Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Uldis Krastiņš. Noziedzīgu nodarījumu atkārtotības un kopības teorētiski praktiskie risinājumi

Latvijas Republikas Ministru kabinets 2009.gada 9.janvārī ar rīkojumu Nr.6 akceptēja Kriminālsodu politikas koncepciju, saskaņā ar kuru paredzētas vairākas izmaiņas Krimināllikuma (KL) vispārīgajā un sevišķajā daļā. Par noziedzīgu nodarījumu atkārtotību kā vienu no nodarījumu daudzējādības veidiem šajā koncepcijā teikts: ievērojot, ka vairāku citu Eiropas valstu krimināltiesību sistēmas neparedz tādu daudzējādības veidu kā noziedzīgu nodarījumu atkārtotība, ka šādu pazīmi izslēdz vai plāno izslēgt no krimināllikumiem valstīs, kur šāda pazīme agrāk bijusi, ievērojot faktu, ka šādas pazīmes esība ierobežo iespēju piemērot taisnīgu sodu, arī Latvijas krimināltiesībās nepieciešams atteikties no tādu noziedzīgu nodarījumu daudzējādības veida kā noziedzīgu nodarījumu atkārtotība un izslēgt šo pazīmi gan no Krimināllikuma vispārīgās, gan arī no sevišķās daļas. Vienlaikus Ministru kabinets uzdeva Tieslietu ministrijai izstrādāt Kriminālsodu politikas koncepcijai atbilstošus grozījumus Krimināllikumā.

• Kristīne Neimane. Kāda reāla procesa apraksts

Ar interesi izlasīju “Jurista Vārdā” Dagnes Rušenieces rakstu “Pārmaiņas bezstrīdus laulības šķiršanu lietu izskatīšanā” (Nr.32, 10.08.2010). Raksta autores domas par sagaidāmajām problēmām saistībā ar grozījumiem likumos ir visnotaļ vērtīgas, un atliek tikai piekrist viņas viedoklim, ka gaidītais uzlabojums, kas pēc savas būtības ir laba un atbalstāma ideja, var atkal pārvērsties par vienu no problēmām. D.Rušeniece, izklāstot par gaidāmajām izmaiņām saistībā ar bezstrīdus laulību šķiršanas procesiem, vērš uzmanību uz tām priekšrocībām, kādas iegūs personas, kuras šķirt laulību dosies pie zvērināta notāra un notariālā akta veidā noformēs laulāto vienošanos par tiem no ģimenes tiesiskajām attiecībām izrietošajiem jautājumiem, kuriem jābūt noregulētiem, lai varētu runāt par bezstrīdus laulības šķiršanas procesu. Cita starpā D.Rušeniece norāda, ka šādas notariālā akta kārtībā apliecinātas vienošanās sniegs pusēm atvieglotas iespējas pieprasīt vienošanās noteikto pienākumu izpildi, ja tie labprātīgi vairs netiktu pildīti.

• Irina Oļevska. Mākslas iespiedgrafikas kā negodīgas komercprakses objekts

Neraugoties uz ekonomisko lejupslīdi, pieprasījums pēc oriģināliem mākslas darbiem par saprātīgu cenu un arī to piedāvājums pieaug. Šis apstāklis mudina krāpniekus aktīvi darboties. Pēdējā laikā mākslas darbu negodīgo tirgotāju peļņa ir ievērojami palielinājusies. 1987.gadā “The New York Times” publicēja atmaskojošu rakstu par galeriju, kas saņēmusi vismaz 1,2 miljonus ASV dolāru par 2000 plakātu iespiedgrafiku pārdošanu, ko tā ir nopirkusi par 30 ASV dolāriem un pārdevusi par 3000 ASV dolāru kā Salvadora Dalī, Marka Šagāla un Pablo Pikaso oriģinālās litogrāfijas. Pēc 21 gada, 2008.gada martā, “Chicago Tribune” publicēja rakstu par diviem mākslas darbu tirgotājiem, kuri, darbodamies starptautiskās mākslas viltojumu ķēdēs, saņēmuši vairāk par pieciem miljoniem ASV dolāru, pārdodot tūkstošiem ierobežotas tirāžas P.Pikaso, M.Šagāla, Aleksandra Kaldera un Žana Miro iespiedgrafiku visā pasaulē.

“Jurista Vārda” redakcija