Labklājības ministre: Par jaunu invaliditātes noteikšanas sistēmu

Lai diskutētu par jaunu iniciatīvu īstenošanu pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai un pieejamības nodrošināšanai, 26.novembrī labklājības ministre Ilona Jurševska tikās ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadību.

Kā ministrei apliecināja VDEĀVK vadītājs Andris Zīverts, viens no galvenajiem iestādes uzdevumiem pašlaik ir aktīvs darbs pie jaunas invaliditātes noteikšanas sistēmas izveides, lai maksimāli mazinātu invaliditātes iestāšanās risku cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti un invaliditātes radītās sekas. Tāpēc jau šobrīd veiktas nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos un sākta Eiropas Sociālā fonda projekta īstenošana, lai, ieviešot to sadarbībā ar ārstējošajiem ārstiem, pilnveidotu invaliditātes noteikšanas sistēmu, kas balstīta uz darbspēju funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu.

Pašreiz spēkā esošās tiesību normas neparedz, ka VDEĀVK, kas veic invaliditātes ekspertīzi, veic arī prognozējamas invaliditātes ekspertīzi, līdz ar to VDEĀVK arī nenosaka prognozējamas invaliditātes statusu. Tādējādi cilvēki, kuriem ir prognozējama invaliditāte, šobrīd ārstniecības, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus saņem vispārējā kārtībā bez tiesībām minētos pakalpojumus saņemt prioritāri. Operatīva atbalsta trūkums daudzos gadījumos palielina invaliditātes iestāšanās risku.

A.Zīverts informēja, ka prognozējamo invaliditāti sāks noteikt no nākamā gada 1.janvāra. Līdz ar to turpmāk cilvēks, kam noteiks invaliditātes iestāšanās risku, prioritārā kārtībā varēs saņemt veselības aprūpes, t.sk. medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus. Tomēr konkrēto pakalpojumu veidi, to apjoms, saņemšanas ilgums un termiņi tiks noteikti ārstējošā ārsta izstrādātajā un VDEĀVK apstiprinātajā personas individuālajā rehabilitācijas plānā. Minētos pakalpojumus cilvēks varēs saņemt, kamēr viņam ir piešķirts prognozējamas invaliditātes statuss.

Prognozējamas invaliditātes gadījumā invaliditātes grupu vēl nenosaka, bet atbilstoši ārstējošā ārsta izstrādātajam individuālajam rehabilitācijas plānam tiek veikti pasākumi invaliditātes riska mazināšanai.

Tikšanās laikā A.Zīverts norādīja, ka lielākoties cilvēki kā argumentu ilgstošajai un neārstētajai slimībai min līdzekļu trūkumu nepieciešamo zāļu iegādei un medicīnas pakalpojumu nepieejamībai. Savukārt lielākā daļa komisijas klientu ir bezdarbnieki, kā arī ilgstoši nestrādā.

Tomēr, lai nodrošinātu klientu apmierinātību ar pakalpojumu šobrīd un turpmāk, puses bija vienisprātis, ka jāstiprina komunikācija un sadarbība ar iesaistītajām institūcijām un ģimenes ārstiem, kas sniedz informāciju par pacienta veselības stāvokli, kas tiek ņemta vērā invaliditātes noteikšanai.