi pret viņu pieprasījumiem neatkarīgi no tā, no kurienes Eiropā viņi zvana uz palīdzības dienesta numuru 116. Es aicinu dalībvalstis pielikt visas pūles, lai bez vilcināšanās ieviestu palīdzības dienestu, panākot to, ka bērnu drošība ir pirmajā vietā.”

Komisijas priekšsēdētāja vietniece un par Digitālo programmu atbildīgā ES komisāre Nēlī Krūsa piebilda: “Pazudis bērns – tā ir traumējoša pieredze, un mūsu pienākums ir nodrošināt vienkāršākos un efektīvākos līdzekļus, lai šādā situācijā palīdzētu vecākiem un bērniem. Tā ir numura 116000 būtība – tikai viens īss tālruņa numurs, uz kuru var zvanīt neatkarīgi no tā, kurā Eiropas valstī jūs atrodaties. Tādēļ tām dalībvalstīm, kas šajā jautājumā atpaliek no pārējām, jāapvieno spēki, lai numurs 116000 darbotos visā ES.”

Eiropas Savienība jau 2007.gadā izstrādāja noteikumus, lai nodrošinātu, ka numurs 116000 visā ES tiek rezervēts palīdzības dienestiem, kas paredzēti, lai ziņotu par pazudušiem bērniem un sniegtu norādījumus un atbalstu viņu ģimenēm. Līdz ar jauno ES telekomunikāciju nozares noteikumu pieņemšanu 2009.gada novembrī ES dalībvalstu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka palīdzības dienesta numurs 116000 sāk darboties līdz 2011.gada 25.maijam. Šobrīd palīdzības dienesta numurs 116000 pilnībā ir ieviests tikai 12 dalībvalstīs (pirmā valsts, kas numuru ieviesa 2007.gadā, bija Portugāle), un tas joprojām pilnībā nedarbojas Austrijā, Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Īrijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Slovēnijā, Somijā, Vācijā un Zviedrijā. Apvienotajā Karalistē tas pašlaik darbojas tikai daļēji.

17.novembra ziņojums ir Komisijas pēdējais aicinājums dalībvalstīm prioritārā kārtā ieviest palīdzības dienestu pazudušu bērnu meklēšanai. Ziņojumā arī apskatīti šķēršļi palīdzības dienesta ieviešanā un sniegti praktiski risinājumi tām valdībām, kas vēl nav ieviesušas palīdzības dienesta numuru.

Komisijas apzinātie divi galvenie šķēršļi, kas kavē pilnīgu īstenošanu, ir sabiedrības un pakalpojumu sniedzēju informācijas trūkums par palīdzības dienesta esamību, kā arī izmaksas, proti, gan dienesta uzturēšanas izmaksas, gan maksa par zvanu uz numuru 116000. Lai novērstu šīs problēmas, Komisija ir konstatējusi paraugprakses piemērus no to valstu pieredzes, kurās palīdzības dienests ir ieviests. Daži piemēri cita starpā ir šādi:

• Pakalpojuma nodrošināšana vairākās valodās, proti, Rumānijā pakalpojums pieejams arī franču, angļu un spāņu valodā. Grieķijā – angļu valodā.

• Īpašas mācības pakalpojuma sniedzējiem tiek rīkotas Ungārijā, Spānijā un Rumānijā, kur personāls parasti ir komplektēts no sociālajiem darbiniekiem un psihologiem. Palīdzības dienesta operatorus apmāca par procedurālajiem noteikumiem un kā atbildēt uz zvaniem, lai tiktu galā ar tādām zvanītāja emocijām kā dusmas un panika.

• Sadarbības nolīgumi starp pakalpojuma sniedzējiem un valsts tiesībaizsardzības un/vai tiesu iestādēm var nodrošināt jautājumu efektīvāku apstrādi. Šādi nolīgumi pastāv Beļģijā, Spānijā, Francijā, Portugālē un Rumānijā.

Komisija ierosina izmantot šo paraugpraksi, lai izstrādātu vienotu minimuma standartu kopumu, kas garantētu augstas kvalitātes dienestu visā Eiropas Savienībā, lai vecāki un bērni varētu paļauties, ka saņems to pašu palīdzību neatkarīgi no viņu atrašanās vietas.

Komisija katru gadu rīkos arī augsta līmeņa tikšanās ar visām ieinteresētajām personām līdz brīdim, kad palīdzības dienests darbosies visās 27 ES valstīs. Tikšanās ļaus uzlabot informētību, apmainīties ar paraugpraksi un apzināt praktiskos līdzekļus, lai nodrošinātu, ka palīdzības dienests darbojas un piedāvā augstas kvalitātes pakalpojumu. Šīs tikšanās notiks katru gadu ap 25.maiju, lai atzīmētu Starptautisko pazudušo bērnu dienu un demonstrētu solidaritāti ar pazudušajiem bērniem un viņu ģimenēm.

Komisija 2007.gada 15.februārī pieņēma lēmumu, kurā ir prasība dalībvalstīm rezervēt numuru 116000 palīdzības dienestiem pazudušu bērnu meklēšanai visā ES. Komisija ir vairākkārt aicinājusi dalībvalstis pēc iespējas ātrāk ieviest šo numuru.

Saskaņā ar 2009.gadā pieņemtajiem pārskatītajiem telekomunikāciju nozares noteikumiem un jo īpaši 27.apantu Universālā pakalpojuma direktīvā dalībvalstu pienākums ir, vēlākais, līdz 2011.gada 25.maijam darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka iedzīvotājiem ir piekļuve dienestam, kas izmanto kādu “karsto līniju”, lai ziņotu par pazudušiem bērniem. Palīdzības līnija ir pieejama pa numuru 116000. Tajā pašā direktīvā arī noteikta prasība dalībvalstīm nodrošināt, ka iedzīvotājus pienācīgi informē par vienotā Eiropas ātrās palīdzības numura 116 pieejamību un izmantošanu, jo īpaši ar tādām ierosmēm, kas ir konkrēti paredzētas personām, kuras ceļo no vienas dalībvalsts uz citu.