Par mājsaimniecības sastāvu kā labklājības faktoru

Iedzīvotāju labklājība veidojas mājsaimniecībās. Vairumam mājsaimniecība ir ģimene. Tikai vieniniekiem mājsaimniecība ir, bet ģimenes nav. Neko darīt. Var domāt, ka tieši mājsaimniecības sastāvs, citiem vārdiem, demogrāfiskā grupa jeb tips, lielā mērā ietekmē labklājību. Vai tā tas ir, meklēsim atbildes šajā rakstā. Tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ne vien jaunākie — 2000. gada — mājsaimniecību budžetu pētījuma dati, bet arī vairāku iepriekšējo gadu darba rezultāti.

Tik dažādas var būt

ģimenes un mājsaimniecības

Nesen iepazinos ar kādas socioloģiskas anketas projektu. Viens no pirmajiem jautājumiem tajā bija: “Vai pašreiz esat precējies (dzīvojat kopā ar partneri)?” Nākamais jautājums: “Ja pašreiz ne, vai kādreiz agrāk esat bijis precējies?”

— Kā tā, — pajautāju, — tagadnē partneris(–e) tiek pielīdzināts precētam dzīvesbiedram, bet pagātnē — ne?

Anketas sastādītāji tikai acis ieplēta. Laikam socioloģiskā aptaujā jautājums “Vai kādreiz agrāk esat dzīvojis ar partneri?” tiešām būtu pārāk intīms.

Tas rāda, cik dažādas var būt mūsu ģimenes un mājsaimniecības. Ja kāds savu dzīvesbiedru nav apliecinājis ne baznīcā, ne dzimtsarakstu nodaļā, bet uzsakata, ka ir precējies, lai tā arī atbild.

Dokumentus šādās aptaujās neprasa. Bet, ja partneris ir sarunāts tikai uz laiku, tad būtu jāprasa tālāk: cik ilgam laikam — uz mēnesi, sezonu, līdz citai izdevībai... Ņemot vērā vēl iespējamos bērnus, to vecumu, vecākus un citus mājsaimniecības locekļus, iznāktu simtiem variantu, kā var veidot ģimeni un mājsaimniecību.

Starp citu, ir zinātnieki, kuri uzskata, ka pats mājsaimniecības jēdziens zinātniskai izpētei ir par šauru. Tas aptver tikai mājsaimniecības locekļu materiālo dzīvi un attiecības. Vēl paliek tīri ģimeniskās attiecības: bērnu audzināšana, sirmgalvju aprūpe, labvēlīgas gaisotnes radīšana mājoklī, ko naudā tieši izmērīt nemaz nevar. To visu aptverot jēdziens “mājturība”. Citi iesaka terminus “mājsaimniecība”, “mājturība” aizstāt ar īsāku un senāku — “saime”.

Arī mēs uzskatām, ka zinātnei un statistikai vajadzētu iet dziļumā, izdalot pēc iespējas vairāk mājsaimniecību grupu (tipu) un apakšgrupu, noskaidrojot vismaz to materiālo apstākļu īpatnības, ja ir pāragri sākt “mērīt” nemateriālās. Taču, mēģinot to darīt, tūliņ sastopam grūti pārvaramu šķērsli.

Finansiālu apsvērumu dēļ socioloģiski statistisko aptauju izlases nav sevišķi lielas: parasti daži tūkstoši mājsaimniecību vai personu. Ja šādu izlasi sašķeļ daudzās grupās un vēl apakšgrupās, dažās vai daudzās no tām nonāk tikai daži desmiti vai vēl mazāk izlases mājsaimniecību. Pēc tik mazām izlases daļām aprēķinātie grupu vidējie rādītāji vairs neatspoguļo statistiskas likumsakarības, bet tikai individuālo novērojumu (mājsaimniecību) gadījumīpatnības. Līdz ar to ir jāmeklē kāds saprātīgs kompromiss starp vēlamo pētījuma detalizāciju un reālajām iespējām.

1. tabulas 1. ailē ir parādītas mājsaimniecību demogrāfiskās grupas un apakšgrupas, kādas parasti esam izmantojuši savos pētījumos. CSP izmanto vairāk apvienotas grupas, un to skaits ir mazāks.

Skaitļi (rīcībā esošais ienākums) ir likti iekavās tad, ja tie ir aprēķināti pēc 50—100 novērojumiem izlasē, bet dubultiekavās — ja novērojumu skaits ir mazāks par 50. Pirmo reprezentativitāte ir jāvērtē kā pazemināta, otro — var būt nepietiekama. Tātad dati par mājsaimniecībām ar diviem bērniem, īpaši tad, ja vēl izdalām pilsētu un lauku teritorijas, var saturēt samērā lielas izlases kļūdas, bet par mājsaimniecībām ar trim bērniem tie ir nedroši.

Lielās daudzbērnu ģimenes ar četriem un vairākiem bērniem 2000. gada mājsaimniecību budžetu pētījumā gadījās pavisam reti. Precētu pāru grupā ar bērniem, bet bez citiem mājsaimniecības locekļiem — 10, precētu pāru grupā ar bērniem un ar citiem mājsaimniecības locekļiem — 4. Tikai 3 izlasē nokļuvušās vientuļās mātes audzināja 3 vai vairāk bērnus.

2000. gada pētījumā dažas no šīm daudzbērnu ģimenēm izrādījās turīgas, un tas noteica tik lielus šo apakšgrupu vidējos ienākumus, ka tie vairs neatbilda profesionāliem priekšstatiem un iepriekšējo gadu datiem. Tādēļ šīs apakšgrupas no 1. tabulas un turpmākā pētījuma bija jāizslēdz.

Turpmāk — vēl

1. tabula

Mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums

2000. gadā vidēji mēnesī, Ls

Piezīmes: Salīdzinot ar citām publikācijām, skaitļi noapaļoti līdz veseliem latiem. Skaitļi likti iekavās, ja tie iegūti pēc mazāk nekā 100 mājsaimniecību datiem izlasē, bet divās iekavās, ja novērojumu skaits ir mazāks nekā 50.