Par Sarkano Krustu un mūsu sabiedrības veselību

Valdis Nagobads, Latvijas Sarkanā Krusta prezidents, Rīgas domes Labklājības departamenta direktors, — “Latvijas Vēstnesim”

— Vai nebūs grūti apvienot jauno amatu ar darbu Rīgas domē?

— Vairums cilvēku uzskata, ka būšu tikai Sarkanā Krusta (SK) prezidents. Un galvenokārt viena iemesla dēļ. Proti, līdzšinējais prezidents Valdis Laucis savā personā bija apvienojis gan izpildvaru (kas pēc statūtiem ir ģenerālsekretārs), gan lēmējvaru (prezidents). Protams, tādā gadījumā šeit pašos pamatos veidojas zināms konflikts. Vairumā valstu obligāti tiek nodalītas izpildvara un lēmējvara. Tātad — tagad Latvijas Sarkanajam Krustam ir padome un valde (es runāju jau jauno statūtu terminoloģijā), ģenerālsekretārs (izpildvara) un prezidents (lēmējvara). Tāpat vajadzētu būt arī rajonu komitejās — vadītājam jāstrādā sabiedriskā kārtā (arī mans darbs Latvijas SK nav algots) un izpilddirektoram, kura pienākumos ir izpildvara. Izņemot Tukuma rajonu, pagaidām vēl nekur citur Latvijā tas nav iedibinājies. Protams, tas saistīts ar sabiedrisko aktivitāti un gatavību uzņemties pienākumus. Esam vienojušies, ka vismaz tuvākajos trijos gados rajonu komitejās saglabāsies līdzšinējā kārtība. Virzībai ir jānotiek, taču tādēļ ir nepieciešama lielāka sabiedrības aktivitāte. Kamēr tautas lielākā daļa ir trūcīga, izsalkusi, tāda kā šodien, prasīt no tās sabiedrisko aktivitāti ir pagrūti. Šāda problēma ir visās postsociālisma valstīs.

— Manuprāt, pēdējos gados Sarkanā Krusta prestižs Latvijā nav bijis sevišķi augsts. Ir mazinājusies sabiedrības aktivitāte. Savulaik visi gan skolās, gan darba vietās bijām Sarkanā Krusta biedri, maksājām biedra naudu. Tagad, šķiet, cilvēki visai maz zina par šīs sabiedriskās organizācijas mērķiem un uzdevumiem.

— Gribētu jums piekrist. Runājot par prestižu... Uz neseno Latvijas Sarkanā Krusta 13. kongresu nebija ieradies neviens no ielūgtajiem valdības pārstāvjiem, neatnāca ne labklājības ministrs, ne aizsardzības ministrs. Un tas jau par kaut ko liecina. Savukārt par aktivitātēm — lai gan līdzšinējā prezidenta atskaites ziņojumā diezgan pārliecinoši tika runāts par lielo darba apjomu, kas ir veikts (galvenokārt humānā palīdzība, brīvprātīgo kustība un žēlsirdīgo māsu kustība, tāpat donoru darbs), taču bieži vien to dara pašvaldību struktūru algotie darbinieki. Jā, protams, darbs notiek, un es pieļauju, ka daudzi no tā veicējiem ir arī Sarkanā Krusta biedri, bet neapstrīdami pateikt, ka tas ir Sarkanā Krusta nopelns, nebūtu īsti godīgi. Tādēļ viens no jautājumiem, kuru es gribētu noskaidrot gan sev, gan sabiedrībai, cik liela loma visos šajos pasākumos ir Sarkanajam Krustam un cik — pašvaldību finansētajiem pasākumiem. Piemēram, slimo vai nespējīgo cilvēku aprūpe mājās. Kongresā izskanēja, ka aptuveni katrs trešais cilvēks, kuram ir kādas sociālas problēmas, saņem atspaidu no Sarkanā Krusta. Lai Dievs dod, ka tā būtu! Un lai uz šādu mērķi mēs virzītos. Ja katrs trešais cilvēks saņem nepieciešamo palīdzību, tad tas ir ne tikai Sarkanā Krusta, bet arī citu nevalstisko organizāciju un galvenokārt pašvaldību nopelns.

Sarkanā Krusta uzdevums ir strādāt kopā, veidot komandu. Visur pasaulē Sarkanais Krusts ar savām sabiedriskajām aktivitātēm ir centrā — vienalga, vai tā ir donoru vai žēlsirdības kustība vai humānā palīdzība. Diemžēl Latvijā šajos desmit neatkarības gados tā nav bijis. Ja cilvēki sāks saprast un izjust šī darba nozīmīgumu, to, ka ir iespējams palīdzēt citiem cilvēkiem un varbūt gūt kaut ko arī sev, domāju, ka Sarkanā Krusta darbība mūsu valstī vērsīsies plašumā. Bet pašlaik ir aptuveni 500 SK nodaļu (agrāk tās dēvēja par pirmorganizācijām) un katrā ne mazāk par pieciem biedriem. Nodaļas savukārt apvienojas komitejās.

Latvijā joprojām nav pieņemts likums par Sarkano Krustu. Tiesa, tas vairākās valstīs nav pieņemts, toties daudzās valstīs ir īpašs likums. Kā sacīja Latvijas SK līdzšinējais prezidents Uldis Laucis, viņš esot astoņas reizes centies panākt, lai Saeima šo likumu pieņemtu. Arī es kā 6. Saeimas deputāts varu teikt, ka mēs neatbalstījām likumu par Sarkano Krustu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Sarkanais Krusts nebija apritē, un kādēļ gan vienai no daudzajām organizācijām vajadzētu īpašu likumu ( varbūt īsti neieklausījāmies Starptautiskā Sarkanā Krusta prasībās, ka šādam likumam ir jābūt). Otrkārt, likumā bija saliktas kopā divas lietas: SK vieta sabiedrības veselības nodrošināšanā un SK nekustamo īpašumu jautājums. Neapšaubāmi, nekustamo īpašumu jautājums ir jāsakārto, tas ir organizācijas sāpju bērns, tajā nav pietiekama caurspīdīguma. Taču ir jābūt diviem atsevišķiem likumiem. Un divu iemeslu dēļ. Lai aizsargātu Sarkanā Krusta emblēmu, ko drīkst lietot tikai šī sabiedriskā organizācija. Ženēvas konvencija paredz, ka pret nelaimē cietušajiem (neatkarīgi no tā, kurā pusē viņi ir cietuši) Sarkanajam Krustam ir jābūt vienādai attieksmei. Un arī atpazīšanas zīmei ir jābūt vienādai. Bet vēl nesenā pagātnē, piemēram, Sarkanā Krusta emblēma bija uz visām ātrās palīdzības mašīnām. Arī šodien kādā reklāmā ir šī emblēma. Tā ir principiāla lieta, un jābūt administratīvai atbildībai par šādu likuma pārkāpumu. Un vēl — Starptautiskās konvencijas prasība ir, ka ikvienā valstī ir viena Sarkanā Krusta organizācija. Bet, kamēr likumā tāda norma nav ierakstīta, tikmēr neviens neliedz jebkurai sabiedriskajai organizācijai sevi nodēvēt par Sarkano Krustu. Un ir jāņem vērā, ka Sarkanais Krusts nav parasta sabiedriskā organizācija.

Likums par Sarkano Krustu Latvijai ir vajadzīgs. Un viens no maniem pirmajiem uzdevumiem ir censties politiķus Saeimā pārliecināt par tā nepieciešamību un ātrāku virzību Saeimā. Esmu jau sācis sarunas ar vairākiem politiķiem un guvis atbalstu, ceru, ka līdz Saeimas vasaras brīvdienām likumprojekts varētu nonākt vismaz komisijās. Latvijas Sarkanajam Krustam ir jāatgūst prestižs un autoritāte sabiedrībā. Manuprāt, Sarkanajam Krustam ir jābūt ļoti labās sadarbības attiecībās ar Labklājības ministriju, Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju, arī ar citām nevalstiskajām organizācijām. Ir jau uzsāktas sarunas ar Valsts Asins donoru centru. Vēl padomju laikos SK bija vienīgā organizācija (tā ir arī daudzviet pasaulē), kas nodarbojās ar donoru kustību. Pašvaldībām vajadzētu just Sarkanā Krusta atbalstu, ir jābūt arī sadarbībai ar citām nevalstiskajām organizācijām.

— Kā varētu risināties jautājums par Sarkanā Krusta nekustamajiem īpašumiem?

— Ir jāizvērtē ne tikai jautājums par nekustamajiem īpašumiem, bet arī, piemēram, jautājums par autobusa iegādi, par autotransporta izmantošanu. Un visā jābūt Sarkanā Krusta valdes, prezidenta un ģenerālsekretāra nostādnei. Ja kaut kas bijis nepareizi, tad atbilstoši likumā noteiktajām normām tas ir jāsakārto. Pašlaik sīkāk par to es negribētu runāt. Ja ir runa par zemes gabaliem, tad tas attiecas ne tikai uz Sarkano Krustu, bet arī uz citām iestādēm. Viena no mūsu prioritātēm ir sakārtot arī šīs īpašumu lietas. Bez tā mēs neatgūsim sabiedrībā prestižu.

— Acīmredzot Sarkanajam Krustam ir vairāk jāiesaistās sociālo problēmu risināšanā.

— Jā, protams. Sarkanajam Krustam nenoliedzami sadarbībā ar valsti ir sava niša rūpēs par sabiedrības veselību. Atkal ir aktivizējušās sociālās slimības — tuberkuloze, difterija, seksuāli transmisīvās slimības, kas saistītas ar sabiedrības veselību. Sarkanais Krusts šajos gadījumos nedrīkst stāvēt malā. Pirms pāris gadiem Sarkanais Krusts piedalījās difterijas profilaksē, panākot uz atvieglotiem noteikumiem bezmaksas vakcīnu iegādi, mobilo brigāžu izveidi, nodrošinājumu ar autotransportu. Bet tā bija kampaņa, kas pēc tam apsīka. Šis darbs ir jāatjauno. Rīgā strauji palielinājusies saslimstība ar pirmreizējo tuberkulozi, kas galvenokārt vērojama bezpajumtniekiem, klaidoņiem. Sarkanais Krusts varētu domāt par palīdzību šiem cilvēkiem, par zināmu materiālo atspaidu. Un pēc saslimšanas precizēšanas parūpēties, lai tiktu sākta ārstēšana.

— Vai Latvijas Sarkanais Krusts ir iesaistījies arī kādos starptautiskos projektos?

— Tādi projekti ir uzsākti un turpinās. Gan par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā nelaimes gadījumos, gan par līdzekļu piesaisti Sarkanajam Krustam, arī par bezvēsts pazudušo meklēšanu. Meklēšanas dienestam pat pēc vairākiem gadu desmitiem reizēm izdodas atrast kara laikā pazudušus cilvēkus. Tas ir starptautiski finansēts projekts, un arī mums tajā aktīvi jādarbojas. Protams, ir jādomā par līdzekļu piesaisti Sarkanajam Krustam, kas ir liela sabiedriska organizācija bez valsts finansējuma. Ir jādomā pašiem, kur šos līdzekļus iegūt. Varbūt pildot atsevišķus valsts pasūtījumus. Pirmskara Latvijā Sarkanajam Krustam ir bijušas monopoltiesības uz spēļu kāršu izgatavošanu. Igauņu kolēģiem likumā esot paredzēta norma, ka zināmi procenti no azarta spēļu akcīzes nodokļa tiek ieskaitīti Sarkanajam Krustam. Lielisks piemērs!

Jūnija sākumā došos uz Kijevu, lai tiktos ar ukraiņu kolēģiem un apmainītos pieredzē. Taču vispirms, manuprāt, Sarkanā Krusta organizācijai Latvijā ir sevi jāapliecina, un tad varētu lūgt papildu finansējumu. Protams, ir jābūt savstarpējai uzticībai un pārliecībai, ka Starptautiska Sarkanā Krusta vai kādu citu organizāciju ziedotie līdzekļi nonāk konkrētiem mērķiem.

— Šogad pirmo reizi Latvijā, 13. maijā, Latvijas Sarkanais Krusts Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā rīkoja Pateicības dienu. Vai tā kļūs par tradīciju?

— Jā, jo 8. maijs ir Pasaules Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness diena, un pēc tam gluži likumsakarīgi varētu būt šī Pateicības diena, kurā mēs pasacītu paldies tiem daudzajiem cilvēkiem, kas veltī savu laiku, lai nesavtīgi palīdzētu mūsu darbā. Bez brīvprātīgajiem palīgiem mēs neko nevarētu paveikt. Pateicības diena šogad notika arī daudzās rajonu komitejās.

— Nupat notikušajā kongresā jaunā redakcijā tika pieņemti Latvijas Sarkanā Krusta statūti...

— Jā, un arī Latvijas Sarkanā Krusta stratēģija turpmākajiem četriem gadiem. Kongresā es sacīju, ka gādāšu par to, lai mūsu organizācijas darbībā būtu pilnīgs atklātums un caurskatāmība. Visiem valdes sēdēs pieņemtajiem lēmumiem tūlīt ir jānonāk visās rajonu komitejās un tālāk nodaļās. Es gribētu pateikt, ka par Latvijas SK viceprezidenti lielā vienprātībā atkārtoti tika ievēlēta Zigrīda Grīnhofa. Sakarā ar manis ievēlēšanu SK prezidenta amatā esmu apturējis savu darbību partijā, jo mūsu organizācijas pamatprincips ir neitralitāte. Esmu jau dzirdējis pārmetumus par varbūtēju interešu konfliktu, jo, lūk, Sarkanais Krusts nodarbojas ar brīvprātīgo kustību, ar aprūpi mājās, un arī Rīgas domes Labklājības departaments ar to nodarbojas. Taču es šeit saskatu labas sadarbības iespējas. Pāragri būtu runāt par jebkādu konkurenci, ja pašlaik Rīgā ir 18 000 vientuļu pensionāru un aizvadītajā gadā mājas aprūpi Labklājības departaments spējis nodrošināt tikai 1200 cilvēkiem. Lai Dievs dod kopīgi ar citām sabiedriskajām organizācijām palīdzēt šiem vientuļajiem cilvēkiem! Palīdzēt ar humāno palīdzību, ar zupas virtuvēm. Pašlaik Sarkanajam Krustam Latgales priekšpilsētā ir viena zupas virtuve.

— Ko, jūsuprāt, vajadzētu iesākt ar bijušo Rīgas 4. slimnīcu, kuras ēka arī ir Sarkanā Krusta īpašums? Jau vairākus gadus šī slimnīcas ēka stāv tukša...

— Man vienmēr sāp sirds, kad braucu garām šai slimnīcai, kas jau sešus gadus stāv pamesta. Un tas ir kaut kādu Sarkanā Krusta, Rīgas pašvaldības un valsts principu dēļ, jo līdz šim nav rasta iespēja apsēsties pie viena galda un izlemt šīs ēkas likteni. Neviens šajā ēkā nevar investēt līdzekļus un kaut ko uzsākt, nezinot, par nākotni. Ārstniecības iestādei, manuprāt, šajā ēkā nevajadzētu būt, jo mums ir jādomā, kā samazināt gultu skaitu slimnīcās. Tajā pašā laikā, ja tagad kāds ir ar mieru uzņemties risku, investēt lielu naudu un veidot ekskluzīvu privātklīniku, cerot, ka tajā ārstēsies maksātspējīgie vai brīvprātīgi apdrošinātie pacienti, kāpēc gan ne. Tāds projekts varētu būt. Es šo ēku labāk redzētu kā Sarkanā Krusta īpašumā esošu celtni (parādot godu pirmskara SK), kurā, kopīgi ar pašvaldību investējot līdzekļus, varētu būt sociālās palīdzības centrs. Tāda iestāde, kurā vienkopus būtu ārstu prakse, kāda SK pirmorganizācija vai nodaļa, dienas ārstniecības centrs. Tuvākajā apkārtnē tur nav nevienas iestādes, kurā cilvēki varētu saņemt sociālo aprūpi. Tas varētu būt tāds interesants daudznozaru multisektorāls projekts. Varbūt pat ēkas vienā spārnā varētu iekārtot ekskluzīvus dzīvokļus ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, kuri savas vecumdienas vēlas pavadīt Latvijā. Par to bija doma jau pirms gadiem desmit, kad tur vēl atradās slimnīca. Taču tā neguva atbalstu. Bet vispirms ir jānokārto īpašumtiesību jautājums un tad plaši jāizdiskutē. Sarkanajam Krustam vienam nav pa spēkam šo ēku atdzīvināt.

Armīda Priedīte,

“LV” korespondente

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

 

Par Starptautisko Sarkano Krustu

un Sarkano Pusmēnesi

Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība strādā visneaizsargātāko iedzīvotāju labā, pierāda darbībā savu humāno lomu, atvieglo cilvēku ciešanas, popularizē miera ideju, palīdz visiem, kuri nonākuši nelaimē.

Viss sākās 1859.gada 24.jūnijā Solferīno, Ziemeļitālijā, kur franču un itāļu karaspēks cīnījās ar valsti okupējušajiem austriešiem — kaujā dažās stundās tika ievainoti un nogalināti 40000 karotāju. Jauns Šveices baņķieris Anrī Djunāns tieši tad, dodoties biznesa darīšanās, nejauši iekļuva drausmīgajā kaujā. Redzētais viņu tā satrieca, ka A.Djunāns lūdza talkā apkārtējo ciemu iedzīvotājus un sāka sniegt palīdzību visiem ievainotajiem neatkarīgi no viņu tautības. Atgriezies Šveicē, A.Djunāns 1862.gadā uzrakstīja un par saviem līdzekļiem izdeva grāmatu “Atmiņas par Solferīno”, pēc tam izsūtot to Eiropas valstu monarhiem, politiskajiem darbiniekiem, militārpersonām, filantropiem un draugiem. Panākumi bija milzīgi.

A.Djunāns ierosināja izveidot starptautisku organizāciju, kura miera laikā varētu sagatavot un apmācīt brīvprātīgos, bet kara laikā rūpēties par ievainotajiem. Viņš ieteica pieņemt starptautiskas humānās tiesību normas, kuras kara gadījumā karojošās valstis apņemtos ievērot.

1863.gada 9.februārī A.Djunāns un vēl četri Šveices pilsoņi izveidoja komiteju “Starptautiska palīdzības organizācija ievainotajiem”. Nākamos mēnešus komitejas locekļi aktīvi strādāja, lai 1863.gada oktobrī Ženēvā sarīkotu starptautisku konferenci. Tajā piedalījās 16 valstu pārstāvji. Konference apstiprināja atšķirības zīmi — sarkanu krustu uz balta fona. Šī zīme simbolizēja Sarkanā Krusta (SK) kā institūcijas nodibināšanos. Vēlāk tā pārtapa par Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteju (SSKK). Bet 1919.gadā tika izveidota SK biedrību līga (vēlāk federācija). Un 1965.gadā Vīnē pasludināja. Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustības pamatprincipus: humānisms, objektivitāte, neitralitāte, neatkarība, brīvprātība, vienotība un universalitāte (daudzpusība).

SSKK ir privāta, neatkarīga šveiciešu izveidota institūcija, kuras vadība atrodas Ženēvā. SSKK ir politiski, reliģiski un ideoloģiski neitrāla. Tās starptautiskais raksturs izriet no misijas, kas fiksēta Ženēvas konvenciju tekstos. Organizācijas operatīvo un administratīvo darbu veic SSKK centrālās iestādes, kuras atrodas Ženēvā, un delegācijas, kas izvietotas konfliktu zonās.

SSKK darbojas kā neitrāls vidutājs gadījumos, kad rodas starptautiski bruņoti konflikti, lokāli bruņoti konflikti, ir iekšējas nekārtības, kuru rezultātā var rasties vardarbība valsts iekšienē.

1864.gadā desmit valstu pārstāvji sanāca Ženēvā, kur SSKK organizētāji piedāvāja viņiem dokumenta tekstu, kas vēlāk kļuva par pirmo Ženēvas konvenciju. Pēc tam SSKK papildināja šo pirmo tiesisko aktu ar citām konvencijām.

Četras 1949.gada Ženēvas konvencijas nostiprina cilvēka cieņas principu kara konfliktu gadījumā, pieprasa, lai palīdzība cietušajiem tiek sniegta bez jebkādas diskriminācijas. Pašlaik visas valstis ir ratificējušas šīs konvencijas vai pievienojušās tām.

Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācijas sekretariāts atrodas Ženēvā un koordinē palīdzības sniegšanu miera laikā, kad notiek katastrofas vai plosās dabas stihija, stimulē, atbalsta un atvieglo dažādu veidu humāno darbību, ko veic nacionālās biedrības, kā arī iesaistās profilakses darbā un tā attīstībā visā pasaulē. Federācija ir neatkarīga, nevalstiska, humāna organizācija, kurai nepiemīt politiskas, rasu vai reliģiskas iezīmes.

 

No Latvijas Sarkanā Krusta vēstures

1918.gada 18.novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī tika proklamēta neatkarīga Latvijas Republika. Un jau divas dienas vēlāk, 20.novembrī, kādā privātā dzīvoklī Tērbatas ielā 52 pazīstami Latvijas ārsti, juristi, inženieri, sabiedriskie darbinieki parakstīja protokolu par Latvijas Sarkanā Krusta biedrības dibināšanu. Par tās pirmo vadītāju ievēlēja ķirurgu Jāni Jankovski. Latvijas Sarkanajā Krustā 1922.gadā izveidoja Latvijas Jaunatnes SK un žēlsirdīgo māsu apvienību.

1923.gada 10.janvārī Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja uzņēma Latvijas Sarkanā Krusta biedrību Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību līgā (tagad federācija). Pēc 1940.gada, kad PSRS okupēja Latvijas brīvvalsti, arī Latvijas SK tika iekļauts PSRS SK un SP biedrību savienībā. 1991.gada 20.novembrī Latvijas valdība ratificēja Latvijas SK statūtus. LSK tika atjaunots Starptautiskajā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness komitejā un Starptautiskajā SK/SP biedrību federācijā.

Latvijas Sarkanais Krusts apvieno 37 rajonu, pilsētu, novadu un dzelzceļa komitejas, 434 nodaļas. Latvijas Sarkanā Krusta biedru skaits ir 26 419 (1% no reģistrētajiem Latvijas iedzīvotājiem).

Latvijas Sarkanā Krusta darbības galvenie virzieni: SK ideju popularizēšana, brīvprātīgo mācības, sociālā un ekstremālā palīdzība, zupas virtuves organizēšana (tās darbojas kopš 1991.gada), veselības istabu ierīkošana, humānās palīdzības piegāde, žēlsirdīgo māsu darbība, pirmās palīdzības mācības un sacensību rīkošana, bezatlīdzības asins donoru kustības sekmēšana, sanitāri higiēniskā izglītošana, sadarbība ar ārvalstu nacionālajām biedrībām, bezvēsts pazudušo cilvēku meklēšana un SK ideju popularizēšana jaunatnes vidū.

Nesen notikušajā Latvijas Sarkanā Krusta 13.kongresā par Latvijas SK prezidentu ievēlēts Rīgas domes Labklājības departamenta direktors Valdis Nagobads.

Pēc Starptautiskā Sarkanā Krusta

un Sarkanā Pusmēness avotiem

 

Latvijas Sarkanā Krusta stratēģija 2001.—2004.gadam

Latvijas Sarkanā Krusta mērķi un pamatuzdevumi

Mērķi:

Veikt humāno darbu sabiedrības labā, uzlabot mazaizsargāto cilvēku sociālos apstākļus, būt gataviem palīdzēt ekstremālās situācijās.

Pamatuzdevumi:

1. Popularizēt starptautiskās humanitārās tiesības, Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustības pamatprincipus un humānās vērtības.

2. Palīdzēt dabas stihiju, bruņotu konfliktu un dažādu nelaimju upuriem.

3. Veikt pirmās palīdzības apmācību un organizēt pirmās palīdzības sacensības.

4. Pilnveidot sabiedrības izpratni par veselīgu dzīvesveidu.

5. Attīstīt un pilnveidot LSK žēlsirdīgo māsu dienestu veco, vientuļo cilvēku un invalīdu mājas aprūpei.

6. Attīstīt Latvijas Sarkanā Krusta meklēšanas dienesta darbu.

7. Popularizēt un atbalstīt bezatlīdzības asins donoru kustību.

8. Veicināt labi funkcionējošas un patstāvīgi darboties spējīgas organizācijas veidošanos.

9. Aktivizēt brīvprātīgo darbu un veikt brīvprātīgo izglītošanu.

10. Atbalstīt Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta darbu.

11. Uzlabot LSK iekšējo un ārējo komunikāciju tīklu, sadarboties ar vietējām un ārvalstu organizācijām.

 

1. Popularizēt starptautiskās humanitārās tiesības, Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustības pamatprincipus un humānās vērtības:

1. Sekot līdzi 1949.gada Ženēvas konvenciju un 1977.gada Papildprotokolu noteikumu ievērošanai valstī un veicināt attiecīgo normu iestrādāšanu valsts likumdošanā.

2. Veikt informatīvi izglītojošu darbu valsts pārvaldes un pašvaldību līmenī par Sarkanā Krusta lomu.

3. Noteikt mērķa grupas un informēt tās par starptautiskajām humanitārajām tiesībām, kustības pamatprincipiem un vērtībām.

4. Turpināt Humānisma stundu popularizēšanu mērķa grupām.

5. Vērsties pret rasisma, diskriminācijas, vardarbības, ksenofobisma izpausmēm sabiedrībā.

6. Veikt aizstāvības misiju mazaizsargāto cilvēku cieņas, veselības un dzīvības aizsardzībai.

7. Piedalīties Starptautiskā Sarkanā Krusta/Sarkanā Pusmēness kustības organizētajās kampaņās un pasākumos.

8. Sekot līdzi Sarkanā Krusta/Sarkanā Pusmēness emblēmas pareizai izmantošanai, veikt izskaidrojošo darbu, aktīvi reaģēt uz pārkāpumiem simbolikas nepareizas lietošanas gadījumos.

 

2. Palīdzēt dabas stihiju, bruņotu konfliktu un dažādu nelaimju upuriem:

1. Izvērtēt Latvijas Sarkanā Krusta iespējas un resursus palīdzības sniegšanai, apzināt visvairāk katastrofu riskam pakļautās vietas valstī.

2. Sadarboties ar valsts institūcijām, vienoties sadarbības līgumu formā par Sarkanā Krusta lomu nepieciešamās palīdzības sniegšanai.

3. Izstrādāt LSK rīcības plānu un programmas kvalitatīvas un efektīvas palīdzības sniegšanai stihisku nelaimju gadījumos.

4. Veidot rezerves fondus krīzes situācijām.

5. Informēt sabiedrību par rīcību ekstremālās situācijās.

6. Aktīvi iesaistīties Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbības plāna īstenošanā, apgūt Skandināvijas valstu pieredzi, pielāgojot to savām vajadzībām un iespējām.

7. Apmācīt brīvprātīgos gatavībai palīdzēt cietušajiem nelaimēs, meklēšanas un glābšanas darbu veikšanai un psiholoģiskā atbalsta sniegšanai.

8. Izstrādāt komunikāciju sistēmu brīvprātīgo mobilizācijai.

9. Sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām un sabiedriskajām organizācijām, būt gataviem atbalstīt bēgļus un pārvietotās personas SK programmu ietvaros.

Veicināt sabiedrības izpratnes veidošanos par nepieciešamību būt atsaucīgiem un humāniem pret cilvēku ciešanām pasaules katastrofās un nelaimēs.

 

3. Veikt pirmās palīdzības apmācību un organizēt pirmās palīdzības sacensības:

1. Popularizēt pirmās palīdzības iemaņu apgūšanas nepieciešamību dažādām iedzīvotāju grupām.

2. Veikt pirmās palīdzības sniegšanas apmācību Latvijā.

3. Sadarboties ar Valsts katastrofu medicīnas centru un citām valsts un pašvaldību institūcijām.

4. Organizēt pirmās palīdzības sacensības jauniešiem un pieaugušajiem.

5. Izvērtēt un pilnveidot materiāli tehnisko bāzi pirmās palīdzības mācībām.

6. Piedalīties dažādos masu pasākumos ar pirmās palīdzības demonstrējumiem, piedalīties starptautiska mēroga aktivitātēs un sacensībās.

7. Aktīvi iesaistīties Eiropas pirmās palīdzības dienas aktivitātēs.

8. Izveidot un attīstīt programmas pirmās psiholoģiskās palīdzības vajadzībām.

 

4. Pilnveidot sabiedrības izpratni par veselīgu dzīvesveidu:

1. Informēt sabiedrību par HIV/AIDS, narkotiku, tuberkulozes u.c. aktuālām saslimšanām un epidēmiju uzliesmojumiem, to profilaksi.

2. Sadarbībā ar medicīnas darbiniekiem veicināt regulāru profilaktisko pārbaužu nepieciešamību.

3. Attīstīt Sarkanā Krusta veselības istabu darbību.

4. Veicināt veselības dienu organizēšanu.

5. Apkopot un analizēt informāciju par veselības un aprūpes situāciju valstī, nepieciešamības gadījumā sniegt palīdzību.

 

5. Attīstīt un pilnveidot LSK žēlsirdīgo māsu dienestu veco, vientuļo cilvēku un invalīdu mājas aprūpei:

1. Sadarboties ar pašvaldībām, sociālās palīdzības dienestiem un citām organizācijām aprūpes jautājumu risināšanā.

2. Apzināt vecos, vientuļos cilvēkus, invalīdus un maznodrošinātās ģimenes, kuriem nepieciešama palīdzība un/vai mājas aprūpe.

3. Turpināt mājas aprūpes programmas attīstību.

4. Attīstīt SK žēlsirdīgo māsu dienestu un pilnveidot darbam nepieciešamo ekipējumu.

5. Veicināt žēlsirdīgo māsu profesionālo izaugsmi.

6. Turpināt inventāra nomas punktu darbību un nepieciešamības gadījumā attīstīt jaunu kvalitatīvu pakalpojumu tīklu.

7. Turpināt humānās palīdzības sadali maznodrošinātajām iedzīvotāju grupām.

8. Veicināt savstarpējo pašpalīdzības grupu veidošanos un palīdzēt cilvēkiem apzināties pašu iespējas risināt problēmas, kas ietekmē viņu ikdienas dzīvi.

 

6. Popularizēt un atbalstīt bezatlīdzības asins donoru kustību:

1. Turpināt organizēt pateicības pasākumus donoriem, donoru vakarus.

2. Atjaunot donoru apbalvošanas sistēmu.

3. Sadarbībā ar medicīniskajām institūcijām informēt sabiedrību par nepieciešamību atbalstīt donoru kustību un kļūt par asins donoriem.

4. Aktivizēt jauniešu iesaistīšanos asins donoru kustībā.

 

7. Attīstīt Latvijas Sarkanā Krusta meklēšanas dienesta darbu:

1. Veikt kara laikā un dabas stihijās pazudušo cilvēku meklēšanu.

2. Sadarbībā ar valsts institūcijām un organizācijām sniegt palīdzību bēgļiem ģimeņu apvienošanās gadījumos.

3. Turpināt apzināt bojāgājušo personu kapa vietas.

4. Sadarboties ar citu valstu Sarkanā Krusta/Sarkanā Pusmēness meklēšanas dienestiem, valsts un ārvalstu arhīviem un institūcijām.

 

8. Veicināt labi funkcionējošas un patstāvīgi darboties spējīgas organizācijas veidošanos:

1. Veikt Latvijas Sarkanā Krusta stipro un vājo pušu, draudu un iespēju (tā saukto SVID) izvērtējumu.

2. Noteikt mazaizsargātās grupas, kurām visvairāk nepieciešama palīdzība.

3. Izvērtēt esošo programmu kvalitāti un lietderību, noteikt prioritātes, nepieciešamības gadījumā izstrādāt un uzsākt jaunas programmas.

4. Stiprināt valdes lomu, apmācīt visu līmeņu valdes locekļus par Sarkano Krustu, par valdes lomu un atbildību.

5. Veikt regulāru LSK darbinieku un aktīvistu apmācību (par Sarkanā Krusta darbu, darba plānošanu un budžeta veidošanu, projektu rakstīšanu, līdzekļu piesaisti, komunikācijām u.c.). Atbalstīt LSK darbinieku profesionālo izaugsmi.

6. Uzlabot LSK centrālo un rajonu komiteju materiāli tehnisko bāzi.

7. Izstrādāt plānu LSK īpašuma apsaimniekošanai.

8. Veicināt pieredzes apmaiņu starp LSK rajonu komitejām.

9. Izstrādāt rīcības plānu un īstenot LSK veiktā finansu menedžmenta izvērtējuma rekomendācijas.

10. Meklēt līdzekļu piesaistes veidus LSK darbībai, organizējot akcijas un labdarības pasākumus, piedalīties projektu konkursos.

11. Piesaistīt biznesa aprindās un sabiedrībā populārus cilvēkus kļūt par Sarkanā Krusta atbalstītājiem, sponsoriem un mecenātiem.

12. Iesaistīt jaunus biedrus Latvijas Sarkanajā Krustā un aktivizēt jaunu pirmorganizāciju veidošanos un darbību.

13. Turpināt pilnveidot LSK biedru reģistrācijas uzskaites sistēmu.

 

9. Aktivizēt brīvprātīgo darbu un veikt brīvprātīgo izglītošanu:

1. Izveidot brīvprātīgo uzskaites un koordinācijas sistēmu Latvijas Sarkanajā Krustā.

2. Piesaistīt jaunus, aktīvus brīvprātīgos dažādām LSK programmām, ievērojot viņu intereses.

3. Izstrādāt LSK programmu brīvprātīgo apmācībai un veikt koordinatoru apmācību.

4. Izstrādāt brīvprātīgo kustības darbam nepieciešamo dokumentāciju.

5. Organizēt pateicības pasākumus brīvprātīgajiem, veicināt brīvprātīgo motivāciju.

 

10. Atbalstīt Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta darbu:

1. Atbalstīt Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta darbu un jauniešu izstrādātās programmas sabiedrībai aktuālo tēmu risināšanai.

2. Izplatīt Sarkanā Krusta idejas un humānās vērtības jaunatnes vidū, motivēt viņus iesaistīties SK darbā.

3. Palīdzēt pilnveidot vasaras nometņu tīklu dažādām mērķa grupām.

4. Veicināt jauniešu pieredzes apmaiņu ar citu valstu nacionālajām biedrībām.

5. Iesaistīt jaunatni LSK programmu plānošanā, īstenošanā un apmācībā.

 

11. Pilnveidot LSK iekšējo un ārējo komunikāciju tīklu, sadarboties ar vietējām un ārvalstu organizācijām:

1. Sadarbībā ar masu medijiem regulāri informēt sabiedrību par Latvijas Sarkanā Krusta darbību un programmām.

2. Izveidot LSK komunikāciju un sadarbības sistēmu.

3. Uzsākt vienota organizācijas stila izveidi.

4. Turpināt izdot dažādus informatīvos materiālus.

5. Sadarboties ar ārvalstu nacionālajām biedrībām, veidot partnerattiecības un dalīties pieredzes apmaiņā.

6. Aktīvi darboties Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbības plāna aktivitātēs.

7. Sadarboties ar valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.

8. Sadarboties ar Starptautisko SK/SP biedrību federāciju un Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju, kā arī to reģionālajām delegācijām.

9. Regulāri sniegt finansu un aktivitāšu atskaites sponsoriem, partneriem un centrālajai valdei. Veidot gada pārskata atskaites atbilstoši starptautiskajiem standartiem.

10. Aktīvāk izmantot modernās tehnoloģijas informācijas apmaiņā. Regulāri atjaunot informāciju LSK mājaslapā.

11. Turpināt rīkot Sarkanā Krusta pasākumus 8.maijā, 20.novembrī, Ziemassvētkos Sarkanā Krusta biedriem un atbalstītājiem.

12. Turpināt Latvijas Sarkanā Krusta izglītotāju programmu.

13. Veidot pozitīvu Latvijas Sarkanā Krusta tēlu sabiedrībā.