Ministru kabineta ārkārtas sēdē: 2010.gada 25.novembrī

FM: Par grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Ministru kabinets 25.novembrī ārkārtas sēdē akceptēja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, izveidojot jaunu – finanšu stabilitātes nodevu, kā arī precizējot normas par nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāja vienošanās līguma slēgšanu.

Detalizētam jaunās nodevas regulējumam tiks izstrādāts finanšu stabilitātes nodevas likums, kas būs iekļauts 2011.gada valsts budžeta pavadošo likumu paketē.

Nodeva tiks uzlikta kredītiestāžu pasīviem, atņemot no tiem kapitālu un rezerves, kā arī subordinēto kapitālu, kurš ir iekļaujams kredītiestādes kapitāla bāzē, ar nodokli neapliktās rezerves, kā arī saistības pret saistītajām un radniecīgajām finanšu institūcijām, kuras arī maksā finanšu stabilitātes nodevu.

Finanšu stabilitātes nodevas mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu kopumā, lai nepieciešamības gadījumā finansētu pasākumus, kas mazinātu grūtībās nonākušo kredītiestāžu negatīvo ietekmi uz citiem finanšu tirgus dalībniekiem.

Tāpat valdības akceptētie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” nosaka nodokļu administrācijai tiesības slēgt vienošanās līgumu arī gadījumos, kad revīzijas (audita) rezultātā nosaka tikai soda naudu, nenosakot nodokļa pamatparādu.

Pašlaik likums “Par nodokļiem un nodevām” nosaka tiesības nodokļu maksātājam ierosināt, bet Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram noslēgt vienošanās līgumu gadījumos, ja revīzijas (audita) rezultātā tika papildus aprēķināta pamatparāda, nokavējuma naudas un soda naudas summa, taču minētais regulējums neattiecas uz gadījumiem, kad nodokļu revīzijas (audita) rezultātā tiek aprēķināta tikai soda nauda par no budžeta atmaksājamās pārmaksātā nodokļa summas palielināšanu. Ņemot vērā, ka tiek iekasēti tikai 10% no revīzijas (audita) laikā papildus aprēķinātajām summām, ir nepieciešams noteikt efektīvāku regulējumu.

FM: Par budžeta līdzekļu pārdali starp ministrijām 2010.gadā

Ministru kabinets 25.novembrī ārkārtas sēdē nolēma veikt budžeta līdzekļu piešķīruma (apropriācijas) pārdali 2010.gadā starp ministrijām 55,95 miljonu latu apmērā.

2010.gadā ir veidojies ietaupījums Finanšu ministrijas (FM) valsts parāda vadības apakšprogrammā:

• būtiski krītoties procentu likmēm iekšējā tirgū, iekšējais parāds tika pārfinansēts ar daudz zemākām likmēm;

• netika emitētas obligācijas starptautiskajā tirgū, kas sākotnēji tika paredzētas;

• programmas aizņēmumi tika izņemti lēnāk, nekā sākotnēji plānots.

Valdība nolēma piešķirt ietaupīto finansējumu:

• Aizsardzības ministrijai – 5,28 miljonus latu;

• Iekšlietu ministrijai – 883,6 tūkstošus latu;

• Izglītības un zinātnes ministrijai – 1,91 miljonu latu;

• Zemkopības ministrijai – 25,93 miljonus latu;

• Satiksmes ministrijai – 9,44 miljonus latu;

• Veselības ministrijai – 11,64 miljonus latu;

• Vides ministrijai – 861,12 tūkstošus latu.

Finanšu ministram uzdots informēt Saeimu par apropriācijas pārdali starp FM un rīkojumā minētajām ministrijām un pēc Saeimas atļaujas saņemšanas veikt apropriācijas pārdali. FM uzdots informēt Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Komisiju (EK) par akceptētajām finanšu līdzekļu pārdalēm. Tāpat Ministru kabinets pieņēma zināšanai, ka daļa no finanšu līdzekļu pārdalēm var radīt risku, ka 2011.gada fiskālās konsolidācijas pasākumi no SVF un EK puses var netikt uzskatīti par ilgtspējīgiem un attiecīgajām ministrijām būs jānodrošina alternatīvi konsolidācijas pasākumi.

FM: Par valsts kapitālsabiedrību nomaksājamo dividenžu apmēru

Ministru kabinets 25.novembrī ārkārtas sēdē akceptēja grozījumus noteikumos par kārtību, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu, palienot budžetā nomaksājamās dividendes no valsts kapitālsabiedrību peļņas.

Noteikumi paredz, ka kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai pastarpināti pieder valstij, minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa par 2010., 2011. un 2012.gada pārskata gadu būs 90% apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas, ja valsts budžeta likumā kārtējam gadam netiks noteikts citādi.

Savukārt valsts izšķirošā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2010., 2011. un 2012.gada pārskata gadu nosaka un aprēķina 50% apmērā. Līdz šim noteiktais dividenžu apjoms bija 80% no peļņas, kā arī nebija iekļauta norma, ka dividenžu nomaksa valsts budžetā attiecas arī uz kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas valstij pieder netieši (meitasuzņēmumi).

Valsts budžeta fiskālais ieguvums no šiem grozījumiem ir 14 miljoni latu.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

IeM: Par pamatbudžeta piešķīruma pārdali starp ministrijām

25.novembrī Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē atbalstīts MK rīkojuma projekts “Par pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp ministrijām”, kura ietvaros atbalstīta arī līdzekļu piešķiršana Iekšlietu ministrijas dienestu – Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta – funkciju nodrošināšanai.

Lai segtu izdevumus, kas saistīti ar formas tērpu, speciālo apģērbu un degvielas iegādi, Valsts policijai tiks piešķirti 413 520 lati, Valsts robežsardzei – 193 406 lati un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – 276 668 lati.

Finansējuma piešķiršana ir būtiska, lai policijas un glābšanas dienesta darbinieki varētu laikus izbraukt uz notikuma vietu un kvalitatīvi veikt savus darba pienākumus. Saistībā ar nepietiekamo finansējumu vairāku gadu garumā un ievērojamu izdevumu samazinājumu 2009. un 2010.gadā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieki nebija pietiekami nodrošināti ar formas tērpiem, speciālo apģērbu un individuālās aizsardzības līdzekļiem, kā arī apkures un transporta vajadzībām nepieciešamo degvielu.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

LM: Par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Lai nodrošinātu papildu finanšu līdzekļus valsts sociālās apdrošināšanas budžeta deficīta segšanai 2011. un 2012.gadā, kā arī veicinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas darbību ilgtermiņā, 25.novembrī valdībā apstiprinātas izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Saskaņā ar izmaiņām likums nosaka, ka persona ir sociāli apdrošināta pret bezdarbu, darba negadījumiem, invaliditāti, maternitāti, slimībām un vecāku pabalstam neatkarīgi no iemaksu nomaksas fakta.

Savukārt pensiju apdrošināšanai persona ir sociāli apdrošināta tikai tad, ja par viņu ir faktiski veiktas iemaksas. Minētie grozījumi piemērojami iemaksām, kas veiktas no 2011.gada 1.janvāra.

Tāpat noteikts, ka ar 2011.gada 1.janvāro iemaksu likme darba ņēmējam vispārīgajā gadījumā būs 35,09%, no tiem darba devējs maksās 24,09%, bet darba ņēmējs – 11%.

Likums paredz noteikt nodokļu administrācijai pienākumu iekasēt obligātās iemaksas par trīs mēnešu periodu, ja darba devējs būs pieķerts, darbinieku nodarbinot nereģistrēti. Šobrīd likumā ir noteikts, ja nav iespējams noteikt periodu, kurā darba devējs ir nodarbinājis personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, nodokļu administrācija no darba devēja piedzen valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par visu to kalendāra mēnesi, kurā pārkāpums ir atklāts.

Tāpat likumā noteikts, ka saimnieciskās darbības veicējam obligātās iemaksas jāveic Latvijā tajā gadījumā, ja tā ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta.

Vienlaikus grozījumi paredz, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atgūst pārmaksātās sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu summas par pagājušo laiku, ja tās izveidojušās ne agrāk kā trīs gadus pirms to konstatēšanas dienas. VSAA būs tiesības norakstīt parādu summas, ja parāda piedziņai būs iestājies trīs vai desmit gadu noilgums atkarībā no administratīvi tiesisko vai civiltiesisko attiecību esamības.

LM: Par grozījumiem likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”

Lai noteiktu valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipam (izmaksas atbilst iemaksām) atbilstošu bezdarbnieka pabalsta izmaksu par pēdējiem pieciem vai trim mēnešiem, valdība 25.novembrī apstiprināja grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”.

Saskaņā ar izmaiņām:

• bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 1 līdz 9 gadiem (ieskaitot) bezdarbnieka pabalstu pēdējos piecus mēnešus izmaksās šādā apmērā:

– divus mēnešus – 45 latus mēnesī, bet ne vairāk kā 75% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta,

– pēdējos trīs mēnešus – 45 latus mēnesī, bet ne vairāk kā 50% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta;

• bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot) bezdarbnieka pabalstu pēdējos trīs mēnešus izmaksās 45 latus mēnesī, bet ne vairāk kā 50% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.

Minētie grozījumi nodrošinās, ka cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no 1 līdz 19 gadiem, kuriem iepriekšējā mēnesī izmaksājamā pabalsta apmērs ir bijis mazāks par 45 latiem, par pēdējiem pieciem (ar apdrošināšanas stāžu no 1 līdz 9 gadiem) vai trim (ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem) pabalsta izmaksas mēnešiem bezdarbnieka pabalstu izmaksā valsts sociālās apdrošināšanas principiem atbilstošā apmērā.

Līdz ar to tiek panākta tiesiskā vienlīdzība starp bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem ar apdrošināšanas stāžu līdz 19 gadiem un virs 20 gadiem. Tāpat speciālajā budžetā tas dos līdzekļu ietaupījumu – 2011.gadā – 282,3 tūkstošus latu, 2012.gadā – 263,4 tūkstošus latu, bet 2013.gadā – 263,4 tūkstošus latu.

Tie bezdarbnieka pabalsta saņēmēji, kuriem pabalsts piešķirts, līdz stājušies spēkā minētie grozījumi, par bezdarba periodu, kas nepārtraukti turpinās pēc iepriekšminēto grozījumu spēkā stāšanās dienas, pabalstu saņems piešķirtajā apmērā.

Pēc Labklājības ministrijas prognozēm 2011.gadā pabalstu saņems 5702 cilvēki, bet 2012. un 2013.gadā – 5227 cilvēki.

LM: Par grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā

2011. un 2012.gadā 2.pensiju līmenī novirzīs iemaksas 2% apmērā, tādējādi nodrošinot papildu līdzekļus valsts sociālās apdrošināšanas budžeta deficīta segšanai, kā arī pilnvērtīgu valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu personām.

Savukārt 2013.gadā un turpmāk 2.pensiju līmenī iemaksu likme būs 6%. Līdz šim likums paredzēja noteikt 2011.gadā 4% iemaksu likmi 2.pensiju līmenī.

Ņemot vērā iepriekšminēto, 2011. un 2012.gadā valsts sociālās apdrošināšanas budžetā būs iespējams nodrošināt papildu līdzekļus attiecīgi 44,9 miljonu latu un 114,6 miljonu latu apmērā (attiecībā pret tajos gados plānotajiem iemaksu ieņēmumiem).

Par to 25.novembrī vienojās valdība, izskatot Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā.

Samazinot iemaksu likmi 2.līmeņa pensiju shēmā, attiecīgi palielināsies iemaksu likme 1.līmeņa pensiju shēmā (2.līmeņa likmes samazinājums ir vienāds ar 1.līmeņa likmes palielinājumu). Savukārt 1.līmeņa pensiju kapitāla “ienesīgums” ir proporcionāls ikgadējām iemaksu algu summas izmaiņām valstī. 2.līmeņa ienesīgums ir atkarīgs no ieguldījumu pensiju plānu peļņas vai zaudējumiem, kur visus ar pensiju plāna ieguldījumiem saistītos riskus uzņemas paši pensiju plāna dalībnieki.

Tas, vai iemaksu likmes pārdale starp pensiju līmeņiem negatīvi ietekmēs personas nākotnes pensijas apmēru, ir atkarīgs no tā, vai vidējais ienesīgums 2.pensiju līmenī personai laika periodā līdz pensionēšanās brīdim būs bijis lielāks par indeksu, kas piemērots 1.pensiju līmeņa kapitāla indeksācijai.

Iepriekšminētās izmaiņas attieksies tikai uz tiem cilvēkiem, kuriem vecuma pensija vēl nav piešķirta.

Uz 2010.gada 30.septembri 2.pensiju līmenī bija 1,118 miljoni dalībnieku, no tiem 641 091 bija obligātais, 477 561 brīvprātīgais. Uzkrātais shēmas kapitāls uz 2010.gada 30.septembri ir 791,1 miljons latu.

LM: Par pensiju un atlīdzību par darbspēju un apgādnieka zaudējumu indeksāciju iesaldēšanu uz noteiktu laiku

Lai nodrošinātu speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanu, laikā no 2011. līdz 2013.gadam būs iesaldēta pensiju, kā arī atlīdzību par darbspēju un apgādnieka zaudējumu indeksācija. To paredz ceturtdien, 25.novembrī, valdībā apstiprinātie grozījumi likumā “Par valsts pensijām” un likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”. Vienlaikus izmaiņas likumā “Par valsts pensijām” paredz, sākot ar 2012.gada 1.janvāri, pārtraukt piešķirt piemaksas pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kuras tiks piešķirtas pēc minētā datuma.

Tāpat no 2012.gada 1.janvāra paredzēts pārtraukt piešķirt pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos. Tas nozīmē, ka šie cilvēki nevarēs saņemt pensiju no agrāka vecuma. Ņemot vērā, ka vecuma pensijas apmērs ir atkarīgs ne tikai no uzkrātā pensijas kapitāla, bet arī no pensionēšanās vecuma, tad, pensionējoties vēlākā vecumā, piešķirtās pensijas apmērs būs lielāks, nekā tas būtu, pensionējoties pēc pašreiz spēkā esošās likuma normas.

Tie cilvēki, kuriem piemaksa pie pensijas piešķirta līdz 2011.gada 31.decembrim vai kuriem pensija pēc atvieglotiem noteikumiem piešķirta līdz minētajam datumam, pensiju un piemaksu turpinās saņemt līdzšinējā apmērā.

Pēc Labklājības ministrijas informācijas 2010.gada septembrī valsts pensiju saņēma 564 528 cilvēki, t.sk. vecuma pensiju – 474 785, invaliditātes pensiju – 68 847, apgādnieka zaudējuma pensiju – 20 107, izdienas pensiju – 2472.

Vidējais pensijas apmērs (ieskaitot piemaksu) bija 172,87 lati, t.sk. vecuma pensijām – 183,01 lats, invaliditātes pensijām –124,44 lati, apgādnieka zaudējuma pensijām –95,68 lati, izdienas pensijām –179,52 lati.

Piemaksas pie vecuma pensijas apmērs jaunpiešķirtajām pensijām ir 16,32 lati, invaliditātes pensijām – 10,57 lati.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas departaments