Ministru kabineta sēdē: 2010 gada 23.novembrī

FM: Par transportlīdzekļu nodokļa likmēm nākamajam gadam

Ministru kabinets 23.novembrī ir akceptējis Transportlīdzekļu nodokļa likuma projektu, kas no nākamā gada aizstās līdzšinējo ikgadējo transportlīdzekļa nodevu un paredz nodokļa diferenciāciju atkarībā no vieglā automobiļa pilnās masas, motora tilpuma un jaudas, lielāku nodokļa likmi paredzot lielas jaudas un ekskluzīvām automašīnām. Valdība vēl Finanšu ministrijai uzdeva papildus izvērtēt iespējamos atvieglojumus elektromobiļiem, kā arī precizēt nodokļa likmes atsevišķām automašīnu kategorijām.

Paredzēts, ka vieglajiem automobiļiem, kuri ir reģistrēti pēc 2005.gada 1.janvāra, nodoklis tiks noteikts pēc vieglā automobiļa pilnās masas, motora tilpuma un jaudas. Ņemot vērā, ka budžeta konsolidācijas pasākumu ietvaros ir paredzēts no transportlīdzekļu nodokļa papildus iekasēt piecus miljonus latu 2011.gadā, tika precizētas transportlīdzekļu nodokļa likmes.

Atkarībā no vieglā automobiļa motora tehniskajiem parametriem nodoklis var atšķirties vienam un tam pašam automašīnas modelim – jo lielāks motors pēc tilpuma un lielāka motora maksimālā jauda, jo lielāks būs nodoklis. Tādējādi tiks nodrošināts princips, ka lielākais nodokļa slogs tiek pārnests uz lieljaudas un ekskluzīviem automobiļiem. Savukārt automobiļiem ar pilno masu līdz 1500 kg un motora tilpumu līdz 1500 cm³ un jaudu līdz 55 kW nodokļa apmērs samazināsies, salīdzinot ar šobrīd maksājamo minimālo transportlīdzekļu ikgadējās nodevas likmi (24 lati). Piemēri:

Savukārt vieglajiem automobiļiem, kuri ir reģistrēti līdz 2005.gada 1.janvārim vai par kuriem nav zināms motora tilpums un jauda, transportlīdzekļu nodoklis tiks noteikts pēc automobiļa pilnās masas atbilstoši šādām likmēm:

Līdz ar to, nodokli nosakot tikai pēc vieglā automobiļa pilnās masas, arī tiek ievērots princips, ka nodoklis ievērojamāk pieaug lieljaudas un ekskluzīvākiem vieglajiem automobiļiem, kuru pilnā masa ir lielāka par 2600 kg, bet vieglajiem ar pilno masu līdz 1500 kg nodokļa likme nemainās, salīdzinot ar 2010.gadā maksājamās ikgadējās nodevas apmēru. Motocikliem, tricikliem un kvadracikliem, kas reģistrēti pēc 2005.gada 1.janvāra, nodoklis tiks noteikts pēc dzinēja tilpuma, pārējiem – viena likme:

FM: Par pievienotās vērtības likmi elektrībai

Ministru kabineta pieņemtais lēmums no nākamā gada budžeta konsolidācijas pasākumu ietvaros atcelt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes piemērošanu elektrībai neatstās ietekmi uz preču un pakalpojumu cenām, jo jau līdz šim uzņēmumu izmantotajai elektrībai tika piemērota PVN pamatlikme, bet samazinātā likme tika piemērota tikai elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem. Izvērtējot lēmuma iespējamo ietekmi uz tautsaimniecību kopumā, uz nozari un sabiedrību, valdība izšķīrās par lēmumu pašreizējo PVN likmi elektrībai – 10% – palielināt līdz pamatlikmei no 2011.gada 1.janvāra – 22%. Tādējādi kopumā valdība turpināja virzību uz nodokļu sistēmas vienkāršošanu, vispārējus atvieglojumus aizstājot ar konkrētām sabiedrības mērķgrupām paredzētu pabalstu sistēmu.

Primārais bija ietekmes izvērtējums uz iespējamo preču un pakalpojumu cenu kāpumu, taču cenu kāpums šā lēmuma dēļ nav sagaidāms, jo PVN pieaugums neattieksies uz uzņēmējiem, rūpnieciskajiem patērētājiem. Tāpat tika vērtēta arī ietekme uz konkrēto tautsaimniecības nozari, un atšķirībā no citām nozarēm, piemēram, grāmatniecības, tika secināts, ka PVN pamatlikmes piemērošana iedzīvotājiem elektroenerģijas ražošanas nozarei nav izdzīvošanas jautājums.

Elektroenerģijas patēriņa dati atspoguļo sabiedrības maksātspēju, maznodrošinātajiem patērējot mazāk elektrības un attiecīgi maksājot gan mazāk par pakalpojumu, gan nomaksājot mazāku nodokli, savukārt turīgākajiem tērējot un maksājot vairāk.

Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka, mainot PVN elektrības piegādēm iedzīvotājiem, nākamgad PVN pie viena lata maksas par pakalpojumu pieaugs par 11 santīmiem.

FM: Par grozījumiem Kredītiestāžu likumā

Ministru kabinets 23.novembrī ir akceptējis būtiskus grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz papildināt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) tiesības, pilnveido kredītiestāžu restrukturizācijas kārtību, maina pieeju lielo riska darījumu ierobežojumiem, reglamentē uzraudzības institūciju pārrobežu sadarbību, kā arī nosaka ierobežojumus atalgojumā kredītiestādēs, kas saņem valsts atbalstu.

Likumprojekts paredz FKTK tiesības anulēt kredītiestādei izsniegto licenci, ja kredītiestādes akcionāriem ar būtisku līdzdalību iestājies tiem piederošo akciju balsstiesību izmantošanas aizliegums un tas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus. Izstrādājot šo normu, ir ņemts vērā Latvijas Republikas Satversmes 106.pants un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 26.07.2010. lēmums (lieta SKA 794/2010), ka FKTK ir tiesības anulēt kredītiestādei izsniegto licenci, ja tās akcionāri neievēro likuma prasības, neatkarīgi no tā, ka saskaņā ar Komerclikuma normām sabiedrības un tās dalībnieku atbildība ir nošķirta.

Šāda ierobežojuma (licences anulēšana) leģitīmajam mērķim ir vairāki aspekti: tas sekmēs valsts interešu aizsardzību, jo pastāvēs maza varbūtība, ka garantētie noguldījumi būs jāizmaksā no Noguldījumu garantiju fonda, un nodrošinās finanšu sistēmas stabilitāti un noguldītāju interešu aizsardzību valstī kopumā. Tāpat jāatzīmē, ka šāds ierobežojums (licences anulēšana) tiks noteikts ar likumu un ir samērojams ar zaudējumiem, kas varētu rasties atsevišķiem kredītiestādes akcionāriem pretstatā visai valsts finanšu sistēmas stabilitātei.

Lai ierobežotu pārmērīgu risku uzņemšanos, kurus kredītiestāde nevar efektīvi pārvaldīt, kā arī neveicinātu īstermiņa peļņas gūšanu, kas var negatīvi ietekmēt kredītiestādes darbības rezultātus nākotnē, likumprojekts paredz FKTK tiesības pieprasīt kredītiestādei izmantot peļņu pietiekama kapitāla uzturēšanas nolūkā, kā arī ierobežot atalgojuma mainīgās daļas fonda apmēru procentuāli no kredītiestādes neto ieņēmumiem.

Likumprojekts paredz pienākumu kredītiestāžu un finanšu pārvaldītājsabiedrību meitassabiedrībām, kas atbrīvotas no iekļaušanas konsolidācijas grupā, pēc FKTK pieprasījuma sniegt konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju. Savukārt, lai pārbaudītu no meitassabiedrībām saņemto informāciju, FKTK var veikt pārbaudes vai uzdot to veikšanu trešajām personām.

Lai pilnveidotu kredītiestāžu restrukturizācijas procesu, likumprojektā iestrādāta norma, kas deleģē FKTK tiesības uz laiku līdz trim gadiem atbrīvot kredītiestādi, kas kredītiestādes uzņēmuma pārejas darījumā nodod visus tās klientu noguldījumus citai kredītiestādei, no vienas vai vairāku kredītiestāžu darbību regulējošo prasību izpildes. Šajā laika posmā kredītiestādei ir aizliegts piesaistīt noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka un izsniegt jaunus kredītus vai palielināt esošo kredītu limitus, savukārt pēc FKTK noteiktā atbrīvojuma termiņa beigām kredītiestāde likvidējama, ja tā nav spējusi nodrošināt savas darbības atbilstību Kredītiestāžu likuma prasībām. Vienlaikus likumprojektā iestrādāti jauni apmēri soda naudai, ko FKTK ir tiesīga piemērot par Kredītiestāžu likuma normu neievērošanu, turklāt paredzēta soda nauda personai, kas ieguvusi būtisku līdzdalību kredītiestādē pirms FKTK atļaujas saņemšanas.

Likumprojekts precizē terminu “savstarpēji saistītu klientu grupa”, paredzot šādas grupas identifikācijā papildus agrāk noteiktajiem ņemt vērā arī riskus, kas rodas klientiem kopēja būtiska finansējuma avota dēļ, kā arī iespēju izslēgt no savstarpēji saistītu klientu grupas personas, starp kurām pastāv kontroles attiecības, bet ir pamatoti pierādīts, ka šādas personas tomēr neveido kredītiestādei kopīgu risku.

Likumprojektā mainīta pieeja lielo riska darījumu ierobežojumiem, aizstājot iekšgrupas riska darījumu kopsummas ierobežojumu 20% no pašu kapitāla un ierobežojumu, kas nosaka, ka lielo riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt kredītiestādes pašu kapitālu vairāk par astoņām reizēm, ar vienu ierobežojumu – lielā riska darījuma maksimālo slieksni 25% apmērā no kredītiestādes pašu kapitāla, kas aizsargā banku no pārāk lieliem neparedzētiem zaudējumiem lielo riska darījumu dēļ.

Likumprojekts atceļ Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos iepriekš paredzēto atbrīvojumu no riska darījumu ierobežojumiem riska darījumiem ar kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību ar termiņu līdz vienam gadam, nosakot arī šādiem lielajiem riska darījumiem ierobežojumu 25% apmērā no bankas pašu kapitāla. Lai mazinātu šo izmaiņu ietekmi uz mazo banku darbību, šādiem darījumiem ir ieviests alternatīvs kvantitatīvs ierobežojums 100 miljonu eiro apmērā, ja šī summa ir lielāka par 25% no bankas pašu kapitāla, bet ne vairāk par bankas pašu kapitālu.

Likumprojekts nosaka, ka kredītiestādes atalgojuma sistēma ir iekšējās kontroles sistēmas pamatelements un papildina kredītiestādes publiskojamo informāciju ar prasību par kredītiestādes atalgojuma politikas un atalgojuma apmēra prakses publiskošanu.

Tāpat likumprojekts paredz vairākus ierobežojošus nosacījumus atalgojuma jomā kredītiestādei, kura saņem komercdarbības atbalstu:

• jāierobežo no darbības rezultātiem atkarīgā darba samaksas daļa, lai nodrošinātu kredītiestādes darbībai atbilstoša pašu kapitāla uzturēšanu, kā arī savlaicīgu komercdarbības atbalsta atmaksu;

• no darbības rezultātiem atkarīgo darba samaksas daļu tās valdes locekļiem nosaka tikai īpaši pamatotos gadījumos;

• FKTK ir tiesības pieprasīt kredītiestādei pārskatīt tās atalgojuma politiku, t.sk. noteikt ierobežojumus kredītiestādes padomes un valdes locekļu atalgojumam.

FM: Par elektroniskās naudas iestāžu juridisko regulējumu

Ministru kabinets (MK) 23.novembrī ir akceptējis grozījumus Maksājumu pakalpojumu likumā, nosakot elektroniskās naudas iestāžu reģistrācijas, licencēšanas, darbību regulējošās un uzraudzības prasības, kā arī nepieciešamos grozījumus saistītajos likumos – Kredītiestāžu likumā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā un likumā “Par zvērinātiem revidentiem”.

Maksājumu pakalpojumu likumam attiecīgi plānots mainīt nosaukumu uz Maksājumu pakalpojumu sniegšanas un elektroniskās naudas emisijas likums. Likumā tiek definēti jauni termini: elektroniskās naudas iestāde, elektroniskā nauda, elektroniskās naudas turētājs. Likumā ietvertas prasības elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanai, veikšanai un darbību regulējošo prasību ievērošanas uzraudzībai. Tāpat likumā plānots noteikt prasības un nosacījumus elektroniskās naudas emitēšanai un tās atpirkšanai, papildus norādot līgumā starp elektroniskās naudas emitentu un elektroniskās naudas turētāju iekļaujamos nosacījumus, kā arī aizliedzot elektroniskās naudas emitentam veikt procentu maksājumus vai jebkāda cita labuma gūšanu, kas būtu atkarīga no elektroniskās naudas turēšanas ilguma. Noteikta arī kārtība ārpustiesas un pārsūdzības procedūras domstarpību un strīdu izšķiršanai.

Elektroniskās naudas iestāde ir viens no tiesību subjektiem, uz kuru ir attiecināmas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības, tādēļ MK akceptētie grozījumi precizē finanšu iestādes definīciju un gadījumus, kuros elektroniskās naudas iestāde ir tiesīga neveikt klienta izpēti.

Savukārt likumā “Par zvērinātiem revidentiem” paredzēts iekļaut normu, kas noteic, ka zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir pienākums sniegt rakstveida ziņojumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par pārkāpumiem, kas konstatēti ne tikai finanšu institūcijā un maksājumu iestādē, bet arī elektroniskās naudas iestādē veiktajās revīzijās.

Savukārt no Kredītiestāžu likuma izslēgtas normas par elektroniskās naudas institūciju regulējumu, jo šo jomu reglamentēs Maksājumu pakalpojumu sniegšanas un elektroniskās naudas emisijas likums.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par Vidzemes reģiona pārvaldes ēku kompleksa būvniecību

23.novembrī Ministru kabinets (MK) izskatīja MK rīkojuma projektu “Par atļauju Iekšlietu ministrijai noslēgt publiskās un privātās partnerības līgumu par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes administratīvo ēku kompleksa Eduarda Lācera ielā 7, Valmierā, projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par finansējuma piešķiršanu Iekšlietu ministrijai”.

Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts paredz Iekšlietu ministrijai (IeM) ilgtermiņa finansiālas saistības, MK par šo projektu lems atkārtoti pēc tam, kad IeM kopīgi ar Finanšu ministriju šo jautājumu būs izdiskutējusi ar Starptautisko Valūtas fondu. Īpaša uzmanība diskusiju laikā tiks vērsta uz iespējamajiem budžeta deficīta riskiem, kas var rasties, uzņemoties ilgtermiņa saistības.

Jāatgādina, ka valdība lēmumu par projekta realizāciju pieņēma 2006.gada augustā, ņemot vērā, ka pašreizējā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes infrastruktūra – administratīvās telpas un īslaicīgās aizturēšanas izolatoru telpas – ir fiziski un morāli novecojusi, kā arī neatbilst prasībām, kas saistītas ar piecu reģionu modeļa izveidi. Šis modelis paredz, ka visi IeM dienesti reģionos tiek izvietoti kompakti vienā ēku kompleksā.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

IZM: Par Eiropas Sociālā fonda finansējuma izmantošanu dalībai starptautiskos izglītības pētījumos

Lai nodrošinātu Latvijas dalību starptautiskos izglītības pētījumos, kas ļauj iegūt ar citām valstīm salīdzināmus datus nozares politikas veidošanai un ietekmes izvērtējumam, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.2.3.2.apakšaktivitāti “Atbalsts izglītības pētījumiem”, kas 23.novembrī apstiprināts Ministru kabineta sēdē.

Viens no valdības deklarācijas plānotajiem uzdevumiem ir Latvijas kā dalībvalsts pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD). Šis mērķis ir sasniedzams ar starptautiski salīdzināmiem rezultātiem dažādās tautsaimniecības nozarēs, tai skaitā izglītības kvalitātes rādītājiem.

Tāpēc Latvijai ir būtiski piedalīties vairākos starptautiskos pētījumos, kas skar skolēnu zināšanu un prasmju novērtējumu, mācību vides un skolotāju darba apstākļu un citu ar izglītības jomu saistītu jautājumu izvērtējumu.

Līdz šim dalībai starptautiskajos izglītības pētījumos, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā, tika piesaistīti valsts budžeta līdzekļi. Pašlaik ierobežoto valsts budžeta līdzekļu apstākļos ir svarīgi nodrošināt dalību starptautiskajos izglītības pētījumos, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus.

Kopējais apakšaktivitātei pieejamais publiskais finansējums ir 998 750 latu, ko 100% veido Eiropas Sociālā fonda līdzekļi. Apakšaktivitātei pieejamā finansējuma ietvaros plānota dalība vairākos starptautiskos izglītības kvalitātes pētījumos – OECD PISA (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma), OECD TALIS (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskie mācību vides pētījumi, tai skaitā pētījumi par pedagogu darba apstākļiem skolā un izglītības kvalitātes novērtēšana) un ASEM LLL HUB (Āzijas–Eiropas foruma mūžizglītības tīkla pētījumi).

23.novembrī valdībā apstiprinātais noteikumu projekts nosaka apakšaktivitātes īstenošanas kārtību, prasības projekta iesniedzējam, projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kā arī citus ar apakšaktivitātes īstenošanu saistītus jautājumus.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

KM: Par Rotko Mākslas centra īstenošanas projektu

Valdības līmenī pirmo reizi skatot Rotko Mākslas centra īstenošanas projektu, akceptēts Kultūras ministrijas (KM) priekšlikums deleģēt Daugavpils pašvaldībai valsts pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, tādējādi atbalstot ieceri Daugavpilī izveidot Rotko Mākslas centru. Līdz ar valdības lēmumu Rotko Mākslas centram ir pavērušās plašākas iespējas piesaistīt Eiropas fondu finansējumu projekta īstenošanai.

“Rotko ir viens no izcilākajiem vārdiem divdesmitā gadsimta mākslā. Iespēja pēc pāris gadiem Daugavpilī atvērt Rotko Mākslas centru nozīmē iezīmēt Rotko un modernās mākslas cienītāju pasaules kartē gan Daugavpili, gan Latviju kopumā,” norāda kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.

Ar valdības protokollēmumu 23.novembrī noteikts Kultūras ministrijai līdz šā gada beigām iesniegt Ministru kabinetā (MK) grozījumus Kultūras ministrijas nolikumā, paredzot tiesības KM deleģēt pašvaldībām valsts pārvaldes uzdevumus kultūras jomā.

Tas nepieciešams, lai Kultūras ministrija varētu slēgt deleģēšanas līgumu ar Daugavpils pilsētas domi, kura nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību, sekmētu kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī īstenotu jauna mākslas produkta un mākslas mantojuma izpētes attīstību tad, kad tiks pabeigta Daugavpils cietokšņa rekonstrukcija un 2013.gadā tajā būs izveidots Daugavpils Rotko Mākslas centrs.

Lai saglabātu un efektīvi izmantotu šo valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, Daugavpils pilsētas dome plāno veikt tā rekonstrukciju un teritorijas labiekārtošanu, piesaistot investīcijas no trim ES fondu finansētām aktivitātēm – Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam, aktivitātes “Sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošana” un aktivitātes “Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”. Kopumā plānots piesaistīt aptuveni 4,7 miljonus eiro.

