Par ārlietu ministra vizīti NATO valstī Polijā

Šodien, 24. maijā, sākas ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte Polijas Republikā. Divās dienās ministrs tiksies ar Polijas prezidentu Aleksandru Kvasņevski, Seima maršalu Maceju Blažiņski, Senāta maršalu Aliciju Všeškovjaku, premjerministru Ježiju Buzeku un ārlietu ministru Vladislavu Bartaševski, kā arī citām augstām Polijas valsts personām.

Vakar īssaietā Ārlietu ministrijas preses sekretāre Līga Bergmane informēja, ka vizītes laikā politiķu uzmanības centrā būs Latvijas un Polijas divpusējās attiecības, drošības jautājumi un integrācija Eiropas Savienībā (ES), kā arī reģionālās sadarbības aktualitātes.

Latvijas Ārlietu ministrija vizītes priekšvakarā uzsvērusi, ka “Latviju un Poliju vieno līdzīgs Eiropas drošības un stabilitātes modeļa redzējums un abu valstu sadarbības perspektīvas ES un NATO ietvaros. Ievērojot Polijas kā NATO iepriekšējās paplašināšanās kārtas dalībnieces pieredzi, mērķtiecīgi tiek attīstīta sadarbība aizsardzības jomā. Cieša sadarbība notiek tieslietu, iekšlietu, kultūras un izglītības jomās”.

Ārlietu ministrija arī uzsvērusi, ka, “neraugoties uz abu valstu tirdzniecības ārējās tirdzniecības apjoma pieaugumu, valstu tirdznieciski ekonomiskās attiecības raksturo nozīmīgs attīstības potenciāls”.

Latvijas eksports uz Poliju pērn bija 18,2 miljoni latu, bet imports no Polijas — 91,2 miljoni latu jeb 4,8 procenti no Latvijas kopējā importa apjoma.

Latvijas un Polijas sadarbībai jau ir solīda juridiskā bāze. 1992. gadā noslēgts Līgums par savstarpējo tirdzniecību un ekonomisko sadarbību; Līgums par civilo gaisa satiksmi; Vienošanās protokols starp Latvijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par vispārējās vidējās, speciālās un augstākās izglītības dokumentu, kā arī zinātniskos grādus un nosaukumus apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu; Nolīgums starp Latvijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par sadarbību starp reģioniem un vietējām pašpārvaldēm; Latvijas Republikas un Polijas Republikas valdību nolīgums par draudzību un sadarbību un Līgums par sadarbību kultūras, izglītības un zinātnes jomā, 1993. gadā — Līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un Latvijas Republikas un Polijas Republikas Konsulārā konvencija, 1994. gadā — Līgums par savstarpēju atteikšanos no vīzām, 1995. gadā — Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un Līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās, 1996. gadā — Līgums par starptautiskajiem autotransporta pārvadājumiem, Protokols par sadarbību starp Ārlietu ministrijām un Līgums par sadarbību starp Izglītības ministrijām, 1997. gadā — Vienošanās starp Latvijas Republiku un Polijas Republiku par 1922. — 1938. gados noslēgtajiem divpusējiem līgumiem, 1999. gadā — Brīvās tirdzniecības līgums un 2000. gadā — Līgums par jūras transportu.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors