Saeimas 2010.gada 25.novembra sēdes stenogramma (nobeigums)

Stenogrammas nobeigums. Sākums – Saeimas materiālu 71.laidienā („LV”, Nr.189, 30.11.2010.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgums izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Vai komisijas vārdā kāds runās? Komisijas vārdā – deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Šie grozījumi ir sagatavoti pēc Eiropas Padomes pretkorupcijas organizācijas GRECO rekomendācijas, ka likumā ir jāaizstāv tās personas, kas ir ziņojušas par koruptīviem gadījumiem savā darbavietā. Šie grozījumi nosaka to, ka nedrīkst izpaust šo personu vārdu, kā arī bez objektīva iemesla radīt nelabvēlīgas sekas par ziņošanu. Ir arī paredzēts definēt to, kas ir koruptīvs nodarījums, kā arī paredzēts mehānisms, kā ziņot par šādu nodarījumu savā darbavietā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” turpinās izskatīt 10.Saeimā.

9.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā komisija netiek mainīta.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Čigāne. 8.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 8.decembris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgums turpināt izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”.

Vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā kāds runās? Ja neviens nerunās, tad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi dzīvesvietas deklarēšanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” turpinās izskatīt 10.Saeimā.

9.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā komisija netiek mainīta.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Vitautam Staņam, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

V.Staņa (ZZS frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 30.novembris.

Nākamais darba kārtības jautājums – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lūgums izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Šis likumprojekts ir papildus likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Tiek precizēta bērnu īslaicīgas šķiršanas no ģimenes kārtība, lai nodrošinātu nolēmumu par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildi. Līdz ar to Bērnu tiesību aizsardzības likums tiek papildināts ar jaunu pantu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šķiet, ka šis ir viens no daudzajiem jautājumiem, kuru mums vajadzētu akceptēt vienbalsīgi, jo mēs taču vēlamies, lai Latvija būtu valsts, kurā likumi atbilst tiem standartiem, kādi ir iedibināti citās valstīs, un jautājums šoreiz ir nevis par formālu likuma burtu, bet par likuma garu.

Kāpēc šis jautājums šodien ir darba kārtībā?

Pirms kāda laika Latvija uzzināja par kādu sievieti, par viņas dzīvi. Viņa dzīvoja Austrālijā, un viņai bija tur bērns. Viņa atgriezās kopā ar šo bērnu no Austrālijas, un izrādījās, ka šis bērns tur bija dzimis, bet tēvs īsti ģimenē nekad nedzīvoja. Taču, kad bērnam bija četri gadi, tad uzradās bērna tēvs, kurš nemaz nebija reģistrēts bērna dzimšanas apliecībā. Viņš pierādīja, ka ir bērna tēvs, un izteica pretenzijas uz šo bērnu. Un rezultāts ir tāds, ka pēc kāda laika, protams, tiesa Austrālijā lēma, ka šis bērns ir jāatgriež Austrālijā. Šī sieviete griezās pie atbildīgajām amatpersonām un Latvijas institūcijām, lai aizsargātu savas tiesības. Diemžēl viņai tas bija liegts, jo, redziet, bērns ir jāatgriež tur, kur viņš ir dzīvojis iepriekš, lai gan reāli tēvs nekad šo bērnu nebija audzinājis, kā tēvam būtu tas pienācies.

Un šoreiz runa nav par tām ģimenēm, par latviešu ģimenēm, par Latvijas pilsoņu ģimenēm, kuras nevar sadalīt bērnus laikā, kad kāds paliek Latvijā un kāds brauc strādāt uz Īriju, Lielbritāniju vai kādu citu valsti. Runa ir par tiem Latvijas pilsoņiem, kuri ir aizbraukuši uz citām valstīm un kuri ir stājušies laulībā ar citu valstu pilsoņiem, un kuru bērns dzimst ārpus Latvijas.

Un man šķiet, ka šodien šis ir tas gadījums, par kuru ir jārunā un uz kuru jāskatās no citas puses. Jo, redziet, ja mēs apskatāmies šo konkrēto gadījumu, tad redzam, ka tiešām šo bērnu, mātei vardarbīgi atņemto bērnu, aizsūtīja atpakaļ uz Austrāliju. Vardarbīgi! Pie veikala „Spice” cilvēks, kurš to bērnu nekad dzīvē nebija redzējis... kāda pilnvarota persona, atņēma viņu mātei un tādā veidā aizveda atpakaļ.

Vēl vairāk! Mēs gribam paredzēt šajā likumā to, ka mēs mēģināsim pildīt tās normas pat tādā veidā, ka mēs to konkrēto māti pat varēsim sodīt – un sods ir paredzēts no 250 līdz 500 latiem –, ja notiek kaut kāda pretošanās. Pēc tam šis jautājums varēs tikt pacelts vēl augstākā līmenī – līdz pat cietumsodam, par ko tiesa attiecīgi var lemt.

Mēs pacēlām šo lietu tādēļ, lai palīdzētu konkrētai ģimenei, konkrētiem vecākiem, bet tagad sanāk tā, ka mēs šo situāciju legalizējam līdz normai, ka mēs vienkārši nevis palīdzēsim, bet mēģināsim izmest, tā teikt, šos bērnus ārā no valsts. Un man šķiet, ka šodien ir ārkārtīgi svarīgi skaidri nodefinēt situāciju, kurā atrodas Latvija. Latvija nav Amerika, nav Krievija, nav Vācija vai Lielbritānija, kāda lielvara, kura var izmantot savas diplomātiskās pārstāvniecības, lai aizstāvētu intereses... tātad Latvijas bērnu intereses un cilvēku intereses ārvalstīs.

Un man šķiet, ka šodien mēs redzam arī citu gadījumu, kas ir pavisam par citu tēmu. Mūsu cilvēki, kuri strādājuši Sudānā, ir, tā teikt, paņemti ķīlā, un mēs redzam to, ka Latvija kā maza valsts nespēj aizstāvēt šos cilvēkus pilnvērtīgi – tā, kā to būtu darījušas citas valstis. (No zāles: „Par tēmu, runā par tēmu!”)

Un tieši tāpēc es domāju, ka šodien mums pirmām kārtām ir jāpasaka, ka mēs vēlamies aizstāvēt savus pilsoņus, savu pilsoņu tiesības un tos bērnus, kas ir dzimuši ārpus Latvijas. Man šķiet, ka, kamēr nav precīzi izstrādāts mehānisms, kādā veidā mēs aizstāvēsim mūsu bērnus un mūsu pilsoņus, kas nonākuši šādās situācijās, mēs nevaram formāli piekrist kārtējai normai, kāda it kā pasaulē ir pieņemta, jo tā diemžēl ir sanācis.

Un šodien, protams, ņemot vērā to, ka komisija it kā ir lēmusi, ka vajag pieņemt likumu, kas ir tāds, kāds ir citās valstīs, man šķiet, ka mums tomēr vajadzētu apspriest mehānismu, kādā veidā mēs varētu aizstāvēt savus pilsoņus. Man šķiet, būtu ļoti svarīgi, lai deputāti šo jautājumu nevis mēģinātu vienkārši lemt, vadoties pēc tā, kurš atrodas pozīcijā vai opozīcijā, bet lūgtu valdībai – pirmkārt, Labklājības ministrijai, otrkārt, Tieslietu ministrijai, treškārt, Ārlietu ministrijai – atrast mehānismu, kā Latvija rīkosies šādos gadījumos.

Tieši tāpēc man būtu aicinājums šodien arī pozīcijas deputātiem šo jautājumu izskatīt nevis pēc likuma gara, bet pēc... arī pēc būtības: kā mēs palīdzēsim mūsu pilsoņiem, kā mēs viņus aizstāvēsim? Es aicinu ja ne balsot „pret”, tad solīdā formā atturēties, pieņemot šo konkrēto lēmumu šodien, un lūgt valdībai vēlreiz apskatīt šo jautājumu no tām pusēm, kas skar cilvēku, Latvijas pilsoņu, tiesības. Man šķiet, ka mēs neko nezaudēsim, jo mēs esam tā... esam kļuvuši par čempioniem, pieņemot Eiropas regulas. Mēs esam bijuši pirmie, kas šīs regulas ir pieņēmuši, akceptējuši un teikuši: „Mēs esam pirmie!” Tikai bieži vien mēs redzam, ka pat Vācija un citas valstis daudzas regulas pat nav pieņēmušas kā Latvija.

Nekas nenotiks! Latvija neko nelikumīgu nedarīs. Vienkārši lūgt valdībai profesionāli izskatīt!

Es nepiedāvāju pieņemt nelikumīgu lēmumu. Es vienkārši piedāvāju, lai valdība izskata šo jautājumu rūpīgi, lai valdība padomā. Jo citādi – kādu signālu mēs sūtām tiem nelaimē nonākušajiem cilvēkiem, kuri ir aizbraukuši uz citām valstīm un kuriem ģimenes dzīve nav izdevusies? Mēs pasakām to: „Jūs mums neesat vajadzīgi! Mēs nerūpēsimies ne par jums, ne par jūsu bērniem!”

Man šķiet, ka citas valstis tā nerīkotos! Pat ja viņiem šāds likums ir pieņemts, viņi viennozīmīgi nozīmētu labākos advokātus, juristus vai kādus konsultantus, lai mēģinātu aizstāvēt konkrētos gadījumos savus cilvēkus.

Ja cilvēks tiešām pierādīs, ka tā ģimene ir bijusi kā ģimene un bērnam ir jāatgriežas citā valstī, tad mēs neko nevarēsim darīt. Bet šajā konkrētajā gadījumā situācija bija citādāka: šis bērna tēvs nebija nekāds bērna tēvs, kurš bērnu audzināja, viņš pat nebija reģistrēts bērna dzimšanas apliecībā.

Tieši tāpēc man ir lūgums pirmām kārtām koalīcijas pārstāvjiem – ne jau vienkārši ņemt un pārbalsot, un pateikt: „Jā! Pieņemsim kārtējo lēmumu, tādu, kāds ir visās citās pasaules valstīs!” Varbūt tiešām padomāsim, kā mēs varam aizstāvēt mūsu bērnus un mūsu pilsoņus, ja viņi tiešām ir nonākuši grūtībās?

Tā ka es ceru, ka mēs tiešām darīsim visu, lai šādu gadījumu būtu pēc iespējas mazāk un, ja tie ir notikuši, mēs automātiski mūsu pilsoņus nenoliktu nolemtības situācijā, pasakot: „Ziniet, tā ir jūsu problēma, un valsts par jums nerūpēsies un par jums nedomās!”

Godājamie kolēģi! Šis ir konkrētais gadījums, par kuru, sākot to izskatīt, arī premjers bija teicis: „Paskatīsimies, kā palīdzēt šai konkrētajai ģimenei.” Taču ar šo lēmumu mēs nevis palīdzam, bet principā iznīcinām jebkādas iespējas un cerības šo situāciju nākotnē mainīt.

Tā ka lēmums ir jūsu rokās, bet man būtu tiešām liels prieks, ja valdība varētu šo jautājumu paskatīt vēlreiz un Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija un Ārlietu ministrija kopīgi nāktu ar kādu risinājumu, un tad šiem nelaimē nonākušajiem cilvēkiem tiešām mēs dotu varbūt kādu cerību un daudziem no viņiem mēs varētu arī palīdzēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lienei Liepiņai.

L.Liepiņa (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Es esmu taisni pretējās domās pēc Aināra Šlesera teiktā. Šis gadījums ir viens, Austrālijas, un tam nevajadzēja tā beigties, kā tas beidzās. Likumus mēs, protams, nerakstām vienam gadījumam, tāpēc mums ir jāskata arī tieši pretējās situācijas: ja mūsu pilsoņi būtu pretējās pusēs.

Galvenais, ko es gribētu teikt, ir tas, ka problēma ir mehānismā, bet... ne tik daudz pat mehānismā kā mūsu kompetencēs. Tam Austrālijas gadījumam nevajadzēja tā beigties, tāpēc ka mūsu juristiem vajadzēja zināt, ka bērna tiesības ir prioritāras... tas, kas ir teikts konvencijā – starptautiskajā konvencijā par bērna tiesībām... Bērna tiesības ir prioritāras, un, ja mūsu juristi būtu pateikuši, ka bērna interesēs ir palikt pie viņa mātes, tad, protams, būtu bijušas tiesvedības un ilga, ilga strīdēšanās, bet tā visa lieta varēja beigties citādāk. Tai nebija jābeidzas šādi!

Kas atteicas uz šo konkrēto priekšlikumu – uz grozījumiem likumos, tad tas tieši veicinās situāciju, ka varēs aizstāvēt mūsu bērnus. Tur ir vēlreiz ļoti konkrēti pateikts – bāriņtiesa nodrošina bērna personisko interešu, kā arī tiesību aizstāvību. Šajos grozījumos tas ir vēlreiz skaidri un gaiši pateikts, ka mums vajadzētu rūpēties par to, lai gan mūsu bāriņtiesa, gan mūsu ministriju juristi, kas toreiz diemžēl pateica, ka viss ir kārtībā, sak, lai tik brauc prom tas bērns... lai viņi būtu pietiekami kompetenti un tiešām spētu nodrošināt šīs bērna intereses. Tad tiešām neatkarīgi no tā, kādas valsts pilsoņi ir vecāki, kādas valsts pilsoņi ir bērni, būs atrasts vislabākais risinājums.

Tā ka es aicinu nodot šo likumprojektu komisijai un balsot par to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputāte Circene vēlas ko piebilst?

I.Circene. Es vēlos komisijas vārdā īsi piebilst, ka tiešām Šlesera kunga runa neattiecās uz šā likumprojekta grozījumiem, jo tas, kas ir saistīts ar šiem grozījumiem, tieši nodrošina bērnu tiesības, bērnu pārstāvniecību, it sevišķi tajos gadījumos, kad viņi nav saistīti tiešā veidā ar vienu vai otru vecāku. Un tieši šie bāriņtiesas lēmumi ir tie, kas nodrošina likumprojekta izpildi bērna interesēs. Ņemot vērā to, ka bērna tiesības un bērna intereses ir prioritāte un ka to nosaka arī starptautiskā konvencija par bērna tiesību aizsardzību, Tieslietu ministrijā tieši saistībā ar šo uzstādījumu tika izstrādāts šis likumprojekts. Lūdzu to atbalstīt, lai mēs varam turpināt darbu pie likumprojekta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 4, atturas – 4. Lēmums pieņemts. Likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” turpinās izskatīt 10.Saeimā.

9.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā komisija netiek mainīta.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Circene. Šā gada 17.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 17.decembris.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Publisko izdevumu un revīzijas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas 25.novembra sēdes darba kārtībā un svītrot no tās lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 2009.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Lēmuma projekts no darba kārtības svītrots.

Nākamais un arī pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir Sociālo un darba lietu komisijas lūgums turpināt izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Likumprojektu „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” 9.Saeimas darbības laikā sagatavoja un iesniedza Saeimai Ekonomikas ministrija. Kāpēc ir nepieciešami grozījumi? Tāpēc, ka Būvniecības likuma 30.panta astotajā daļā Ministru kabinetam ir dots deleģējums noteikt būvniecības, arī vides pieejamības kontroles tiesību iegūšanas un anulēšanas kārtību. Ņemot vērā Būvniecības likumā noteikto, būvinspektors uzskatāms par reglamentējamu profesiju, un tāpēc attiecīgi ir nepieciešami grozījumi tieši šajā likumā.

Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē pieņēma lēmumu turpināt izskatīt šos grozījumus arī 10.Saeimas laikā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” turpinās izskatīt 10.Saeimā.

9.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Orlovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Bet, pirms es dodu vārdu paziņojumiem un signālu reģistrācijai, es gribu visu mūsu vārdā sveikt apaļā jubilejā Ivanu Klementjevu, kuram apaļā jubileja bija 18.novembrī. (Aplausi.)

Tāpat es mūsu vārdā vēlētos sveikt Raivi Dzintaru, kuram dzimšanas diena ir tieši šodien. (Aplausi.)

Tagad paziņojumam vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es vēlos jūs informēt par to, ka tūlīt pat Dzeltenajā zālē notiks deputātu grupas sadarbībai ar Kubas parlamentu dibināšanas sanāksme. Laipni lūgti!

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātei Ingrīdai Circenei... Vārds diviem paziņojumiem.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Jā, diviem.

Pēc piecām minūtēm pulcēsimies Dzeltenajā zālē – deputātu grupas sadarbībai ar Šveices parlamentu dibināšana. Un pēc 15 minūtēm – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde – pulksten 10.10 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija – Zemgales v/a).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde – pēc piecām minūtēm 106.auditorijā.

Sociālo un darba lietu komisijas sēde – pulksten 11.00 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Un Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekļiem jeb dalībniekiem lūgums pulksten 10.30 sanākt pēc tā paziņojuma, ko jūs esat saņēmuši uz rokas. Lūdzu... es atgādinu...

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamie Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Pulksten 10.30 mums būs sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde – pulksten 10.15 komisijas sēžu zālē.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Es atgādinu Juridiskās komisijas locekļiem, ka pulksten 10.30 Juridiskās komisijas telpās notiks komisijas sēde.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu deputātu klātbūtnes reģistrācijai! Lūdzu rezultātu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies trīs deputāti: Gundars Daudze, Ints Dālderis... Nav. Un Sergejs Fjodorovs... Ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 25.novembra sēdi pasludinu par slēgtu.