Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 25. novembra sēdes

I.Čepāne (frakcija “Vienotība”):

Es gribētu runāt par vienu problēmu šodien, proti, par to, ka Juridiskajai komisijai tika nodoti vairāki likumprojekti, ar kuriem... kuri paredz grozījumus, ļoti būtiskus, tostarp Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Mēs piekrītam valdības viedoklim, ka, lai nodrošinātu taisnīguma un diskriminācijas aizlieguma principa ievērošanu, visu publiskajā sektorā strādājošo amatpersonu un darbinieku atalgojumu – neatkarīgi no viņu veicamajām funkcijām un uzdevumiem – iespēju robežās ir nepieciešams reglamentēt vienā normatīvā aktā, proti, šajā atlīdzības likumā, paredzot vienotas atalgojuma noteikšanas principus un kritērijus un tādējādi nodrošinot visas atalgojuma sistēmas caurskatāmību un sabalansētību.

Runājot par šā likumprojekta mērķi, es, pirmkārt, gribētu uzsvērt to: nodrošināt tostarp arī tiesnešiem pienācīgu atalgojumu, kas ir adekvāts veicamajam darbam un vienlaikus nodrošina tiesnešu finansiālo patstāvību, jo mēs zinām, ka tiesnešu atalgojums ir izsaucis ļoti plašu rezonansi gan tiesnešu aprindās, gan arī sabiedrībā.

Otrkārt, ar šā likumprojekta palīdzību tiek līdzsvarots atalgojuma apmērs dažādos valsts varas atzaros, un, kā es jau teicu, beidzot tiek likts pamats tam, lai tiesu varā, likumdevējvarā un izpildvarā nodarbināto algas būtu “sazobētas” un nevarētu tikt samazinātas vai paaugstinātas atrauti cita no citas, kā tas diemžēl bija agrāk, tā sauktajos treknajos gados, kad tiesnešiem salīdzinājumā ar valsts pārvaldē strādājošajiem, kuri varēja piepelnīties dažādos veidos, piemēram, būt par kapitāldaļu turētāju pārstāvjiem... varēja vienā birojā būt par biroja vadītāju, citā birojā – par konsultantu un tā tālāk... tiesnešiem algas bija samērā zemas.

Un, treškārt, es gribētu teikt, īpaši runājot par šā atlīdzības likuma grozījumiem, ka likumprojekts salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju piedāvā palielināt tiesnešu un prokuroru algas vidēji par 43 procentiem, nevis varbūt divas vai pat vairākas reizes, kā tas būtu, ja šis likumprojekts un arī visa šī likumprojektu pakete netiktu pieņemta.

Un pašās beigās es gribētu arī uzsvērt, ka šajā likumprojektā ir paredzēts arī grozīt Saeimas deputātu atalgojumu, iekļaujot to šajā vienotajā likumprojektā un izņemot ārā no Kārtības ruļļa. Un, ņemot vērā to, ka šeit būs jāizdara vēl daudz precizējumu, lai īstenotu dzīvē Saimnieciskajā komisijā lemto, es gribētu uzsvērt, ka deputāti kopumā, vidēji ņemot, līdz ar šādiem grozījumiem, kas tiek plānoti no Saimnieciskās komisijas puses, tātad maksās vairāk nodokļos. Kaut arī algas uz papīra būs lielākas, tomēr vidēji katra deputāta atalgojums, iespējams, varētu samazināties par apmēram 100 latiem (protams, ņemot vērā arī šīs deputātu pozīcijas – vai viņi ir frakciju vadītāji vai to vietnieki, vai komisiju vadītāji, sekretāri); apmēram tā tas vidēji tiek plānots. Proti, tātad mēs arī šeit solidarizējamies ar sabiedrību, jo pārskatām arī deputātu atalgojuma principus un samazinām atsevišķas sociālās garantijas.

Tas šodien būtu par šiem likumprojektiem viss, un paldies jums par uzmanību.

V.Staņa (ZZS frakcija):

Čepānes kundze jau te izsmeļoši pastāstīja par likumprojektiem, par kuru tālāku virzību tika balsots šodienas sēdē. Mūsu frakcija bija vienota šajā jautājumā un piekrita visu likumprojektu tālākai virzībai. Tāpēc es pieskaršos lietām, kas šobrīd frakcijā tiek debatētas citos jautājumos. Protams, šobrīd aktuālākais visā valstī, es domāju, ir jautājums par nākamā gada budžetu, par budžeta likumu, un jāsaka, ka te šobrīd mums valda diezgan liela vienprātība. Protams, kādreiz ir arī atsevišķi viedokļi, bet kopumā mēs tīri demokrātiski vienojamies par to, ka mēs piekrītam šādam budžeta risinājumam.
Jāsaprot ir tas, ka... Protams, tas rada arī zināmu slodzi pašvaldībām un zināmu slodzi katram iedzīvotājam, bet jāsaprot, ka mēs esam tur, kur mēs esam. Un katrā ziņā mēs neesam tie, kas valsti ir noveduši šādā stāvoklī.

Tālāk. Mēs, protams, daudz runājam arī savā frakcijā par mūsu ministriju darbību. Mazliet sāpīgi ir tas, ka mūsu minis­trijām ir vislielākais budžeta samazinājums nākamajā gadā, salīdzinot ar citas partijas ministrijām. Bet mūsu ministri ir gatavi darbam, viņi ir izstrādājuši arī risinājumus, kā šos samazinājumus panākt un reāli īstenot, lai neciestu iedzīvotāji, lai neciestu cilvēki Latvijā. Un es domāju, ka darbība ir ļoti laba un normāla.

Jāteic arī tas: kā jau es te sākumā pieminēju, šodien atsevišķos masu medijos ir izskanējusi doma, ka mūsu frakcijā varbūt šķobās vienprātība. Tā tas nav! Mums frakcijā ir dziļa demokrātija – tāda pati, kāda tā ir Latvijas Zemnieku savienībā – manā partijā; tāpat arī visā Zaļo un Zemnieku savienībā ir demokrātija. Un, ja arī kādam kādreiz ir kāda cita doma, tas ir ļoti normāli, bet sarunu rezultātā mēs visi esam ļoti, ļoti vienprātīgi.

Varbūt vēl mazliet pieskaršos šodienas jautājumam par atalgojumu Saeimā. Arī mēs mazliet esam jau frakcijā par to runājuši. Mazliet sāp vienīgi tas... Mēs saprotam, ka arī Saeimas deputātiem jābūt ir tādiem pašiem kā visai valstij, kas cieš no pašreizējā stāvokļa. Tas viss ir normāli, bet nu varbūt mazliet vienīgi... pašreizējais risinājums izsaka to, ka priekšroka ir cilvēkiem, Saeimas deputātiem, kas dzīvo tieši Rīgā. Jo tālāk cilvēks dzīvo, jo vairāk viņam sāp sirds par jauno sistēmu, par jaunajām, teiksim, transporta kompensācijām.

Tas arī īsumā būtu viss.

E.Zalāns (PLL frakcija):

Kamēr mēs Saeimā gaidām budžetu, kuru koalīcija viennozīmīgi atbalsta, bet kuru mēs neatbalstām un vērtējam ļoti pretrunīgi (esam vairāk tajās pozīcijās, kādās ir sociālie partneri), tikmēr šodien lēmām par dažiem jautājumiem, kas var skart kādu no Latvijas iedzīvotājiem ļoti personīgi. Mēs bijām vienīgā frakcija, kura nobalsoja “pret” to, lai mēs ātri un nepārdomāti virzītu grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā izskatīšanai Saeimā un tālākai balsošanai, jo uzskatām, ka tas ir formāls šāda jautājuma risinājums.

Nedaudz atgādināšu, ka pavisam nesen bija skaļš gadījums: Latvijā burtiski tika izrauts no rokām bērns mātei, kura bija atbraukusi no Austrālijas, – četrus gadus vecs bērns, kuram bija uzradies bioloģiskais tēvs – austrālietis, kurš vispār bērnu acīs nebija redzējis. Un, protams, izmantojot situāciju, ka mūsu tiesu sistēma bija bezspēcīgāka un ierēdņi – vājāki, šis bērns faktiski tika atņemts mātei, un visa sabiedrība to redzēja. Toreiz bija vēršanās arī pie premjera Dombrovska kunga, un Dombrovska kungs solīja, ka tiks izstrādāts likumprojekts, lai šādus gadījumus turpmāk novērstu. Šodien Saeima šādu likumprojektu ir saņēmusi – bez mūsu atbalsta, protams. Šis likumprojekts tā vietā, lai pateiktu, kā mēs savus bērnus aizsargāsim, faktiski vienkārši akli pievienojas visām konvencijām. Un vēl vairāk! Patiesībā, ja mēs attiecinātu šo likumu uz šo konkrēto gadījumu, tad tā māte, kas bija ar bērnu atbraukusi no Austrālijas, pretošanās gadījumā, ja viņai šis bērns tiktu fiziski no rokām rauts laukā, tiktu sodīta ar naudas sodu no 200 līdz 500 latiem; iespējams, būtu pat cietumsods. Tas parāda vienkārši to, ka valdības sagatavotais likumprojekts ir formāls, bet nerisina situācijas pēc būtības.

Mēs bijām pret šādu situāciju, lūdzām koalīciju mūsos ieklausīties un atdot šo likumprojektu valdībai atpakaļ, lai valdība to pārstrādā, precizē tās lietas, kuras tiešām atbilst tam, kā dēļ uz šo likumprojektu vispār gaidījām. Pagaidām tas netika izdarīts. Redzēsim, kādi būs priekšlikumi otrajā lasījumā.

Un, protams, gaidīsim budžetu.

V.Agešins (SC frakcija):

Es vēlos paust “Saskaņas Centra” viedokli par Ministru kabineta izstrādātajiem 2011.gada budžeta konsolidācijas pasākumiem.

Iepazīstoties ar budžeta konsolidācijas pasākumiem, jāatzīmē, ka – pretēji saviem priekšvēlēšanu solījumiem – lielāko daļu budžeta līdzekļu ietaupījuma valdība plāno panākt nevis uz izdevumu daļas samazināšanas rēķina, bet gan ar ieņēmumu daļas palielināšanu. Praksē tas nozīmē līdzekļu iegūšanu uz nodokļu paaugstināšanas rēķina. Šāda valdības nostāja liecina par gadiem iesakņojušos tradīciju turpināšanu kā budžeta veidošanā, tā arī politisko procesu izpratnē. Pirms vēlēšanām sola vienu, bet pēc vēlēšanām dara pavisam ko citu! Mēs uzskatām, ka bez valsts iestāžu funkciju audita veiktā budžeta izdevumu samazināšana valsts pārvaldei nenodrošinās nekādas institucionālas pārmaiņas šajā jomā, nevedīs pie pārvaldes aparāta kapacitātes pieauguma. Tas savukārt viennozīmīgi atsauksies uz valsts pārvaldes konkurētspēju, kura jau tā Latvijai salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm ir viena no zemākajām. Lielāko daļu budžeta konsolidācijas valdība plāno veikt, palielinot dažādus nodokļus un nodevas. Mēs uzskatām, ka šāda rīcība pati par sevi krīzes apstākļos ir ekonomiski nepamatota, tā tikai apgrūtinās uzņēmējdarbību un to bremzēs, vienlaikus spiežot to pārorientēties uz melno zonu. Līdz ar to paredzētie ienākumi 15 miljonu latu apmērā no ēnu ekonomikas apkarošanas, visticamāk, netiks gūti. Papildus tam tiks veicināta jau tā lielā darbaspēka emigrācija uz ārvalstīm. Pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana elektroenerģijai no 10 procentiem uz 22 procentiem jāvērtē kā straujš nodokļu palielinājums, kas neizbēgami palielinās Latvijas preču un pakalpojumu cenas un vienlaikus mazinās to konkurētspēju. Tajā pašā laikā valdība ir aizmirsusi par tādiem svarīgiem budžeta konsolidācijas pasākumiem kā sabiedrības solidaritāte, kas nozīmē tādu nodokļu sistēmu, kurā bagātie maksā vairāk nekā trūcīgie, vai par progresīvu ienākuma nodokli. Pagaidām frakcija “Saskaņas Centrs” neredz nekādus iemeslus, kāpēc mums būtu jāatbalsta valsts budžeta projekts 2011.gadam.

Paldies par uzmanību.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija):

Tā kā pirms katras sēdes iepriekšējā dienā frakcijai ir plaša sapulce, kurā mēs apspriežam katru likumprojektu, tad visi pārējie likumprojekti mums... vai lēmumu projekti... īpašu uzmanību nebija nepieciešams veltīt, bet viens, kas bija Saeimas lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 2009.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”, tas gan raisīja mūsos bažas, bet jāsaka, ka dīvainā kārtā tas tika pārcelts uz nākamo sēdi, par pārsteigumu mums. Tas, kas mums liek pievērst uzmanību šim lēmuma projektam, bija sagatavotie atzinumi, kas klasificēti kā tādi, kas ir ar ierobežotu pieejamību; tur ir vairāki Valsts kontroles atzinumi par pārkāpumiem “Parex” bankas pārņemšanā, kas ir nopietni vērtējami, lai šādu lēmuma projektu apstiprinātu.

Arī pārējie lēmumu projekti bija vairāk tehniskas dabas jautājumi – par likumprojektu nodošanu komisijām, kurās notiek pamatdarbs.

Protams, pirmā aktualitāte šobrīd ir 2011.gada budžets un ar to saistītie jautājumi. Nacionālās apvienības frakcijai ir savi priekšlikumi budžeta konsolidācijai, alternatīvas PVN celšanai. Un rīt ir paredzēta deputātu sapulce kopā ar ekspertiem un sociālajiem partneriem, lai pirms jaunnedēļ paredzētās tikšanās ar premjeru mēs izsvērtu un izdiskutētu visus iespējamos priekšlikumus.

Nepatīkamākais, kas ir noticis šajā nedēļā, ir tieši saistīts ar budžeta pildīšanu.

Komisiju sēdēs tika uzaicināti KNAB cilvēki – gan vadītājs, gan vietnieki, un ir skaidrs, ka tā vietā, lai cīnītos ar korupciju, KNAB diemžēl notiek iekšējās cīņas.

Tas bija viens moments.

Otrs bija saistīts ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi kopā ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, kur tika uzaicināti Finanšu policijas pārstāvji un Ģenerālprokuratūras pārstāvji, un diemžēl nācās secināt, ka Finanšu policijas darbs ir neefektīvs. Tas nozīmē, ka vislielākais ieguvums un tā prioritāte, kas bija arī valdībai, – noteikt par ēnu ekonomikas apkarošanu... nu, to nevar īsti pildīt, ja situācija ir tāda, kāda tā ir.

Un vēl pa virsu visam tam... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā netika tālāk virzīts Fizisko personu ienākumu sākumdeklarēšanas likuma projekts, aizbildinoties ar to, ka tas ir novecojis – eksistē jau no 2008.gada – un līdz ar to ir jātaisa jauns. Mūs dara bažīgus tas, ka darbs pie likumprojekta tiek atlikts uz marta mēnesi vai pat vēl vēlāku laiku, kad tikai sagatavos priekšlikumus Finanšu ministrija... Nu, tas varētu nozīmēt, ka tas process nopietni ievilksies.

Gan viena, gan otra, gan trešā lieta liecina par to, ka ir nepieciešams steidzami strādāt pie likumu paketes, kas mūsu frakcijas vārdā tiek nosaukta par “godīguma reformu” un kur ir paredzēta gan legālā prezumpcija, gan sākumdeklarēšana, gan arī amnestija, jo tas dos papildu pienesumu budžetam un arī ļaus restartēt darbu tiem cilvēkiem, kas redz savu darbu valsts labā.

Un vēl viena lieta, kas bija Saimnieciskajā komisijā un kas ir savukārt pozitīva: pieņēma principiālu lēmumu par Saeimas budžeta samazinājumu un deputātu algu piesaista tautsaimniecībā strādājošo vidējai algai. Deputātu alga tādējādi varētu samazināties 10 procentu robežās. No 12,4 miljoniem plānotā budžeta... Saeimas plānotā budžeta tas ir kļuvis jau mazāks par 11,5 miljoniem, bet jāsaka, ka rezerves tur vēl ir diezgan lielas – gan apsaimniekošanas izdevumos, gan jo īpaši autoparkā. Nacionālās apvienības frakcija ir atteikusies no vienas piešķirtās automašīnas un aicina darīt to arī citus, tādējādi taupot valsts budžeta līdzekļus.

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā