Par zinātnes izmantošanu uzņēmējdarbībā

Ekonomikas ministrijai aktīvāk jāveicina Latvijas zinātnes sasniegumu praktiska izmantošana ražošanā, jo nav pieņemams, ka mūsu valsts inovācijas attīstības rādītājos ieņem teju pēdējo vietu Eiropā, 24.novembrī pauda Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti.

“Patlaban Latvija inovāciju jomā izskatās ļoti slikti – no nesen veiktajā pētījumā apsekotajām 32 Eiropas valstīm Latvija ieņem tikai 30. vietu,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Imants Lieģis. “Latvijai būtu vairāk jāpiestrādā pie tā, lai pat ierobežota finansējuma apstākļos mēs spētu palielināt inovāciju lomu tautsaimniecībā.”

Apstiprinot Latvijas nacionālās pozīcijas par Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomē izskatāmajiem jautājumiem, komisijas deputāti kritiski vērtēja līdzšinējo Latvijas politiku uz inovācijām balstītas ekonomikas veidošanā.

“Latvija inovāciju ziņā ir gandrīz pēdējā vietā Eiropā, un tikai 24 procenti no mūsu uzņēmumiem bijuši inovāciju jomā aktīvi. Eiropas Savienības vidējais rādītājs šajā jomā ir 52 procenti. Nedrīkst tā būt, ka mūsu ekonomika arī turpmāk pamatā balstītos uz lētu darbaspēku,” teica komisijas priekšsēdētāja biedrs Staņislavs Šķesters.

Arī deputāts Guntis Ulmanis uzsvēra, ka situācija inovatīvas ekonomikas jomā Latvijā nav pieņemama. “Mēs it kā vienmēr esam lepojušies ar saviem zinātniekiem. Tomēr tagad redzams, ka divdesmit neatkarības gadu laikā inovāciju jomā esam gājuši tikai uz leju,” pauda deputāts.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins skaidroja, ka, ņemot vērā ierobežotās valsts budžeta iespējas, zinātnes un inovatīvas ekonomikas attīstīšanā galvenais uzsvars tiekot likts uz ES finansējuma izmantošanu. ES fondu līdzekļi prioritāri tiek novirzīti ražotnēm, kas rada produktus ar augstu pievienoto vērtību. Patlaban nākas labot iepriekš pieļautās kļūdas, tādēļ paies laiks līdz jūtamām pozitīvām izmaiņām šajā jomā, atzina K.Olšteins.

Saeimas preses dienests