Ministru kabineta noteikumi Nr.1066

Rīgā 2010.gada 23.novembrī (prot. Nr.67 21.§)

Ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Kaltenes krasta veidojumi" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Kaltenes krasta veidojumi" (turpmāk – dabas piemineklis) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas pieminekļa apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās izveidošanas un lietošanas kārtību.

2. Dabas piemineklis izveidots, lai aizsargātu ģeoloģiskās un ģeomorfoloģiskās dabas vērtības – Litorīnas jūras krasta veidojumus, īpaši aizsargājamos piekrastes un pļavu biotopus, īpaši aizsargājamās putnu sugas, kā arī Rīgas līča rietumu piekrastei raksturīgo ainavu.

3. Dabas pieminekļa platība ir 68,2 ha.

4. Dabas pieminekļa robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu pielikumā.

5. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas pieminekļa teritorijā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

6. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju vai saskaņojot šajos noteikumos minētās darbības, izmanto dabas aizsardzības plānā minēto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem konkrētajā teritorijā. Darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu, Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama.

7. Visā dabas pieminekļa teritorijā aizliegts:

7.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā, ainaviskā un kultūrvēsturiskā vērtība;

7.2. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību, izņemot augsnes sagatavošanu lauksaimniecības vajadzībām;

7.3. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;

7.4. ierīkot jaunus atkritumu poligonus;

7.5. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;

7.6. izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;

7.7. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai;

7.8. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, kā arī pludmali, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās notiek pa dabas pieminekļa apskatei īpaši izveidotiem maršrutiem vai pārvietošanās ir saistīta ar šo zemju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;

7.9. kurināt ugunskurus ārpus īpaši ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu un ugunsdrošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

7.10. dedzināt sausās zāles un niedru platības, kā arī meža zemsedzi;

7.11. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) pļavas;

7.12. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju – pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes) uz krūmāju vai mežu;

7.13. medīt ūdens un purva putnus;

7.14. uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru darba rata diametrs ir lielāks par pieciem metriem vai augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu;

7.15. rīkot autosacensības, motosacensības un velosacensības, rallijus, treniņbraucienus, izmēģinājuma braucienus;

7.16. no 1. aprīļa līdz 1. oktobrim veikt mežsaimniecisko darbību, kā arī krūmu un koku ciršanu pļavās un ganībās, izņemot meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus un bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;

7.17. cirst kokus kailcirtē;

7.18. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus, izņemot bīstamos kokus;

7.19. vākt gliemežu fosilijas un laukakmeņus, izņemot paraugu ievākšanu pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas;

7.20. rakstīt, zīmēt un gravēt uz laukakmeņiem.

8. Bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska saskaņojuma vai atļaujas saņemšanas dabas pieminekļa teritorijā aizliegts:

8.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija;

8.2. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;

8.3. cirst kokus galvenajā cirtē;

8.4. veikt ģeoloģisko izpēti;

8.5. tīrīt ģeoloģiskos atsegumus un dižakmeņus;

8.6. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kā arī nometnes, kurās piedalās vairāk par 60 cilvēkiem, izņemot pasākumus un nometnes, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un īpaši ierīkotās vietās;

8.7. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, skatu torņus, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus);

8.8. veikt īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumus.

Ministru prezidents,
reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs V.Dombrovskis

Vides ministrs R.Vējonis

Pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 23.novembra
noteikumiem Nr.1066

Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība

1. Informatīvā zīme dabas pieminekļa apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1.  uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1.  300 x 300 mm;

3.1.2.  150 x 150 mm;

3.1.3.  75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību. 

Vides ministrs R.Vējonis