Satversmes tiesas lēmums

Rīgā 2010.gada 30.novembrī

Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2010-43-01 un lietā Nr.2010-58-01

Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas rīcības sēdes priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, tiesneši Kaspars Balodis, Aija Branta, Kristīne Krūma, Vineta Muižniece un Viktors Skudra,

tiesas rīcības sēdē izskatījusi lietas Nr. 2010-43-01 „Par Civilprocesa likuma 396. panta pirmās daļas vārdu „vai ķīlas ņēmējs, kuram ir tiesības pārdot ķīlu par brīvu cenu”, 396. panta otrās daļas vārdu „bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, – arī ķīlas līguma noraksts, pierādījumi par parādnieka brīdinājumu, ja vien no paša akta vai likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams”, 397. panta pirmās daļas vārdu „nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam” un 397. panta otrās daļas 1. punkta vārdu „vai ķīlas ņēmēja parādniekam un ķīlas ņēmējam ir tiesības nekustamo īpašumu pārdot par brīvu cenu” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam” un lietas Nr. 2010-58-01 ar tādu pašu nosaukumu materiālus,

konstatēja:

1. Satversmes tiesā 2010. gada 16. jūnijā pēc Nataļjas Ščerbakovas un Aleksandra Ščerbakova konstitucionālās sūdzības tika ierosināta lieta Nr. 2010-43-01 „Par Civilprocesa likuma 396. panta pirmās daļas vārdu „vai ķīlas ņēmējs, kuram ir tiesības pārdot ķīlu par brīvu cenu”, 396. panta otrās daļas vārdu „bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, – arī ķīlas līguma noraksts, pierādījumi par parādnieka brīdinājumu, ja vien no paša akta vai likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams”, 397. panta pirmās daļas vārdu „nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam” un 397. panta otrās daļas 1. punkta vārdu „vai ķīlas ņēmēja parādniekam un ķīlas ņēmējam ir tiesības nekustamo īpašumu pārdot par brīvu cenu” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam”.

Savukārt 2010. gada 22. jūnijā pēc Indras Zakovskas konstitucionālās sūdzības tika ierosināta lieta Nr. 2010-46-01 ar tādu pašu nosaukumu. Ar 2010. gada 9. novembra lēmumu minētās lietas apvienotas lietā ar numuru 2010-43-01 un kopīgo nosaukumu. 2010. gada 11. novembrī Satversmes tiesas priekšsēdētājs pieņēma lēmumu par lietas Nr. 2010-43-01 nodošanu izskatīšanai.

Ar 2010. gada 22. jūnija lēmumu par lietas ierosināšanu pēc Indras Zakovskas konstitucionālās sūdzības apturēta izpilde Jelgavas tiesas tiesneses 2010. gada 12. aprīļa lēmumam lietā Nr. 3-12/1507 par Indrai Zakovskai piederoša nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā.

2. 2010. gada 10. augustā pēc Alinas Uvarovas un Tatjanas Uvarovas konstitucionālās sūdzības ierosināta lieta Nr. 2010-58-01, bet 2010. gada 14. oktobrī pēc Nataļjas Smoļskas-Krasnostavskas konstitucionālās sūdzības ierosināta lieta Nr. 2010-66-01. Ar 2010. gada 25. novembra lēmumu minētās lietas apvienotas lietā ar numuru 2010-58-01. Lietai Nr. 2010-58-01 ir tāds pats nosaukums un prasījuma priekšmets kā lietai Nr. 2010-43-01, un tā ir sagatavošanas stadijā.

3. Satversmes tiesa 2010. gada 24. novembrī pasludināja spriedumu lietā Nr. 2010-08-01 „Par Civilprocesa likuma 396.panta pirmās daļas vārdu „vai ķīlas ņēmējs, kuram ir tiesības pārdot ķīlu par brīvu cenu”, 396.panta otrās daļas vārdu „bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, – arī ķīlas līguma noraksts, pierādījumi par parādnieka brīdinājumu, ja vien no paša akta vai likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams”, 397. panta pirmās daļas vārdu „nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam” un 397. panta otrās daļas 1. punkta vārdu „vai ķīlas ņēmēja parādniekam un ķīlas ņēmējam ir tiesības nekustamo īpašumu pārdot par brīvu cenu” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam”. Šis spriedums stājās spēkā pasludināšanas dienā un 2010. gada 25. novembrī tika publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr. 187 (4379).

Ar šo spriedumu Civilprocesa likuma 396. panta otrās daļas vārdi „paša akta vai” atzīti par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. pantam un spēkā neesošiem no 2010. gada 10. decembra. Pārējā prasījuma daļā apstrīdētās normas atzītas par atbilstošām Satversmes 92. pantam.

Lietā Nr. 2010-08-01 bija tāds pats prasījuma priekšmets kā lietās Nr. 2010-43-01 un Nr. 2010-58-01.

Satversmes tiesa s e c i n ā j a:

4. Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punkts paredz, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja pasludināts spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu.

Līdz ar 2010. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr. 2010-08-01 spēkā stāšanos ir izspriests arī lietās Nr. 2010-43-01 un Nr. 2010-58-01 ietvertais prasījuma priekšmets. Tādēļ Satversmes tiesai ir tiesības izbeigt tiesvedību šajās lietās.

5. Satversmes tiesa 2010. gada 24. novembra spriedumā lietā Nr. 2010-08-01 nolēmusi, ka apstrīdētās normas daļā, kurā konstatēta to neatbilstība Satversmes 92. pantam, zaudē spēku 2010. gada 10. decembrī attiecībā uz visām personām. Spieduma 20. punktā norādīts, ka atpakaļejošu datumu spēka zaudēšanai nebūtu nozīmes noteikt ne vien attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem lietā Nr. 2010-08-01, bet arī uz konstitucionālo sūdzību iesniedzējiem citās Satversmes tiesā sagatavošanā esošajās lietās. Līdz ar to Satversmes tiesa ir atrisinājusi jautājumu par apstrīdētās normas spēka zaudēšanu arī attiecībā uz konstitucionālo sūdzību iesniedzējiem lietās Nr. 2010-43-01 un Nr. 2010-58-01.

6. Līdz ar tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-43-01 ir zudis pamats Jelgavas tiesas tiesneses 2010. gada 12. aprīļa lēmuma lietā Nr. 3-12/1507 izpildes apturēšanai.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punktu, Satversmes tiesa

n o l ē m a:

izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2010-43-01 „Par Civilprocesa likuma 396. panta pirmās daļas vārdu „vai ķīlas ņēmējs, kuram ir tiesības pārdot ķīlu par brīvu cenu”, 396. panta otrās daļas vārdu „bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, – arī ķīlas līguma noraksts, pierādījumi par parādnieka brīdinājumu, ja vien no paša akta vai likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams”, 397. panta pirmās daļas vārdu „nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam” un 397. panta otrās daļas 1. punkta vārdu „vai ķīlas ņēmēja parādniekam un ķīlas ņēmējam ir tiesības nekustamo īpašumu pārdot par brīvu cenu” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam” un lietā Nr. 2010-58-01 ar tādu pašu nosaukumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīcības sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris