ES Ministru padome: Par vienotu ES rūpniecības politiku
25.novembrī Beļģijā, Briselē, notika ES Konkurētspējas ministru padomes (Padome) sanāksme, kuras laikā notika diskusijas par integrētas rūpniecības politiku globalizācijas laikmetam, savukārt prezidējošā valsts Beļģija informēja par Padomes secinājumiem par stratēģijas “Eiropa 2020” vienu no pamata iniciatīvām “Inovāciju savienība”.
Padomes sēdē piedalījās un Latvijas viedokli pauda Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāvja Eiropas Savienībā vietniece, vēstniece Lelde Līce-Līcīte.
Padomes sēdē notika pirmā ministru viedokļu apmaiņa par rūpniecības politikas jautājumiem, kas būs par pamatu Padomes secinājumiem, kurus plānots pieņemt 10.decembra Konkurētspējas padomē. Diskutējot par rūpniecības politikas jautājumiem, Latvijas pārstāve Padomes sēdē norādīja, ka Latvija atzinīgi vērtē Komisijas ieguldījumu, izstrādājot jaunu, visaptverošu rūpniecības politikas stratēģiju. “Vienlaikus Latvija uzsver, ka virzībai uz ekoefektīvu un zemu oglekļa emisiju ekonomiku jābūt izsvērtai un tādai, lai nemazinātu mazāk attīstīto ES dalībvalstu globālo konkurētspēju,” uzsvēra L.Līce-Līcīte.
Šābrīža apstākļos, kad dalībvalstu ekonomikas sāk atkopties no ekonomiskās krīzes radītajām sekām, ir svarīga arī izlēmīga ES līmeņa rīcība, lai uzlabotu un vienkāršotu uzņēmumu piekļuvi finansējumam, īpaši domājot par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Latvija atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos izstrādāt regulējumu, lai nodrošinātu, ka finanšu tirgi kļūst elastīgāki un efektīvāki. Vienlaikus būtiska uzmanība jāpievērš arī birokrātisko šķēršļu novēršanai, kas saistīti ar finanšu tirgu apgūšanu.
L.Līce-Līcīte arī uzsvēra, ka Komisijai jāpievērš uzmanība globālo tirgu atvērtības jautājumam, jo finanšu un ekonomiskās krīzes radīto grūtību rezultātā daudzas valstis ieviesušas protekcionisma pasākumus, kas apdraud vienota un atvērta tirgus darbību. Līdz ar to ES ir jārealizē pārdomāta un mērķtiecīga tirdzniecības politika, lai sekmētu ES rūpniecībai stratēģiski svarīgo trešo valstu izejvielu pieejamību, enerģētisko drošību, godīgus starptautiskās tirdzniecības nosacījumus ES preču un pakalpojumu eksporta tirgos, kā arī veicinātu piekļuvi trešo valstu publisko iepirkumu tirgiem.
Latvija arī atzinīgi novērtē vairākus līdz šim īstenotos pasākumus, tostarp paveikto attiecībā uz ES normu un starptautisko standartu izplatību pasaulē un aizvien pieaugošo rūpniecības īpašuma tiesību pārkāpumu novēršanu un aizsardzību. Vienlaikus vēl ir daudz darāmā, tostarp ārvalstu tiešo investīciju jomā un ES iekšējā tirgū, lai iedrošinātu tirdzniecības partnerus atvērt savus tirgus un veicinātu ES eksporta tirgu attīstību ilgtermiņā. “Lai to īstenotu, primāri ir saglabāt investoru un investīciju drošību ES, izstrādājot vienoto investīciju politiku”, uzsvēra L.Līce-Līcīte.
Padomes sēdes otrajā daļā prezidentvalsts Beļģija informēja par Padomes secinājumiem par stratēģijas “Eiropa 2020” vienu no pamata iniciatīvām “Inovāciju savienība”.
Sadaļā pie citiem jautājumiem Padomes ģenerālsekretariāta juridiskais dienests sniedza informāciju par iespējamiem risinājumiem jautājumā par ciešāku sadarbību attiecībā uz ES patentu.
Nākamā ES ministru padomes sanāksme notiks 10.decembrī, kurā plānots skatīt jautājumus par patērētāju tiesību direktīvu, integrētās rūpniecības politikas secinājumus, Padomes secinājumus par vienoto tirgu un Padomes secinājumus par azartspēļu ietvaru.
Ekonomikas
ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa