Finanšu ministrija: Par strukturālo reformu mērķtiecīgu īstenošanu

Ņemot vērā Latvijas Darba devēju konfederācijas izteiktos (LDDK) nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas priekšlikumus, Finanšu ministrija (FM) aicina valdības sociālos partnerus savu priekšlikumu pamatotībai iesniegt detalizētus aprēķinus un konkrētus pasākumus, nevis tikai provizoriskus ciparus.

Jāatgādina, ka šogad valdības sociālie un sadarbības partneri (LDDK, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība u.c.) piedalījās visās valdības sēdēs, kurās tika izskatīti jautājumi par 2011.gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanu, tādējādi varēja pilnvērtīgi diskutēt ar valdības partneriem par visiem konsolidācijas pasākumiem.

Gatavojot nākamā gada budžeta konsolidācijas priekšlikumus, izdevumu samazināšanas pasākumi tika vērtēti kā primāri. Tie tika balstīti uz Valsts kancelejas sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem veikto funkciju izvērtējumu, lai samazinātu izdevumus, kā arī jau iepriekšējos gados veikto samazinājumu attiecīgajās nozarēs. Tādējādi netika piemērots lineārs samazinājums nozarēm, bet FM piedāvātais izdevumu samazinājums tika vērsts uz tām jomām, kurās ir iespējas veikt atsevišķu pasākumu finansēšanu samazinātā apmērā. Jāuzsver, ka izdevumu samazinājuma apjoms ap 80 miljoniem latu atbilst tam apjomam, ko ieteikusi darba grupa, kas nodarbojās ar šo funkciju izvērtējumu.

Valdība nav atbalstījusi priekšlikumu taupīt uz valsts drošības un sabiedriskās kārtības rēķina, jo tā rezultātā būtu jāsamazina policistu, ugunsdzēsēju, kā arī glābēju skaits, kas būtiski apdraudētu Latvijas iekšējo drošību. Tāpat, pamatojoties uz valdības deklarācijas apņemšanos, konsolidācijas ietvaros pieļauj 26 miljonu pieaugumu 2010.gada bāzes izdevumiem veselības aprūpei, vienlaikus uzsverot nepieciešamību visām nozarēm aktīvi iesaistīties sabiedrības veselības pasākumu realizācijā valstī jau 2011.gadā. Vienlaikus Veselības ministrija solidāri ar citām nozarēm apņēmusies nodrošināt pasākumus, lai samazinātu zāļu cenas un zaļu neracionālu patēriņu.

Tāpat Veselības ministrija apņēmusies veikt pasākumus, lai efektīvāk izmantotu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus, veiktu strukturālās izmaiņas veselības aprūpes infrastruktūrā, kā arī pakāpeniski izlīdzinātu samaksu par vienādu veikto darbu, iesaistot privātos pakalpojumu sniedzējus. VM arī plāno samazināt izmaksas tur, kur tas iespējams, kā arī ciešā sadarbībā ar pašvaldībām paplašināt ģimenes ārsta pieejamību, radot iespēju risināt daļu akūto veselības problēmu ārpus slimnīcas. Ieviešot šīs reformas, nākamā gada budžetā veselības nozarē plānots ietaupīt 12,5 miljonus latu.

Vienlaikus VM uzsver, ka gadījumā, ja netiks realizēti šie pasākumi, neizbēgami pasliktināsies sabiedrības veselība un strauji pieaugs vajadzība pēc papildu finanšu līdzekļiem iedzīvotāju veselības aprūpei jau tuvākajā laikā.

Arī izglītības un kultūras nozarē ietaupījums ir salīdzinoši mazāks nekā citās nozarēs, bet, lai nodrošinātu izglītības sistēmas konkurētspējas paaugstināšanu, nozares ministram ir jāturpina realizēt jau iesākās reformas, ieviešot principu “nauda seko skolēnam”.

“Ņemot vērā iepriekšējo gadu konsolidāciju, kas par 2/3 tika veikta uz valsts izdevumu samazināšanas, bet par 1/3 – uz ieņēmumu palielināšanas rēķina, trešais – saldais ēdiens, kā arī otrais – pamatēdiens – jau ir notiesāts. Mums ir atlicis tikai pirmais ēdiens – plāna zupa, no kuras mums ir jāveic ietaupījums visai valsts saimei. Tādējādi ir jāņem vērā, ka lineāra izdevumu samazināšana var apdraudēt valsts pamatfunkciju veikšanu. Es aicinu savus valdības kolēģus turpināt strukturālo reformu īstenošanu, kas nodrošinātu nepieciešamos risinājumus nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Jānorāda, ka no 2008.gada līdz 2010.gadam 2/3 valsts budžeta konsolidācijas kopējā apjoma tika panāktas uz izdevumu samazināšanas, bet 1/3 uz ieņēmumu palielināšanas rēķina. Līdz šim izdevumu samazināšana tika veikta 1,2 miljardu latu apmērā, bet ieņēmumu palielināšanas pasākumu rezultātā valsts budžeta ieņēmumi tika palielināti par 633 miljoniem latu. Šābrīža ekonomiskās un fiskālās situācijas novērtējums un prognozes liek secināt: lai sasniegtu valdības noteikto mērķi – budžeta deficīta līmeni zem 3% no IKP 2012.gadā – divos gados ir jāveic kopbudžeta konsolidācija par 590 miljoniem latu.

Pamatojoties uz valdības deklarācijā noteikto, FM konsolidācijas projekts tiek vērsts uz sociālā budžeta stabilizēšanu un ilgtspēju, tādējādi valdībā netiek apspriestas pensiju samazināšanas iespējas. Valdības piedāvātā budžeta konsolidācija nodrošinās solidāru pasākumu ieviešanu gan valsts, gan pašvaldību pusē. Turklāt valsts plāno kompensēt pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājumu, nodrošinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas maiņu – no 80% uz 82% pašvaldību un no 20% uz 18% valsts budžetā. Tāpat pašvaldībām plānots nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu palielinājums par 14,2 miljoniem latu. Līdz ar to kopējie vērtētie ieņēmumi un valsts budžeta dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 2011.gadā plānota tikai par 9,8 miljoniem latu mazāka un veido 1,37% samazinājumu pašvaldību budžeta ieņēmumu daļā.

Uzskatām, ka piedāvātais risinājums nodrošina, ka visas Latvijas pašvaldības spēs īstenot savas funkcijas un nodrošināt svarīgākos pakalpojumus saviem iedzīvotājiem.

Sagatavotais valdības 2011.gada valsts budžeta likumprojekts paredz papildu finansējumu ES struktūrfondu apguvei, kā arī FM atkārtoti sagatavos priekšlikumus iepirkumu procedūras vienkāršošanai, lai nozaru ministrijas sekmīgāk varētu apgūt fondus.

Arī valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanas pasākumu rezultātā tiks nodrošināti papildu ieņēmumi, palielinot valsts uzņēmumu dividenžu iemaksas valsts budžetā. Jāatgādina, ka Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta finanšu ekspertu darba grupas pārskats par uzņēmumiem, kuros valstij pieder kapitāldaļas, norādīja, ka 80 miljoni latu iespējamais ieguvums no labākas uzņēmumu pārvaldības ir aprēķins vidējam termiņam, nevis vienam gadam. Jāatceras, ka arī slimnīcas pēc juridiskā statusa ir valsts kapitālsabiedrības, līdz ar to papildu dividendes nevar attiecināt uz visām kapitālsabiedrībām.

Ministrijas Komunikācijas nodaļaa