Lēmumu valdība pieņēma pēc KM iesniegtā informatīvā ziņojuma “Par Daugavpils Rotko mākslas centru” izskatīšanas. Ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Daugavpils pilsētas domes vēstulē izteikto lūgumu izskatīt jautājumu MK par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu Daugavpils pilsētas domei un to izpildei nepieciešamā finansējuma plānošanu.

Daugavpils cietoksnis ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, svarīgākais Daugavpils pilsētvides veidojošais elements, vēsturiski un arhitektoniski unikāls pilsētbūvniecisks objekts, kuram piemītošais kultūras tūrisma potenciāls šobrīd nav pietiekami izmantots, jo ēkas ir sliktā stāvoklī.

Lai nodrošinātu rekonstruētās ēkas turpmāku ilgtspējīgu izmantošanu pēc rekonstrukcijas darbu pabeigšanas, tajā plānots 2013.gadā izvietot Daugavpils Rotko Mākslas centru.

Centrs tiks veidots kā multifunkcionāls starptautiskas un valstiskas nozīmes kultūras infrastruktūras objekts, kas vairos Latvijas un Daugavpils starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju, sekmēs augsti kvalitatīvu kultūras produktu un pakalpojumu attīstību, Latvijas un Daugavpils kultūras procesu iekļaušanos Eiropas un pasaules kultūras apritē un sniegs Latvijas iedzīvotājiem un viesiem iespēju gūt pieeju augstvērtīgām profesionālās mākslas izpausmēm.

Daugavpils pilsētas domes izstrādātajā un apstiprinātajā Daugavpils Rotko mākslas centra darbības stratēģijā paredzēts, ka centrs veiks dažādas funkcijas mākslas, kultūras, izglītības un pētniecības jomā un ietvers sevī šādus saturiskās koncepcijas virzienus: profesionālā māksla, mūžizglītība un pētniecība.

M.Rotko dzimis 1903.gadā Daugavpilī, tur pavadījis pirmos desmit dzīves gadus un vēlāk emigrējis uz ASV. Viņš ir viens no pasaulē slavenākajiem māksliniekiem, pazīstams kā abstraktā ekspresionisma mākslas virziena aizsācējs.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

VidM: Par prasībām jūras vides stāvokļa novērtējumam

23.novembrī Ministru kabinets (MK) akceptēja Vides ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu “Prasības jūras vides stāvokļa novērtējumam, laba jūras vides stāvokļa noteikšanai un jūras vides mērķu izstrādāšanai”.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka jūras vides stāvokļa novērtējumā ietveramās informācijas saturu un veidu, kvalitatīvos raksturlielumus laba jūras vides stāvokļa noteikšanai, jūras vides stāvokli raksturojošo iezīmju, slodžu un ietekmju sarakstu, kā arī prasības jūras vides mērķu un ar tiem saistīto rādītāju noteikšanai.

Saskaņā ar šo noteikumu projektu Latvijā pirmo reizi tiks veikts vispusīgs jūras novērtējums, ietverot arī sociālekonomisko raksturojumu, un to izstrādās Latvijas Hidroekoloģijas institūts.

Noteikumu projekta īstenošana ļaus pieņemt uz zinātnisku informāciju balstītus pamatotus lēmumus, lai efektīvi un ilgtspējīgi apsaimniekotu jūras resursus un saglabātu tos šīm un nākamajām paaudzēm. Jūras vides stāvokļa novērtējumu ņems vērā jūras telpiskās plānošanas procesā.

Vides ministrijas speciālisti norāda, ka, panākot labu jūras vides stāvokli, tiks veicināta jūras bioloģisko resursu atjaunošanās un citu jūras resursu ilgtspējīga izmantošana, novērsta vai samazināta piesārņojuma nonākšana jūras vidē, saglabātas īpaši aizsargājamās jūras teritorijas un jūras ekosistēma kopumā.

VidM: Par Rāznas nacionālā parka individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

23.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumos Nr.447 “Rāznas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi””.

Rāznas ezerā nav pieļaujama nekontrolēta un nekoordinēta pārvietošanās ar kuģošanas līdzekļiem ar iekšdedzes dzinējiem.

Ņemot vērā iedzīvotāju izteikto vēlmi, kā arī ezeru bioloģisko vērtību, ierobežojums par pārvietošanos ezerā no jauna attieksies arī uz Olovecas un Bižas ezeru (kas atrodas Rundēnu pagastā). Precizēts arī noteikumu punkts par pārvietošanos ezeros ledus periodā.

Lai nodrošinātu zivju aizsardzību nārsta laikā Rāznas ezerā, noteikumi tiek papildināti ar jaunu punktu, kas Rāznas ezera daļā – Zosnas, Dukstigala un Čornajas līcī – aizliedz makšķerēšanu no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem nārsta laikā (no 1.marta līdz 31.maijam), ņemot vērā Latgales reģionālās klimatiskās īpatnības un Rāznas nacionālā parka izveidošanas mērķi (nacionālais parks ir izveidots, lai saglabātu Rāznas ezera un ar to saistīto sugu un biotopu daudzveidību, teritorijas kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, kā arī veicinātu teritoriju nenoplicinošu saimniecisko attīstību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību).

Noteikumos tiek precizētas normas attiecībā uz zemes transformāciju, to aizstājot ar terminu “zemes lietošanas kategorijas maiņa”.

Dabas lieguma zonā tāpat kā līdz šim būs aizliegta zemes lietošanas kategorijas maiņa, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju biotopu apsaimniekošanai, inženierkomunikāciju un tūrisma infrastruktūras ierīkošanai, dabiski apmežojušās lauksaimniecības zemes kategorijas maiņai uz kategoriju “mežs” vai “krūmājs”. Dabas parka zonā zemes lietošanas kategorijas maiņa visos gadījumos būs saskaņojama ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

Noteikumi paredz precizēt aizsargājamo koku – vietējo un citzemju sugu dižkoku – izmērus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

VidM: Par Kaltenes krasta veidojumu aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

23.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa “Kaltenes krasta veidojumi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Kaltenes krasta veidojumu dabas piemineklis izveidots, lai aizsargātu ģeoloģiskās un ģeomorfoloģiskās dabas vērtības (Litorīnas jūras krasta veidojumus), īpaši aizsargājamos piekrastes un pļavu biotopus, īpaši aizsargājamās putnu sugas, kā arī Rīgas līča rietumu piekrastei raksturīgo ainavu.

Noteikumu projekts nosaka dabas pieminekļa individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, balstoties uz dabas aizsardzības plānā veikto teritorijas izpēti. Saskaņā ar Rojas novada teritorijas plānojumā noteiktajām Kaltenes ciema robežām lielākā daļa dabas pieminekļa teritorijas ir iekļauta krasta kāpu aizsargjoslā, kur jauna būvniecība nav atļauta.

Noteikumu projekts paredz, ka saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu teritorijā, kas atrodas ārpus krasta kāpu aizsargjoslas, ir pieļaujama apbūve, kas patlaban saskaņā ar vispārējo noteikumu prasībām dabas pieminekļu teritorijā nav atļauta.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par finansējuma pārdali lauksaimniecības atbalsta pasākumiem

23.novembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2010.gada 2.februāra noteikumos Nr.108 “Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību”, kas paredz pārdalīt 2010.gadam piešķirto, bet atsevišķos atbalsta pasākumos neapgūto, finansējumu starp atbalsta pasākumiem.

Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) informāciju par atbalsta pretendentu iesniegtajiem pieteikumiem, 2010.gadā vairākos atbalsta pasākumos nav apgūti pieejamie finanšu līdzekļi – kopumā 269 952 lati. Savukārt vairākos citos atbalsta pasākumos ir finanšu līdzekļu deficīts, tādēļ ir jāpārdala finansējums starp atbalsta pasākumiem.

Lai veicinātu ģenētiski augstvērtīgu vaislas dzīvnieku pavairošanu un to tirdzniecību Latvijā un ārvalstīs, audzētājiem ir nepieciešami tīršķirnes vaislinieki, kas izaudzēti un novērtēti kontrolizaudzēšanā, un lineāri novērtētas šķirnes kazas. Lai šī informācija būtu plaši pieejama, ir jāizveido un jāuztur ciltsgrāmatā uzņemtu dzīvnieku katalogs (zirgu ciltsgrāmata), kā arī regulāri jāatspoguļo lopkopības nozarei aktuāla informācija publiski pieejamā veidā. Minētos šķirnes dzīvniekus ciltsdarba speciālisti varētu izmantot dzīvnieku pāru atlasē, tā radot un izaudzējot pasaules tirgū konkurētspējīgus jaundzīvniekus.

Ņemot vērā, ka ģenētiski augstvērtīgu vaislas dzīvnieku pieprasījums ārvalstu tirgū kļūst arvien lielāks, ir pārdalīts finansējums un paredzēti jauni atbalsta pasākumi, izmantojot esošo finansējumu – 109 785 latus.

Tā kā likumā “Par valsts budžetu 2010.gadam” ZM budžeta apakšprogrammā “Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai (subsīdijas)” ilgtermiņa saistības nav paredzētas, lai 2010.gadā piešķirtais finansējums būtu izlietots šā gada periodā, grozījumi paredz priekšapmaksu 80% apmērā. Izmaiņas noteikumos izstrādātas, ņemot vērā, ka atbalsta pasākumu pretendenti ir šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas, kurām nav brīvu finanšu līdzekļu, lai varētu īstenot minētos ciltsdarba pasākumus.

Atbalsta pasākumam “Tehniskais atbalsts lauksaimniecības nozarē” finansējums ir palielināts par 72 273 latiem, lai nodrošinātu finansējuma piešķiršanu ārkārtas atbalsta pasākumiem, kas nav ietverti citos valsts atbalsta pasākumos. Saskaņā ar Padomes 2003.gada 17.decembra Regulu (EK) Nr.21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr.1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK, no 2008.gada 1.janvāra elektroniskā identifikācija ir obligāta visiem dzīvniekiem, kurus pārdod un pērk Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū. Līdz ar to grozījumi veikti, lai segtu ar eksportējamo aitu elektronisko identifikāciju saistītas eksporta izmaksas aitu audzētājiem, kā arī ar ES prasību ieviešanu augu aizsardzības līdzekļu jomā un ES atbalsta projektu īstenošanu saistītos izdevumus.

Savukārt, lai nodrošinātu Latvijā ražotu pārtikas produktu pārstāvniecību ikgadējā starptautiskā lauksaimniecības, pārtikas produktu un dārzniecības izstādē “Internationale Gruene Woche Berlin – 2011”, atbalsta pasākumam “Atbalsts tirgus veicināšanai” finansējums ir palielināts par 10 953 latiem. Izstāde, kas notiek no 2011.gada 21. līdz 30.janvārim, ir būtisks lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes uzņēmumu eksporta veicināšanas faktors.

Ņemot vērā lauksaimnieku lielo aktivitāti apdrošināšanas polišu iegādes jomā, kur atbalstu piešķir 50% apmērā, pasākumā “Atbalsts apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai” ir palielināts finansējums 2010.gadam par 30 000 latu.

Lai kompensētu 2009.gada nelabvēlīgo laika apstākļu radītos zaudējumus 16 372,66 latu apmērā, kas vairākkārt pārsniedza normatīvajos aktos par lauksaimniecības risku fondu noteikto atmaksas limitu, grozījumi paredz palielināt finansējumu par 10 756 latiem atbalsta pasākumā “Atbalsts dalībai lauksaimniecības risku fondā”.

Tāpat finansējuma pārdale veikta arī citos atbalsta pasākumos.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa