Par diplomātiskā dienesta finansējumu

Ārlietu ministrijai paredzēto finansējumu nākamā gada valsts budžetā vēl vairāk samazināt nedrīkst, jo jau patlaban Latvijas diplomātiskais dienests finansējuma ziņā ir uz izdzīvošanas robežas un pilnvērtīgi nespēj pildīt visas savas funkcijas, 17.novembrī uzsvēra Saeimas Ārlietu komisija. Deputāti vienojās 2011.gada budžeta izskatīšanas laikā Saeimā rūpēties, lai Ārlietu ministrijas budžets nākamgad paliktu vismaz šā gada līmenī.

“Pagājušajā gadā Ārlietu ministrijas budžets tika samazināts ļoti būtiski. Var tikai uzteikt Latvijas diplomātu darbu, kuri arī tik radikāli samazināta finansējuma apstākļos turpina ārvalstīs aizstāvēt mūsu valsts politiskās un ekonomiskās intereses,” norāda komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš.

Komisijas deputāts Guntis Ulmanis pau­da bažas par iespējamo negatīvo iespaidu, kādu uz Latvijas diplomātiskā dienesta darbu atstāj nepietiekamais finansējums. “Situācija ārlietu dienestā ir dramatiska. Samazināta atalgojuma dēļ darbu Ārlietu ministrijā pamet augsti kvalificēti un pieredzējuši diplomāti. Līdz ar to arī mazinās diplomātiskā dienesta spēja īstenot Latvijas ārpolitikas nostādnes,” teica G.Ulmanis.

Paužot atbalstu Ārlietu ministrijas darbam, komisijas deputāti arī rosināja domāt par tālāku diplomātiskā dienesta darba optimizēšanu. Kā vienu no labākajiem risinājumiem deputāti piedāvāja turpināt kopīgu Baltijas vēstniecību izveidošanu, līdzīgi kā Ēģiptē vienā ēkā jau strādā Latvijas un Igaunijas vēstniecības.

Jau tagad samazināta finansējuma apstākļos būtiski sarucis Latvijas vēstniecībās ārvalstīs strādājošo diplomātu skaits. Vairumā Latvijas vēstniecību patlaban strādā tikai divi diplomāti – vēstnieks un tehniskais darbinieks, deputātus
informēja ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Kā noskaidroja deputāti, patlaban Ārlietu ministrijas finansējums – 25,9 miljoni latu – ir atgriezies aptuveni 2005.–2006.gada līmenī. Tomēr kopš tā laika diplomātiskajam dienestam klāt nākušas vairākas būtiskas funkcijas, jāuztur vairākas jaunas pārstāvniecību ēkas, piemēram, Briselē un Vašingtonā, kas nozīmē papildu izmaksas, deputātus informēja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis.

Ārlietu ministrijā jau vairākas reizes samazinātas algas un diplomātu algu pabalsti, kā arī būtiski samazināti komandējumu izdevumi un ministrijas centrālā aparāta izmaksas. Tāpat veikta apjomīga ministrijas darbinieku struktūras reorganizācija, un no darba atlaisti vairāk nekā
150 darbinieki.

Saeimas preses dienests