Saeimas 2010.gada 25.novembra sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00. Sākam Saeimas 25.novembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus ar lūgumu grozīt šodienas sēdes darba kārtību.

Juridiskā komisija ir lūgusi grozīt 25.novembra sēdes darba kārtību un svītrot no tās likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (9.Saeimas likumprojekts Nr.1972/Lp9). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt pieci Saeimas deputāti – Dzintars Zaķis, Ilze Viņķele, Eduards Smiltēns, Silva Bendrāte un Ingmārs Čaklais – ir lūguši izdarīt izmaiņas 25.novembra sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat pieci Saeimas deputāti – Dzintars Zaķis, Ilze Viņķele, Eduards Smiltēns, Ingrīda Circene un Dzintra Hirša – ir lūguši izdarīt izmaiņas 25.novembra sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Pieci deputāti – Dzintars Zaķis, Ilze Viņķele, Eduards Smiltēns, Ingrīda Circene un Dzintra Hirša – ir lūguši grozīt 25.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Pieci deputāti – Dzintars Zaķis, Ilze Viņķele, Eduards Smiltēns, Ingrīda Circene un Dzintra Hirša – ir lūguši grozīt Saeimas 25.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Pieci deputāti ir lūguši grozīt 25.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.

Tātad sadaļā „Prezidija ziņojumi” pirmais ir likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi pret atbildīgo komisiju.

Čepānes kundze... Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Čepānes kundzei!

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Es gribu runāt, ka šajā gadījumā tai būtu jābūt Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ka atbildīgā ir Juridiskā komisija? Ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem nav iebildumu... (No zāles: „Ir, ir iebildumi!”) Ja deputātiem tomēr ir iebildumi, tad mums jautājums ir jāizšķir balsojot. Tātad ir priekšlikums nodot likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Ja deputātiem ir iebildumi, ka atbildīgais tiek mainīts uz Juridisko komisiju, tad lūdzu zvanu. Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 9, atturas – nav. Tātad lēmums ir pieņemts un likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā līdzatbildīgai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret”.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, godātie kolēģi! Kā jūs redzat, saistībā ar Vienotās atlīdzības likumu šeit mums ir kopsakarā jāvērtē vairāki likumi. Es gribētu runāt vairāk par tiesnešu atalgojumu, jo, kā mēs redzam, Ministru kabinets, iesniedzot attiecīgos likumprojektus, paredz Vienotās atlīdzības likumā iekļaut Saeimas deputātu, tiesnešu un prokuroru atalgojuma tiesisko regulējumu. Iepazīstoties ar likumprojektu anotācijām, ir secināms, ka izmaiņām ir vairāki mērķi.

Pirmkārt, nodrošināt pienācīgu tiesnešu atalgojumu, kas ir adekvāts veicamajam darbam un vienlaikus nodrošina tiesnešu finansiālo patstāvību.

Otrkārt, līdzsvarot atalgojuma apmēru dažādos valsts varas atzaros, tajā skaitā – beidzot! – liekot pamatu tam, ka tiesu varā, likumdevējvarā un izpildvarā nodarbināto algas būs „sazobētas”, proti, nevarēs tikt samazinātas vai paaugstinātas atrauti cita no citas, kā tas diemžēl bija agrāk, tā sauktajos treknajos gados, kad tiesnešiem salīdzinājumā ar valsts pārvaldē strādājošajiem algas bija ļoti zemas.

Treškārt, likumprojekts, salīdzinot ar pašreizējo redakciju, piedāvā palielināt tiesnešu un prokuroru algas vidēji par 43 procentiem (es runāju par Vienotās atlīdzības likumu), nevis 2 vai pat vairākas reizes, kā tas būtu, ja Vienotās atlīdzības likums – un neizdarot grozījumus Tiesu varas likumā – netiktu pieņemts.

Kolēģi! Es īpaši gribētu uzsvērt, ka esmu iepazinusies ar Satversmes tiesas spriedumos, kas veltīti tiesnešu atalgojuma problēmām, minēto 2002.–2003.gadā izstrādāto un akceptēto tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepciju. Tā savulaik paredzēja, ka tiesneša mēneša darba samaksa tiek aprēķināta, attiecīgus koeficientus piemērojot vidējai darba samaksai, vadoties pēc formulas, kas pielīdzināta augstākās kategorijas ierēdņa mēneša darba samaksai. Es atkārtoju – augstākās kategorijas ierēdņa darba samaksai! To paredzēja koncepcija jau 2002. un 2003.gadā.

Es varu teikt, ka Ministru kabinets šodien beidzot ir sekojis šai koncepcijai un paredzējis, ka tiesās un prokuratūrās strādājošo amatpersonu atalgojuma līmenis tiktu sasaistīts ar vispārējām atalgojuma līmeņa tendencēm un samēru valsts budžetā. Valdības iesniegtie likumprojekti vadās pēc šajā koncepcijā savulaik minētā mērķa (citēju): „...lai jebkurš tiesnesis būtu orientēts uz savas darbības attīstību, proti, pārejot darbā augstāka līmeņa tiesā, paaugstinās arī tiesneša mēneša darba samaksa.” Citāta beigas.

Līdz ar to likumprojekts, līdzīgi kā minētā koncepcija... likumprojekti, līdzīgi kā minētā koncepcija, paredz, ka, lai sekmētu augsti kvalificēta tiesnešu korpusa pastāvēšanu, tiesnešiem ir paredzētas papildu piemaksas pie mēneša darba samaksas par viņiem piešķirto kvalifikācijas klasi. Nākamajā gadā valsts budžetā tiesnešu un prokuroru atlīdzības palielināšanai tiek plānots izmantot aptuveni 7 miljonus latu. Ja šos likumprojektus mēs nepieņemam līdz 1.janvārim vai, labāk sakot, ja tie nestājas spēkā līdz 1.janvārim, valsts budžetā nākamgad un turpmākajos gados ne tikai rastos būtiski lielāki papildu izdevumi, bet tiesnešu un prokuroru algas divu gadu laikā kļūtu nesamērīgas ar citos valsts varas atzaros nodarbināto atlīdzību.

Ja likumprojektā... ja, īpaši runājot par atlīdzības likumprojektu, noteikto tiesnešu algu salīdzinām ar citu valstu, piemēram, Polijas, Čehijas, Rumānijas, pirmās instances tiesnešu algām, likumprojektā piedāvātās ir tādas pašas vai līdzvērtīgas. Vadoties pēc Satversmes tiesas spriedumos minētajām atziņām, mēs uzskatām, ka ar šo likumprojektu tiek pildīti Satversmes tiesas spriedumi. Kā zināms, Satversmes tiesa ir atzinusi par neatbilstošiem likuma „Par tiesu varu” pārejas noteikumos noteiktos tiesnešu algu samazinājumus. Ministru kabinets šodien šādu regulējumu ne saturiski, ne gramatiski atjaunot nepiedāvā. Savukārt Saeima, ievērojot saprātīgu līdzsvaru starp personas tiesiskās paļāvības aizsardzību un sabiedrības interešu nodrošināšanu, ir tiesīga grozīt likumus, paredzot jaunus piedāvājumus un risinājumus. To šajā nedēļā Juridiskās komisijas apakškomisijas sēdē atzina arī ģenerālprokurors Kalnmeijera kungs. Lai pildītu Satversmes tiesas spriedumus, Saeima atbilstoši likumam jau ir veikusi un arī turpmāk veiks nepieciešamās konsultācijas ar tiesu varu pārstāvošajām institūcijām... Man vēl vajadzētu 15 sekundes... Jautājumā par Saeimas deputātu atalgojumu, kas ar šo likumprojektu arī tiek iekļauts vienotajā atlīdzības sistēmā... Saeimas deputātu atalgojumā, kas līdz ar šiem likumprojektiem tiek iekļauts vienotajā atlīdzības sistēmā, acīmredzami būs jāizdara daudzi precizējumi, lai īstenotu Saimnieciskajā komisijā lemto, proti, jāpārskata deputātu atalgojuma principi, jāsamazina atsevišķas sociālās garantijas, un es ceru, godātie kolēģi, ka jūs tam esat gatavi, jo Ministru kabinets, iekļaujot šos grozījumus Atlīdzības likumā, nebija tiesīgs noteikt tos... grozīt tos pēc satura.

Līdz ar to es lūdzu šo likumprojektu, kā arī pārējos nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” tiek nodots Juridiskajai komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā. Tā kā Čepānes kundze lūdza arī šim likumprojektam mainīt atbildīgo komisiju un nodot to Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai, vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā” tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā sadaļa – „Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”. Tātad Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sagatavotais lēmuma projekts „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem”. Vai deputātiem ir iebildumi, ka tas tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā? Ja deputātiem ir iebildumi pret to, tad mēs varam lemt par to, vai iekļaut šo jautājumu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā vai nodot to komisijai. Ir priekšlikums iekļaut to nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Tātad lēmuma projekts „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem” tiek iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Nākamā sadaļa – „Par atvaļinājumu piešķiršanu”. Tātad es vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs bija saņēmis Saeimas deputāta Oskara Zīda lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu laika posmā no šā gada 17.novembra līdz 22.novembrim. Atvaļinājums tika piešķirts, par ko es arī jūs informēju.

Savukārt deputāts Ints Dālderis lūdza piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 23.novembra līdz 25.novembrim. Arī šo atvaļinājumu Prezidijs ir piešķīris, un es jūs par to informēju.

Paldies.

Nākamā sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Dzintars Zaķis, Augusts Brigmanis, Valērijs Agešins, Edgars Zalāns, Jānis Reirs, Ingrīda Circene, Einārs Cilinskis, Vitālijs Orlovs, Vitauts Staņa un Jānis Strazdiņš ir iesnieguši lēmuma projektu „Par Latvijas delegācijas Baltijas Asamblejā un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas delegācijas Baltijas Asamblejā un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā sadaļa – „Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ierosina turpināt izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, kolēģi! Šis likumprojekts ietilpst vienpadsmit likumprojektu paketē, kuras mērķis ir nodot atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanu zvērinātiem notāriem. Tātad pamatlikumus mēs jau pieņēmām iepriekšējās Saeimas pēdējā sēdē. Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi nodrošināt normatīvā akta regulējuma savstarpēju saskaņotību atbilstoši regulējumam, kas tiks ieviests ar minētās pamatlikumu paketes spēkā stāšanos.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 16.novembra sēdē apsprieda šo likumprojektu un, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39.panta otrā daļā noteikto, lūdz Saeimu turpināt šā likumprojekta izskatīšanu un noteikt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju kā atbildīgo komisiju, un pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Iepriekšējā Saeimā atbildīgā par likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka arī šobrīd atbildīgā paliek Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. Šā gada 1.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1.decembris.

Jā, bet, pirms mēs nosakām priekšlikumu iesniegšanas termiņu, mums bija lēmums jāpieņem... jāveic balsojums par turpināšanu.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” turpinās izskatīt 10.Saeimā.

Tātad ierosinātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.decembris. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Tātad lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lūgums turpināt izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Likumprojektā ietvertie grozījumi precizē Iedzīvotāju reģistrā par personu iekļaujamo ziņu apjomu, kā arī subjektu loku, kas sniedz ziņas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanai. Tādējādi pēc šā likuma spēkā stāšanās būs nepieciešams no jauna izdot Ministru kabineta noteikumus „Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība”, paredzot kārtību jaunu ziņu aktualizēšanai Iedzīvotāju reģistrā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 16.novembra sēdē apsprieda šo likumprojektu un, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39.panta otrajā daļā noteikto, lūdz Saeimu turpināt šā likumprojekta izskatīšanu un noteikt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju kā atbildīgo komisiju, un pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (9.Saeimas likumprojekts Nr.1954/Lp9) turpinātu izskatīt 10.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” turpinās izskatīt 10.Saeimā.

Iepriekšējā Saeimā atbildīgā bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā komisija ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. Šā gada 1.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1.decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lūgums turpināt izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Jā, šis arī ir viens no tiem likumprojektiem, kas ietilpa lielākā paketē, kuras mērķis ir nodot atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanu zvērinātiem notāriem, šajā gadījumā – laulību šķiršanas lietas, kurās nav strīdu. Likumprojekta izskatīšana ir jāturpina, un mūsu komisija lūdz turpināt izskatīšanu un noteikt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju kā atbildīgo komisiju, un pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” turpinās izskatīt 10.Saeimā.

9.Saeimā atbildīgā komisija par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. Šā gada 1.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgums turpināt izskatīt 10.Saeimā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās””.

Komisijas vārdā neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 10.Saeimā.

Atbildīgā komisija 9.Saeimā bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Reiram, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgums turpināt izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi 9.Saeimā iesākto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””. Šis likumprojekts sastāv no trim blokiem.

Pirmais bloks ir direktīvo prasību ieviešana, un tas sastāv no trim daļām: pirmā daļa – attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietas maiņu kultūras un ar kultūras iestādēm saistītiem pakalpojumiem; otrā daļa – attiecībā uz importētajām precēm no trešajām valstīm vai teritorijām, kad tiek samazināts importēto preču vērtības slieksnis, kuram piemēro pievienotās vērtības nodokli. Un trešā daļa ir pilnveidotās normas, kas nosaka PVN nulles procentu piemērošanas nosacījumus, ja preces tiek ievestas no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām un tās paredzēts pārsūtīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts apliekamai personai.

Otrais bloks ir fiskālā pārstāvja darbības ieviešana. Šī norma veicinās Eiropas Savienībā ienākošo un no Eiropas Savienības izejošo kravu plūsmu caur Latvijas teritoriju. Un tādējādi mēs plānojam, ka attīstīsies pierobežu teritoriju uzņēmējdarbība. PVN palielinājums līdz ar šīs normas ieviešanu netiek plānots, bet mēs plānojam samazināt bezdarbu, plānojam iegūt jaunus nodokļu veidus, piemēram, iedzīvotāju ieņēmuma nodokli un uzņēmumu ieņēmuma nodokli, kā arī maksājumus valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās.

Savukārt trešais bloks ir redakcionāla rakstura precizējumi, kas nepieciešami, lai mazinātu likuma normu dažādās interpretācijas iespējas.

Komisija likumprojektu izskatīja, lūdz rast iespēju skatīt šo likumprojektu 10.Saeimā un piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” turpinātu izskatīt 10.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” turpinās izskatīt 10.Saeimā.

Atbildīgā komisija 9.Saeimā par šo likumprojektu bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

J.Reirs. Komisija lūdz noteikt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu zvanu. Balsosim par to, lai piešķirtu steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 26.novembris, un otrais lasījums – 2.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 26.novembris, izskatīšana – 2.decembrī.

Paldies.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 72.laidienā