Latvijas Zinātņu akadēmija: Pie pētniecības apcirkņiem. Zinātnei un tautai dotais

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) ik gadu piešķir divas LZA Lielās medaļas – savu augstāko apbalvojumu – Latvijas un ārvalstu zinātniekam par izciliem radošiem sasniegumiem. Šī balva zinātnieku vidē tiek attiecīgi atzinīgi vērtēta. Šogad savu medaļu jau saņēma Salaspils Atomreaktora izveidotājs un zinātniskās skolas radītājs, fiziķis Kurts Švarcs (Vācija, Latvija).

Tagad LZA Lielo medaļu Rudens pilnsapulcē, kas notika aizvadītonedēļ, saņēma Latvijas Universitātes rektors (2007) akadēmiķis Mārcis Auziņš – par izcilu ieguldījumu koherento procesu izpētē atomu un molekulu fizikā.

M.Auziņš Latvijas Universitātē lasa astoņus studiju kursus. Viņš bijis viesprofesors arī citās universitātēs: Saseksas (Lielbritānija, 1996), Oklahomas (ASV, 1998), Kalifornijas (Berklijā, ASV, 2003, 2005, 2007), viespētnieks Bīlefeldes universitātē (Vācija, 1996, 1997). M.Auziņa zinātniskajā vadībā aizstāvēti trīs doktora darbi, tiek gatavoti vēl trīs. Ar viņa ierosmi un aktīvu darbību izveidots LU Lāzeru centrs. No 25 centra darbiniekiem 17 ir studējošie un jaunie zinātnieki. Realizēts modelis, ka fundamentālos pētījumus veic studenti profesoru vadībā, tādējādi izglītojot jaunus, tehniski zinošus speciālistus.

M.Auziņš ir vairāk nekā 100 zinātnisko publikāciju autors recenzējamos starptautiskos žurnālos un referējis vairāk nekā 140 konferencēs. Viņa darbu skaitā ir arī vairāki populārzinātniski un publicistiski raksti. Monogrāfija Marcis Auzinsh, Ruvin Ferber. “Optical Polarization of Molecules”. Cambridge University Press, izdota 1995. un 2005.gadā. Nesen iznākusi: Marcis Auzinsh, Dmitry Budker, Simon Rochester. “Optically Polarized Atoms: Understanding Light Atom Interaction”. Oxford University Press, 2010.

Laureāta dzīves un darba gājumu cildinošā Laudatio stāstā atklāja akadēmiķis Ruvins Ferbers, bet M.Auziņš tēlaini un ļoti saistoši nolasīja savu akadēmisko lekciju, ko šādu notikumu svētkos nākas lasīt katram jaunajam gratulantam.

Šajā pašā reizē Latvijas Zinātņu akadēmija papildināja savu sastāvu jaunu locekļu vēlēšanās.

Tā par LZA īstenajiem locekļiem (akadēmiķiem) kļuvuši: materiālu optikas pētnieks, fiziķis Andris Ozols, bioķīmiķis Nikolajs Sjakste, enerģētiķis Pēteris Šipkovs, bioorganiskās ķīmijas speciālists Grigorijs Veinbergs.

Bet LZA korespondētājlocekļu korpusu papildinājuši: fiziķis Juris Purāns, informātiķis, datortīklu speciālists, mākslīgā intelekta pētnieks Guntis Bārzdiņš, biologs Kaspars Tārs, katalīzes ķīmiķis Edgars Ābele, ģeogrāfe Zaiga Krišjāne, sirds asinsvadu, cukura diabēta, audu patoloģiju pētnieks, mediķis Aivars Lejnieks, 19.gs. latviešu un vācbaltu literatūras un kultūras pārzinātāja, filoloģe Māra Grudule un lauksaimniecības ekonomiste Irina Pilvere.

Akadēmijas rindas vienlaikus tagad kuplina arī četri LZA ārzemju locekļi: bioloģiskās un medicīnas informātikas autoritāte Alvis Brāzma no Kembridžas, koksnes tehnoloģiju un bioloģijas speciālists Oskars Fejs no Hamburgas, cietvielu kvantu ķīmijas lietpratējs Aleksandrs Šļugers no Londonas, betona materiālmehāniķis Ralejs Tepfers no Zviedrijas.

Vēl akadēmiskajā saimē klāt nākuši divi LZA goda locekļi. Tēlniece Arta Dumpe (J.Čakstes, J.Cimzes un Z.Zīles, A.Slapiņa, G.Zvaigznes, V.Vilciņas, G.Pieša, A.Klints (Rīgas Meža kapos), Aspazijas (Dubultos), K.Ulmaņa (Bērzes “Pikšās”) un daudzi citi pieminekļi, kā arī monumentālas memoriālās skulptūras Lestenes, Valkas, Balvu brāļu kapos, Tukumā un citur). Un enerģētikas (kurināmais, efektīva enerģētika, siltumapgādes sistēmas, ekoloģija) lietpratējs Namejs Zeltiņš.

Ilga Tālberga,
LZA Zinātniskais sekretariāts