Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 210

Rīgā 2001.gada 22.maijā (prot. Nr. 24  20.§)

Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Krimināllikuma pārejas noteikumu 3.punkta 2.apakšpunktu

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā ierobežojama un kontrolējama prostitūcija (seksuālo pakalpojumu sniegšana par maksu).

2. Ar prostitūciju aizliegts nodarboties nepilngadīgai personai un personai, kurai nav veselības kartes. Veselības karti pēc personas pirmreizējās veselības pārbaudes izsniedz sertificēts ārsts dermatovenerologs. Veselības kartes paraugu apstiprina labklājības ministrs.

3. Pašvaldības, kuru teritorijā iedzīvotāju skaits pārsniedz 20000, nosaka vietas, kur fiziskās personas, kas nodarbojas ar prostitūciju (turpmāk — prostitūtas), var piedāvāt seksuālos pakalpojumus vai pieņemt seksuālo pakalpojumu pasūtījumus. Pārējās pašvaldības šādas vietas nosaka pēc Valsts policijas rakstiska pieprasījuma.

4. Prostitūtai aizliegts piedāvāt seksuālos pakalpojumus vai pieņemt seksuālo pakalpojumu pasūtījumus ārpus pašvaldības noteiktajām vietām, kā arī dzīvoklī vai mājā, kas nav viņas īpašums vai par kuru viņa nav noslēgusi īres līgumu.

5. Prostitūtai aizliegts sniegt seksuālos pakalpojumus:

5.1. dzīvoklī vai mājā, kas nav viņas vai klienta īpašums vai par kuru viņa vai klients nav noslēguši īres līgumu;

5.2. ja attiecīgajā dzīvoklī vai telpā atrodas nepilngadīgais;

5.3. ja pret to iebilst citas personas, kuras dzīvo attiecīgajā dzīvoklī vai mājā.

6. Prostitūtām aizliegts apvienoties grupās, lai piedāvātu un sniegtu seksuālos pakalpojumus, kā arī pieņemtu seksuālo pakalpojumu pasūtījumus.

7. Prostitūta reizi mēnesī pārbauda veselību. Veselības pārbaudēs veicamos izmeklējumus nosaka labklājības ministrs. Veselības pārbaudes veic un attiecīgus ierakstus veselības kartē izdara sertificēts ārsts dermatovenerologs.

8. Ja prostitūtai konstatēta slimība, kas iekļauta labklājības ministra apstiprinātajā sarakstā, viņai ir aizliegts nodarboties ar prostitūciju ārstēšanās un medicīniskās vai seroloģiskās novērošanas laikā līdz atzinuma saņemšanai par pilnīgu izveseļošanos.

9. Personām, kuru asinīs atklātas antivielas pret HIV vai noteikta AIDS diagnoze, turpmāk aizliegts nodarboties ar prostitūciju.

10. Seksuālos pakalpojumus aizliegts piedāvāt un reklamēt tīklā “Internet”, presē un citos sabiedrības saziņas līdzekļos (izņemot erotiska rakstura izdevumus), kā arī izmantojot citu personu starpniecību.

11. Ir aizliegta jebkura trešās personas darbība, kas veicina prostitūciju.

12. Prostitūta pēc klienta pieprasījuma uzrāda veselības karti.

13. Ārsts dermatovenerologs, kurš izsniedzis prostitūtai veselības karti, reizi ceturksnī rakstiski iesniedz Valsts policijas priekšniekam informāciju (sarakstu), kurā norādīti izsniegto veselības karšu reģistrācijas numuri.

14. Ārstniecības persona, kura izsniegusi veselības karti, izmeklējusi prostitūtu vai noteikusi ārstēšanu, triju darba dienu laikā pēc Valsts policijas rakstiska pieprasījuma saņemšanas sniedz pieprasīto informāciju. Ar līdzīgu pieprasījumu Valsts policija var griezties Seksuāli transmisīvo un ādas lipīgo slimību valsts reģistrā, Latvijas Infektoloģijas centrā (AIDS nodaļā), AIDS profilakses centrā vai citās ārstniecības iestādēs, kuras specializējušās seksuāli transmisīvo saslimšanu diagnostikā un ārstēšanā.

15. Šo noteikumu izpildi kontrolē Valsts policijas priekšnieka noteiktās amatpersonas sadarbībā ar pašvaldībām. Veselības pārbaužu profesionālo kvalitāti ārstniecības iestādēs kontrolē Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija.

16. Par šo noteikumu neievērošanu vainīgās personas saucamas pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

17. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 4.novembra noteikumus Nr.427 “Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 336.nr.).

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Iekšlietu ministrs M.SEGLIŅŠ

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 25.maiju.