Starp valsts ieņēmumiem un izdevumiem

Vents Balodis, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim” vakar, 23.maijā

— Jau vairākus gadus esat augstos valsts amatos — gan kā ministrs, gan kā parlamenta komisijas priekšsēdētājs.

— Jā, esmu bijis gan 6. Saeimas, gan 7. Saeimas deputāts. Kādu laiku biju arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs — tas bija Andra Šķēles un Viļa Krištopana vadīto valdību laikā. Tagad pāris mēnešus esmu arī Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs.

— Vai ir viegli veikt gan Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata pienākumus, gan Saeimas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas vadītāja uzdevumus?

— Domāju, ka man nebija grūti pierast pie šādas situācijas. Man šis darbs pie valsts budžeta papildināšanas un izvērtēšanas ir ļoti labi zināms. Daudzkārt esmu uzstājies Saeimas plenārsēdēs saistībā ar būtiskiem grozījumiem likumā par valsts budžetu.

Pagaidām man nav nekādu problēmu, apvienojot komisijas priekšsēdētāja un frakcijas priekšsēdētāja darbu. Jāatzīstas, ka salīdzinājumā ar ministra darbu šis ļoti atbildīgais amats pat šķiet vieglāks.

— Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā patlaban ir 14 deputāti. Bet tās sastāvs ir politiski diezgan raibs. Kā izdodas līdzsvarot un samierināt dažkārt visai atšķirīgos viedokļus?

— Komisijā tomēr pārsvarā ir deputāti no valdošās koalīcijas jeb pozīcijas partijām. Viņi balsojumos parasti aizstāv valdības viedokli. Līdz ar to vismaz šajā laikā, kopš esmu komisijas priekšsēdētājs, nav bijis tāda gadījuma, kad mēs nevarētu pieņemt kādu lēmumu.

— Šajā komisijā esat strādājis ilgu laiku. Bet vai tagad, pārņemot komisijas vadību no Aijas Počas, esat izjutis vēlmi kaut ko būtiski mainīt tās darbībā?

— Protams, mans komisijas vadīšanas stils ir nedaudz atšķirīgs. Bet tāpat es cenšos būt ļoti konstruktīvs, dot it visiem komisijas locekļiem vārdu. Cik vien iespējams cenšos skaidri formulēt tos jautājumus, par ko komisijas locekļiem jāizšķiras balsojot.

Domāju, ka turpmāk mēs daudz vairāk vērības veltīsim Valsts ieņēmumu dienesta darbam. Rūpēsimies, lai nodrošinātu maksimālus nodokļu ieņēmumus. Noteikti centīsimies strādāt vēl ciešāk kopā ar muitu un Valsts ieņēmumu dienestu. Centīsimies noskaidrot, kāpēc tad galu galā nepildās dažu veidu nodokļu ieņēmumi. Galvenokārt tas saistīts ar akcīzes nodokli naftas produktiem, kā arī dažos gadījumos ar pievienotās vērtības nodokli. Komisijai ir jāpalīdz valdībai. Mēs varam būt noderīgi likumdošanas lietās, lai novērstu tādas iespējas, ka atsevišķiem uzņēmējiem izdodas izvairīties no nodokļu samaksas. Līdz ar to zaudē gan visa sabiedrība, gan katrs Latvijas iedzīvotājs atsevišķi.

Bet ir daudzi tādi jautājumi, ko mēs komisijā un arī Saeimā kopumā nespējam atrisināt tikai tāpēc vien, ka valsts budžeta ienākumu daļa nepildās tā, kā to gribētos.

— Nav Latvijā tādas nozares — izglītība, medicīna, lauksaimniecība, zinātne, tiesu sistēma, aizsardzība, policija utt. — kam nevajadzētu papildu naudu. Kur to naudu sadabūt?

— Nupat bija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde, kur tika apspriests radio un televīzijas finansējums. Saņēmām ļoti pamatīgu dokumentu, kur tika apliecinātas vajadzības pēc grozījumiem gan šā gada, gan nākamā gada budžetā. Taču neparādījās neviens avots, ar ko mēs šīs nepieciešamības varētu apmierināt.

Visi tikai prasa. Bet tur neko nevar darīt — tāda ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sūtība un arī savā ziņā nelaime.

— Kas šobrīd ir aktuālākais komisijas darbā?

— Ar nepacietību gaidām no valdības grozījumus 2001. gada valsts budžetā. Domāju, ka ļoti svarīgi būtu diskutēt par medicīnas personāla darba samaksu. Nevajadzētu taču sagaidīt atkal streikus. Koalīcijas partneriem vajadzētu atrisināt šo jautājumu kopīgiem spēkiem, tāpat kā atrisinājām kopīgi pedagogu darba samaksas jautājumu.

Komisijā aktuāli ir arī grozījumi likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli un likumā par izlozēm un azartspēlēm. Tur paredzēts sadalīt nodokļa ienākumus proporcionāli sportam un kultūrai.

— Nupat Ministru kabinetā sāka apspriest 2002. gada valsts budžeta projektu. Vai arī Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šajā darbā kaut kādā veidā iesaistās?

— Saeima visādā ziņā budžeta veidošanā piedalās. Nesen pieņēmām ļoti svarīgu valsts aizsardzības finansēšanas likumu, kas paredz asignējumu no valsts budžeta nākamajā gadā 1,75 procentu apmērā, bet 2 procentus 2003. gadā. Kā atzina Valsts prezidente, tas ir ļoti pozitīvs solis virzībā uz NATO. Šādu nostāju augstu novērtēja arī visas tās ASV amatpersonas, ar ko nupat prezidentei iznāca tikties. Tas ir labs signāls, ka mēs patiešām esam gatavi veidot un atbalstīt savu aizsardzības sistēmu. Tā, lūk, arī ir viena no prioritātēm, ar ko jārēķinās, sastādot nākamā gada valsts budžetu. Domāju, ka otra prioritāte varētu būt medicīnas darbinieku atalgojums.

— Tuvākajos gados acīmredzot nāksies daudz līdzekļu atvēlēt no valsts budžeta divām lietām — Nacionālās bibliotēkas celtniecībai un hokeja haļļu izbūvei sakarā ar 2006. gada pasaules čempionātu Rīgā. Kur tam visam rast līdzekļus?

— Attiecībā uz Nacionālās bibliotēkas celtniecību jāsaka, ka esmu nosūtījis Ministru kabinetam vēstuli, kur apkopoti un izvērtēti visi līdzšinējie priekšlikumi. Jautājums par ieņēmumu avotiem joprojām nav atrisināts. Lai gan šis jautājums bija jāizskata jau iepriekšējā Ministru kabineta sēdē, pagaidām nekādu atbildi neesmu saņēmis. Protams, jautājums ir ļoti sarežģīts. Reālākie finansējuma avoti pagaidām ir vienīgi papildu maksājumi par elektrību. Bet diez vai kāda politiska partija piekritīs šādam elektroenerģijas tarifu paaugstinājumam, ņemot vērā to, ka “Latvenergo” jau brīdināja, ka tuvākajā laikā maksa par elektrību varētu paaugstināties. Paredzu, ka līdz ar to smagi ies uz priekšu šis likums, kas paredz Nacionālās bibliotēkas celtniecību.

Par sporta būvēm, tostarp hokeja hallēm un slidotavām. Manuprāt, tur daudz aktīvāk vajadzētu piedalīties pašvaldībām, īpaši Rīgas domei. Daļa no līdzekļiem varētu nākt no izložu un azartspēļu nodevām un nodokļiem. Vēl, protams, pastāv valsts garantētu kredītu iespēja. Tā ka varianti ir dažādi.

Mintauts Ducmanis, “LV” Saeimas lietu redaktors