Par labāku efektīvas pārvaldības regulējumu

26.novembrī Rīgā konferencē “Labāks regulējums efektīvai pārvaldībai un partnerībai” vairāk nekā 200 uzņēmēju, valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieku, piedaloties nozaru darba grupās, atzina, ka pēdējos gados būtiski uzlabojusies publiskā un privātā sektora sadarbība.

Diskusijā par būvniecības un mežsaimniecības nozari Latvijas Būvnieku savienības prezidents Valdis Birkavs atzina, ka jāpārskata iepirkuma procedūras attiecībā uz būvniecību, standartizējot būvniecības iepirkumus un ierobežojot zemākās cenas kritēriju. Tāpat dalībnieki atzina, ka jāatvieglo būvatļaujas saņemšana vienkāršajām būvēm.

Attiecībā uz publiskajām apspriešanām eksperti uzsvēra nepieciešamību vienkāršot teritoriālā plānojuma grozīšanas kārtību, atceļot trīs gadu principu. Risinot graustu problēmu, jāatvieglo kārtība, kādā pašvaldība var vērsties pret neapsaimniekoto būvju īpašniekiem, samazinot pārsūdzības instanču skaitu, piespiedu atsavināšanu, minēja nozaru darba grupas vadītājs V.Birkavs. Savukārt attiecībā uz ugunsdrošību eksperti minēja ugunsdrošības normatīvu pārskatīšanas nepieciešamību attiecībā uz koka būvēm.

Diskusijā par transporta un sakaru nozari Valsts kancelejas pārstāvis Kristaps Soms atzina, ka autopārvadājumu jomā nedrīkst mazināt kontroli, jāstiprina atbildīgās kontroles iestādes, jāiesaista pašvaldības, kā labo piemēru minot Ventspils praksi. Diskusijas dalībnieki uzskatīja, ka jāliberalizē neregulārie pārvadājumi.

Tūrisma un pārtikas nozaru diskusijas vadītājs, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis uzsvēra, ka nepieciešamas higiēnas prasību apmācības reizi divos gados. Tāpat diskusijas dalībnieki atzina, ka valsts valodā obligāti norādāma tikai tā informācija, kas kā obligāta noteikta normatīvajos aktos par preču marķēšanu.

Uzņēmēji norāda, ka jāpārskata Pārtikas un veterinārā dienesta inspekcijas biežums, kā arī jāveicina kontroles iestāžu konsultatīvā prakse. J.Naglis aicināja nodrošināt, lai Latvijas uzņēmējiem netiktu izvirzītas augstākas prasības nekā citu valstu uzņēmējiem.

Apstrādes, ķīmijas un farmācijas rūpniecības nozares diskusijas vadītāja, Valsts kancelejas pārstāve Rudīte Osvalde atzina, ka jāvienkāršo ziņošanas prasības vides pārskatu sniegšanā. Tāpat diskusijas dalībnieki uzskatīja, ka uztura bagātinātāju reklāmas ir jāregulē pēc tādiem pašiem principiem kā zāļu reklāmas.

Izglītības nozares diskusijā identificēja būtiskākās problēmas – mainīgas un neskaidras izglītības satura un procesa prasības izglītības iestādēm, funkciju dublēšanās augstākās izglītības jomā, piemēram, akreditācijas procesa nodrošināšanā, kā arī tika secināts, ka profesiju klasifikatora standarts ir neatbilstošs mūsdienu prasībām un kavē jaunu izglītības programmu attīstību.

Valsts kancelejas
Komunikācijas departaments