Par labāku regulējumu efektīvai pārvaldībai

25.novembrī Rīgā tika atklāta Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Valsts kancelejas rīkotā konference “Labāks regulējums efektīvai pārvaldībai un partnerībai”. Atklājot konferenci, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka labāks regulējums un administratīvo šķēršļu mazināšana ir viena no būtiskākajām valdības prioritātēm. Premjers minēja, ka valsts konkurētspējas pamatā ir konkurētspējīgi uzņēmēji, savukārt uzņēmēju sekmīga darbība ir atkarīga no labvēlīgas uzņēmējdarbības vides, ko ietekmē normatīvā vide, kurā uzņēmējs darbojas.

Uzrunājot konferences dalībniekus, Ministru prezidents informēja, ka pēdējā gadā ir īstenots intensīvs darbs labāka regulējuma panākšanā dažādās nozarēs – stājušies spēkā grozījumi Komerclikumā, kas paredz atvieglojumus uzņēmējdarbības sākšanas regulējumā mikrouzņēmumiem, piemēram, uzņēmuma reģistrēšana no viena lata, atsevišķu uzsākšanas valsts nodevu samazināšana, mikrouzņēmumu nodoklis, kas paredz vienotu mikrouzņēmuma nodokļu likmi – 9% apmērā no apgrozījuma. “Tāpat valdība ir izstrādājusi un iesniegusi Saeimā Būvniecības likumu, kas paredz vienkāršot būvniecības procesu, samazinot administratīvās procedūras, un diferencēt prasības atkarībā no paredzamās būves. Ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz samazināt nodokļu maksātāja reģistrācijai par PVN maksātāju nepieciešamo laiku no 15 uz 10 dienām,” klāstīja premjers.

Uzrunas beigās premjers uzsvēra, ka valdībai sadarbībā ar uzņēmēju nozaru asociācijām un uzņēmējiem ir jāturpina samazināt ar normatīvo regulējumu uzlikto slogu komersantiem, paredzot retāku un mazāka apjoma informācijas iesniegšanu valsts institūcijām, informācijas un dokumentu elektroniskās aprites veicināšanu un efektīvāku datu apmaiņu pašu kontrolējošo institūciju starpā. Jo tas samazinātu birokrātisko slogu gan iedzīvotājiem, gan komersantiem, padarot Latviju konkurētspējīgāku Eiropā un pasaulē, kā arī tiktu īstenots efektīvāks pārvaldes darbs.

Konferences atklāšanā Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane uzsvēra, ka, tikai valsts pārvaldei sadarbojoties ar uzņēmējiem, ir iespējams samazināt birokrātisko slogu. “Kā viens no veiksmīgiem sadarbības piemēriem ir jāmin veiktie funkciju auditi komersantu un izglītības iestāžu uzraudzības jomā, kurā piedalījās nozaru asociācijas, uzņēmēji, izglītības iestādes un kontrolējošo iestāžu pārstāvji,” sacīja G.Veismane.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs pauda, ka šāds sadarbības formāts – konference, kurā notiek dzīvas diskusijas un vienošanās par turpmākajiem soļiem, un gada balva par efektīvāko pārvaldības labo praksi – motivē valsts pārvaldi, pašvaldības un biznesu strādāt pēc labas pārvaldības principiem. LDDK prezidents uzsvēra, ka privātajam sektoram un valsts pārvaldei ir daudz ko mācīties vienam no otra.

Konferences dalībnieki uzsvēra Latvijas izvirzītā mērķa par administratīvā sloga samazināšanu par 25% līdz 2013.gadam nozīmīgumu.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle informēja par sociālo partneru iesaistīšanos lēmuma pieņemšanas procesā – trīspusējo sociālo dialogu nacionālajā līmenī. E.Egle minēja, ka NVO un privātais sektors netiek pilnībā izmantots kā sabiedrotais labākas pārvaldības īstenošanā un regulējuma izstrādē un ka bieži vien vērojams formāls konsultāciju process un mehānismu trūkums kompromisu panākšanai, un tā rezultātā lēmumi nav leģitīmi un netiek pilnībā ieviesti.

Valsts kancelejas direktora vietniece Baiba Pētersone informēja par veiktajiem funkciju auditiem komersantu uzraudzības un izglītības kontroles jomā. Auditu ietvaros izstrādāti 75 priekšlikumi, kas paredz atcelt, samazināt, apvienot vai uzlabot tiesību aktus, vienkāršot datu sniegšanas procesu, attīstīt uz IKT balstītus risinājumus un pakalpojumus, nodrošināt valsts pārvaldes institūciju savstarpēju datu apmaiņu un uzlabot informācijas sniegšanu. “Priekšlikumu īstenošanas rezultātā komersantu ietaupījums sasniegtu 19,45 miljonus latu gadā, savukārt valsts iestāžu ietaupījums būtu trīs miljoni,” minēja B.Pētersone.

Valsts kancelejas direktora vietniece informēja par būtiskākajiem uzlabojumiem 2010.gadā, piemēram, ieviešot elektronisko muitas deklarēšanas sistēmu, lai samazinātu laiku eksporta–importa procedūru veikšanai, maksātnespējas procesa pilnveidošana, ieviešot ārpustiesas izlīguma procesu un saīsinot maksātnespējas procedūru laiku, nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūru vienkāršošana, ieviešot iespēju Zemesgrāmatu tiesnešiem pārliecināties par nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu tiešsaistes režīmā, nodrošināta iespēja vienlaikus ar pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā iesniegt pieteikumu reģistrācijai PVN maksātāju reģistrā, samazināts PVN maksātāja reģistrācijas laiks no 15 uz 10 dienām u.c.

Konferencē B.Pētersone uzsvēra, ka būtiskākie priekšlikumi birokrātiskā sloga mazināšanā ir ietekmes uz komercdarbību izvērtēšana, izstrādājot normatīvos aktus, piemēram, retākas un mazāka apjoma informācijas iesniegšana pārvaldes institūcijām un efektīvāka datu apmaiņa pašu kontrolējošo institūciju starpā. Tāpat uzņēmējdarbības vides uzlabošanā būtiska rekomendācija ir normatīvā regulējuma uzraudzīšana un skaidrošana, paplašinot konsultatīvās funkcijas un to sniegšanu arī citos darba laikos – vismaz vienu divas reizes nedēļā. Valsts kancelejas direktora vietniece atzina arī e-pakalpojumu izmantošanas un elektroniskās datu aprites veicināšanas augsto potenciālu administratīvo šķēršļu mazināšanā.

“Ernst&Young Baltic” partnere Daina Beļicka informēja par dažādu valstu pieredzi labāka regulējuma panākšanā un valsts izdevumu samazināšanā. D.Beļicka uzsvēra, ka gan Eiropas valstu, gan ASV, gan Kanādas prakse izdevumu mazināšanā un strukturālo reformu īstenošanā ir līdzīga, piemēram, samazinot valsts iestāžu izmaksas, centralizējot atbalsta funkcijas, plānojot ilgtermiņā budžetus un politikas, īstenojot izmaiņas nodokļu, veselības aprūpes un citās jomās.

Konferences dalībnieki uzklausīja arī Eiropas Komisija pārstāvniecības Latvijā vadītāju Ivetu Šulcu par administratīvā sloga samazināšanas politiku ES līmenī.

Otrajā konferences dienā, 26.novembrī, pasākumu atklās Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, bet konferences dalībnieki tiks aicināti diskutēt piecās darba grupās par nozaru kontrolējošajām iestādēm, kuras tika vētītas Valsts kancelejas funkciju auditā.

Ņemot vērā, ka valdības konsolidācijas plāns nākamā gada valsts budžetam paredz salīdzinoši nelielu budžeta izdevumu samazinājumu, lielākā konsolidācijas daļa paredzēta ieņēmumu pusē. Šis princips ir pretrunā ar sākotnēji pausto valsts budžeta konsolidācijas principu – 2/3 izdevumu daļā, 1/3 ieņēmumu daļā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments