Saeimā:

2001. gada 17. maija sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

I. Prezidija ziņojumi

Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta PVAS “Latvijas kuģniecība “privatizācijas pārtraukšanu”. ( Reģ.nr.904 ) (dok.nr.3135; nr.3135A) Deputāti Egils Baldzēns, Valdis Lauskis, Oskars Grīgs, Jānis Ādamsons, Viola Lāzo, Helēna Soldatjonoka, Pēteris Salkazanovs, Osvalds Zvejsalnieks, Gunārs Freimanis, Arnis Kalniņš

2. 2. Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. ( Reģ.nr.905) (dok.nr.3136; nr.3136A) Ministru kabinets

3. 3. Likumprojekts “Valsts darba inspekcijas likums”. ( Reģ.nr.906 ) (dok.nr.3137; nr.3137A) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. ( Reģ.nr.907 ) (dok.nr.3139; nr.3139A) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

5. 5. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. ( Reģ.nr.908 ) (dok.nr.3140; nr.3140A) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

II. Likumprojektu izskatīšana

 

6. 1. Likumprojekts “Grozījums Standartizācijas likumā”. ( Reģ.nr.857 ) (2.lasījums)(steidzams) (dok.nr.2937; nr.2937B) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

7. 2. Likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību”. (Reģ.nr.791 ) (2. lasījums) (dok.nr.2670; nr.3147) Ārlietu komisija

8. 3. Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”. ( Reģ.nr.901 ) (Alternatīva likumprojektam ar reģ.nr.851, dok.nr.2913) (1. lasījums)(dok.nr.3121) Juridiskā komisija

9. 4. Likumprojekts “Ķemeru nacionālā parka likums”. ( Reģ.nr.877 ) (1. lasījums) (dok.nr.3044; nr.3126) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

10. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. ( Reģ.nr.879 ) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3046; nr.3127) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

11. 6. Likumprojekts “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā”. ( Reģ.nr.884 ) (1. lasījums) (dok.nr.3053; nr.3128) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

12. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm””. ( Reģ.nr.888 )

(1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3059; nr.3129) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

13. 8. Likumprojekts “Grozījums likumā “Ministriju iekārtas likums””. ( Reģ.nr.854 ) (2. lasījums) (dok.nr.2925; nr.3130) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

14. 9. Likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”. ( Reģ.nr.880 ) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3047; nr.3133) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

15. 10. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.861 ) (iekļauts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” reģ.nr.886) (2. lasījums) (dok.nr.2995; nr.3141) Juridiskā komisija

16. 11. Likumprojekts “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”. ( Reģ.nr.777 ) (2. lasījums) (dok.nr.2634; nr.3142) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

17. 12. Likumprojekts “Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”. ( Reģ.nr.773 ) (2. lasījums) (dok.nr.2630; nr.3143) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

18. 13. Likumprojekts “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā”. ( Reģ.nr.775 ) (2. lasījums)(dok.nr.2632; nr.3144) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

19. 14. Likumprojekts “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”. ( Reģ.nr.776 ) (2. lasījums) (dok.nr.2633; nr.3145) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

20. 15. Likumprojekts “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā”. ( Reģ.nr.774 ) (2. lasījums) (dok.nr.2631; nr.3146) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

21. 16. Likumprojekts “Par 1969.gada Starptautisko konvenciju par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā un tās Pielikumu un 1973.gada Protokolu par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā citu vielu, kas nav nafta, izraisīta piesārņojuma gadījumā un tā Pielikumu”. ( Reģ.nr.889 ) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3062; nr.3148) Ārlietu komisija

22. 17. Likumprojekts “Par Eiropas Savienības - Latvijas Republikas Asociācijas padomes lēmumu Nr.1/2001 par grozījumiem Eiropas Līguma 3.protokolā”. ( Reģ.nr.878 ) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3045; nr.3149) Ārlietu komisija

23. 18. Likumprojekts “Par 1999.gada 26.jūnija Protokolu par grozījumiem 1973.gada 18.maija Kioto starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu”. ( Reģ.nr.850 ) (1. lasījums) (dok.nr.2895; nr.3150) Ārlietu komisija

24. 19. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. ( Reģ.nr.117 ) (2. lasījums) (dok.nr.232; nr.3151) Juridiskā komisija

25. 20. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. ( Reģ.nr.789 ) (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.10) (2. lasījums) (dok.nr.2661; nr.3152) Juridiskā komisija

26. III. Ziņojums par Latvijas Republikas Stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi (dok.nr.3153) Eiropas lietu komisija

 

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs . Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim Saeimas 17.maija sēdi. Izskatīsim sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Lauska, Grīga, Ādamsona, Lāzo, Soldatjonokas, Salkazanova, Zvejsalnieka, Freimaņa, Arņa Kalniņa iesniegto likumprojektu “Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta PVAS “Latvijas kuģniecība” privatizācijas pārtraukšanu” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Saeimas Prezidija locekļi! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu vērst uzmanību uz sekojošu jautājumu. Sociāldemokrāti ir iesnieguši likumprojektu “Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta PVAS “Latvijas kuģniecība” privatizācijas pārtraukšanu”, kur 1.pants nosaka sekojošo: pārtraukt PVAS “Latvijas kuģniecība” privatizāciju, un privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” manta nav sadalāma un privatizējama pa daļām. Un 2.pants: nodot privatizējamo valsts akciju sabiedrību “Latvijas kuģniecība” Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas pārraudzībā.

Kolēģi, es gribētu uzsvērt to, ko jau visi ļoti labi zina. Trīs privatizācijas kārtas ir notikušas, un visas ir notikušas neveiksmīgi. “Latvijas kuģniecība” gan pēc amatpersonu, gan pēc ekspertu viedokļa ir tik spēcīgs uzņēmums, kuram ir liela peļņa un kurš var attīstīties pilnīgi bez kāda stratēģiskā investora piesaistes, to apliecina “Latvijas kuģniecības” prezidents, apliecina eksperti. Es domāju, ka mums nevajadzētu sekot atsevišķām partiju ideoloģiskajām nostādnēm šajā svarīgajā jautājumā, bet domāt par to, kā sakārtot “Latvijas kuģniecībā” šo vadības līmeni, lai tas būtu efektīvs, lai nebūtu sarežģīts, lai nebūtu tas, ko arī valdības partijas atzīst par politisko komisāru institūciju, samezglojumu un diezgan lielām, nopietnām grūtībām — ar sarežģītu vadības struktūru vadīt tik lielu uzņēmumu. Ja mēs šos darbus sakārtojam, tad mēs varam garantēt arī valsts budžetā pakāpeniski ievērojamus līdzekļus, un mums katrā ziņā tas ir jādara paralēli ar jauno kuģošanas politiku apstiprināšanu, kas ir ārkārtīgi nepieciešami pie šiem pašiem “Latvijas kuģniecības” privatizācijas nosacījumiem un noteikumiem, ja jau valdības partijas pat gribēs to darīt. Kamēr mēs neesam izdarījuši šos soļus, kas runā par “Latvijas kuģniecības” nākotni, par jaunas kuģošanas politikas nosacījumu pieņemšanu šeit Saeimā, runāt vispār par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju ir vienkārši absurdi. Tādā gadījumā notiek privatizācija kā pašmērķis, privatizācija privatizācijas pēc.

Kolēģi, es domāju, ka mums šogad ir nopietni jāizvērtē arī tas, ka nevajadzētu sasteigti pieņemt jaunus privatizācijas nosacījumus un noteikumus bez minētajiem apstākļiem, to izvērtēšanas un lietas sakārtošanas arī jautājumā par jauno kuģošanas politiku un attiecīgiem likuma grozījumiem, kurus Satiksmes ministrija jau sen ir sakārtojusi un iesniegusi Ministru kabinetā. Ja valdības partijas tomēr grib par katru cenu privatizēt “Latvijas kuģniecību”, tad tādā gadījumā tas tomēr būtu jādara tā, lai būtu šis paplašinātais pretendentu loks, tā, lai tas būtu kapitāli ieguldījums “Latvijas kuģniecībā”, nevis vienkārši ūtrupe. Tā, lai šis process noritētu atklāti un godīgi, tā kā arī to pieprasa, piemēram, jau šobrīd arī sabiedrība par atklātumu “Delna”, kas saka, ka šī atklātība ir absolūti nepieciešama lieta, lai nebūtu tautā ne mazāko šaubu par to, ka šeit ir izslēgta jebkura korupcijas iespēja.

Es vēlreiz uzsveru to, ka sociāldemokrāti ir pret “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, jo lietpratēji eksperti un arī Jūrniecības savienība ir apliecinājusi to, ka bez šīs privatizācijas vispār var lieliski iztikt. Tajā pašā laikā mēs uzsveram to, ka eksperti norāda, ka “Latvijas kuģniecībai” nav izvēlēts labvēlīgākais privatizācijas laiks, ka tagad nav īstais laiks, ka pasaules konjunktūra pašreiz apliecina to, ka tagad nav izdevīgi pārdot, privatizēt, veikt šos kapitālieguldījumus, jo nav šīs pasaules konjunktūras. Tāds secinājums ir no Ulda Oša. Otrkārt, mums tomēr jebkurā gadījumā ir jāskatās uz ilglaicīgu perspektīvu, lai varētu būt tā, ka “Latvijas kuģniecība”, tās nākotne tiek saistīta ar to, lai Latvija paliktu jūras lielvalsts, lai tās iekarotās pozīcijas, ko gadu desmitiem jūrniecības speciālisti, jūrniecības vadība ir veikusi, netiktu zaudētas. Lai nebūtu tā, ka šeit trīs gadus vēl noritēs kāda ar kuģniecību saistīta darbība, pēc tam šis kustamais īpašums — “Latvijas kuģniecības” kuģi — tiktu pārvietoti pavisam citos ūdeņos un ar citu pieskaņu. Es domāju, ka nevajadzētu mums veidot situāciju, ka tikai “Latvijas kuģniecības” mītne, šeit ofiss, sekretāre un prezidents būtu tas vienīgais, no kā būtu budžeta maksājumi valsts budžetā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 35, atturas — 19. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts darba inspekcijas likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Sākam izskatīt likumprojektus. Likumprojekts “Grozījums Standartizācijas likumā” , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (TP). Cienījamie deputāti! Cienījamie komisiju priekšsēdētāji! Strādājam ar dokumentu nr.2937 b — “Grozījums Standartizācijas likumā”. Pirms likumprojekta izskatīšanas otrajam lasījumam Tautsaimniecības komisija lūdz atsaukt minētajam likumprojektam steidzamību un skatīt likumprojektu parastajā kārtībā — trīs lasījumos, jo nepieciešams gan Zemkopības ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas un nozaru ekspertu viedoklis, kā arī likuma caurlūkošana kontekstā ar pārējiem likumiem.

Mums vispirms ir jābalso par steidzamības atsaukšanu likumprojektam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības atsaukšanu likumprojektam “Grozījums Standartizācijas likumā””. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 12, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts. Lūdzu!

J.Sproģis . Skatām likumprojektu otrajā lasījumā. Komisija atbalstījusi Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegto priekšlikumu, kas runā par standartizācijas uzdevumiem, papildināt ar 6.apakšpunktu — nodrošināt patērētāju interešu aizsardzību. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

J.Sproģis . 2. priekšlikumu — Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Sprindžuka priekšlikumu — komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijai.

J.Sproģis . Kā arī 3.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Sproģis . Arī 4.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Sproģis . Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Standartizācijas likumā”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

J.Sproģis . Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 7.jūnijs, izskatīšana — 14.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 7.jūnijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Labrīt, godātie kolēģi! Otrajam lasījumam šim likumprojektam ir saņemti kopumā trīs priekšlikumi, un divi no tiem attiecas uz 3.pantu. Abi pēc būtības identiski. Leona Bojāra un Jāņa Ādamsona priekšlikums ir izslēgt likumprojekta 3.pantu, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Kad izskatījām Ārlietu komisijā, es atbalstīju šo 3.panta izslēgšanu, bet, iepazīstoties tuvāk ar šo pantu, es noskaidroju, ka tomēr neatkarīgi no tā, kāda pašreiz ir Latvijas likumdošana, to nevar izslēgt tāpēc, ka saskaņā ar šo konvenciju, ja jūs iepazīsities, dalībvalstij ir jāinformē Apvienotās Nācijas jeb konkrēti ģenerālsekretārs par to, kāda ir situācija pašreiz. Un ja mēs arī mainām, teiksim, saskaņā ar šo 3.pantu, ja mēs mainām to principu, ka arī vienošanās izdarīt kādu noziedzīgo nodarījumu ir noziegums, tad mums tik un tā ir atkal jāinformē ģenerālsekretārs, ANO ģenerālsekretārs par to, ka Latvija šo likumdošanu ir mainījusi. Respektīvi, iznāk, ka mums ir divas reizes tas jādara, gan tajā brīdī, kad mums šī likumdošanas norma neatbilst, gan arī tajā brīdī, kad mēs to mainām. Tāpēc es domāju, ka tomēr to nevajadzētu svītrot un neatbalstīt pašreizējā brīdī, jo šī svītrošana neko nemaina. Mums ir jāinformē gan vienā gadījumā, gan pēc tam jāpieskaņo Latvijas likumdošana un pēc tam atkal jāpaziņo par to. Es vienkārši nezināju, un man izskaidroja tagad juristi, tā ka es domāju, ka viņu nebūtu nozīmes pašreiz svītrot. Faktiski būtu jāatstāj tādā redakcijā, kā tas bija pašā sākumā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Daļēji varētu piekrist kolēģa Kiršteina teiktajam tikai vienā daļā — par to, kas būs jādara, ja mēs svītrosim vai nesvītrosim attiecīgā likumprojekta 3.pantu, bet, svītrojot likumprojekta 3.pantu, mēs panākam sekojošo, ka Latvija konceptuāli paziņo, ka mums ir jāpieņem lēmums, pirmkārt, par smagiem noziegumiem. Vai par smagu noziegumu uzskatāms tāds, par kuru brīvības atņemšana paredzēta kā pašreiz — sākot no 5 gadiem, vai tāds, kāds ir pieņemts civilizētā pasaulē, — no 4 gadiem, vai krimināllieta tiek ierosināta pēc vienošanās fakta, respektīvi, šeit sāk darboties tā saucamais RICO likums, kurš ļoti aktīvi ir palīdzējis gan ASV Federālajam izmeklēšanas birojam, gan arī Itālijā tiesībaizsardzības sistēmas dalībniekiem aktīvi cīnīties ar organizēto noziedzību un mafiju. Ja netiek atbalstīts šis mans priekšlikums par panta svītrošanu, tas nozīmē, ka Latvijas teritorijā nedarbosies konvencijas 5. panta otrā daļa, un es atļaušos to arī citēt: Tādas personas rīcība, kas, apzinoties kādas organizētas noziedzīgas grupas mērķi un vispārējo noziedzīgo darbību vai arī tās nolūku izdarīt attiecīgos noziegumus, aktīvi piedalās: a) organizētās noziedzīgās grupas noziedzīgajās darbībās; b) citās organizētās noziedzīgās grupas darbībās, apzinoties, ka tās dalība veicinās augšminētā noziedzīgā mērķa sasniegšanu; tāda smaga nozieguma organizēšana, vadīšana, atbalstīšana, palīdzība, veicināšana vai padomu sniegšana, kurā ir iesaistīta kāda organizēta noziedzīga grupa. Respektīvi, mēs negribam, ka šī sadaļa Latvijā tiek vismaz konceptuālā līmenī akceptēta.

Par otru sadaļu, kāpēc Tieslietu ministrija negrib aktīvi, lai konvencija darbojas pilnā apjomā, acīmredzot jārunā citā auditorijā. Es vienkārši atgādināšu, ka savā laikā, pagājušā gada beigās, Ministru prezidents Andris Bērziņš iesniedza parlamentam ratifikācijai Eiropas Savienības pretkorupcijas konvenciju. Tajā pašā laikā mēģināja panākt un svītrot no šīs konvencijas lielu sadaļu par kukuļdošanu un korupcijas jautājumiem, ar kuriem it kā aktīvi šī valdība cīnās. Bez tam šie paši ierēdņi Aizsardzības un iekšlietu komisijā un arī Ārlietu komisijā mēģināja skaidrot, ka, redziet, tā ir radusies tehniska kļūda. Runājot par to, kas ir labāk — svītrot šā likumprojekta pantu un panākt, lai Tieslietu ministrija, valdība beidzot iesniedz attiecīgos grozījumus parlamentā, kriminālprocesā un krimināllikumā, tas acīmredzot ir daudz labāk tāpēc, ka agri vai vēlu mums konvencija ir jāpieņem pilnā apjomā. Vislabāk to ir izdarīt tieši tagad. Un es esmu gandarīts, ka Ārlietu komisija ir uzklausījusi visus argumentus par un pret un ir atbalstījusi šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas pievienošanās Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību ir par nožēlu vēla. Pie tās vajadzēja pievienoties vismaz piecus gadus iepriekš. Nu, bet diemžēl labāk jau tomēr vēlāk nekā nekad. Un mani kārtējo reizi uztrauc tas, ka, pieņemot to vai citu starptautisko dokumentu, mūsu valstī atrodas cilvēki, kuri mēģina to pārveidot tā, lai tomēr būtu piesegta kaut kāda negatīvā darbība, kas notiek Latvijā. Un vai Latvija ir iekļauta transnacionālo noziedzību organizāciju apritē? Protams, ka ir, jo valsts ir jauna, struktūras nesakārtotas, likumi nepilnīgi, citi īpaši izstrādāti, un sevišķi, kas attiecas uz korupciju, tad, protams, neviens šajā zālē neapstrīdēs, ka viņas Latvijā nav un visaugstākā līmenī. Ir tikai runas par tās iznīcināšanu, ir tikai runas par dažādu sistēmu izveidošanu korupcijas apkarošanā, bet diemžēl tālāk par runāšanu Latvijā nekas nav nonācis. Un to jau norāda mums ar pirkstu ne tikai mēs paši, bet arī ārvalstu speciālisti. Vakar jūs redzējāt unikālus kadrus par Iekšlietu ministrijas dienesta aprīkojumu, nu, kādā stāvoklī atrodas telpas, kur strādā darbinieki, tehniskais aprīkojums un viss pārējais. Nu, vairāk kā kaunu par visu redzēto nevar pateikt. Un kauns ir arī mums. Kad sociāldemokrāti ierosināja papildu asignējumu no valsts budžeta iedalīt Iekšlietu ministrijai un prokuratūrai, cienījamie pozīcijas deputāti, jūs to noraidījāt. Tātad kā var novērtēt jūsu rīcību? Es domāju, ka jums tas pašiem jāpadomā.

Mēs iedalām ļoti lielus līdzekļus Aizsardzības ministrijai. Diemžēl tie tiek izlietoti ne tā, kā vajadzīgs. Nosit jaunus zēnus, viņus izkropļo, tā nav Aizsardzības ministrijas darbība. Bez visas nesakārtotības viņa izlieto naudas līdzekļus. Kaut vai pagājušajā gadā — 430 000 kartogrāfijai, kuri bija iedalīti un nebija izlietoti, Iekšlietu ministrijai tos nenodeva. Un tāpēc iebildumi pret to, ka ir jāveic kaut kādas izmaiņas šinī starptautiskajā dokumentā... Mēs nevaram veikt šīs izmaiņas, dokuments ir jāpieņem tāds, kāds tas ir. Ja visās attīstītajās valstīs pasaulē to atzīst, tam pievienojas, tad kāpēc mēs sākam kaut ko jaunu domāt un izslēgt to vai citu pantu? Tas nav korekti attiecībā pret Apvienoto Nāciju Organizāciju un tās apakšstruktūrām. Tas ir, no vienas puses. No otras puses — cienījamie ierosinātāji, kas grib izslēgt to, tad lai noziedzība pie mums attīstās tā, kā tā attīstās. Tad ziniet — tā nu nebūtu korekta darbība, kuru jūs ierosināt veikt. Paldies! Ir jāatbalsta šis dokuments.

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es aicinu paskatīties 38.pantu, kur ir teikts, ka šī konvencija stājas spēkā 90. dienā pēc 40.dokumenta par ratifikāciju iesniegšanas. Tas nozīmē: kad būs to ratificējušas 40 valstis, šī konvencija stāsies spēkā. Šobrīd pēc Tieslietu ministrijas informācijas šo konvenciju ir ratificējušas tikai 6 valstis. Tas nozīmē, ka šī konvencija vēl nav stājusies spēkā un tā stāsies spēkā ātrākais pēc kādiem diviem gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu nacionālajā likumu sistēmā jau šī norma būs iekšā. Mēs varam bez īpašiem satraukumiem šobrīd šo 3.pantā paredzēto izņēmumu svītrot. Un tāpēc arī atbildīgā komisija atbalsta šo te priekšlikumu. Aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 1, atturas — 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

G.Krasts . 3.priekšlikums ir deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem.

Atbildīgā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo, kā jau es tikko iepriekš minēju, 38.pants paredz, ka pie šīs konvencijas spēkā stāšanās ir nepieciešamas 40 valstis, kas šo konvenciju ir atbalstījušas. Šobrīd, kā jau es teicu, ratifikācijas dokumentus ir iesniegušas tikai 6. Līdz ar to šiem te pārejas noteikumiem nav būtiskas nozīmes, arī laika ziņā jau ir notikusi nobīde, kas šo priekšlikumu faktiski padara nerealizējamu. Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Jā, cienījamie kolēģi. Paldies par balsojumu! Tagad būs vieglāk skatīties acīs kolēģiem un zināt, kurš ko atbalsta šajā valstī un cik aktīvi katrs no deputātiem un reāli grib cīnīties ar organizēto noziedzību. Agri vai vēlu šī norma tiks mainīta.

Runājot par šo te manu priekšlikumu, ir jāsaka sekojošais, ka diemžēl šī dokumenta izskatīšana notika februārī un tam jau bija jāiziet cauri parlamentam un jāpieņem galīgajā lasījumā vismaz aprīlī. Kāpēc tik strikti tika ierakstīts, ka Ministru kabinetam līdz 1.maijam ir jāiesniedz attiecīgie priekšlikumi grozījumiem Kriminālprocesā un Krimināllikumā? Ļoti elementāru apsvērumu dēļ.

Diemžēl jāatzīmē, ka valdība, it sevišķi Tieslietu ministrija, nepilda ne valdības deklarācijā minētos solījumus, ne arī pilda to, ko pieprasa, pieņemsim, kaut vai Aizsardzības un iekšlietu komisija. Tieslietu ministrijai no sākuma līdz pagājušā gada beigām vajadzēja iesniegt parlamentā grozījumus Krimināllikumā. Tas netika izdarīts. Ministru prezidents Andris Bērziņš publiski solīja līdz pagājušā gada novembra beigām iesniegt nepieciešamos grozījumus Krimināllikumā, tos, kas skar cīņu ar narkotikām. Tas nav izdarīts. Ministru prezidents publiski pauž, ka tiks darīts viss un vistuvākajā laikā tiks iesniegts likumprojekts par tā saucamajām nulles deklarācijām. Nu jau ir garām trīs termiņi, nekādīgi mēs nevaram šīs nulles deklarācijas likumprojektus sagaidīt.

Vai man ir ticība, ka Tieslietu ministrija beidzot izstrādās nepieciešamos grozījumus gan Krimināllikumā, gan Kriminālprocesā, es varu viennozīmīgi pateikt — noteikti nē. Ja viņi nav darījuši to līdz šim, acīmredzot viņi to arī nedarīs turpmāk.

Diemžēl es esmu spiests atsaukt savu priekšlikumu tāpēc, ka par to balsot nebūtu nekādas jēgas, tāpēc ka 1.maijs ir pagājis. Bet es aicinu tomēr kolēģus domāt par to un pēc kāda laika atgriezties pie jautājuma — vai mums ir nepieciešams, lai konvencija stājas spēkā pilnā apjomā, vai mēs tāpat tikai tēlosim cīņu ar organizēto noziedzību, vai arī reāli kaut kas tiks darīts šajā valstī. Paldies!

Sēdes vadītājs . 3.priekšlikums ir atsaukts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu 3121, likumprojekta reģistra numurs 901 — “Grozījumi Komerclikumā”.

Juridiskā komisija sagatavoja un iesniedza šo grozījumu Komerclikumā kā alternatīvo likumprojektu, kurš, kā jūs atceraties, tika izstrādāts un iesniegts no Tautas partijas frakcijas.

Kas ir šī likumprojekta pamatā? Šī likumprojekta pamatā pamatvilcienos ir Tautas partijas frakcijas izstrādātais likumprojekts, kuru tātad mēs Juridiskajā komisijā vēl papildinājām ar veselu rindu normu, jo attiecīgi valdības izveidotā darba grupa, kas strādā ar šiem jautājumiem, šos jautājumus izskatīja un uzskatīja par nepieciešamu, ka šāds grozījums Komerclikumā ir nepieciešams, bet to ir nepieciešams precizēt.

Kādi ir šī likumprojekta mērķi? Šī likumprojekta mērķi ir vēl precizēt atsevišķas Komerclikuma normas, lai padarītu to vieglāk uztveramu un realizējamu, jo, kā jūs saprotat, jebkuru likumu vienmēr ir iespējams uzlabot un precizēt. Tajā pašā laikā, balstoties uz ārvalstu akcionāru padomes priekšlikumiem, Tautas partija izstrādāja likumprojektā un iesniedza veselu rindu normu, kas precizē un paplašina mazākuma akcionāru tiesību aizsardzību. Tātad arī mēs veselu rindu šādas normas atbalstījām un iekļāvām šajā likumprojektā, kā arī vēl veselu rindu papildinājām ar šiem momentiem.

Un vēl tāds moments, kas bija par pamatu šim likumprojektam, — tātad tika precizēta terminoloģija, tajā skaitā tā tika pieskaņota grāmatvedībā izmantojamiem terminiem.

Nu, un tātad es vērsīšu jūsu uzmanību uz dažām priekšlikumu grupām, jo šeit izdarītie grozījumi ir tīri liela daļa tehniska rakstura, kas pēc tam saskaņo šos grozījumus ar dažādām Komerclikuma vietām.

Pirmā grupa, ko piedāvāja arī Tautas partijas frakcija un ko darba grupa atbalstīja un iekļāva šajā alternatīvajā likumprojektā, tātad tika precizēti termini — valodnieciskie termini, no kuriem daļu, protams, nevarēja atbalstīt, jo Zinātņu akadēmijas Treminoloģijas komisija deva attiecīgu slēdzienu, bet 1., 5. un 6.punkts tātad ir iekļauts no Tautas partijas priekšlikumiem, vārds “komandīts”, tātad izspriedām tomēr, ka jāraksta ar garo “ī”, “delkrēdere” ar garo “ē”, bet nu tās ir tehniska rakstura precizēšanas šajos te valodnieciskajos terminos.

Svarīgākas, protams, ir juridiskās normas, kas skar jautājumus, kas saistīti ar akcionāru akciju pirmpirkuma tiesībām. Tātad šīs te pirmpirkuma tiesības, kas ir spēkā esošajā Komerclikumā, vēl tika precizētas un konkretizētas arī pēc Tautas partijas frakcijas un Investoru padomes priekšlikuma. Tātad mēs šeit vēl precizējām, ka akcionāru pirmtiesības nedrīkst atcelt vai ierobežot dibināšanas līgumā, statūtos vai ar akcionāru sapulces lēmumu. Tātad šī juridiskā norma tiek uzrakstīta vēl striktāka un precīzāka.

Otra grozījumu grupa ir saistīta ar personāla akcijām, tātad šeit tiks precizēts jautājums, kādā veidā un kādas ir tiesības un kādas savukārt tiesības nav personāla akcijām, jo mēs zinām, ka tās šobrīd ir diezgan plaši izplatītas, bet tajā pašā laikā reorganizējot ir zināms ierobežojums personāla akcijām, jo personāla akcijas ir domātas, lai piesaistītu un labāk stimulētu attiecīgos darbiniekus akciju sabiedrībās. Tātad 255. pantā vēlreiz ir precizēts par personāla akcijām, tātad, ka tās nevar atsavināt, nevar apmainīt, nevar konvertēt pret citām sabiedrības akcijām un tās nepāriet mantojumā. Tātad arī šis Investoru padomes un Tautas partijas frakcijas priekšlikums ir atbalstīts un precizēts darba grupā.

Daži momenti, protams, arī netika iekļauti šajā likumprojektā. Konkrēti mums bija liela diskusija par elektronisko balsošanu akciju sabiedrībās, kas šobrīd it kā ir iekļauta likumdošanā, bet tajā pašā laikā mēs nonācām pie secinājuma, ka vēlme, protams, ir viena lieta, bet praktiskā dzīve rāda, ka, kamēr nebūs ieviests elektroniskais paraksts, mēs nevaram identificēt personu, kura balso, teiksim, elektroniskā veidā par dažādiem jautājumiem akcionāru sapulcēs.

Līdz ar to mēs šo normu, neteiksim, ka izslēdzām, mēs to precizējām, bet norādot, ka šādu normatīvu varēs ieviest tajā laikā, kad tiks attiecīgi šis jautājums atrisināts ar elektronisko parakstu. Tātad mēs pārejas noteikumos dosim uzdevumu valdībai šos jautājumus risināt.

Nu tas pamatvilcienos ir viss, kādēļ ir šādi grozījumi Komerclikumā nepieciešami. Paldies!

S ēdes vadītājs . Atklājam debates. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Es varu paust savu gandarījumu par to, ka beidzot ir panākta pietiekama izpratne tai domai, kuru ilgstoši jau pauda Tautas partija jau pieņemot Komerclikumu galīgajā lasījumā, par pilnveidošanas nepieciešamību. Turklāt par neatliekamu pilnveidošanas nepieciešamību, pirms likums ir sācis darboties, ir stājies spēkā.

Šobrīd šis darbs norit, un mēs varētu būt ļoti apmierināti ar to daļu, kas ir no Tautas partijas frakcijas likumprojekta iekļauta, arī ar to, ka ir saklausīts Ārvalstu investoru padomes priekšlikums, ka ir uzklausīta Darba devēju asociācija, bet tomēr nevar teikt, ka mēs esam apmierināti pilnībā, tādēļ ka daļa no mūsu priekšlikumiem tomēr šeit vēl nav iekļauta. Tomēr šis galvenais pozitīvais solis par izpratni, par nepieciešamību pilnveidot, tas ir ļoti labi.

Es ne gluži varu piekrist pilnā mērā tam, kas pausts likumprojekta anotācijā, ka likumprojekts tiešā veidā tautsaimniecību neskars. To tā varētu nosaukt formāli, bet patiesībā ir tā, ka šīs likumprojekts, šis likums lielā mērā skars gan tiesību sistēmu, gan arī tautsaimniecību, jo tas ietekmēs visu uzņēmējdarbības vidi, to situāciju, kāda veidojas, lai to veicinātu, lai rastos jaunas darba vietas, lai darba devēji varētu netraucēti rūpēties arī par visu mūsu valsts iedzīvotāju nodarbinātību. Un šajā ziņā es aicinātu arī, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, visus deputātus konsultēties ar lietpratējiem, uzklausīt viņu viedokli, lai mēs iespējami kompleksi izmantotu šo iespēju likumu pilnveidot, pirms tas ir stājies spēkā.

Un ir jākonstatē viens, ka diemžēl arī, izskatot pašu pamata Komerclikumu, priekšlikumi no deputātiem un no frakcijām nebija lielā apjomā.

Es aicinu jūs aktīvi šajā darbā iesaistīties, un aicinu arī tos cilvēkus, uz kuriem tiešā mērā attieksies šis likums, uzņēmējus, rūpīgi iepazīties un analizēt likuma normas, lai nāktu talkā likumdevējam to pilnveidot.

Tautas partija rūpīgi turpinās darbu pie priekšlikumu sagatavošanas otrajam lasījumam, kā arī rūpīgi izvērtēs, kādu apsvērumu dēļ šobrīd daži no mūsu priekšlikumiem šajā projektā nav iekļauti, un aicinu arī jūs visus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, pienācīgi novērtējot tā nozīmi uz vistālāko mūsu valsts attīstību.

Sēdes vadītājs . Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Muciņa kungs? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš . 22.maijs.

Sēdes vadītājs . 22.maijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Ķemeru nacionālā parka likums” , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Izskatām dokumentu nr. 3044. Pirmais lasījums. Pirms pirmā lasījuma izskatīšanas vairāki deputāti ir ierosinājuši šo likumu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs . Par vai pret steidzamību neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ķemeru nacionālā parka likums” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Seile . Tātad izskatām likumprojektu pirmajā lasījumā. Likumprojekts ir sagatavots tāpēc, lai pilnveidotu dabas aizsargājamo objektu sistēmu, lai vienkāršotu un sistematizētu šo likumdošanu, lai arī zināmā laikā tiktu izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka individuālo apsaimniekošanas režīmu Ķemeru nacionālajā parkā. Aicinu atbalstīt sagatavoto likumprojektu, kuru izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, es atbalstu Seiles kundzi, šī likuma izstrāde bija vajadzīga. Diemžēl arī šeit mēs esam atpalikuši par gadiem sešiem, ja ne vairāk. Latvijā līdz šim nedomā par parkiem, dabas liegumiem un ainavu saglabāšanu. Bet kas paliks mūsu mazbērniem? Par to diemžēl ne vienmēr padomā, arī kad izcērt veselas bērzu un ozolu birzis.

Ķemeru nacionālais parks. Šī ir unikāla vieta. Diemžēl visa šī jezga ap eksotisko sanatorijas “Ķemeri” īpašnieku Kandija kungu... Kur mūsu slavenā Privatizācijas aģentūra tikai atrod šos dārgumus? Viens ir Kandija kungs. Otrs brīnums bija no Taizemes, kad Daugavpilī darbojās nezināmi darboņi. Trešais ir “Latvijas kuģniecībā” Apvienoto Arābu Emirātu iedzīvotāji, bet Latvijai tā kā vairāk vispār nekas nepaliks.

Cienījamie kolēģi no valdību veidojošajām partijām! Vai Latvijas iedzīvotāji nav pelnījuši, lai viņi varētu ārstēties Ķemeru sanatorijā? Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā tā strādāja Latvijas iedzīvotāju vajadzībām. Tad vismaz, ja jau mēs nevaram noturēt šo sanatoriju un izmantot tās apsaimniekošanai, vadīšanai to Labklājības ministrijas darbinieku daudzumu, kuri vispār neko nedara un nodarbojas ar personīgo biznesu, tad vismaz saglabāsim šo unikālo parku, apsaimniekosim to. Lai gan, protams, tur būs diezgan pasmagi, jo vietējo pašvaldību ir gandrīz pie desmita, un naudas līdzekļi ir vajadzīgi diezgan lieli. Bet es domāju, ka sākumam vismaz 3 miljonus var atrast, un pārējo ik gadu, kā saka, pielikt, lai šo parku izveidotu. Tad vismaz Latvijas iedzīvotāji, ja nevarēs ārstēties Ķemeru sanatorijā, tad atnāks uz parku un varēs paelpot svaigu gaisu. Paldies! Likumprojekts ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Tieši tāpēc, ka šī ir unikāla vieta, ir izstrādāts šis likumprojekts, lai šīs unikālās vietas aizsargātu. Un tik tiešām, Bojāra kungs pareizi teica, ka Latvijas iedzīvotāji ir pelnījuši Ķemeru nacionālo parku un tā zonu sakārtošanu. Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums?

A.Seile . Tā kā likumprojekts tika atzīts par steidzamu, es ierosinu likumprojektu izskatīt 30.maijā un priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.maijs.

Sēdes vadītājs . Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.maijs. Izskatīšanas datums — 30.maijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3046. Komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs . Vai deputāts Kiršteins vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M.Lujāns . Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar Latvijas virzību uz Eiropas Savienību, lai saskaņotu mūsu likumdošanu ar Eiropas Savienības likumdošanas aktiem, un es aicinātu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es nebūt netaisos apšaubīt šo ļoti vajadzīgo un lielisko likumprojektu. Es gribēju tikai norādīt uz to, ka Eiropas Savienībā nav zināmas dažas totalitārās valstīs dzīvojošu pilsoņu domāšanas īpatnības. Mēs zinām, ka totalitārās valstīs bija modē lozungi: “Pārveidosim un uzlabosim dabu!”, “Cilvēks ir dabas pavēlnieks, viņš nevis gaida dāvanas no dabas, bet tās paņem”. Bija tāds lozungs: “Darbs mērkaķi pārvērš par cilvēku”, vai “Pagriezīsim ziemeļu upes uz dienvidiem!” Faktiski bijušie komunisti realizēja tikai vienu lozungu. Viņiem bija tāds lozungs: kā izdarīt, lai izzustu atšķirības starp tuksnesi un dārzu, un Latvijā tiešām kādreiz padomju varas laikos starp dažiem dārziem un tuksnešiem šīs atšķirības izzuda.

Bet kas tad notiek tālāk? Tādās posttotalitārās valstīs kā Uzbekija vai, teiksim, tādās pilsētās kā Maskava miljoni tiek tērēti mākoņu pārstumšanai. Mēs varētu jautāt — kāds sakars tam ar Latviju? Un faktiski sakars ir vistiešākais. Dažu labu šo komunistu pēcteču galvās ir radusies doma, kāpēc Latvijā nevarētu būt tāpat kā Uzbekijā vai Maskavā, un mēs zinām, ka Rīgas domē ir nākuši pie varas sociāldemokrāti ar saviem koalīcijas partneriem, tad loģiski, ka šis domāšanas veids ir atdzimis. Līdz ar to ir parādījusies grandioza ideja — skaidras debesis virs Latvijas vai pārstumsim mākoņus. Mēs zinām, ka, lai realizētu šo ideju, ir jākaisa ļoti lielā daudzumā cietā ogļskābe un jodsudrabs. Nemaz nešauboties, ka tas tiks īstenots, es domāju, ka šinī likumā būtu jābūt novērtējumam uz vidi. Jo mēs rakstām, ka mēs gribam saglabāt starptautiskos mitrājus, starptautiskās nozīmes mitrājus, retos putnus un dzīvās radības, mēs taču nevaram teikt — ar Dievu, starptautiskie mitrāji un retie putni! Un tāpēc man ir priekšlikums, kaut arī šis likums ir steidzams, uz nākamo lasījumu iestrādāt nepieciešamo devu — ar kādu ir jāapber homo soveticus ar jodsudrabu, lai īstenotos sapnis, ka mērkaķis pārvēršas par cilvēku, kā arī jādod novērtējums attiecīgi uz vidi šeit Rīgā un Rīgas apkārtnes purvos. Es domāju, ka sociāldemokrāti un Leons Bojārs, kurš tik ļoti uztraucas par Ķemeru nacionālo parku, nāks un atbalstīs mani. Paldies!

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Vai deputātam Lujānam ir vēl kas piebilstams?

M.Lujāns (PCTVL). Pāris vārdus. Cienījamie kolēģi! Cik es vismaz no preses izlasīju, tad dome plāno par 30 tūkstošiem latu. Cik es atceros, minūte Saeimas darba maksā 3 tūkstoši latu. Tā kā jūs aptuveni 5 minūtes runājāt, tad iztērējāt jau 15 tūkstošus. Ja vēl viens uzstātos no Tautas partijas... (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Saeimas darbs maksā. Vairāk nerunā, Lujān!”) Jā, paldies! Un tādēļ es aicinātu šinī brīdī atbalstīt, bet tā mēs drīzumā sasniegsim šos summu, ko var iztērēt.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

M.Lujāns . Cienījamie kolēģi un Kiršteina kungs! Es aicinātu jūs iesniegt priekšlikumus līdz 23.maijam, un 30.maija sēdē mēs izskatīsim.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā” , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kura reģistra nr. ir 884. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā grozījumus. Lūdzu atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ventam Balodim. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 1.jūnijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”” , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3129. Šos grozījumus ir sagatavojusi Zemkopības ministrija, un arī Zemkopības ministrija lūdz komisijai ierosināt šiem grozījumiem steidzamību. Lūdzu arī jūs atbalstīt steidzamību!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 2, atturas — 10. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

V.Balodis . Lūdzu atbalstīt deputātus arī pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 12. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

V.Balodis . Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 23.maijam.

Sēdes vadītājs . Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 23.maijs. Izskatīšanas datums — 30. Paldies!

V.Balodis . Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Ministriju iekārtas likums”” , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Grozījumi izskatāmajā likumprojektā ir apkopoti dokumentā nr.3130.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja redakcionāls precizējums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

J.Bunkšs . 2.priekšlikumu atbildīgā komisija sagatavoja atbilstoši 1.grozījuma redakcijai.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . Un komisija atbalstīja arī 3.priekšlikumu, kuru sagatavoja Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs . Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Ministriju iekārtas likums”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam.

J.Bunkšs . 22.maijs.

Sēdes vadītājs . 22.maijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3047. Izskatām “Grozījumus Lauku atbalsta dienesta likumā” pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu noteikt steidzamības statusu šiem grozījumiem!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts. Tālāk, lūdzu!

M.Sprindžuks . Tātad komisija atbalstījusi piedāvātos grozījumus pirmajā lasījumā. Grozījumu būtība ir sekojoša. Tātad Lauku atbalsta dienesta likumā labo divas tehniskas normas. Viena saistās ar akreditācijas kārtības noteikšanu, kura līdz šim jau tika atrunāta Eiropas attiecīgajā līgumā, un nav nepieciešams to dublēt likumā. Un otra norma saistās ar izmaiņām Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur Lauku atbalsta dienestam šobrīd tiek dota funkcija pašiem uzlikt sodus par pārkāpumiem meliorācijas sistēmās. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums mums ir jānosaka.

M.Sprindžuks . Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 21.maiju un likumprojekta izskatīšanas termiņu noteikt 24.maiju.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” , otrais lasījums. Juridiskas komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Dokuments nr.3141, likumprojekta reģistra nr.861, kurā iekļauts arī grozījums Administratīvo pārkāpumu kodeksā saskaņā ar likumprojekta reģistra nr.886.

Juridiskā komisija izskatīja priekšlikumus un 1.priekšlikums ir tas, ko es minēju, tātad Ministru kabinets bija iesniedzis precizējošu likumprojektu, precizēts nosaukums — Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde. Pirmais un otrais priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 3. — Plinera, Urbanoviča, Bartaševiča un Deņisova priekšlikums — samazināt likumprojekta pantos maksimālo sodanaudas apmēru — netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputātu Plinera, Urbanoviča, Bartaševiča un Deņisova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 31, atturas — 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Muciņš . 4. — Juridiskā biroja priekšlikums — apvienot 201.49 un 201.50.pantus, un tie tika izteikti kā viens pants attiecīgā redakcijā. Šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 5. — deputātu Plinera, Urbanoviča, Bartaševiča un Deņisova priekšlikums, ir daļēji atbalstīts tātad par šo pantu apvienošanu, bet nav atbalstīts šīs sankciju brīdinājums.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.

L.Muciņš . 6. — deputāta Bojāra priekšlikums, kurš bija pretējs iepriekšminētajam deputātu priekšlikumam, tādēļ mēs arī izšķīrāmies nemainīt valdības iesniegto soda apmēru, tātad tieši pilnīgi pretējs. Deputāts Bojārs 6.priekšlikumā piedāvāja palielināt sodus, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Visu laiku mēs runājam, ka mēs nevaram neko izdarīt ar tiem noziedzniekiem, kas Latvijā darbojas ar korupciju, kuru mēs nevaram apkarot, ar visām tām negatīvajām parādībām, kuras mēs ikdienā redzam, dzirdam, par kurām raksta un par kurām atnāk un žēlojas mūsu iedzīvotāji. Nu, bet tad galu galā ir jāsāk darboties, ja jau to nedara vietējās varas iestādes, nedara to mūsu tiesa, prokuratūra, Iekšlietu ministrija, tad varbūt mēs viņiem palīdzēsim, un tik tiešām, kas tīšuprāt pārkāpj likumus, vāc no bērniem naudu un pēc tam braukā pa ārvalstīm ekskursijās, varbūt vajag pielikt tam punktu. Ja mums deviņu klašu izglītība un vidējā izglītība ir bezmaksas, tad kāpēc no bērnu vecākiem pieprasa maksāt naudu? Ja agrāk tādā bezkaunīgā veidā to prasīja direkcija un skolas, klašu vecākie vai klašu audzinātāji, tad tagad to pārveido par brīvprātīgiem ziedojumiem, bet tas brīvprātīgais ziedojums arī ir īpašs, un it sevišķi šī sērga ir izplatījusies Latvijā. Ja jau to ziedojumu neveic brīvprātīgi, priekšā taču ir eksāmeni, ir tur visdažādākās ieskaites, tātad bērni tiek iespaidoti. Varbūt mēs pieliksim punktu šai nejēdzībai, lai Rīgā tā būtu izskausta. Lauku rajonos diemžēl tas nenotiek. Es jau nemaz nesaku, ka simtiem latu tiek savākti skolu remontam, tad kur paliek tā nauda, ko mēs iedalām, kur paliek tā nauda, kas nāk no starptautiskajām organizācijām, visdažādākajām palīdzībām, un tie kredīti, kurus pēc tam atmaksājam? Kas tos noēd, kur tos izlieto? Un kāpēc vecākiem ir jāremontē par saviem līdzekļiem tā skola, ja tā pieder valstij? Un vecāki maksā attiecīgu nodokli. Tāpēc tik tiešām sodi ir jāpalielina, lai katrs vadītājs zina, kas viņu gaida, ja viņš nodarbosies ar šīm darbībām, kuras neatbilst Latvijas valsts likumdošanai. Paldies!

Sēdes vadītājs . Debates beidzam. Komisijas vārdā— deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Nu, kā jūs redzat, likumprojekta dažādos piedāvājumos — vieni deputāti uztur samazināt sodus, vieni deputāti uztur — palielināt sodus. Komisija uzskatīja, ka jāpaliek pie tiem sodiem, kas ir izsvērti, un mēs arī uzaicinājām komisijā piedalīties sēdēs attiecīgās atbildīgās Izglītības inspekcijas amatpersonas: gan inspekcijas vadītāju, vietnieku, gan arī reģionu vadītāju, un tāpat tika pieaicināti dažādu izglītības iestāžu vadītāju asociāciju pārstāvji: gan no profesionāli tehniskās izglītības, gan no vispārējo skolu direktoru asociācijas un tā tālāk. Es domāju, ka deputāta Bojāra prasībai pastiprināt sodus, palielināt tos nav nekāda nedz juridiska, nedz finansiāla pamata, jo šiem sodiem jābūt sabalansētiem gan savā starpā, gan ar pārējiem Administratīvo pārkāpumu kodeksa sodiem, gan arī jāņem vērā mūsu izglītības iestāžu darbinieku algu līmenis, ko diemžēl Bojāra kungs neņem vērā, tādēļ komisija neatbalstīja 6. un 7. — deputāta Bojāra kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 21, atturas — 42. Priekšlikums ir noraidīts.

L.Muciņš . 7.priekšlikumu arī neatbalstīja.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 22, atturas — 43. Priekšlikums ir noraidīts.

L.Muciņš . 8. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek abalstīts.

L.Muciņš . 9. un 10. — deputāta Bojāra priekšlikums ir analogi kā 6. un 7.priekšlikums, kas tika noraidīti, tātad piedāvājums palielināt sodus arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 18, atturas — 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 17, atturas — 50. Priekšlikums noraidīts.

L.Muciņš . 11. — deputātu Plinera, Urbanoviča, Bartaševiča, Deņisova priekšlikums — izslēgt 201.51. pantu — netika atbalstīts. Bet, par cik pants tika strukturizēts, tika atbalstīts Juridiskās komisijas 12. un 13.priekšlikums, līdz ar to es domāju, ka nu tas ir sabalansēts šobrīd.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.

L.Muciņš . 14. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 15. — deputāta Plinera, Urbanoviča, Bartaševiča, Deņisova priekšlikums netika atbalstīts, jo mēs rūpīgi salīdzinājām šo argumentāciju un tomēr attiecīgā Administratīvo pārkāpumu kodeksa 12.a nodaļa, kura runā par licencēšanas noteikumu pārkāpšanu uzņēmējdarbībā, tomēr neattiecas uz šo jomu, jo šeit iet runa par licencēšanu un sertificēšanu ar kvalitātes kontroles raksturu, kurai nav uzņēmējdarbības rakstura.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš . 16. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . Nākamais — deputātu Plinera, Urbanoviča, Bartaševiča, Deņisova priekšlikums, daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 17. — deputāta Plinera, Urbanoviča, Bartaševiča, Deņisova priekšlikums, daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš . 18. — deputāta Plinera, Urbanoviča, Bartaševiča, Deņisova priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.

L.Muciņš . 19. — deputāta Plinera, Urbanoviča, Bartaševiča, Deņisova priekšlikums, nav atbalstīts tāpat kā iepriekšējie.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 20. — Juridiskās komisijas tehniskais priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 12, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

L.Muciņš . 22.maijs.

Sēdes vadītājs . 22.maijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijās vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi Saeimas deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3142. Izskatām likumprojektu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” izskatīšanai otrajam lasījumam.

Komisija ir saņēmusi šādus priekšlikumus. 1. ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Lai gan mani 46 priekšlikumi pēc savas būtības ir rakstīti vai iesniegti tam, lai visās brīvostās un ekonomiskajās zonās būtu apmēram vienādi nosacījumi, nevis apmēram vienādi, bet vienādi nosacījumi, tad komisija diemžēl tos nav atbalstījusi. Un, negribot uzsākt šobrīd karu par katru no priekšlikumiem atsevišķi, ar šo paziņoju, ka atsaucu savus priekšlikumus pie 1., 2., 4., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14.panta — kopskaitā 43 priekšlikumi pie šī likuma, izņemot 63., 67., 70., kurus komisija ir vai nu iestrādājusi, vai atbalstījusi pilnībā, līdz ar to paturot sev tiesības iesniegt minētos priekšlikumus un uzsākt par tiem diskusiju pie trešā lasījuma. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Turpinām. 3.priekšlikums.

M.Vītols . 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

M.Vītols . 4. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

M.Vītols . 5. ir finansu ministra vietā zemkopības ministra Slaktera kunga iesniegtais priekšlikums, kas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

M.Vītols . Līdz ar to līdz 9.priekšlikumam ir atsaukti. 9. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko ir atbalstījusi komisija.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

M.Vītols . 10. un 11. priekšlikums ... ir atsaukti.

Sēdes vadītājs . 12. priekšlikums.

M.Vītols . 12. ir finansu ministra vietā zemkopības ministra Slaktera iesniegtais priekšlikums par 11.punkta redakciju. Tas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs . Vai deputāts Jānis Gailis vēlas debatēt? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. — finansu ministra vietā zemkopības ministra Slaktera kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 14, atturas — 14. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

M.Vītols . Tālāk ir 15. — Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir iestrādāts atbildīgās komisijas 16.priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

M.Vītols . 17. ir Slaktera iesniegtais priekšlikums, ko komisija ir atbalstī- jusi.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. — zemkopības ministra Ata Slaktera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 13, atturas — 23. Priekšlikums atbalstīts.

M.Vītols . 19. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas jau ir iestrādāts atbalstītajā 17. — Slaktera priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Paldies! Tālāk, lūdzu!

M.Vītols . 22. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir iestrādāts atbildīgās komisijas 23.priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

M.Vītols . 25. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš saņem komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

M.Vītols . 29. — Juridiskā biroja priekšlikums, arī ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

M.Vītols . 31. — Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu.

M.Vītols . 35. ir arī Juridiskā biroja priekšlikums, kas guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

M.Vītols . 41. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš iestrādāts atbildīgās komisijas 42.priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

M.Vītols . 47. ir finansu ministra vietā Ata Slaktera — zemkopības ministra— iesniegtais priekšlikums, ko ir atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

M.Vītols . 59. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir iestrādāts atbildīgās komisijas 60.priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

M.Vītols . 63. ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Analoģisks priekšlikums ir iesniegts arī 64. — ko ir iesniedzis Atis Slakteris — zemkopības ministrs, un 65. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Šie priekšlikumi visi ir iestrādāti 74. — atbildīgās komisijas priekšlikumā un ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs . Bet vispirms mums jālemj par 62.priekšlikumu.

M.Vītols . 62. ir deputātu Ģīļa, Sprindžuka, Šķēles, Gaiļa un Damberga priekšlikums par pārejas noteikumu 1.punkta redakciju, kurš paredz noteikt, ka likums stājās spēkā ar brīdi, kad Latvijas Republika būs kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti. Šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs . Deputāti iebildumus neceļ.

Par 63., 64. un 65. priekšlikumu iebildumu nav.

M.Vītols . 67. ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, kurš ir iestrādāts komisijas 69.priekšlikumā un ir atbalstīts.

Līdzīgi arī 68.priekšlikums ir Juridiskā biroja iestrādāts 69. un citos Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstītajos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

M.Vītols . 70. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

M.Vītols . 71. — zemkopības ministra Slaktera priekšlikums, arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

M.Vītols . Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī attiecīgi savu 72.priekšlikumu par pārejas noteikumu 5.punkta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Vītols . Un 74.priekšlikums ir atbalstīts par likuma spēkā stāšanās laiku.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

M.Vītols . Līdz ar to visi saņemtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu lemt par likuma atbalstīšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 1, atturas — 15. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

M.Vītols . Lūdzu iesniegt priekšlikumus atbildīgajai komisijai līdz 1.jūnijam.

Sēdes vadītājs . 1.jūnijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M. Vītols (TP). Godājamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3143. — “Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”, otrajam lasījumam ir viens — atbildīgās Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

M.Vītols . Līdz ar to vairāk priekšlikumu otrajā lasījumā nav. Aicinu, lūdzu, balsot par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

M.Vītols . 1.jūnijs.

Sēdes vadītājs . 1.jūnijs.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3144. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija kā pirmo ir saņēmusi deputāta A.Šlesera priekšlikumu par likumprojekta 17.panta daļu izslēgšanu. Tā kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir jau izskatījusi un atbalstījusi atsevišķu likumu par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, kur ir apkopota visa nodokļu piemērošanas kārtība, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta 17. panta izslēgšanu. Un tādējādi nav atbalstījusi deputātu ierosināto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Deputāti iebildumus neceļ.

M.Vītols . 2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

M.Vītols . Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

M.Vītols . 1.jūnijs.

Sēdes vadītājs . 1.jūnijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3145. Atbildīgā komisija ir iestrādājusi otrajam lasījumam vienu priekšlikumu par likuma spēkā stāšanās laiku. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

M.Vītols . Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu lemt par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Vītols . 1.jūnijs.

Sēdes vadītājs . 1.jūnijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3146. Otrajam lasījumam ir sagatavots viens atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

M.Vītols . Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu lemt par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

M.Vītols . Iesniegt priekšlikumus līdz 1.jūnijam.

Sēdes vadītājs . 1.jūnijs. Paldies!

M.Vītols . Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais — likumprojekts “Par 1969.gada Starptautisko konvenciju par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā un tās Pielikumu un 1973.gada Protokolu “Par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā citu vielu, kas nav nafta, izraisīta piesārņojuma gadījumā un tā Pielikumu”” , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šī konvencija faktiski dod tiesības Latvijai ieviest pasaulē pieņemto praksi naftas piesārņojuma un cita veida piesārņojuma gadījumos, reaģēt uz šo piesārņojumu visai radikālās formās. Atbildīgā komisija aicina šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts . Izskatīsim pirmajā lasījumā, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts . Ja neviens neiebilst, izskatīsim arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par Eiropas Savienības — Latvijas Republikas Asociācijas padomes lēmumu nr. 1/2001 par grozījumiem Eiropas Līguma 3.protokolā”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Kā jau būsiet, kolēģi, pamanījuši, sakarā ar to, ka Eiropas Komisija no 2001.gada 1.janvāra mainījusi preču izcelsmes noteikumus, mēs esam grozījuši jau samērā daudz dažādus tiesību aktus, kas atrodas saistībā ar šiem te Eiropas Komisijas veiktajiem grozījumiem. Faktiski šis ir visai tehnisks dokuments, un tāpēc atbildīgā komisija aicina to izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim ar likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts . Izskatīsim pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts . Aicinu atbalstīt arī otrajā lasījumā, ja deputāti neceļ iebildumus.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par 1999.gada 26.jūnija Protokolu par grozījumiem 1973.gada 18.maija Kioto starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu” , prmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Pievienošanās šai konvencijai pavērs Latvijai iespēju vienkāršot un efektīvāk izmantot tās starptautiskās muitas organizācijas sadarbības iespējas, ko paver šī konvencija, kas paredz arī harmonizējumus muitas procedūru regulējumos sabalansēt muitas administrācijas funkcijas un daudzus citus būtiski starptautiski risināmus jautājumus, kas ir tātad risināmi caur šo konvenciju. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo te likumprojektu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts . 27.maijs.

Sēdes vadītājs . 27.maijs. Paldies!

G.Krasts . Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas uzņēmumu reģistru”” , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistra numurs 117, dokuments nr. 3151 — “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Likumprojekts bija pieņemts pirmajā lasījumā. Iesniedzējs bija Ministru kabinets. Noteiktajā laikā nekādi priekšlikumi netika iesniegti. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

L.Muciņš . 22.maijs.

Sēdes vadītājs . 22.maijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistra nr.789. Dokuments nr.3152. Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, ko iesniedza Ministru kabinets saistībā ar likumu “Par koncesijām”, tika pieņemts pirmajā lasījumā. Noteiktajā priekšlikumu iesniegšanās laikā neviens priekšlikums nav ienācis. Aicinu jūs pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

L.Muciņš . 22.maijs.

Sēdes vadītājs . 22.maijs.

Pirms pārtraukuma vairāki paziņojumi. Antonam Seikstam vārds.

A.Seiksts (LC). Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju lūdzu pārtraukuma sākumā sanākt darba telpās. Paldies!

Sēdes vadītājs . Dzintaram Ābiķim, Pēterim Apinim. Pēterim Apinim vārds paziņojumam. Pēteris Apinis vispirms, un pēc tam jūs.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi, kas parakstījuši un vēl taisās parakstīties par Tibetas atbalsta grupas dibināšanu. Es jūs lūdzu, aicinu blakus — Sarkanajā zālē uz šīs atbalsta grupas dibināšanu. Viņa augstība Dalailama būs Latvijā 21., 22. un 23.jūnijā. Viņš ir laipni piekritis tikties ar Tibetas atbalsta grupu šeit mūsu Saeimas namā. Es ceru, ka būs liels un plašs atbalsts. Paldies jums!

Sēdes vadītājs . Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz sēdi komisijas telpās tūlīt, starpbrīdī.

Sēdes vadītājs . Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs . Imantam Burvim.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Lūdzu uz pāris minūtēm pēc plenārsēdes beigām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās savākties Parlamentārās izmeklēšanas komisiju kuģniecības un pārējo stratēģisko uzņēmumu jautājumā.

Sēdes vadītājs . Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Cienījamie kolēģi! Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sanāksme notiks tagad, Sarkanajā zālē. Uzreiz pēc grupas dibināšanas.

Sēdes vadītājs . Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Martijans Bekasovs, Viola Lāzo, Inese Birzniece, Ivars Godmanis, Helēna Demakova, Rihards Pīks, Dzintars Kudums, Valdis Birkavs, Vineta Muižniece. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs . Godātie deputāti! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu, ieņemiet vietas! Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu.

Ziņojums “Par Latvijas Republikas Stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi” . Vārds Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (Latvijas Republikas Ministru prezidents). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Ekselences! Vēstnieki! Dāmas un kungi! Tieši pirms pusotra gada jūs, cienījamie Saeimas deputāti, apstiprinājāt Latvijas stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā. Jūsu priekšgājēji savukārt pieņēma Latvijas ārpolitikas pamatvirzienus līdz 2005.gadam, nosakot, ka integrācija Eiropas Savienībā, transatlantiskajās un citās starptautiskajās institūcijās ir un paliek nozīmīgākais valsts ārpolitikas instruments galvenā mērķa — Latvijas drošības un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Latvijas valdība uz šo mērķi iet roku rokā ar parlamentu. Visas Saeimā pārstāvētās frakcijas ne tikai ir izteikušas atbalstu Eiropas Savienībai, bet arī aktīvi darbojas likumdošanas procesā. Tas ir ļoti sarežģīts darbs, un paldies jums par to. Tieši jūs bijāt tie, kuri izlēma, ka valdībai ir pienākums iesniegt Saeimā šādu ziņojumu divas reizes gadā. Šī nav tikai atskaite par valdības paveikto pēdējā pusgada laikā, tas ir apskats par mūsu kopīgi veikto darbu. Lai šo darbu mēs spētu paveikt, ļoti nozīmīga ir ikdienas saikne starp Saeimu un valdību. Domāju, ka jūs piekritīsiet, Latvijā šī sadarbība veidojas veiksmīgi. Dažādu stratēģisku jautājumu izskatīšana, sarunu pozīciju izskatīšana un citu jautājumi regulāri tiek diskutēti valdības un Saeimas kopīgajā darbā. Tāpēc es gribu izteikt pateicību it īpaši Eiropas lietu komisijai, Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, Budžeta un finansu (nodokļu), Juridiskajai, Valsts pārvaldes un pašvaldību, kā arī citu komisiju deputātiem par izpratni, par priekšlikumiem, par ieteikumiem, par jūsu darbu, godājamie deputāti!

Taču Eiropas integrācijas procesu nav iespējams nodrošināt tikai ar valdības un parlamenta spēkiem. Tieši šobrīd, kad pavisam drīz būsim slēguši vairāk nekā pusi iestāšanās sarunu sadaļu, īpaši nepieciešama ir sabiedrības izpratne un sabiedrības atbalsts. Arī mana šīsdienas ziņojuma uzdevums ir veicināt dialogu ar sabiedrību un veidot izpratni par valsts interesēm un mērķiem, par sasniegumiem un darāmo.

Pirmais solis uz cilvēku izpratni un atbalstu ir informācijas nodrošināšana, tās pieejamība un sadarbība ar sabiedriskajām organizācijām. Mums visiem — valdībai, Saeimai, politiskajām partijām — augstie valsts attīstības mērķi vairāk ir jāskaidro vienkāršā, cilvēkiem saprotamā valodā. Protams, uz jebkuru jautājumu vienkāršāk ir atbildēt: tas, lūk, ir jādara tāpēc, ka Eiropa to prasa. Gribu teikt, ka patiesībā Eiropa no mums neprasa neko, gluži vienkārši pastāv zināmi standarti, kuri visiem, kas paši grib pievienoties Eiropas Savienībai, ir jāatzīst un jāpieņem. Tie ir standarti, kas veidojušies vairāku gadu desmitu laikā un garantē ikvienas dalībvalsts drošību un ilgtspējīgu attīstību, kā arī iedzīvotāju labklājību. Mūsu pašu, nevis kāda cita interesēs ir šos standartus pieņemt.

Galvenais, ko gūstam no Eiropas Savienības jau tagad un ko nākotnē saņemsim vēl vairāk, ir plašās iespējas. Tās ir iespējas pieejā modernajām tehnoloģijām un ražošanas procesiem, iespējas tirdzniecībā, iespējas izglītībā, lauksaimniecībā un daudzās citās nozarēs. Turklāt maldīgs ir priekšstats, ka pieeja šīm iespējām kaut kādā veidā apdraud mūsu tautas nacionālo identitāti. Tieši Eiropas Savienība ir apliecinājusi, ka neatkarīgi no valsts lieluma katrai ir nodrošinātas attīstības iespējas. Tas, vai mēs saglabāsim savu nacionālo identitāti, ir atkarīgs tikai no mums pašiem, no tā, cik stipri mēs būsim.

Latvijas sarunas ar Eiropas Savienību ir divu līdzīgu partneru dialogs. Labi saprotot, kādi ir tie standarti, uz kuriem balstās Eiropas Savienība, mēs, runājot par saviem konkrētajiem iestāšanās noteikumiem, stigri aizstāvam savas nacionālās intereses. Tas attiecas, piemēram, uz tādiem sarunu tematiem kā vides aizsardzība, zvejošana Rīgas jūras līcī, lauksaimniecība. Protams, šajos jautājumos sarunas rit sarežģītāk un ilgāk, nekā mums to gribētos. Latvijai jau ir slēgtas 11 sarunu sadaļas, šodien paredzēts slēgt sadaļas par brīvu kapitāla kustību un uzņēmējdarbības likumdošanu. Jūnijā tiks slēgtas vēl divas sarunas sadaļas, bet šodien ir plānots, ka tiks atvērtas arī vēl divas sarunu sadaļas Latvijai par nodokļiem un finansu kontroli.

Vērtējot paveikto, es gribētu uzsvērt, ka šobrīd noteicošais nav tikai slēgto sarunu sadaļu skaits, jo jāsaka, ka mēs tās neslēdzam par katru cenu, šajās sarunās mūsu galvenais uzdevums ir un paliek aizstāvēt savas nacionālās intereses. Mūs ļoti interesē tas rezultāts, par kuru būs jābalso Latvijas tautai. Galvenais ir, lai process virzās tā, ka mēs spētu šīs sarunas pabeigt līdz brīdim, kad notiks nākamā paplašināšanās kārta. Turklāt pabeigt ar iespējami vislabākajiem rezultātiem. Mēs esam pret jebkuru vienotās Eiropas dalījumu valstīs, kurām ir vairāk tiesību, un valstīs, kur tiesības atsevišķos jautājumos ir ierobežotas. Šāda diskusija, piemēram, ir jautājumā par brīvā darbaspēka kustību Eiropas Savienības telpā. Šajā jautājumā mums ir gan atbalstītāji, gan pretinieki, un es par to pārliecinājos arī ļoti lietderīgās pagājušās nedēļas sarunās ar Austrijas kancleru Šiselu un Slovākijā ar deviņu tā sauktās Viļņas valstu grupas premjeriem. Mums vēl ir jāpārliecina citas valstis, ka Latvija nerada Eiropai nekādas būtiskas problēmas un ka šeit jautājumā par brīvu darbaspēka kustību risinājumam ir jābūt elastīgam. Par šiem jautājumiem es turpināšu sarunas ar Eiropas Savienības komisāru paplašināšanās jautājumos Ginteru Ferhoigenu maija beigās Briselē. Runāšu ne tikai par tām lietām, kuras interesē Eiropu, bet arī par tiem jautājumiem, kurus Latvija ir izvirzījusi Briselei. Mūsu pienākums ir valsts attīstība un sasniegumus nodot nākamajām paaudzēm. Atskatoties vēsturē, redzam, ka mūsu tautai vēl nekad nav izdevies sevis radīto mierīgi nodot nākamajai paaudzei, lai tā varētu turpināt vecāku iesākto. Tik īss ir bijis mūsu tautas neatkarības laiks vēsturē, taču tagad mēs dzīvojam citā laikā. Politiskā situācija ir mainījusies ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā un pasaulē. Tas, ko darām šodien, katras dienas darbs ir nozīmīgs mūsu tautas, mūsu bērnu, reģiona un visas Eiropas nākotnei.

Cienījamie deputāti! Šajā sesijā ir atlikušas tikai sešas sēdes, savukārt līdz 7.Saeimas beigām ir atlikušas tikai četras sesijas, un mūsu kopīgais uzdevums ir pabeigt savus iesāktos darbus. Dienas kārtībā ir 2002.gada budžeta projekts. Nākamais gads mums būs izšķirošs, tas savā veidā parādīs pārējiem un pašiem sev, kur mēs gribam būt — Eiropas Savienībā vai tā sauktajā pelēkajā zonā, vai vēl kur citur. Ģeogrāfiski mēs vienmēr esam bijuši Centrāleiropas valsts. Austrumeiropā mēs nokļuvām Molotova—Ribentropa pakta rezultātā. Es ceru, ka mūs vairs nepieskaitīs Austrumeiropai tajā brīdī, kad līdz galam tiks likvidētas Molotova–Ribentropa pakta sekas Rietumeiropas iedzīvotāju apziņā, tas ir, mēs tiksim uzņemti Eiropas Savienībā. Mums ir raksturīga Rietumu mentalitāte un piederība Rietumu politiskajai kultūrai.

Sēdes vadītājs . Es atvainojos. Mikrofons tagad darbojas? Lūdzu!

A.Bērziņš . Viens, divi! Viens... divi, viens, viens, viens

Sēdes vadītājs . Lūdzu, turpiniet.

A.Bērziņš . Es atvainojos. Ģeogrāfiski mēs vienmēr esam bijuši Centrāleiropas valsts. Austrumeiropā mēs nokļuvām Molotova—Ribentropa pakta rezultātā. Es ceru, ka mūs vairs nepieskaitīs Austrumeiropai tajā brīdī, kad līdz galam tiks likvidētas Molotova—Ribentropa pakta sekas Rietumeiropas iedzīvotāju apziņā, tas ir, mēs kļūsim par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Mums ir raksturīga Rietumu mentalitāte un piederība Rietumu politiskajai kultūrai. Tagad mums ir jāprot pierādīt, ka spējam iesaistīties organizācijā, kas apvieno lielāko daļu Rietumeiropas un Centrāleiropas valstu.

Gribu teikt, ka latvieši nekad nav baidījušies no grūta un smaga darba. Darba tikums var būt tā īpašība, ar kuru spēsim izcīnīt savu vietu vienotajā Eiropā. Kā jūs saprotat, es te nedomāju bezjēdzīgu mākoņu stumdīšanu, bet virkni ļoti konkrētu uzdevumu, kas ir jāveic valdībai un Saeimai. Piemēram, valdība ir apstiprinājusi Korupcijas novēršanas un sabiedrības integrācijas programmas. Saeima ir pieņēmusi virkni likumu iekšlietu un tieslietu sakārtošanai, sabiedrības integrācijas procesa virzīšanai, bet tagad ir jāveic ļoti konkrēti pasākumi, lai tos ieviestu dzīvē. Te ir nepieciešams nopietns finansu atbalsts. Piemēram, tikai situācijas sakārtošana Latvijas tiesās var veicināt sabiedrības uzticību un pārliecību par tiesiskas valsts principu ievērošanu valstī kopumā. Ir nepieciešams iet uz priekšu sadaļā “telekomunikācijas”, pieņemot Eiropas standartiem atbilstošu telekomunikāciju likumu. Ir nepieciešama vesela virkne daudz dažādu citu ļoti konkrētu soļu.

Eiroskeptiķi ļoti bieži apgalvo, ka Eiropas Savienība pārvērtīšot Latviju par atkritumu izgāztuvi. Droši varu apgalvot, ka tas tā nebūs, ja mēs pieņemsim Eiropas Savienības normas vides aizsardzībā. Vides aizsardzība ir tēma no nacionālās apziņas atmodas sākumiem. Progress sadaļā — vide — ir atkarīgs arī, protams, no mūsu mājas darbiem. Tam ir nepieciešami ievērojami ministrijas pūliņi, jo mums ir jāpamato arī savas intereses šajā jomā. Sarunu delegācijai ir vajadzīgs arī parlamenta atbalsts. Saistībām, kuras uzņemamies, sarunā ir jāatspoguļojas arī budžeta skaitļos.

Mums ir arī problēmas ar administratīvās spējas lielumu Eiropas Savienības kontekstā. Tieši tā demonstrē varēšanu darboties kā Eiropas Savienības dalībvalstij. Pašlaik tā ir vairāk nekā nepietiekama reģionālās politikas jomā. Pirmkārt, kavējas nacionālā attīstības plāna izstrāde, otrkārt, nav izveidots likumdošanas ietvars un struktūra, kas nākotnē būs atbildīga par Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem, un, treškārt, ir ārkārtīgi nokavēta teritoriālā dalījuma maiņa Latvijas valstī. Šobrīd mēs strādājam ar pirmsstrukturālajiem fondiem, tādiem kā “Phare”, ISPA, “Sapard”, un tas vislabāk parāda, kā paralēli likumdošanas procesam protam apgūt arī līdzekļus, kuri mums investīciju veidā ir pieejami no Eiropas Savienības. Pagaidām paveiktais darbs mani neapmierina. Mani neapmierina ne pieteikto projektu kvalitāte, ne projektu izstrādei piesaistīto speciālistu sagatavotība. Te ir joma, kurai turpmāk tiks pievērsta pastiprināta uzmanība.

Acīmredzot drīzumā Saeima saņems arī likumprojektus par reģionālo attīstību un par teritoriālo plānošanu.

Es aicinu jūs visus, cienījamās deputātes un godājamie deputāti, ministri, ierēdņi un valsts iedzīvotāji, īpašu uzmanību pievērst Eiropas Savienības jautājumiem, pievērst valsts attīstības un tautas labklājības vārdā.

Atcerēsimies, ka nākamais gads var izrādīties Latvijas valstij izšķirošs. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs . Paldies!

Nākamajam vārds Indulim Bērziņam — Latvijas Republikas ārlietu ministram.

I.Bērziņš (Latvijas Republikas ārlietu ministrs). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Kolēģi! Aizpagājušo svētdien man bija iespēja piedalīties diskusijā par Eiropas nākotni. Pirmajā lielajā diskusijā, kur praktiski piedalījās visu dalībvalstu, tajā skaitā lielāko — Vācijas, Francijas, Lielbritānijas un tā tālāk — ārlietu ministri un visu kandidātvalstu ārlietu ministri. Pagaidām priekšstats par to, kādā Eiropā mēs nākotnē dzīvosim, ir ne pilnīgi skaidrs, un varētu pat teikt, ka dažādu valstu politiķiem, pārstāvjiem tas ir dažāds vai ne pilnīgi sakrītošs.

Bet svarīgi mums, Latvijai, kā kandidātvalstij ir tas, ka mēs no pirmās dienas tiekam iesaistīti nopietnā diskusijā. Jā. Šobrīd runas par Eiropas nākotni nav kaut kāda mākoņu stumdīšana. Šobrīd runas par Eiropas nākotni ir runa par to, kur mēs visi kopā dzīvosim. Un tāpēc svarīga, pirmkārt, ir mūsu kā valsts līdzdalība visā šajā diskusijā, un gadījumā, ja mēs esam veiksmīgi un Eiropas Savienība ir gatava, es vienmēr atgādinu arī šo frāzi, un mēs iestājamies Eiropas Savienībā, lai mums jau ir tiesības balsot “par” vai, ja tas nepieciešams, — “pret” par šo nākotnes Eiropas modeli.

Otrkārt. Tikpat svarīgas diskusijas kā starpvalstu ārlietu ministriem, premjeriem, prezidentiem, parlamentu pārstāvjiem ir diskusijas sabiedrībā. Un tieši tādēļ Latvijas Ārlietu ministrija ir aktīvi aicinājusi sabiedrību uz šo diskusiju. Gan “delfos”, ņemot vērā visas, teiksim, interneta tehnoloģiju īpatnības un arī cilvēkus, kas sniedz savas atziņas un savas domas šinī te lappusē, priekšstatus, gan lielākajā laikrakstā “Diena”, gan pārējos laikrakstos, gan arī es personīgi, uzstājoties augstskolās — gan Valmierā, gan Jelgavā, gan tagad šajā piektdienā Ventspilī, aicināšu studentus piedalīties šajā diskusijā. Mums ir svarīgs sabiedrības viedoklis, jo bez šī sabiedrības viedokļa būs grūti formulēt nacionālās intereses.

Nākamais — Saeimas loma eirointegrācijā. Integrācijai Eiropas Savienībā tiešām ir trīs galvenie pīlāri. Tās ir — iestāšanās sarunas, likumdošanas saskaņošana un administratīvā spēja ieviest šo likumdošanu. Starp citu, šis pēdējais ir svarīgākais punkts, par ko bieži vien visvairāk uztraucas Eiropas Savienības valstis. Un viņu uztraukumam ir pamats, jo svarīgi, lai Eiropas Savienība paplašināšanas rezultātā kļūtu par vēl kvalitatīvāku, tas ir, konkurētspējīgāku valstu savienību.

Kas attiecas par pirmo — iestāšanās sarunas, gribu pateikt paldies maniem kolēģiem ministriem, kuri šobrīd ir ieradušies šeit, jo patiesi Eiropas Savienība vairs nav ārpolitika. Tā ir iekšpolitika. Un par konkrētām lietām atbild konkrētas ministrijas, atbild konkrēti cilvēki.

Tas ir tāpat kā ar līgumu, kur pašlaik mūsu zvejnieki cenšas vienoties ar Lietuvu. Konkrēti Zemkopības ministrija ved šīs sarunas. Tāpat arī iestāšanās sarunās. Konkrētas ministrijas dod materiālus, un tālāk jau galvenais sarunu vedējs Ķestera kungs vai es kā delegācijas vadītājs varu aizstāvēt tikai to pozīciju, par ko kopumā ir vienojusies valdība. Nav šeit atsevišķas Ārlietu ministrijas vai arī valdības ārpolitikas, jo, un to es gribu sevišķi uzsvērt, ir ļoti veiksmīga sadarbība ar Eiropas lietu komisiju. Un neviena šī sadaļa mūsu pozīcijā neparādās Briselē, pirms tas nav apspriests Eiropas lietu komisijā.

Šeit es gribu gan vēl uzsvērt, ka dienas kārtībā šobrīd ir 56 likumi: Valsts pārvaldes iekārtas likums, Darba likums, Administratīvā procesa likums un citi. Ar to mums visiem ir jātiek galā, un es esmu pārliecināts, ka mēs tiksim galā.

Iestāšanās sarunas. Jā, mēs esam uz apdzīšanas joslas. Jā, ir ļoti svarīgi slēgt pēc iespējas vairāk sarunu sadaļas, jo tā vienkārši paskaidrot, ka tu esi labs, ir pavisam vienkārši tad, ja tu vari pateikt — tik un tik sarunu sadaļas ir slēgtas. Bet tomēr es pilnībā piekrītu premjerministram — mēs neslēdzam šīs sarunu sadaļas tikai slēgšanas dēļ. Runa ir par mūsu nacionālajām interesēm, runa ir par to, kā mēs saskaņojam savu gatavību un spēju darboties vienotā Eiropā. Un šajā gadījumā tipiskākais piemērs ir zivsaimniecība. Mēs vēlamies saglabāt resursu saudzēšanas politiku un zvejošanas tradīcijas Rīgas jūras līcī. Tas nav mēģinājums ierobežot kādu. Runa šeit daudz vairāk ir par ekoloģiju. Bet mēs nevaram slēgt šo sadaļu, jo tāda ir mūsu pozīcija. Šī ir apstiprināta pozīcija, un delegācijas uzdevums ir aizstāvēt šo pozīciju.

Ir jautājumi, kur mums tiešām ir jāvirzās uz priekšu. Piemēram, Latvijas valsts atbalsta politika vērtējama kā viena no labākajām. Mēs varētu slēgt sadaļu “Konkurence”, ja Saeima pieņemtu likumu par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Es saprotu, ka šodien ir izdarīts nopietns solis uz priekšu. Mēs ceram, ka tuvākajā laikā šis darbs tiks izdarīts. Likums tiks pieņemts, un mēs varēsim slēgt sadaļu.

Latvijai ir īpaši apstākļi dažās sadaļās. Piemēram, telekomunikācijas. Bet šie īpašie apstākļi nevar būt par šķērsli, lai iestātos Eiropas Savienībā. Ir nepieciešams iet uz priekšu, pieņemt Eiropas standartiem atbilstošu telekomunikāciju likumu.

Un nākamais — ziņojums par stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi. Dokuments, kas ir jūsu rīcībā, ir praktiski tapis, apkopojot visu resoru, ministriju, nozaru priekšstatu par to, kas ir izdarīts, kas vēl jādara. Par to, kas vēl jādara, starp citu, ļoti nopietni runāja premjerministrs. Arī es uzsvēru tuvākos un svarīgākos darbus.

Gribu pateikt beigās tikai vienu — Latvija ir vienīgā starp trīspadsmit kandidātvalstīm, kurai ir ne tikai valsts parlamentā apstiprināta valsts stratēģija integrācijai Eiropas Savienībā, bet arī kuras valdība regulāri divas reizes gadā gatavo progresa ziņojumu nevis Briseles ierēdņiem, kā bieži vien Latvijā tiek uztverta Eiropas Savienība un kam īstenībā nav nekāda reāla pamata, tātad nevis Eiropas Savienības valstīm, Briselei, bet gan valsts parlamentam un attiecīgi sabiedrībai. Es esmu tiešām pateicīgs par to, ka šobrīd ir iespējamas šādas debates.

Un mēs aicinām Saeimu, Ārlietu ministrija aicina Saeimu, valdību, sabiedrību piedalīties gan lielajā diskusijā par Eiropas nākotni, gan arī katrā konkrētajā diskusijā šeit, kad mēs runājam par mūsu nacionālajām interesēm, un man liekas, ka mūsu nacionālo interešu pamats un mūsu īstākās nacionālās intereses ir pēc iespējas ātrāk iestāties gan Eiropas Savienībā, gan NATO. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Edvīns Inkēns.

E.Inkēns (LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi, ekselences! Es runāšu tikai par parlamentāro aspektu, jo galu galā mēs esam parlamenta mājā, šīs ir parlamentāras debates, un es gribētu mazlietiņ būt igaunis un palielīt mūs pašus, jo mums tiešām ir, ar ko lepoties, ar to, kādā veidā un formā mēs sadarbojamies ar valdību un paši risinām Eiropas integrācijas jautājumus.

Es nesen runāju ar vienu dalībvalsts kolēģi, kurš ar tādu pacilātību un lepnumu teica, ka pie viņiem tūlīt notiks eirodebates viņu parlamentā. Un tad, kad es viņam teicu, ka mums valstī, kura vēl nav iestājusies Eiropas Savienībā un droši vien arī tuvākajos pāris gados nebūs iestājusies, arī šādas debates notiek, viņš bija visai pārsteigts.

Mūsu parlamentam, pateicoties procedūrai, ko mēs esam pieņēmuši, ir īpaša loma un nozīme Latvijas integrācijas procesā Eiropas Savienībā. Mēs, šeit sēdošās partijas, visas esam teikušas, ka mēs piekrītam šai integrācijai, un man jāsaka, ka mēs godīgi arī šo savu solījumu pildām.

Bet tajā pašā laikā es gribu teikt, ka mēs ne tikai esam izveidojuši interesantu sistēmu, bet mēs arī esam ļoti labi. Es pat pieskaitītu mūs pie teicamniekiem. Kaut arī sarunu sadaļās, kas ir slēgtas, igauņi formāli ir labāki par mums. Ja mēs paskatāmies uz likumiem, lielajiem likumiem, kas vēl ir jāpieņem, lai noformētu līdz galam Eiropas likumdošanas bāzes pārņemšanu, mums ir vajadzīgi vēl apmēram 50 likumi. Igauņiem — vairāk nekā 100. Tas arī nozīmē, ka parlaments un mēs šeit varam uzsist sev uz pleca, strādā raiti, labi, un aizkavēšanās mums nav. Mēs esam izveidojuši parlamentā sistēmu, kādas nekur citur nav. Mēs esam paņēmuši labākos paraugus no dāņiem, no zviedriem un pielikuši savu latvisko lokalizējumu. Līdz ar to mūsu sistēma ir unikāla. Nekur pasaulē tādu nav, un es droši varu pateikt, ka starp kandidātvalstīm pēdējā laikā interesējas vesela rinda kandidātvalstu, mēģinot pārņemt mūsu pieredzi. Pat vēl vairāk. Tādas divas valstis kā Gruzija un Ukraina, kas ir ļoti tālu, protams, no integrācijas Eiropas Savienībā, grib pārņemt Latvijas modeli, kā parlaments strādā kopā ar valdību.

Mēs jau šodien Kārtības rullī esam iestrādājuši procedūru, kas tiks lietota pēc tam, kad mēs būsim dalībvalsts. Parlaments savu lomu ir nostiprinājis un atradis arī pēc tam, kad mēs būsim Eiropas Savienībā.

Un šī mūsu sistēma ir pamats daudziem komplimentiem, ko es pēdējā laikā dzirdu no saviem kolēģiem ārvalstīs.

Kas bija pats būtiskākais, ko mēs esam ielikuši savā sistēmā? Mēs gribējām izveidot to tādu, lai Eiropas jautājums nekad nekļūst par krīzes pamatu mūsu valdībai. Jūs zināt, kā mēs mīlam mainīt valdības. Tad, lūk, mēs esam atraduši sistēmu, ka Eiropas lietas nekļūs par šīs krīzes pamatu.

Mēs esam sadalījuši atbildību. Neviens no jums nevarat pateikt, ka jūs kaut ko nezinājāt, jo parlamentā ir pilna informācija par sarunu gaitu, par mūsu pozīcijām. Pagaidām par to atbild tikai Eiropas lietu komisija. Bet tajā pašā laikā jau tagad atbildīgās komisijas saņem visus papīrus. Un es aicinu atbildīgās komisijas arvien vairāk un stiprāk piedalīties diskusijās par Latvijas nacionālajām interesēm, tām interesēm, ko apstiprinās parlaments un ko vēlāk valdība prezentēs Briselē.

Šajā sakarībā es gribētu pievērst uzmanību vēl kādam aspektam. Eiropas lietu komisija ir noformēta ar profesionāliem darbiniekiem. Lielākā daļa no viņiem, lai atnāktu šeit strādāt uz parlamentu, ir izturējuši konkursus, kas ir lielāki nekā universitātē. Un, manuprāt, ņemot vērā, cik ļoti latvieši mīl mainīt parlamenta sastāvu, mums turpmākajos gados jāliek liels uzsvars uz to, lai darbinieki tiktu apmācīti, lai darbinieku būtu vairāk komisijās un lai viņi varbūt ir parlamenta profesionalitātes kodols.

Un šajā sakarībā jāsaka, ka Eiropas Savienība mūs atbalsta. Mūs atbalsta ar “Phare” naudu, mūs atbalsta vēstnieki, un mūs atbalsta arī Veisa kungs.

Parlamentārā republika un mūsu Satversme, kas ir rakstīta ļoti sabalansēta starp visiem varas zariem. Es tikai varu noliekt galvu to cilvēku priekšā, kas radīja mūsu Satversmi. Jo, protams, parlamentārā republika ir vissarežģītākais valsts pārvaldes veids. Es nevaru noliegt, ka tas ir arī visdemokrātiskākais pārvaldes veids. Tas ir iemesls, kāpēc mēs varam lepoties ar Satversmi, kāda tā ir. Mēs, mēģinot integrēt tagad jaunajā Eiropā mūsu parlamentu un mūsu valsti, esam saglabājuši to līdzsvaru, ko mūsu Satversmē ir ietvēruši tās radītāji. Tāpēc es, protams, ar diezgan lielu skepsi skatos uz visiem tiem, kas mēģina panākt augstāku varas koncentrāciju atsevišķu amatpersonu rokās, kas, protams, samazina demokrātijas pakāpi valstī.

Tagad dažas praktiskas lietas. Es nerunāšu par valdību, par sarunām par šīm lietām, jo valdība savu pozīciju prezentē.

Un tomēr. Administratīvā kapacitāte. Tas ir atslēgas vārds, ar ko mēs saskaramies savās sarunās ar Eiropas Savienību. Un šim atslēgas vārdam ir divas puses. Pirmā ir arī pašas Eiropas Savienības administratīvā kapacitāte. Situācija sarunās pašreiz ir diezgan dīvaina. Mēs esam atbildējuši uz visiem papīriem. Sarunu galds no mūsu puses visus uzdevumus ir izpildījis. Mēs uz visu tajā sarakstē esam atbildējuši, no mūsu puses galds ir notīrīts, visi jautājumi ir atbildēti. Pašreiz mēs gaidām no Eiropas Savienības, ka viņi ar savu kapacitāti atvērs vairākas sarunu sadaļas, jo mēs esam gatavi turpināt vairāk sarunas, jo mēs esam gatavi daudz vairāk nodaļu slēgt.

Kas ir vaina Eiropas Savienībā? Nevēlēšanās, sadalīšana pa grupām vai tiešām tikai administratīvā kapacitāte, to vienkārši rādīs laiks.

Bet tagad paskatīsimies uz mūsu pusi. Tad, kad mums pārmeta administratīvās kapacitātes trūkumu, kur ir tā sāls? Tā sāls ir pavisam vienkārša. Es nerunāju par šodienas situāciju, bet situāciju, kas iestāsies pēc trim, četriem gadiem. Tad, kad mēs saņemsim Eiropas Savienības lielo fondu naudas. Eiropas Savienība nav pārliecināta, ka mūsu cilvēki spēs kvalitatīvi un efektīvi izmantot Eiropas Savienības nodokļu maksātāju naudu. Un šis ir galvenais mūsu uzdevums, kas valdībai ir jāiztur tuvākajā laikā, nostiprinot, pa īstam nostiprinot Zīles kunga resoru.

Es domāju, šeit būs vietā dažus vārdus pateikt par eiroskeptiķiem. Eiroskepticismam ir ļoti daudz dažādu iemeslu. Es tagad neanalizēšu tos, jo tā ir gara saruna. Bet, vulgarizējot visu šo situāciju, var teikt, ka kopsaucējs ir latvieša dabiskais aizdomīgums. Kāpēc tad tā Eiropa taisās pār mums savu naudu kaisīt, kāpēc viņa ir tik laba? Noteikti Briselē viņiem kaut kas ir aiz ādas. Tā ir normāla reakcija. Un nebūtu īsti ko pārmest. Jo par skaistām acīm jaut it kā nekas nenotiek.

Es negrasos pretargumentēt un uzsvērt, kāpēc tas notiek. Bet es gribu teikt to, ka mēs, politiķi, gan valdības, gan parlamenta pusē esam vieni no galvenajiem eiroskepticisma veicinātājiem, jo tad, kad mums ir jāpieņem grūti lēmumi, tad mēs visi šeit korī, un Saeima, kā jūs ziniet, ir Latvijā vislabāk apmaksātais koris repertuārā ar vienu dziesmu, tad mēs dziedam vēl otru dziesmu: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīst!” Daudz ātrāk, nekā “Labvēlīgais tips” šo dziesmu ir izlaidis. Jo savus grūtos lēmumus mēs vienmēr pamatojam tikai ar Eiropu.

Ja tiešām arī Eiropa mūsu nesapratīs, jo labāko Eiropas likumu pārņemšana mūs spiež rūpēties par mūsu apkārtējo vidi, par darba drošību, par pārtikas drošību, par nekorumpētu vidi, par sociālo drošību. Un tad Eiropa mūs tiešām nesapratīs, ja mēs paši to negribēsim. Tā nav, ka mēs to negribam. Mēs to gribam, un mēs to likumdošanā katru dienu parādām. Tikai tā lieta ir ļoti dārga, jo katrs kvalitatīvs process, tajā skaitā kvalitatīva dzīve, protams, ir dārga. Tā ir viena no galvenajām problēmām, kas, manuprāt, mums ir jāpārvar. Jo mums nav tik daudz naudas, lai mēs varētu pieņemt gan Eiropas likumus, cik gribētos, un vajadzētu arī dot naudu māsiņām, skolotājiem un mūsu vecākiem — pensionāriem. Bet, ja mums nav naudas, ko dot, tad ir zināma nauda, ko mēs varam neņemt.

Un te es, kolēģi, vēršos pie jums, maniem kolēģiem parlamentāriešiem, un kolēģiem valdībā. Tas, ko es teikšu, nav saskaņots ar manu partiju, ar frakciju, bet mēs nevaram skatīties uz Eiropas Savienību tikai vienpusēji. Mums ir jādara tad gan vieglās, gan grūtās lietas, un arī tās, kas ir vajadzīgas patērētājiem. Visā Eiropas Savienībā, izņēmums ir divas valstis, pievienotās vērtības nodoklis uz pārtiku ir zemāks. Mēs esam baltais zvirbulis, kas to nedara. Mūsu valsts ir nostiprinājusies pietiekami, lai mēs tagad šo izšķirošo soli veiktu. Jo tādā veidā mēs skaidri un gaiši parādīsim sabiedrībai, ka integrācijai Eiropas Savienībā ir arī patīkamās lietas. Tā nav tikai ceļošana bez vīzām, bet tie ir zināmi ekonomiskie ieguvumi.

Samazinot pievienotās vērtības nodokli pārtikas pirmproduktiem, tas ir kartupelis, zivs, graudi, gaļa, galvenie ieguvēji būs pirmkārt Latvijas mazturīgie iedzīvotāji. Un otrs, tas būs netiešs atbalsts mūsu lauksaimniekiem.

Es, protams, zinu Finansu ministrijas iebildes. Es paredzu, ka finansu ministrs nav priecīgs par to, ko es saku, bet, paldies Dievam, ka viņš nedzird. Bet tajā pašā laikā mums ir jābūt godīgiem pret sabiedrību un jāskatās uz to Eiropas procesu kopumā, un nevis jāņem tikai vienas sadaļas. Tā ka es ierosinu, lai mēs tomēr par šo lietu sākam diskutēt, lai mēs pieņemtu tādu politisku lēmumu. Jo aprēķini, ko līdz šim ir veikusi Finansu ministrija, ir vienpusēji, tie savā būtībā neņem vērā naudas aprites ātrumu, kas palielinās sabiedrībā, un to, kā naudas aprites ātrums mainās, preču grupās mainās, kuru zaudējumi, pilnīgi droši, nebūs 71 miljons, kā mums apgalvo.

Kāpēc tas ir vajadzīgs? Tāpēc, ka Vakareiropā, Eiropā galvenais sauklis ir: “Eiropa ir cilvēkiem!” Pašreizējā brīdī mūsu sabiedrībai liekas, ka Eiropa ir mums. Nē, Eiropa ir cilvēkiem! Un šis ir solis, kas skaidri un gaiši parādītu, ka mēs kā politiķi to apzināmies.

Un visbeidzot. Es tiešām ceru, ka mēs intelektuāli un fantāzijā izaugsim tik tālu, ka nākamajās debatēs par Eiropu mēs debatēsim par to, kāda izskatīsies Eiropas Savienība, kuras locekļvalsts mēs būsim nākotnē, ka mēs jau tagad sāksim domāt, kāda šī organizācija izskatīsies. Paldies!

Sēdes vadītājs . Vaira Paegle.

V.Paegle (TP). Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Saeimas Prezidij! Ekselences! Kolēģi! Mana dziļa pārliecība ir, ka Latvijai ir jākļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti, jo tā ir mūsu vēsturiskā tiesa, kuru nolaupīja PSRS okupācija un bez kuras Latvija būtu bijusi viena no Eiropas Savienības pamatlicējām. Un ne tikai. Globalizētajā tautsaimniecības pasaulē mēs varam vairot savu ietekmi un labklājību, tikai būdami plašas un stabilas alianses dalībvalsts. Tā ir iespēja sakārtot valsti. Taču mums jāskatās ļoti kritiski uz visu, kas saistīts ar Eiropas Savienības attīstību un vietu tajā. Tā nav eiroskepse, bet gan reālās situācijas vērtējums, kas mazinās vilšanos un vairos uzticību Latvijas integrācijas procesiem.

Šobrīd es redzu divus nopietnus šķēršļus Latvijas centieniem tuvāko gadu laikā kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Vienu no tiem kontrolējam mēs, otru — pati Eiropas Savienība. Abos gadījumos tie ir politiskās gribas un atbildības trūkumi. Godprātīga valsts politiskā pārvalde arvien biežāk tiek minēta kā galvenais kritērijs uzņemšanai Eiropas Savienībā un NATO, kā arī priekšnoteikums ekonomiskās palīdzības saņemšanai un valsts tālākai attīstībai. Tuvākajā laikā Latvijai jāveic aizkavējusies tiesu reforma, jāpabeidz privatizācija un nopietni jāsāk korupcijas apkarošana. Tikai tā mēs varam apliecināt savu politisko gribu, izveidot Eiropas tiesību sistēmai atbilstošu valsts politisko pārvaldi. Jāatceras, ka šodien pieņemtie bezatbildīgie vai puslikumīgie lēmumi nelabvēlīgi ietekmēs rītdienas Eiropas Savienības atzinumus. Latvijā bieži vien dominē īstermiņa politiski aprēķini, taču Eiropas Savienībā pastāv ilgtermiņa politiskā atmiņa. Arī Eiropas Savienībai pašai ir raksturīgi politiskās gribas un atbildības trūkumi. Galvenokārt tas izpaužas neveicināt solīto Eiropas Savienības paplašināšanos Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu virzienā, baidoties riskēt. Eiropas Savienības paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens atklāti brīdinājis, ka grafiks jaunu dalībvalstu uzņemšanai ir apdraudēts, jo atsevišķas pašreizējās dalībvalstis uzskata kandidātvalstis par apgrūtinošiem lūdzējiem, kuri izmaksās daudz naudas. Lielās un bagātās Eiropas Savienības dalībvalstis baidās, ka mazās un nabadzīgās kandidātvalstis izjauks pastāvošo ekonomisko iekārtu un politisko līdzsvaru. Esmu dzirdējusi bažas, ka kandidātvalstīm ir svarīga piederība Rietumeiropai, ne tik daudz Eiropas Savienībai. Eiropas Savienības attīstība atrodas strupceļā, jo trūkst vienotības un skaidrības par jaunās, paplašinātās Eiropas jēgu un uzdevumu. Šo situāciju izraisījuši vairāki apstākļi.

Pirmām kārtām PSRS sabrukums un tā sekas, ieskaitot jaunus draudus Eiropas drošībai un stabilitātei.

Otrkārt, strauja globalizācija un Eiropas Savienības konkurētspēja tajā. Ja miers un stabilitāte Eiropā bija pamatlicēju vīzija, tad šobrīd tā ir Eiropas Savienības ietekme pasaulē.

Treškārt. Eiropas Savienības institūcijas mazspēja nodrošināt efektīvu, caurspīdīgu un demokrātiski atbildīgu rīcību. Pilsoņu atsvešināšanās no varas ir galvenais Eiropas Savienības demokrātijas deficīta rezultāts, kas apdraud šīs varas leģitimitāti.

Un visbeidzot. Eiropas Savienības idejiskie krusttēvi bija konservatīvo partiju ideologi. Bet tās pārveidošanas iniciatori ir sociāldemokrāti. Kādas vērtības dominēs jaunajā konstitūcijā? Divu atšķirīgu vērtību sadursmju rezultātā visas problēmas tiek politizētas, kas nodara to apspriešanai lielu ļaunumu. Situāciju šobrīd varētu raksturot kā uzticības krīzi Eiropas Savienības iekšienē un attiecībās ar kandidātvalstīm. Tādēļ ir vajadzīgi uzticību veidojoši pasākumi, kuru rezultātā tiktu atrisināti gan ideoloģiska rakstura, gan gluži tehniski jautājumi, ļaujot Savienības paplašināšanai turpināties ar šodien tik ļoti iztrūkstošo vienprātību.

Es uzskatu, ka šādu iespēju sniedz diskusija par konstitucionālā līguma izstrādes nepieciešamību, kas ES nacionālajās valstīs, iestādēs un politiskajās aprindās kļūst aizvien skaļāka. Vismaz Eiropas tautas partiju līmenī debatēs tiek iesaistītas arī kandidātvalstis. Šodien eirodebatēs mēs izvērtējām Latvijas virzību uz Eiropas Savienību kā šīs politiskās idejas patērētāju. Savienības dalībvalstis ir definējušas, kādu Latviju tās vēlētos redzēt Savienībā, un mums atliek izpildīt prasības. Taču ar diskusiju par Eiropas Savienības konstitūciju aktualizējas iespēja pateikt arī to, kādu Savienību vēlas redzēt Latvija. Proti, būt pilntiesīgai līdzdalībniecei mums izšķirošu lēmumu pieņemšanā. Dalībvalstīm un kandidātvalstīm kopā un atsevišķi ir jāatbild uz jautājumu — kur un kāpēc mums ir vajadzīga Eiropas Savienība? Izvirzot kritērijus, pēc kuriem izstrādāt jauno konstitūciju, jādomā par tās spēju pielāgoties arvien strauji mainīgajiem apstākļiem, kalpot kopējam labumam, kā arī nodrošināt mazo un nabadzīgāko dalībvalstu tiesības iepretī lielo un bagāto valstu gribai. Konstitucionālo debašu mērķis ir veicināt, nevis radīt jaunus šķēršļus Eiropas Savienības ātrākai paplašināšanai. Tāpat kā esošajām dalībvalstīm, arī kandidātvalstīm ir jāieņem noteikta pozīcija šādos pamatprincipos. Vai vajadzīgs pilnīgi jauns konstitucionāls līgums, vai arī jāpārveido esošie? Kā sadalīt kompetenci starp Eiropas Savienības un nacionālajām valstīm? Kā sadalīt kompetenci Eiropas Savienības institūciju starpā? Vai Eiropas Savienībā būtu jāatdarina klasiskais parlamentārās sistēmas modelis, vai arī jāsaglabā līdzšinējā sistēma, kas balstās uz varas līdzsvarošanas principu? Vai pamattiesību harta būtu iekļaujama konstitūcijā? Kāda būs nacionālo valstu nākotne un Eiropas Savienības eventuālās robežas?

Atbildot uz šiem jautājumiem, arī radīsies konkrēti priekšstati par to, vai Eiropas Savienība būs tikai milzu brīvā tirgus reģions, vai federatīva lielvalsts ar konstitūciju, kura realizē ideoloģiskus mērķus, vienlaicīgi sabalansējot varu. Konkurence politisko uzstādījumu starpā solās būt veselīgi satraucoša. Eiropas parlamenta konstitucionālā komiteja jau ir sastādījusi vairākus darba dokumentus, kas sniedz konkrētus priekšlikumus par minētajiem pamatprincipiem. Viens no tiem asi kritizē Nicas līgumu, taču precīzi neiesaka nacionālajiem parlamentiem ratificēt to vai ne. Rezultātā jaunas konstitūcijas tapšana, šķiet, ir neizbēgama. Ja Latvija vēlas nopietni iesaistīties debatēs par Eiropas Savienības konstitūcijas nepieciešamību, tad jau tagad tai jāizveido darba grupa. Manuprāt, tā varētu darboties Saeimas Eiropas lietu komisijas paspārnē un nākt klajā ar priekšlikumiem, Latvijai izdevīgākām pozīcijām. Latvijas viedoklis par Eiropas Savienības konstitūcijas pamatprincipiem nedrīkst izskanēt tikai politiskajās aprindās, debatēm ir jānotiek nacionālā mērogā. Piedaloties jaunas konstitūcijas izstrādē, varam pārliecināt dalībvalstis, ka no mums nav jābaidās. Mēs izprotam Eiropas Savienības būtību un esam gatavi iekļauties tajā. Uzņemšana Eiropas Savienībā nedrīkst kļūt par valsts pašmērķi. Mums nevajadzētu tik daudz uzsvērt iestāšanās sarunu tempus un rezultātu, kā steidzināt progresu valstī. Mūsu mērķis ir nevis pēc iespējas ātrāk iestāties Eiropas Savienībā, bet pēc iespējas ātrāk būt gatavai iestāties. Debatējot par Eiropas Savienības konstitūciju, veidosim skaidri saprotamu un sabiedrībā plaši atbalstītu priekšstatu par to, kāda Latvija izskatīsies un kā rīkosies kā Eiropas Savienības dalībvalsts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Paldies! Nākamajam vārds Mārim Sprindžukam.

M.Sprindžuks (TP). Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie Saeimas deputāti! Ziņojums par Latvijas Stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi ir daudzo darbu uzskaitījums, ko Latvijas valdība, administrācija un likumdevējs veikuši pēdējos gados, lai sagatavotos dalībai Eiropas Savienībā. Es teiktu, ar šo ziņojumu mēs paši sevi paslavējam par padarīto un iegūstam apziņu, ka esam pavirzījušies solīti tuvāk Eiropas Savienībai, un tas nav slikti, jo darīts ir daudz. Es tomēr gribētu, lai mēs neieslīgtu pašapmierinātībā, jo patiesībā esam izdarījuši vieglāko darba daļu, uzrakstījuši tik un tik likumus, izveidojuši tādas un tādas institūcijas, harmonizējuši tik procentus direktīvu, slēguši tik un tik sarunu sadaļu, bet vai esam spējuši sagatavot savas valsts sabiedrību pārmaiņām, kuras neizbēgami ietekmēs katru Latvijas pilsoni un iedzīvotāju? Reiz vienā auditorijā kāds radošās profesijas pārstāvis teica: Latvijas integrācija Eiropas Savienībā atgādina vilciena sastāvu, kur lokomotīve ar lielu sparu raujas uz priekšu, bet vagoni tā sastāvā vēl knapi izkustējušies no vietas. Rodas jautājums, vai sakabes izturēs rāvienu un vai sastāvs neaizbrauks uz Eiropu tikai ar priekšējiem vagoniem? Vai tante Bauskā un tēvocis Leons arī tiks līdzi?

Kāpēc tik liela sabiedrības daļa ir skeptiska attiecībā uz Latvijas iestāju Eiropas Savienībā? Ne vienmēr tās ir pamatotas bažas par kaut kādu konkrētu apdraudējumu, tās drīzāk ir bailes no globalizācijas, kas neapturami ienāk Latvijā — kā Rīgā, tā lauku sētā. Mani uztrauc tas, ka integrācija Eiropas Savienībā lielā mērā ir kļuvusi par tehnokrātisku aktivitāti, kur ierēdņi kaut ko plāno, kvotē, harmonizē un integrē, bet sabiedrība dzīvo savu dzīvi, kaut ko saprotot, kaut ko nesaprotot. Mani uztrauc tas, ka noslīkstam detaļās, bet nedomājam par lielām lietām, kāda būs Latvijas loma jaunajā Eiropā, kādiem jābūt mūsu uzņēmumiem, lai konkurētu globālā tirgū, kā jāskolo mūsu bērni, lai viņi izmantotu vienoto Eiropu kā iespēju izaugsmei un attīstībai, nevis brauktu uz to kā lētais darbaspēks.

Kādai jābūt mūsu valsts pārvaldei un pašvaldībām, lai tās spētu sekmīgi darboties jaunajos apstākļos un efektīvi kalpotu Latvijas sabiedrībai? Tā, piemēram, stratēģijas sadaļā “Reģionālā politika” nevis definējam nacionālo attīstības plānu, reģionu intereses un attīstības scenārijus, bet demonstrējam savu neizlēmību par administratīvi teritoriālo reformu. Demonstrējam eksperimentus ar īpaši atbalstāmiem reģioniem un dažādām koncepcijām. Kamēr mēs te kaut ko definējam, laucinieks par visu jau ir nobalsojis un nobalsojis ar kājām, aizbraucot no Ludzas uz īru lauku sētu, kur viņa darbs vēl kādam ir vajadzīgs. Jo ilgāk skaldīsim matus par to, kādus novadus un reģionus veidosim, jo mazāk tie kādam būs vajadzīgi. Domāju, ka pienācis pēdējais laiks domāt par lielām lietām, par tautsaimniecības attīstību, par reģionu un pašvaldību spēju pildīt tām uzticētās funkcijas, par izglītības konkurētspēju, par tiesiskumu valstī, par plašas sabiedrības iesaisti Eiropas Savienības integrācijas procesā. Domāju, ka Saeimas uzdevums ir nevis sekot ierēdņu pavadā un akli akceptēt sarunu sadaļas, bet spēt saredzēt Latvijas attīstību ietekmējušos būtiskos jautājumus, izgaismot tos un kalpot sabiedrībai par bākuguni un advokātu interešu aizsardzībā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (PCTVL). Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Ziņojums par Stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi diemžēl nesatur objektīvu faktiskā stāvokļa analīzi, bet atgādina propagandas materiālus, kur uzsvērti tikai pozitīvi momenti, turklāt daudzi no šiem momentiem parādīti tendenciozi pārspīlēti, tajā pašā laikā noklusējot visas negatīvās parādības tautsaimniecības un sociālajā jomā. Ziņojumā minēts, ka Latvijas ekonomika tuvojas spējai izturēt Eiropas Savienības tirgus spēku konkurences spiedienu. Ekonomikas ministrijas izstrādātajā rūpniecības stratēģijā ir minēts uzdevums mainīt rūpniecības struktūru par labu augstākas pievienotās vērtības ražošanas struktūrai. Uzdevums, protams, ir pareizs, tikai nav redzams, kas pēdējos gados būtu reāli darīts šā uzdevuma izpildei. Neveiksmīgas ekonomiskās politikas un galvenokārt pilnīgi neveiksmīgas Privatizācijas aģentūras darbības dēļ Latvijas tautsaimniecības struktūra nevis tuvinās Eiropas Savienībai, bet gan arvien vairāk sāk līdzināties trešās pasaules valstu struktūrai. Latvijas eksportā dominē izejvielas un pusfabrikāti. Koksnes un tās izstrādājumu eksporta īpatsvars kopējā Latvijas eksportā pagājušā gadā sasniedza 39%, bet eksportā uz Eiropas Savienības valstīm pat 52%. Tajā pašā laikā mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas deva tikai 5,5% no kopējā eksporta un 2% no eksporta uz Eiropas Savienību. Salīdzinājumā var minēt, ka Igaunijas eksports — mašīnas un mehānismi — dod 25% un koksne un tās izstrādājumi tikai 7% no kopējā eksporta. Šāda eksporta struktūra nebūt neliecina par to, ka uzlabojusies Latvijas tautsaimniecības struktūra un konkurētspēja, tāpēc nevar izmantot šo tēzi, lai pamatotu mūsu gatavību iestāties Eiropas Savienībā.

Ziņojuma trešajā nodaļā — labklājības celšana — ir minēti daži pozitīvi makroekonomiskie rādītāji, iekšzemes kopprodukta pieaugums 2000.gadā par 6,6% un samērā nelielas patēriņa cenas pieaugums 2,6% apmērā. Minēti arī daži ekonomiski likumdošanas akti, bet nekur nav parādīts, kā tas ietekmēs iedzīvotāju dzīves līmeni. Tāpēc nepieciešams atgādināt, ka pašlaik iekšzemes kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, sasniedz tikai divas trešdaļas no 1990.gada līmeņa. Tā rezultātā ievērojama daļa valsts iedzīvotāju faktiski cieš trūkumu. Apmēram 80% iedzīvotāju dzīvo ģimenēs, kur vidējais ienākums uz vienu ģimenes locekli ir mazāk par oficiālo apstiprināto iztikas minimumu — 83 lati mēnesī, bet 20% iedzīvotāju dzīvo ģimenēs, kas pēc starptautiski atzītas metodoloģijas atrodas zem galējā nabadzības sliekšņa, jo šajās ģimenēs ienākums, rēķinot uz katru ģimenes locekli, nepārsniedz 25% no iztikas minimuma. Visgrūtākais materiālais stāvoklis ir ģimenēm, kas audzina bērnus. Materiālās labklājības līmeņa krasa pasliktināšanās ir izraisījusi valstī demogrāfisku katastrofu. Ja 80.gadu otrajā pusē vidēji ik gadu piedzima 40 tūkstoši bērnu, tad pagājušā gadā vairs tikai 20 tūkstoši. Kopš 1992.gada mirušo iedzīvotāju skaits ievērojami pārsniedz jaunpiedzimušo skaitu. Tikai iedzīvotāju dabiskās kustības negatīvā saldo dēļ valsts iedzīvotāju skaits ir samazinājies pēdējos četros gados par vairāk nekā 68 000 cilvēku. Valdība faktiski neko nedara, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju. Gluži pretēji! Tā no gada uz gadu atliek likumā paredzēto pabalstu palielināšanu ģimenēm, kas audzina bērnus.

Runājot par darba vidi. Ziņojuma autori pilnīgi aizmirsuši pieminēt bezdarba problēmu. Tikai Valsts nodarbinātības dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits šī gada aprīļa sākumā pārsniedza 99 000 cilvēku jeb vairāk nekā 8% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Sakarā ar to, ka daudzi ilgstoši bezdarbnieki, kam vairāk nepienākas bezdarba pabalsts, ir pārtraukuši reģistrēties Valsts nodarbinātības dienestā, faktiski bezdarbnieku skaits ir daudz lielāks. Un varu minēt tādu ciparu kā 165 000 cilvēku jeb 15% no aktīvajiem iedzīvotājiem.

Un, ja salīdzinām, pieņemsim, 1998. gadu ar iepriekšējo gadu, tad faktiski nodarbināto cilvēku skaits samazinājies no 1 043 000 līdz 1 038 000, tātad faktiski nodarbināto cilvēku skaits samazinājies gadu no gada.

Bez tam nedrīkst aizmirst, ka par bezdarba problēmām nevar spriest tikai pēc valsts vidējiem skaitļiem. Daudzos rajonos, īpaši Latgalē, stāvoklis ir patiesi traģisks. Tikai reģistrēto bezdarbnieku skaits Rēzeknes rajonā ir 27%, Krāslavas rajonā — 21%, Balvu rajonā — 21% un tā tālāk. Šiem rajoniem ir piešķirts īpaši atbalstāmo reģionu statuss. Atbalsta sniegšanai ir izveidots reģionālais fonds un reģionālās attīstības padome, kurai jāgatavo priekšlikumi valdībai un jāuzrāda fonda līdzekļu izmantošana. Tomēr šo institūciju darbs ir maz efektīvs, jo gadu no gada budžets īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai piešķir mazāk un mazāk līdzekļu.

Lai uzlabotu stāvokli depresīvajos reģionos, nepieciešams pastiprināts atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai. Būtu jāveicina investīcijas šajos uzņēmumos. Un jāpiemēro tam labvēlīga nodokļu politika.

Diemžēl pēdējie grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākumu nodokli” paredz nodokļu atlaides tikai lielajiem uzņēmumiem, kas trīs gadu laikā investīcijās būs izlietojuši 10 miljonus latu.

Ziņojuma paragrāfā 3.2. par lauksaimniecību pareizi parādīts, ka valdība ir veikusi zināmus pasākumus šīs nozares atbalstam. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka šie atbalsta pasākumi ievērojami atpaliek no atbalsta, ko saņem lauksaimnieki Eiropas Savienības valstīs. Tāpēc šie atbalsta pasākumi ir nepietiekami un nevar nodrošināt mūsu lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības produkcijas konkurences spēju ar subsidēto Eiropas Padomes valstu produkciju

Latvijas lauksaimniecībā ir nodarbināti 50% no strādājošo kopskaita. Bet šī nozare dod tikai 2,2% no iekšzemes kopprodukta. Tāda attiecība ir izveidojusies galvenokārt tāpēc, ka lauksaimniecības produkcijas apjoms ir samazinājies daudz straujāk nekā nodarbināto skaits.

Iestājoties Eiropas Savienībā, lauksaimniecības produkcijas ražošanai Latvijā tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs tika noteiktas kvotas. Šīs kvotas jaunuzņemtajām valstīm nekādā ziņā nebūs lielākas par faktiski sasniegto ražošanas apjomu. Ja mēs tuvākajos gados nespēsim ražošanu palielināt, tad, iestājoties ES, saņemsim arī mazas kvotas.

Latvija ievērojami atpaliek no Eiropas Savienības valstīm veselības aprūpes jomā. Latvijā 2001. gada budžetā paredzētais finansējums veselības aprūpei ir tikai 3,7% no prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma. Šis rādītājs ir viens no viszemākajiem Eiropā. Turpretī Igaunija šiem mērķiem izmanto 6,2%, Lietuva — 4,8%, Polija — 4,6% un tā tālāk. Vidēji Eiropas Savienības valstīs tas ir no 7 līdz 9%. Nepietiekamā finansējuma dēļ veselības aprūpes sistēma Latvijā ir nonākusi strupceļā. Rīgas lielāko slimnīcu vadītāji ir paziņojuši, ka tagad viņi slimniekus uz plānveida operācijām pieraksta jau uz augusta mēnesi. Bet, nesaņemot papildu finansējumu, šo pierakstīšanu tuvākajā laikā pārtrauks. Bez papildu finansējuma novembrī un decembrī būs apdraudēta pat neatliekamās palīdzības sniegšana.

Izglītību par prioritāti ir nosaukušas visas Latvijas valdības, kas darbojas kopš 1993. gada. Tomēr šī prioritāte vienmēr ir palikusi uz papīra. Gluži pretēji, vairākas reizes tika atlikta Izglītības likumā savulaik paredzētā skolotāju algu palielināšana līdz divu minimālo algu līmenim. Tagad esot paredzēts, ka ar 2001. gada 1. septembri skolotāju algas palielinās tikai par 2 latiem. Nav arī skaidrs, kas notiks ar mazajām lauku skolām, ja tiks realizēta iecerētā administratīvi teritoriālā reforma, kas paredz 102 novadu izveidošanu, par kuru centriem vairumā gadījumu kļūs pilsētas.

Jāsaka, ka administratīvi teritoriālā reforma ir slikti sagatavota. Nav paredzēti pasākumi lauku ceļu uzlabošanai, sakaru un satiksmes reorganizācija. Reformas autoru apgalvojumi, ka reformu rezultātā pašvaldības kļūs finansiāli patstāvīgākas, neatbilst patiesībai, jo budžetā un nodokļu likumdošanā nav paredzētas nekādas izmaiņas. Tas nozīmē, ka pēc reformas valsts budžeta un pašvaldību budžeta izlīdzināšanās fonda dotētais, kuru līdz šim saņem pagasti, nonāks novadu centrā. Ļoti maz ticams, ka no šīm dotācijām daudz ko saņems jauno novadu nomales.

Nobeigumā secinājums. Mēs atrodamies visai tālu no Eiropas Savienības līmeņa. Iekšzemes kopproduktu pat pārrēķinot pēc pirktspējas paritātes Latvijā, ir tikai 98% no Eiropas Savienības līmeņa. Pat pie nosacījuma, ka Latvijā iekšzemes kopprodukts ik gadus pieaugs par 5%, lai sasniegtu Eiropas Savienības pašreizējo līmeni, mums būs vajadzīgi 27 gadi. Jārēķinās, ka šajos gados var būt arī ciklisku krīžu periodi, tāpēc faktiski šis periods var būt vēl garāks.

Ziņojumā sākumā īpaši atzīmēts, ka Latvija neatpaliek no līdervalstīm iestāšanās sarunu procesā. Un tas tiek padots kā pašpietiekams sasniegums. Tomēr, analizējot augstāk minēto, rodas iespaids, ka valdība pārāk aizraujas ar procesu, aizmirstot par mērķiem — nacionālo interešu aizstāvēšanu. Mēs ejam uz Eiropas Savienību, bet uz noteikumiem, kurus mums diktē, nevis kā līdzīgi partneri. Un par to nopietni jādomā valdībai un arī Saeimai. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Aigars Kalvītis — ekonomikas ministrs.

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs). Godātais Ministru prezidenta kungs, Saeimas priekšsēdētāj, deputāti, cienījamais Bartaševiča kungs!

Es sākumā gribētu uzstādīt Bartaševiča kungam vairākus jautājumus. Un tie būs saistīti ar to, ka liekas, ka atmiņa mums ir kaut kādā veidā palikusi ļoti īsa un mēs esam aizmirsuši, kāda Latvija izskatījās 1991.gadā, 1992. gadā un 1993. gadā. Vēl vairāk! Es gribētu pajautāt Bartaševiča kungam — vai viņš zina, kāda izskatās Krievijas ekonomika, Baltkrievijas ekonomika un Ukrainas ekonomika? Un vai, nosaucot sausus statistikas skaitļus, mēs varam kaut kādā veidā apgalvot, ka Latvija ir viens no atpalikušākajiem Eiropas nostūriem? Droši vien to var apgalvot tikai tad, ja ir mākoņains laiks un ir jādomā, kā šos mākoņus izdzenāt, ko ļoti labi acīmredzot daži no darboņiem grib iemācīties darīt.

Un es gribētu atgādināt, ka 1992.gadā Latvijā nebija tirgus ekonomikas. Mums nebija nekādas sasaistes ar Eiropas Savienības valstīm. Mēs nemācējām ražot produktus. Vēl vairāk. Mēs nemācējām tos pārdot. Inflācijas līmenis gandrīz sasniedza 600% gadā. Vai tādēļ mēs varam skatīties šodien ar pesimistisku skatu, ka visi makroekonomiskie rādītāji mūsu valstī nemitīgi aug? Mums ir viena no zemākajām inflācijām Eiropā. Mums ir viens no augstākajiem kopprodukta pieaugumiem Austrumeiropas valstīs. Es vēl gribētu teikt, ka pēdējā gadā tas bija augstākais. Mūsu ekonomika kļūst konkurētspējīga, jo vairāk nekā 60% eksporta iet uz Eiropas Savienības valstu tirgiem. Un mēs varam ar pilnīgu apziņu atzīt, ka Latvijā funkcionē tirgus ekonomika. To visu, protams, var neredzēt un redzēt to, kas notiek austrumos no mums.

Bet es gribu vēlreiz apstiprināt, ka desmit gadu laikā Latvijas ekonomika ir izgājusi cauri tik lielām pārmaiņām un ir spējusi palielināt savu konkurētspēju. Un man nav ne mazāko šaubu, ka, integrējoties lielākās tirgus struktūrās, nokļūstot Eiropas Savienībā, mēs spēsim eksistēt un vēl dinamiskāk attīstīties. Paldies!

Sēdes vadītājs . Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienītie kolēģi! Es tomēr gribētu saprast, ko mēs šodien apskatām. Vai mēs apskatām konkrētu dokumentu, kā tas ir mūsu darba kārtībā un saucas: “Ziņojums par Latvijas Republikas Stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi”, vai mēs runājam par visu ko?

Nu man kaut kā gribētos vairāk runāt par konkrēto dokumentu un pateikt varbūt savus novēlējumus un ieteikumus.

Protams, Bartaševiča kungs varētu strādāt pie romāna “Drūmupe” turpinājumiem. Es domāju, ka tā varētu būt viena no viņa sūtībām. Tas reizēm nav nemaz tik slikti.

Gribētos vairāk runāt par ieteikumu draudzīgā aicinājuma formā tiem, kas šo dokumentu ir izveidojuši. Jo tomēr atkal un atkal, lasot šo dokumentu, man ir jautājums: vai mēs esam spējīgi šodien nodrošināt sava darba kvalitāti un tiešām virzīties uz augšu? Arī attieksmē pret jautājumiem, nepārvēršot tos par vispārīgām frāzēm, bet runājot par to, kas ir izdarīts, vai ir izdarīts pietiekami daudz un kas vēl trūkst.

Diemžēl, ja mēs skatāmies šo ziņojumu, tas ir galvenokārt vienkārša atskaite. Dokuments, kas fiksē kaut ko kā atskaite. Un tas, šķiet, tomēr ir šā dokumenta trūkums. Jo, ja ir tikai atskaite, izdarīts ir tas un tas, it īpaši, ja runā par likumiem, ko mēs šeit, Saeimā, esam pieņēmuši. Mēs zinām, kādus likumus mēs esam pieņēmuši. Bet es domāju, ka ir jābūt problēmai, viņas vērtējumam, it īpaši klasifikācijai, problēmu klasifikācijai pēc to svarīguma. Analītiskai izvērtēšanai šajā darbā, nu, teikšu tā maigi, ka tās ir par maz.

Pieņemsim, mēs esam pieņēmuši likumus vienā, otrā vai trešā nozarē. Šeit bija runa arī par nozarēm. Tad ir jautājums: vai ar šiem likumiem pietiek? Vai tur ir pilnība, vai ir nepieciešami būtiskāki un mazāk būtiski likumi?

Daži piemēri. 24.lapaspuse. Par intelektuālo īpašumu. It kā rakstīts ir: “Likumdošana pamatā atbilst Eiropas Savienības standartiem.” Ko tas nozīmē “pamatā atbilst”? Kas tad vēl tur trūkst un kāpēc?

Tālāk. Jā, ir neliela kritika par izpildvaras darbību. Un ir uzskaitīts, cik ir krimināllietu, cik ir protokolu sastādīti, cik lielas naudas summas ir iekasētas. Bet pasakiet man, vai 28 krimināllietas ir daudz vai maz? Bet varbūt vajadzēja 280 krimināllietu? Kurš vērtēs to? Jo diemžēl šeit es esmu spiests atgādināt, ka Latvijā pirātiskā produkcija plaukst un zied. Lūk! Tātad ar šiem padarītajiem darbiem varbūt ir stingri par maz. Un bieži vien sarunās ar izpildītājiem izskan: “Nepilnības likumos!” Tad man ir jāprasa: kādas nepilnības viņiem traucē tur strādāt un vai tas šeit ir? Šeit tā nav.

Tagad diezgan amizanti. Godīgi sakot, diezgan amizanti 25.lapaspusē ir lasīt par korupcijas apkarošanu. Es lasu tādu teikumu: “Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Latvijas nodaļa “Delna” ir atzinusi, ka Latvijā sabiedrības bažas par korupciju ir lielākas nekā tās reālā izplatība.” Ļoti svarīgs, ārkārtīgi nozīmīgs teikums! Bet ko tad tas patiesībā nozīmē? Vai šī nodaļa ir pilnvarota runāt valstiski? Vai kāds viņu uz to ir pilnvarojis? Vai tad nav citu starptautisko vērtētāju, kuru vērtējums ir pavisam cits?

Atceramies, nu, teiksim tā, tomēr bēdīgi slaveno “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gaitu, kur ir bijuši dažādi vērtētāji un arī dažādi vērtējumi. Līdz ar to tik pārsteidzīgi ielikt vienu teikumu un uzsvērt vienas organizācijas vērtējumu. Pie tam, tas vērtējums jau arī ir tikai tāds vispārīgs. Bažas ir lielākas.

Ko nozīmē lielākas? Ko nozīmē mazākas? Tā ka šķiet, ka tas ir drusciņ par daudz deklaratīvs teikums. Un vajadzētu atskaitēs par padarīto darbu no deklaratīviem teikumiem izvairīties. Mēs zinām, ka mēs lielākoties veidojam šo ceļu uz Eiropas Savienību. Tas ir mūsu darbs. Bet, ja ir runa par ceļa veidošanu, tad katrā posmā jāpasaka skaidri un gaiši, kas ir izdarīts un kas nav izdarīts. Nevar atskaitē rakstīt vispārīgas frāzes.

Jo, redziet, kas par lietu. Ja mēs taisīsim tādas atskaites, mēs varam radīt zināmu neuzticību turpmākajos vērtējumos. Es tomēr saprotu, ka vērtēs mūs kvalitatīvi vērtētāji. Cilvēki ar pamatīgu pieredzi, kuri prot atšķirt ūdensgabalus no lietišķās puses.

Tālāk runāsim par dažām konceptuālām lietām, kas, liekas, šeit nav vajadzīgas. Vai tad šī te reforma, kas skar administratīvo pusi, vai tā ir obligāts nosacījums pirms iestāšanās Eiropas Savienībā? Nu nav taču! Kāpēc tik plaša un gara izrunāšanās par lietu, kas sabiedrībā faktiski nav apspriesta? Par lietu, kas šeit, Saeimā, ir bērnu autiņos. Mēs ieliekam šajā ziņojumā kā nezin kādu unikāli padarītu darbu. Lai gan es esmu lasījis šo atskaiti. Un es jums pateikšu, ka no saimnieciskās puses tur nav nekā iekšā. Izmantot kaut kādu vienas pašvaldības pieredzi un vispārināt uz kopīgiem aprēķiniem, nu, ir vienkārši, nu kā es jums saku, nu tā drusku panaivi.

Tad, kad mēs nonākam līdz skaitļiem, jābūt ir nopietnākiem.

Tā ka šķiet, ka šī sadaļa, šī minēšana, tā neko jaunu nedod. Neviens mums to neprasīja tur ielikt iekšā. Mēs varētu runāt par to, jā, protams, virzībai ir jābūt, protams, reforma ir vēlama. Protams! Bet tad nav jārunā, ka nezin kas jau ir gandrīz vai noticis.

Tagad par tādu, var teikt, diezgan spēcīgu iebildi vai, teiksim, draudzīgā aicinājuma tādu asāko daļu. Paskatieties, lūdzu, savu ziņojumu!

Parādiet šajā ziņojumā pamatproblēmas, kas mums tālāk ir sagaidāmas. Salieciet tās pa plauktiem un parādiet, kurās no tām mums ir vajadzīgi īpaši papildfinansu resursi. Lūdzu, esiet tik laipni! Ko mūsu valstij vajadzēs darīt finansiālā jomā tuvākajā laikā, izskatot šīs sadaļas, kurā jomā un cik lielas summas vismaz aptuveni mums ir nepieciešamas? Un to gan vajadzētu katrā apskatāmajā jomā ielikt iekšā skaidri un gaiši. Es atceros bēdīgo pieredzi, kas šeit man bija jāredz tad, kad mēs balsojām par aizsardzības finansējumu uz nākamo gadu. Ka mums te bija gudreļi, kas negribēja neko tur ielikt iekšā, tieši pirms mūsu Valsts prezidentes brauciena uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Ļoti jauki, mēs aizbraucam runāt par virzību uz NATO un nevaram pateikt, ko mēs 2002.gadā darīsim ar savām finansēm un ko no tā mēs dosim un ko nedosim aizsardzībai. Tas bija vienkārši vairāk nekā smieklīgi. Labi, ka daži pozīcijas deputāti nāca pie prāta, daži sasvīduši viņu atbalstītāji žurnālisti te kā kukainīši skraidīja riņķī un viņus pārliecināja, un balsojums beigu beigās bija pozitīvs. Paldies Dievam! (No zāles deputāts E.Baldzēns: “Opozīcija balsoja!”) Bet šoreiz tas notika tikai tāpēc, ka, kā šeit skaļi ir sašutis Baldzēna kungs par viņa nepieminēšanu, tas notika tikai tāpēc, ka viņi balsoja, sociāldemokrāti balsoja par šo finansējumu. Lūk, tā ka tādas lietas gan ir nopietni jāapskatās. Jo es saku vēl vienu reizi: to, kādus mēs esam likumus pieņēmuši, nu nevajag te tik briesmīgi gari un plaši stāstīt. Bet kas trūkst pirmkārt, otrkārt, treškārt, gribētu to redzēt.

Un pēdējais, ko es gribētu aicināt. Es visu laiku te jūs draudzīgi aicinu. Ceru, ka vismaz kaut kas tiks ievērots. Sakiet, lūdzu, vai nebūtu vērtīgi ziņojumā ielikt Latvijas salīdzinājumu ar citām kandidātvalstīm skaitļos? Kā mums veicās vienā, otrā vai trešā jomā tieši skaitļu formā, cik tālu mēs esam, kas mums trūkst, un varbūt ka mēs kaut kur esam priekšā. Jo galu galā mēs taču sacenšamies zināmā mērā. Mēs te runājām tur par vienu valsti, par otru, par trešo. Tāpēc mums tur vajadzētu kaut kādas sacensības, par kuru labiem rezultātiem mēs tad arī varētu tāpat priecāties kā par citiem mūsu valsts pārstāvju sasniegumiem dažādās nozarēs.

Tā ka, kolēģi, galvenais, ko gribu teikt, ka, protams, darbs ir padarīts, protams, virzība ir, bet mēs visi, es ceru, gribam arī šīs virzības galamērķi sasniegt ar kaut kādu gandarījuma izjūtu. Un, kvalitatīvi strādājot, netulkojot, piedošanu, reizēm rodas bažas, vai tikai nav šis un tas pagrābts no kaut kādiem citiem dokumentiem un tulkots no angļu valodas, un ielikts te iekšā. Nu, ja tas tā nav, tad ļoti labi. Lūk, tad ļoti labi. Bet reizēm rodas tāds iespaids, ka šis un tas tur varētu būt kaut kas līdzīgs. Lūk, es jums vienkārši novēlu sekmes, un mēs šeit, Saeimā, esam priekš tā, lai draudzīgi vērtētu padarīto, dotu pilnvaras tālāk strādāšanai un sadarboties ar tiem, kas vēlas attiecīgajās jomās kaut ko mainīt likumu jomā. Vienu vai otru, vai nepilnības, jo labāk vairāk izvairīties šeit no vispārīgām frāzēm, no kaut kādiem tur vēsturiskiem mantojumiem un tamlīdzīgām lietām. Priekš tā ir citas tēmas, priekš tā ir citas lekcijas, bet šeit ir runa par konkrētu analītisku dokumentu, kuram būtu nepieciešams arī analītisks vērtējums. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Pirms turpinām debates, ir jāizskata desmit deputātu ierosinājums — turpināt darbu bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Tā kā deputāti ceļ iebildumus, lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 16, atturas — 16. Turpinām debates. Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (PCTVL). Ministru prezidenta kungs! Ministru kungi! Ekselences! Kolēģi! Mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” ir vienmēr iestājusies par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs uzskatām, ka Eiropas Savienība ir vienīgā reālā institūcija, kas garantē Latvijas ekonomisku un politisku attīstību, kas garantē demokrātiju mūsu valstī. Tāpēc mēs ar lielu uzmanību vienmēr lasām tos ziņojumus, kas nāk no Briseles, un arī citus dokumentus, bet visrūpīgāk mēs lasām progresa ziņojumus par attīstību valstī. Un, protams, lasām ne tikai tās sadaļas, kur mēs esam slavēti un cildināti, bet, protams, rūpīgi lasām arī tās sadaļas, kur runa ir par mūsu problēmām. Un šodien, nākot uz šo sanāksmi, es cerēju, ka šodien šeit būs ļoti lietišķa saruna. Es cerēju, ka valdības vadītājs un ministri nāca uz Saeimu ar domu, ka labi, visiem skaidrs, ko labu mēs esam izdarījuši, bet mums taču tik daudz kas ir neizdarīts. Un es jūs lūdzu, deputātu kungi, un te jau Dobeļa kungs runāja pareizi par tām secībām, kādas ir tās prioritātes. Uz ko mums Saeimā būtu jāvērš uzmanība, lai mūsu progress integrācijas procesā būtu daudz ātrāks? Neko diemžēl tamlīdzīgu es nedzirdēju, bija tāda sev sišana uz pleca, viss ir kārtībā un tā tālāk.

Es nedomāju, ka tas bija lietišķi un tas bija pareizi. Neviens runātājs līdz šim nav runājis par vienu no vislielākajām problēmām, ar kuru jātiek galā valstij, un tā ir sabiedrības integrācija. Kas būtu jāizdara šai valstij, lai šis process virzītos uz priekšu. Nu neba jau ar kādu vienas programmas uzrakstīšanu, konferences sarīkošanu un būtībā ķeksīša atzīmēšanu. Tā taču tas nedarbosies. Es ceru, ka valdība saprot, ka mūsu frakcija varētu ļoti daudz darīt tieši šajā laukā — palīdzēt sabiedrības to daļu, ko mēs pārstāvam, pēc iespējas ātrāk tuvināt, teiksim, šai valstij un mēģināt palīdzēt tiem cilvēkiem integrēties. Ja jūs man prasītu, cik reizes premjers jeb valdība ar mums ir runājuši šo gadu laikā. Nevienu! Mums nav reāla dialoga ar valdību. Kā tad jūs, godātie kungi, domājat šo sabiedrību integrēt, ja nav dialoga? Kaut vai starp tiem cilvēkiem, kas pārstāv, politiskām partijām, kas pārstāv šos cilvēkus. Es nedomāju, ka mēs tālu kur tiksim šinī laukā, ja tāda dialoga nebūs. Ir vesela rinda visādu konvenciju, kas būtu jāpieņem šeit ar steigu, lai mēs varētu parādīt sabiedrībai Eiropā, ka mēs esam reāli gatavi integrācijai Eiropas Savienībā, un iestāties tur, kad pienāks tas laiks. Mēs to nedarām. Katrs liels, augsts ciemiņš, kas atbrauc uz šejieni, runā mums par konvencijām, kas būtu jāratificē, kuras sen jau bija jāratificē. Un mēs par to šeit nemaz nerunājam. Neviens te nemudināja, godātie deputāti, tas ir svarīgi, es esmu atbraucis no turienes un turienes, un man tur vienā valstī visi iesaka, ka tas jums ir jādara. Nekā tāda nav! Principā, ka tikai kāds te nepaliek dusmīgs, ka tik kādu nepataisa kreņķīgu. Es nedomāju, ka tas bija lietišķi, Ministru prezidenta kungs, tāpēc es aicinu uz lietišķumu šī ļoti svarīgā jautājuma apspriešanā, un es aicinu uz ļoti nopietnu dialogu. Arī ar opozīciju. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP).Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamais premjerministr! Ministri! Kolēģi! Es tiešām simpātiski turpināt tādā garā, kā runāja Dobeļa kungs — tieši pievēršoties konkrētiem jautājumiem, kas būtu sevišķi akcentējami, darāmi nākamajos soļos, gatavojoties iestāšanās Eiropas Savienībā.

Un šajā sakarībā gribētos vispirms runāt par dažiem kopējiem makroekonomikas, monetārās politikas jautājumiem, viņu tādu aktualizāciju dažādiem aspektiem.

Protams, mēs it kā esam sajūsmā par iekšzemes kopprodukta pieaugumu pagājušajā gadā 6,6% apmērā, taču drusku jāpaskatās arī iekšējā struktūra šim iekšzemes kopproduktam, un rūpniecības pieaugums bija zem šī procenta, tikai 4,3%, bet, protams, apsteidzoši tāpat kā visus iepriekšējos gadus bija pieaugums mums komercpakalpojumos, finansu pakalpojumos, piemēram, tirdzniecībā par 9,6%, nekustamā īpašuma izmantošanā, nomā un tā tālāk 13,6% un tā tālāk. Tātad vairāk nozarēs, kas nav saistītas ar mūsu pamatražošanu, ja tā var teikt, pamatienākumu bāzi pašvaldību un valsts budžetā.

Otrs, salīdzinot tomēr jāņem vērā tas, kāda bāze ir bijusi. Diemžēl, ja ņemam rūpniecību, pagājušā gadā sasniegtais rūpniecības apjoms vēl nesasniedza 1998.gada līmeni, gadu pirms Krievijas krīzes. Nu un, protams, mīnuss pie šī vispārējā skaitļa ir tas, ka diemžēl imports mums ir apsteidzošs, salīdzinot ar eksportu. Arī pēdējais mēnesis, martā, tur imports pieauga vairāk nekā par 10%, eksports tikai par 2%. Tā kā mēs netiekam vaļā vēl no šīs nelabvēlīgās disproporcijas. Tā vispārīgas piezīmes par šo līmeni, pie tam es gribētu vērst uzmanību uz to, ja mums iekšzemes kopprodukts sastāda uz vienu iedzīvotāju kaut kur 3000 ASV dolāru un Eiropas Savienībā diskutē par to, ka Eiropas Savienība uzņems valstis, it kā ka noteikti kaut kādi normatīvi, vai tur 70 vai 75%, ja sasniegs no iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienībā, tad arī varēs būt runa, tā ka tas ir ļoti nopietns jautājums par šī iekšzemes kopprodukta pieaugumu turpmāk vēl apsteidzošākiem tempiem.

Otrs. Lai mēs to sekmīgāk darītu, tātad ir vienkāršais jautājums: kādi mums ir uzņēmējdarbības nosacījumi no makroekonomiskā viedokļa? Un vēlreiz atgriežoties par to pašu kredītu pieejamību uzņēmējiem. Pozitīvi, protams, ir tas, ka kredītu apjomi pieaug, ko izsniedz mūsu komercbankas, arī gadu gaitā samazinās pakāpeniski kredītu procenti, taču šīs kredītu procentu likmes relatīvi paliek vēl augstas. Šī gada martā īstermiņa kredītiem latos tas bija 13,1%, tad valūtās 11,1%. Ilgtermiņa kredītiem abos gadījumos, abās valūtās bija no 9,5 līdz 10% robežās. Taču jāsaka atklāti, ka diez vai šī statistika ir pavisam korekta, jo reti dzirdēts no vidējā vai mazā uzņēmēja, kas ņēmis kredītus dažādās komercbankās, ka viņam būtu izdevies ilgtermiņa kredītu paņemt zemāk par 10%, tas parasti tiek nosaukts 12, 13, 14% līmenī. Tātad no šī viedokļa it kā joprojām pastāv šī disproporcija, ar kuru mēs lepojamies, ka inflācija mums ir tikai 2 vai 3% gadā, tajā pašā laikā šīs kredītlikmes saglabājās augstas. Un neskatoties uz to, ka mūsu komercbanku īpašnieki ir par 70% un vairāk faktiski ārvalstnieki, tā ka mēs gaidām šo labvēlīgo mājienu tālāk par šo kredītprocentu likmju samazināšanos turpmāk, vēl ņemot vērā, ka komercbankas, kuras ir ārvalstu īpašnieka rokās, visus šos gadus pamatā nemaksāja uzņēmumu ienākuma nodokli. Es gribu pievērst uzmanību vēl par to normu, kas pastāv Eiropas Savienībā, ka, lai pārietu uz vienotu valūtu eiro, ka fiksēti šie noteikumi Māstrihtas līgumā, ir tāda norma par šīm kredītprocentu likmēm. Tātad nominālā ilgtermiņa kredītprocentu likmei ir jābūt ne vairāk kā par 2% augstāk par trīs valstu viszemākajām šādu kredītu procentu likmēm. Piemēram, 1998.gadā Eiropas Savienības valstīs ilgtermiņa kredītlikmes vidēji bija 5—6% gadā. Tā ka šis ir ļoti būtisks jautājums mūsu nākamajos soļos.

Otra tāda piezīme diskusijai, analīzei, kas varbūt ierobežo arī uzņēmējdarbības kreditēšanu, ka kredītresursi ir nepietiekami. Tātad valstī ir taktika šobrīd veidot parādu, tas tagad ir kaut kur 570 miljonu latu, veidot parādu lielākā īpatsvarā uz iekšzemes resursiem. No uzņēmējdarbības viedokļa, no tautsaimniecības viedokļa lietderīgi, ja mums paliktu vairāk šie kredīti, šie resursi izsniegšanai kredītu veidā uzņēmējiem un valsts mēģinātu aizņemties objektīvi nepieciešamos līdzekļus kaut kur ārvalstu kapitāla tirgū. Šobrīd iekšējais šis parāda īpatsvars sastāda 39% no kopējā parāda summas.

Otrs diskutabls jautājums. Kā mēs zinām, Latvijas Banka glabā visas savas rezerves pamatā ārvalstu bankās. Tātad es domāju, ka vajag ļoti nopietni padomāt par iespējamiem instrumentiem, lai daļēji, es pasvītroju, lai daļēji Latvijas Banka varbūt arī savas rezerves noguldītu šeit pat Latvijā vai arī zināma veida garantētos vērtspapīros, vai valsts banka emitētu tās hipotekārās ķīlu zīmes, tādā veidā radot kredītu resursus uzņēmējdarbību aizdevumiem, jo nekur jau neizbēgsim, tā nauda, ko Latvijas Banka gulda ārzemēs, varbūt mums nāk ar pieskaitījumu Pasaules bankas kredītu veidā atpakaļ uz Latviju. Varbūt ka mēs varam iztikt daļēji bez starpniekiem šajā ziņā, un arī Latvijas Banka ciešāk ieslēgtos šādu jautājumu risināšanā tautsaimniecības interesēs, ne tikai rūpējoties par valūtas stabilitāti kā tādu.

Un vēl nopietns jautājums, kas iespējams par kredītresursu salētināšanu, tas ir jautājums par lata iespējamo piesaisti jeb atsaisti no SDR valūtu groza, pārejot ar piesaisti uz eiro. Šobrīd ir tāds stāvoklis, kā jūs zināt, SDR grozu veido dolārs 45% apmērā, Japāņu jēna 15% apmērā, eiro 29% apmērā un Lielbritānijas sterliņu mārciņa 11% apmērā. Pēc mūsu uzskata, tas viedoklis, ko pauž Latvijas Banka, ka tikai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā tiks domāts jautājums par lata iespējamo pārsaisti pret eiro, — es domāju, par to ir jāsāk domāt ātrāk, jo skaitļi liecina, ka mūsu uzņēmējiem, pārdodot savas preces, 66% apmērā no eksporta iet Eiropas valstu tirgos. 66% apmērā. Tāpēc, liekas, šajā ziņā šī vājā vieta ir visnotaļ diskutējama, lai mēs domātu par lata piesaisti eiro ātrāk nekā pēc 6 vai 8 gadiem. Atcerēsimies vēl to faktu, ka Igaunijas krona jau šobrīd ir piesaistīta eiro pēc būtības, jo tā bija piesaistīta vācu markai līdz šim. Otrkārt, Lietuva šogad pieņēma jau likumdošanas normas, gatavojot, lai ar nākamo gadu arī litu piesaistītu eiro. Šeit daudz plusu šajā ziņā, protams, var būt, un tajā skaitā arī, kā jūs zināt, kredītus eiro saņemot, ir mazākais procents, salīdzinot ar citiem, pārējiem kredītu veidiem, saņemot citās valūtās. Tā ka arī šī ir ļoti nopietna lieta, kas diemžēl ziņojumā nav aizskarta, un izpalīgos, es domāju, šajā ziņā būtu vērtīgi uzaicināt Latvijas Banku.

Nu, vēl no šī viedokļa, kā sekmēt iekšzemes kopprodukta pieaugumu jeb tuvināšanu Eiropas Savienības valstu līmenim. Tā ir nodokļu politika. Es negribētu šeit daudz ko komentāros teikt, bet vienkārši atgādināt, ka mūsu sociāldemokrātu dažādu grupu analīze un diskusijas iekšienē rāda, ka mums ir jāiet trijos virzienos — ar nodokļu atlaidēm uzņēmējiem par ieguldītām investīcijām, vai tas ir 50% apmērā vai citādā daļā; otrkārt, pakāpeniska sociālā nodokļa samazināšana no darba devējam, un, treškārt, domāt par nodokļiem finansu pakalpojumiem, kā tas ir jebkurā valstī. Lai finansu pakalpojumi nebūtu privileģētākā stāvoklī.

Nu un šobrīd es domāju, ka vairākumam ir skaidrs, ka diemžēl mums ir ne visai pamatota nodokļu atlaižu mozaīka attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli. Tātad tika pieņemtas atlaides tām investīcijām, kas ir virs 10 miljonu ieguldījis, ko mēs uzskatām, ka tas ir principā nekorekti; otrkārt, mums ir 30% atlaides tiem, kas ražo augstas tehnoloģijas izstrādājumus, otrs variants; trešais — mums ir uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides līdz 80% tiem, kas strādā brīvās ekonomiskajās zonās; ceturtais, mums ir nodokļu atlaižu sistēma 20 līdz 20% maziem un vidējiem uzņēmējiem. Tā ka mums ir vesela gamma, raiba gamma, kas liecina, ka mums nav noteiktas politikas nodokļu ziņā, kā atbalstīt uzņēmēju darbību.

Un visbeidzot. Par mazo un vidējo uzņēmēju darbības atbalsta formām. Šeit ziņojumā ierakstīts, ka veidos atkal jaunu programmu 2002. —2006. gadam. Ir bijušas jau iepriekš programmas, taču, analizējot tās, mums jānāk pie secinājuma, ka tiek rakstīti šie dokumenti, varbūt tie tiešām ir labi, izsvērti, bet nav praktiskās realizācijas. Ja var teikt, praktiskā realizācija, tas būtu... jeb vai tikai reģionālais fonds, no kura tiek daļēji kompensēti kredīta procenti izsniegtajiem aizdevumiem atbalstāmos reģionos. Un es šeit atkal gribētu, teiksim, tomēr pieminēt Latvijas Bankas viedokli, un šajā gadījumā atļautos citēt, teiksim, viens no Latvijas Bankas vadītājiem, departamentu vadītājiem Ancāna kungs saka, ka mazā un vidējā uzņēmuma atbalstam vajadzētu koncentrēties uz apmācību un informācijas nodrošināšanu, kā arī neatmaksājamās palīdzības piešķīrumiem konkrētu mērķu sasniegšanai, nevis tādu instrumentu kā subsidētu kredītu vai kredītprocentu likmju starpību kompensāciju izmantošanu. Es domāju, ka tā ir diezgan būtiska neizpratne, kā modernās valstīs realizē un atbalsta ar daļēju kredīta procentu kompensāciju mazo un vidējo uzņēmēju attīstību. Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks.

Sēdes vadītājs . Paldies jums, Kalniņa kungs! Ārpus kārtas ministrs vēlas... Lūdzu, vārds finansu ministram Gundaram Bojāram... Gundaram Bērziņam. (Zālē skaļi izsaucieni.)

G.Bērziņš (finansu ministrs). Es domāju, ka lielāku diskreditāciju jūs man nevarējāt teikt un piedēvēt, kā šobrīd mēģinājāt to darīt.

Es vienkārši īsi, lai tās lietas, kas ir nepatiesas vai neatbilst īstenībai, vai nav izskatītas sistēmā, neizskanētu bez atbildes.

Gribu pateikt, ka valdībai ir ļoti skaidra pozīcija, kādā veidā attīstīt valsti, un labākais pierādījums tam ir iepriekšējā gada kopprodukta pieaugums, kur Kalvīša kungs teica, ka tie, iespējams, ir labākie Centrāleiropas valstu vidū, es varu to droši pateikt. Tikko esot kandidātvalstu finansu ministru sanāksmē, kur visas kandidātvalstis iesniedza savus oficiālos rādītājus, Latvijai ir vislabākais kopprodukta pieaugums iepriekšējā gadā, un Igaunija ir otrajā vietā ar 6,4%. Un uz ko tas balstās? Uz ko balstās tas, ka valsts ir sākusi attīstību pēc depresijas un šie attīstības tempi ir pietiekami augsti. Protams, ir ārējie faktori, globālās ekonomikas likumsakarības, tirgus konjunktūra, pieprasījums un piedāvājums... Protams, ja kopumā valstī... pasaulē valda ļoti dziļa krīze vai depresija, atsevišķam reģionam uzturēt ļoti augstus attīstības tempus ir grūti.

Bet kāpēc mums pagājušais gads ir izdevies vislabākais no kaimiņvalstīm? Tāpēc, ka ir ļoti skaidra politika uz nodokļu samazināšanu. Un šeit ir jāskata trīs aspekti, kuri jāskata savstarpējā mijiedarbībā nodokļu politikā. Pirmais ir atsevišķu komponentu izmaksu kopējais nodokļu slogs. Tātad kopprodukta daļa, kas tiek pārdalīta caur budžetu. Jāatzīst, ka Latvija iepriekšējos gados jau bija nonākusi līdz vidēju nodokļu aplikšanas zonai, tika pārdalīts izdevumu daļās kopprodukts apmēram no 40 līdz 42%. Protams, Eiropas Savienības valstis atļaujas pārdalīt vairāk. Kopējā pārdalē kopprodukts caur budžetu Eiropas Savienības valstīs ir 44 līdz 54%, tā ir šī te līmeņa uzturēšana, bet jūs droši varat redzēt arī to, ka Eiropas Savienība kā reģions ir reģions, kas pasaulē globālās konkurences apstākļos pēdējo desmit gadu laikā ir attīstījies vislēnāk. Un augstā nodokļu pārdale ir tā, kas arī neļauj uzturēt augstu dinamismu. Diemžēl ir pilnīgi skaidrs, ka Eiropas Savienībā augsti kopprodukta pieaugumi nav iespējami šādā sistēmā, bet, protams, kopprodukta līmenis, kas ir sasniegts, ļauj garantēt stabilu dažādu problēmu risināšanu.

Tā ir viena lieta. Latvijai ir jākonkurē nevis ar Eiropas Savienību, lai palielinātu savu kopproduktu, bet ar daudz dinamiskākām valstīm — ar zemākiem nodokļu slogiem. Un tad veidojas diezgan liela pretruna starp finansu resursu nepieciešamību un iespējām, kādas ir. Latvija ir samazinājusi nodokļu pārdali caur kopproduktu, un nākamā gada budžetā tā jau būs mazāka par 30%, kas rāda, ka šī attīstība ir iespējama.

Pirmā lieta — darbaspēka nodokļi. Sociālais nodoklis, kura samazināšana, jūs zināt, ir bijusi noteikta likumā un ir vairākus gadus konsekventi realizēta, šobrīd ir izveidojusi situāciju, ka darbaspēka nodokļu ziņā Latvija ir izlīdzinājusi savu konkurētspēju Baltijas tirgus ietvaros, jo dažus gadus atpakaļ Latvijā sociālais nodoklis bija 38%, Lietuvā, Igaunijā — 30—31%, šobrīd Latvijā ir 35%, kaimiņvalstīs — attiecīgi 33 un 34%. Darbaspēka nodoklis — otrais, kas veido kopsummu, ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Bet tad, kad mēs runājam par iedzīvotāju ienākuma nodokli, mēs aizmirstam pateikt, ka no Eiropas Savienības un kandidātvalstīm Latvijai ir praktiski viszemākais iedzīvotāju ienākuma nodoklis — 25%. Nu Krievija šobrīd iet uz 13% nodokli, jo nav šīs nodokļu bāzes. Igaunijā šis nodoklis ir 26%, Lietuvā — tas ir 29. Tātad darbaspēka izmaksu ziņā tas, kas bija stratēģiskais uzdevums — palielināt valsts konkurētspēju Baltijas tirgus apstākļos, sevišķi darbaspēka izmaksu ziņā, praktiski ir izpildīts. Jautājums, kā tālāk palielināt šo konkurētspēju?

Investīcijas. Mēs runājam par tām lietām, kas ir kaimiņos. Un tie, kas nevēlas vai nesaskata neko labu šinī valstī, slavē to, kas notiek citur, un arī Saeimā garas runas ir par to, kas notiek Igaunijā. Nu, jauns ienākumu nodoklis, nu būs brīnumi, nu kur nu mēs paliksim... Nu kur nu mēs palikām? Nodoklis strādāja veselu gadu. Bet pieauguma tempi Latvijai bija augstāki, investīciju apjomi Latvijā bija lielāki. Kāpēc? Tāpēc, ka ir citi faktori, kas kopumā darbojās kā vienots kopums uzņēmējdarbības videi, nodokļiem, visiem maksājumiem. Lai izvērtētu, kur veidot projektu, katrs no projektiem, ja tiek lemts, ka tiks veidots Baltijas valstīs, tiek izrēķināts atsevišķam projektam, kāds nodokļu slogs būtu Igaunijā, Lietuvā un Latvijā. Un tad es esmu priecīgs, ja es tiekos ar uzņēmējiem, kas saka: mēs taisīsim centru Latvijā, jo mēs izrēķinājām: mēs Latvijā maksāsim 100 000 latu mazāk nekā Igaunijā.

Un es izstāstīšu, kāpēc. Tāpēc, lai veicinātu investīcijas, mēs esam aizmirsuši vēl dažas lietas, kas ir pieņemtas iepriekš. Mums ir mazajiem un vidējiem uzņēmējiem 20% uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide, kas gadā ir mērāma 6 miljonos latu atbalstam vidējam un mazajam biznesam. Mums ir norma, kura ir spēkā vienīgajiem, es vēlreiz uzsveru, vienīgajiem Eiropas Savienības kandidātvalstu un Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, — paātrinātā amortizācijas iespēja investīcijām. Dubultā amortizācija pirmajos gados — šāda norma nav spēkā nevienā no šīm valstīm. Šis ir atbalsta instruments, ko atsevišķas valstis lieto kā atbalstu atsevišķiem sektoriem. Teiksim, Zviedrijā dubultās amortizācijas normas piemērošana ir uzskatīta kā liels atbalsts mežrūpniecības nozarei, lai tā varētu modernizēties. Mums šī norma strādā vispārējā kārtībā. Un pagājušogad atsevišķās kompānijās amortizācijas atskaitījumi tātad tiem, kas ir investējuši un noamortizējuši šo investīciju daļu, pieauga trīskārt. Un tā ir būtiska lieta, ko pārrunās ar auditoriem saka: “Kāpēc jūs to nesakiet, jums ir vislabākā situācija!” Un tāpēc kapitāls šeit nāks.

Pagājušogad investīcijas Latvijā 246 miljoni latu — otrās lielākās pēdējo desmit gadu laikā, 5,6% no kopprodukta. Varētu ļoti daudz runāt arī par šo sadaļu.

Trešais. Uz ko jūs aicināt, sociāldemokrāti, un kas būtu nāvējošs? Kas būtu nāvējošs Latvijas ekonomikai šajā brīdī — kapitāla aplikšana ar nodokli. Kur ir Latvijas priekšrocība salīdzinājumā ar Igauniju? Ja jums, Kalniņa kungs, būtu 10 miljoni latu un jūs domātu, ko darīt, un gribētu būvēt rūpnīcas, vai jūs šo naudu liktu tāpēc, lai uzbūvētu sienas, logus un šī ēka stāvētu? Jūs liktu tāpēc, lai jūsu kapitāls pieaugtu, pieaugtu mājas vai uzņēmuma vērtība, un tad, kad uzņēmums būs pelnījis, jūs šo peļņu varētu izņemt un virzīt citur.

Igaunijā peļņas nodoklis, izņemot peļņu vai kapitālu, ir 35% no šīs te peļņas un tāpēc kapitāls meklē iespējas, kur varētu nākt Latvijā, kam pēc piecdesmit gadu pārtraukuma uzkrājuma līmenis veidojas pakāpeniski. Ārvalstu investīciju ienākšana ir dzīvīgi svarīgs jautājums. Un ārvalstu investīciju ieplūšanas apstāšanās būtu bremzes un ekonomikas pieaugums beigtos. Un es kategoriski uzskatu, esmu paudis savu viedokli, un es esmu atcēlis arī vērtspapīru darījumu aplikšanu ar uzņēmuma ienākuma nodokli. Un es uzskatu kategoriski, ka to nedrīkst darīt tuvākajos trijos piecos gados. Būs Latvijā aplikts kapitāls, būs aplikti darījumi ar vērtspapīriem tanī brīdī, kad Latvija būs sasniegusi kādu pakāpi. Šobrīd tas būtu noziedzīgi. Noziedzīgi to darīt! Te slēpjas Latvijas panākumu atslēga kapitāla piesaistei. Tās ir tikai dažas lietas, Kalniņa kungs, par ko es gribēju runāt, bet šī debate būtu garāka. Latvijā ir pietiekami labas šīs iespējas, bet nedrīkst aizmirst trīs būtiskas lietas, kur ir jāatrod līdzsvars.

Tas, ko jūs redzat, kur ir problēma, veidojot budžetu. Trīs lietas: makroekonomiskā stabilitāte. Lai kādi mums ir izdevumi vai arī mums ir vajadzīgi aizņēmumi, un arī deficīts varbūt nav šobrīd nulles līmenī, ir jābūt rāmjiem, no kuriem mēs iziet nedrīkstam. Inflācijas līmenis, aizņemšanās, deficīta līmeņiem ir jābūt noteiktos rāmjos, jo tas ir kā pamats valsts attīstībai. Ja pamats ieplaisās, nebūs nekā pārējā.

Otrs. Labvēlīga vide, nosacījumi uzņēmējdarbības attīstībai. Nav mums iespējas bez attīstības atrisināt nevienu problēmu. Jūs ziniet, ka sarunās ar Eiropas Savienību tiek apspriestas visas problēmas, un pēdējā laikā visvairāk tiek uzsvērts līmeņu, dzīves līmeņu, izlīdzināšanās perspektīvas kandidātvalstīs un Eiropas Savienībā. Ja dzīves līmeņu tuvināšanās vai starpība būtu mazāka, vai tiktu pacelts jautājums par brīva darbaspēka kustību? Tāpēc attīstība ir vienīgā iespēja, kā mums nodrošināt savu cilvēku labklājību, sociālo problēmu risinājumu un valsts attīstību, un arī iestāšanās Eiropas Savienībā. Tāpēc ir jāsamazina nodokļi, lai varētu attīstīties valsts tālāk.

Un trešā nepatīkamākā lieta, un visām šīm trim lietām ir jāatrodas mijiedarbībā, līdzsvarā, kā nodrošināt arvien pieaugošās prasības pēc izdevumiem. Latvijas spēja finansēt kādu no pasākumiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm atšķiras par pakāpi. Kopprodukta pārdale caur budžetu dalībvalstīm ir pusotras reizes lielāka, tātad kopumā gandrīz desmit reizes lielāka iespēja finansēt. Bet mēs gribam ļoti daudzas lietas. Nespējuši nodrošināt cienīgas pensijas, jau runājam par Eiropas Savienības bezdarbnieku vai bankrota sistēmas ieviešanu un citas lietas. Manuprāt, to darīt nedrīkst, tas viss ir jādara pakāpeniski. Mēs nevaram pacelt to, ko šobrīd var pacelt Eiropas Savienība. Mēs to izdarīsim tikai pakāpeniski.

Vai arī integrācija NATO, kas, es uzskatu, ir ļoti svarīga. Jo no finansu viedokļa es varu pateikt: ja mērķis iestāties NATO tiktu sasniegts, ekonomikai tā būtu visizdevīgākā investīcija, jo ārvalstu investīciju apjoms pieaugtu divākārši, trīskārši, tā tas ir bijis Ungārijas, Polijas vai Čehijas gadījumos. Un tāpēc ir jāatrod līdzsvars starp valsts attīstību, starp izdevumiem — gan sociālo sfēru, gan attīstības sfēru un makroekonomisko stabilitāti. Un, lai to nodrošinātu, protams, ir nepieciešami kompromisi. Neviens no šiem faktoriem nedrīkst būt dominējošs, visiem tiem jābūt ir līdzsvarā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Paldies finansu ministram! Kā nākamais ir pieteicies deputāts Valdis Lauskis — Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Sociāldemokrāti ir par ceļu uz Eiropas Savienību un ir gatavi skatīt tos integrācijai paredzētos konstitucionālos lēmumus, kas piedāvāti šajā programmā.

Bet, pirms runāt par šo programmu, es gribētu nelielu repliku pateikt saistībā ar radikālā demagoga — finansu ministra — uzstāšanos par to, ka sociāldemokrātiem programmā ir ierakstīts: “kapitāla aplikšana ar nodokli”. Es domāju, demagoģiski ir piedāvāt kādam politiskajam spēkam kādu netikumu un pēc tam cītīgi iztirzāt, cik tas ir slikti. Bet par šo nodokli, tā kā tas vairāk minēts, iestājās un runāja mūsu akadēmiķis Arnis Kalniņš. Akadēmiķa kungs arī precīzāk izskaidros, kādā veidā sociāldemokrātu programma ir saistībā ar šo nodokļa aplikšanu un tautsaimniecības attīstību saistībā ar progresīvu nodokļu sistēmu.

Tagad pēc būtības, ko es gribēju pateikt jums. Prezentējot šo programmu, politiķi minēja nacionālo interešu statusu. Ko es saprotu ar šīm nacionālajām interesēm vismaz divos veidos?

Pirmais veids. Protams, es gribētu, lai mēs gan sabiedrībai, gan paši sev atzīmētu un atbildētu uz vienu jautājumu, ka globalizācijas procesos mēs neļausim starpnacionāliem koncerniem mūsu valdības vietā pieņemt lēmumus, kas attiecas uz visu valsti. Es domāju, ka šo jautājumu mums ir jāuzdod pietiekami nopietni, izejot no tā, ka Latvijas Banka iezīmē tādu jēdzienu, kā valsts nozagšana.

Runājot par nacionālajām interesēm, es gribētu pateikt, ka šajā programmā es atradu sadaļu par reģionu attīstību. Un šī sadaļa ir ļoti nopietna, bet tā nav izstrādāta. Un es gribētu pateikt, ka, ja pie mums valstī, pie makroekonomiskajiem rādītājiem, pozitīviem, pie bruto algas palielinājuma kopumā, tas viss attiecas lielākoties uz lielajām pilsētām un it sevišķi uz galvaspilsētu, tad blakus tam ir, ka astoņu gadu laikā bezdarba līmenis Latgales visos rajonos ir virs 20% un pie lielā bruto algas pieauguma valstī salīdzinoši ar iepriekšējo gadu Latgalē šī alga nevis palika iepriekšējā līmenī, bet pat samazinājās.

Runājot par Eiropas Savienību un aģitējot par to, protams, mēs varam balstīties uz kosmopolītisko Rīgu, bet es domāju, ka mums ir jābalstās arī uz to, ka par balsojumu — būt Latvijai Eiropas Savienībā vai nebūt — balsos reģioni. Un no tāda viedokļa, ejot uz Eiropas Savienību, mums reģioniem ir jāgarantē, ka mēs saglabāsim savu valsti, ka mēs saglabāsim un attīstīsim nāciju, ka mēs saglabāsim un attīstīsim savu valodu.

Runājot no tautsaimniecības viedokļa, protams, reģionos joprojām īpaši spoži nekā nav. Ja atzīmēts, ka labā līmenī ir piensaimniecība, tad turpat ir piebilde, ka tikai 2% piensaimnieku saimniecības ir rentablas. Ja mēs sakām, ka mums pie tautsaimniecības nozares zemkopībā cūkkopībā normāli, tad tikai pateikts, ka tikai 90% ir zemnieki, kuriem ir vairāk nekā 5 cūkas. Turpat ir pateikts, ka faktiski neviens no gaļas pārstrādes uzņēmumiem neatbilst Eiropas Savienības izvirzītajām prasībām. Neviena no lopkautuvēm nav sertificēta atbilstoši prasībām. Pie šīm nostādnēm, pie valsts attieksmes pret reģioniem mēs saskaramies pašreiz joprojām tikai ar to, ka no reģioniem cilvēki brauc uz Eiropas Savienības valstīm uz pagaidu, uz pastāvīgu darbu. Tas varbūt tādā veidā ir mūsu pluss, ka viņi aizbrauc uz Eiropas Savienību, redz, kā cilvēki dzīvo, un no tāda viedokļa gribēs arī ātrāk dzīvot. Bet programmatiski šajā sadaļā mums ir piedāvātas tikai divas lietas. Pirmā lieta — reģionālais attīstības fonds, konstatēts, ka tas dod reālas, pastāvīgas darba vietas, tas dod reālas pagaidu darba vietas, bet mēs paši ar savu atbildību, ar 7.parlamenta atbildību, un ar to valdību atbildību, kuras mēs esam izveidojuši šeit šo reģionālās attīstības fondu, paši esam vēl samazinājuši.

Otrs, ko šeit attiecīgā programmā piedāvā saistībā ar reģionālo attīstību, tā ir faktiski administratīvās reformas viena no sadaļām. Tā ir reforma vietējo pašvaldību līmenī, tiek piedāvāts nostiprināt vietējās pašvaldības, apvienojot tās, tādējādi domājot, ka tādā veidā varētu attīstīt šīs teritorijas, šos novadus. Bet, tā kā blakus šai vietējai reformai iet ceļu programma, iet infrastruktūras attīstības programma, iet pašvaldību informatizēšanas programma, iet investīciju programma no valsts budžeta, iet investīciju programma no Eiropas Savienības līdzekļiem, šī reforma ir nolemta šodien. Un šodien, runājot par šo vietējo reformu, vienīgais, mani pārsteidz tas, ka īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās ir atstāts jau viens ar savu reformu, un valdību veidojošās partijas šo izrāvienu vienā no virzieniem arī apstādinās, jo, protams, tas ir izrauts no konteksta.

Bet, ja mēs runājam par pašvaldību nostiprināšanu, un domāju, ka pašvaldību nostiprināšana bez attiecīgām citām reformām dos iespēju tomēr reģionus attīstīt, nu tādā gadījumā būsim konsekventi līdz galam. Eiropas pašvaldību hartā ir ierakstīts, ka pašvaldības ir spēcīgas savos divos līmeņos. Kāpēc mēs aizmirstam par otro — vēlēto līmeni, par reģionu līmeni? Līdz ar to pie šī jautājuma nostādnes es gribētu pateikt, ka 7.Saeima attiecībā uz reģionu līmeni neko jaunu valstij nav pienesusi. Mēs neizpildām attiecīgo savu uzdevumu, lai līdzsvarotu valsts attīstību, kas ir deklaratīvi ierakstīts, jo nekādu mehānismu, kas varētu palīdzēt to izdarīt, programmā nav.

Es gribētu pateikt, ka uz priekšu, atlikušajā gadā, varbūt mums izdosies tos mākoņus izkliedēt tiem cilvēkiem, un viņi ieraudzīs caur mūsu darbu, ka Eiropas Savienība kā tāda var būt Latvijas valstij labu nesoša, it sevišķi novados dzīvojošajiem.

Sēdes vadītājs . Paldies!

Bet tagad vārds Latvijas Republikas ārlietu ministram Indulim Bērziņa kungam.

I.Bērziņš (Latvijas Republikas ārlietu ministrs). Cienījamie kolēģi deputāti! Jau tagad gribu pateikt paldies par tiem konstruktīvajiem priekšlikumiem, kas līdz šim ir izskanējuši, jo šī tiešām ir ļoti vajadzīga kritika valdībai. Bet es nācu tribīnē, lai nedaudz pateiktu dažus vārdus par tādu lietu kā globalizācija Latvijas nacionālajām interesēm, jo tas izskanēja iepriekšējā runātāja teiktajā. Redziet, ar ko atšķiras mazi bērni no pieaugušajiem un atbildīgiem cilvēkiem? Ja mazam bērnam piedāvā, ko tu gribi ēst, un viņam ir izvēle, viņš grib ēst visu, jo, nu, acis parasti ir lielākas nekā bērna vēders. Pieaugušais, ja viņam ir izvēle, es pasvītroju vēlreiz, ja viņam ir izvēle, viņš izvēlas to, kas ir enerģētiski vērtīgs un arī, piemēram, veselībai vērtīgs, ja viņš ir pietiekami gudrs.

Tāpat arī mums, vērtējot Latvijas nākotnes plānus, centienus un cerības, ir jāskatās tas piedāvājums, kas Latvijai ir. Un šis piedāvājums veidojas no mūsu nacionālajām interesēm, kā arī kopējās situācijas, kāda tā veidojas — globalizācijas rezultātā Eiropā un pasaulē. Un es te gribu pateikt, ka manā uztverē Eiropas Savienība ir mēģinājums, manā uztverē ļoti veiksmīgs mēģinājums, globalizācijas apstākļos Eiropas tautām un Eiropas valstīm aizsargāt sevi no globalizācijas negatīvajām sekām un izmantot to, ko globalizācija dot pozitīvu un tieši nepārvēršot Eiropu par tādu pārkausēšanas katlu. Tās valstis, kas šobrīd ir Eiropas Savienībā, un te var minēt ļoti dažādas un daudzas — Sīriju, Dāniju, Portugāli un tā tālāk, es nerunāju par lielākajām un stiprākajām valstīm, tās ir pierādījušas, kā var izmantot Eiropas Savienību, lai saglabātu attīstītu kultūru, lai pārstāvētu un aizstāvētu savas nacionālās intereses. Un man tiešām liekas, ka no nacionālo interešu viedokļa šī iestāšanās ir mums nākotnē vienīgais variants. Bet es īstenībā esmu ļoti priecīgs, ka izskan šī diskusija par konkrētām lietām, pieņemsim, par pašvaldībām, kas tagad pēdējā bija šī te uzstāšanās, jo tiešām Ārlietu ministrijas cilvēki ir šeit, un mēs uzmanīgi pierakstām visas šīs tēzes, lai pēc tam, kur vajag, jums atbildētu un skaidrotu situāciju, kur vajag, lai mēs varētu kaut ko darīt, jo šī kritika un šīs idejas, kas izskan, tiešām ir patiesi vērtīgas. Es vēlreiz gribu teikt, ka tā bija pareiza izvēle — divreiz gadā rīkot šīs diskusijas. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies ārlietu ministram! Kā nākamais debatēs ir pieteicies Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (LSDSP). Jā, paldies, Kārli! Tikai diemžēl no jums cik te ir palicis? Kādi astoņi laikam. Pārējiem jau nav interesanti par šo dokumentu.

Cienījamie kolēģi! Cienījamie ministri! Ekselences! Viesi! Šodien izskatām ļoti nopietnu dokumentu. Ziņojums par Latvijas Republikas Stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi, dokuments sagatavots visaptverošs, bet, neskatoties uz to, ir iebildumi. Nopietni priekšlikumi, bet kā risināsim? Dokumentāri daži terminoloģijas izteikumi, teiksim, “nacionālās intereses”. Kā tiks izpildīts šis Latvijas tautai ārkārtīgi nozīmīgais izdzīvošanas risinājums? Tagad mums uz trim aizgājušiem viņsaulē vienā otrā vietā ir tikai viens jaunpiedzimušais. Mūsu valsts politika un ekonomiskā neatkarība vai, teiksim, nākamais — Latvijas veikto reformu mērķtiecīgs turpinājums, mums reformu astoņu gadu laikā ir bijis ārkārtīgi daudz — naudas, izglītības, veselības, lauksaimniecības, rūpniecības. Diemžēl rezultāti slikti. Priekš mūsu iedzīvotājiem. Toties, cik ir norakstīts uz to naudiņas, kas par to atbildēs, un ko mēs turpināsim? Grozījumi Satversmē, jā, grozījumi, valdība tik tiešām izskata, bet tie ir tikai uz to, lai iestātos Eiropas Savienībā. Risinājumu meklēt, kā Latvija kļūs konkurētspējīga. Es jums pateikšu, astoņu gadu laikā, ja to mēs paskatāmies, tad varbūt 10% ir kaut kas konkurētspējīgs, bet toties mēs neprotam aizstāvēt savu iekšējo tirgu, un tagad paskatāmies, ja lauksaimniecības produkciju mēs saražojam tikai 40%, tad kas tad ir ar nākamiem 60%, un ko mūsu valsts domā, kā tad mēs attīstīsim mūsu laukus.

Veidot atvērtu, izglītotu un atbildīgu sabiedrību. Šis jautājums ir bērnu autiņos. Izglītība, vai tad tā ir sakārtota? Kā tad tie maznodrošināto ģimeņu bērni mācīsies augstākās mācību iestādēs? Atvērtā sabiedrība. Kur jūs to redzat. Un atbildīgā sabiedrība. Kāda var būt atbildīgā sabiedrība, ja ierēdņi neatbild par saviem darbiem.

Demokrātija, likumu vara, cilvēktiesību ievērošana. Tikko nobalsojāt, cienījamie kolēģi, par Apvienoto Nāciju Organizācijas dokumentu, kas palīdz Latvijai apkarot organizēto noziedzību, Kiršteina kungs personīgi nobalso “pret”, lai dokumentu pieņemtu tādu, kādu ir izstrādājusi Apvienoto Nāciju Organizācija, tātad viņš ir pret to, lai apkaro organizēto noziedzību. Un arī citi “Latvijas ceļa” 14 deputāti nobalso... atturējās, un Tautas partija — 21. Cienījamie kolēģi, tas nedara mums godu.

Cilvēktiesību ievērošana. Viens tiek apcietināts cietumā uz trijiem četriem gadiem par nenozīmīgu noziegumu, toties citi sabrauc cilvēkus vai viņus nosit, nu, viņiem tur iedod kādus 2—3 gadus, un kas tad tā ir — cilvēktiesību ievērošana? Vai tad par to mēs neesam smieklīgi Eiropas priekšā? Ir, protams!

Tāpat demokrātija, tas brīnums ar to pieminekli represētajiem. Kas uzprasīja represētajiem, kādam tad piemineklim ir jābūt un kur to uzstādīt? Es jau nerunāju par to akmeņu kaudzi, kuru noliks dārziņos pie Torņkalna, un būs izlietoti savi 100 tūkstoši latu, par to jums būs vienmēr pateicīgi Latvijas represētie un tie, kas arī bija cietuši citādā veidā.

Izturēt Eiropas Savienības tirgus spēka konkurences spiedienu. Par kādu izturību mēs varam runāt, ja mums atvērtas ir visas robežas legālai un nelegālai preču piegādei Latvijā un valsts nerūpējas par to, lai mūsu preces būtu konkurētspējīgas. Ko var izdarīt mūsu ražotāji, to viņi dara ar saviem spēkiem.

Padziļināt un uzlabot saikni starp valsti un tās iedzīvotājiem. Diemžēl līdz šim valsts iet savu ceļu, ierēdņi un iedzīvotāji iet savu ceļu, viņi tikai maksā nodokļus, uztur ierēdņus, un ierēdņiem tie mūsu Latvijas iedzīvotāji absolūti nav vajadzīgi. Un jūs paskatāties uz tām sūdzībām, kas atnāk uz Saeimu, kas atnāk uz citām instancēm. Vai tad tur ierēdņi ievēro to iedzīvotāju vēlmi, vai viņi palīdz kaut kādā veidā risināt tos jautājumus? Protams, ka nepalīdz.

Garantēt minimālo ienākumu. Nu es jums pateikšu, uzrakstīt tādu teicienu un paskatīties uz to, ka pensionārs saņemt 21 latu un viņam jāsamaksā kādi 30—40 lati tikai par dzīvokli, tad par ko viņš var iztikt, un kāpēc tas minimālais ienākums nav ierakstīts, ka viņu sasaistīs kopā ar patēriņa grozu. Par patēriņa grozu vispār neko mēs nerakstām.

Stratēģija atbalstāma personām ar īpašām vajadzībām. Kas rūpējas Latvijā par 140 tūkstošiem invalīdu. Invalīdi jau ir novesti līdz tam, ka viņiem nav, kur protēzes izgatavot, viņiem nopērk kaut kādas par nieka naudu Eiropā, ratiņus atved un tad mēģina viņiem to iedot. Toties no valsts budžeta saņem ļoti lielas summas šie darbinieki, kas strādā Labklājības ministrijā, un tie invalīdi viņus absolūti neinteresē.

Rīcības plāns nabadzības novēršanai. 2001.—2003.gads, kur tad jūs redzēsiet šo rīcības plānu 2001.gadā, kur mēs esam to izstrādājuši, kur tas ir akceptēts, un kad tas ir parādījies Saeimā? Tāda nav, un es domāju, ka tas nav pat izstrādāts.

Patēriņa cenas. Nu nevienam taču nav pārsteiguma, kad viss, kas tiek realizēts, Latvijā ir dārgāks, nekā tas ir Igaunijā, ar kuru vienmēr mūs salīdzina, un Lietuvā, un arī Eiropas Savienības valstīs. Taču ir dārgāks, un tad mēs runājam, ka mums ir tās zemās cenas. Bet tagad gāzei tiks pacelta cena ar mūsu valdības gādību, elektrībai arī būs pacelta cena, un kas tad notiks ar mūsu precēm, ko mēs te ražosim, ja? Tas ir viens, un vai tad iedzīvotājiem neiznāks izņemt no kabatas lieku grasi, pēdējo, kas ir palicis, lai viņš varētu samaksāt par elektrību, jo citādi būs jāsēž tumsā, un par gāzi, kur vajadzētu uzsildīt kaut ko, lai varētu paēst.

Nodokļu politika. Tikko te kungi apsprieda šo jautājumu, es pie tā nepieturēšos, bet jums pateikšu, ka arī te mazais un vidējais ražotājs nav ieinteresēts pat tos nodokļus samaksāt, jo, ja viņš samaksā visus tos nodokļus, tad viņš aiziet bankrotā. Un valsts nemaz necenšas mazo un vidējo biznesmeni vai rūpnieku, kas viņš ir, atbalstīt. Vienmēr izspiest visu to, ko var, un pie tam uzlikt vēl sodu, ja viņš nav paspējis samaksāt tikai tādēļ, ka viņam nav atnācis kāds maksājums vai no Latvijas pircēja, kas ir nopircis, vai arī no citas valsts.

Bezdarba līmenis. Cienījamie kolēģi, cik tad mēs esam risinājuši jautājumu, lai samazinātu bezdarbu? Kur tad ir tās rūpnīcas, kuras ir uzceltas un kuras samazina bezdarbu? Vienīgi var redzēt tirdzniecības centrus, rūpniecības uzņēmumu nav.

Eksports un imports. Eksports ir katastrofāli zems priekš Latvijas, salīdzinot ar importu, imports pārsniedz gandrīz divas reizes eksportu. Tā ka, redziet, mums nav tā sabalansējama, kurš bija vajadzīgs. Mazie un vidējie uzņēmumi, viņi taču sastāda 99% no uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti Latvijas Uzņēmumu reģistrā, bet kas tad viņus atbalsta? Jau pirmajā dienā pēc reģistrācijas nodokļu inspekcija stāv klāt, lai tikai maksā nodokli, bet, ja mēs paskatāmies, kādā veidā tad mēs viņus atbalstām, vienīgais tas atbalsta fonds rajoniem ar zemu attīstību, kur mēs kaut kā savilkām tos 800 tūkstošu latus.

Privatizācija esot pabeigta. Jā, tik tiešām, Latvijā viss ir izpārdots, nupat vēl kaut kā tikt galā vēl ar tiem kuģiem, pārdot nezināmām kompānijām par grašiem, nu, es domāju, ka ar “Latvenergo” sistēmu tiks galā, pārējā nekā vairāk nav. Nu vēl izpārdosim zemi un tad brīnīsimies, kas tad tajā Latvijā notiek?

Sabiedrības veselības politika. Es atvainojos ikvienam, bet izveidot sistēmu, ka cilvēkam, stāvot rindā uz stacionāro ārstēšanos, jāsagaida nāve, to Eiropā neviens nesapratīs un neviens to nepieņems. Jūs taču to visu ļoti labi ziniet, slimokase Rīgā tagad riktēs tās rindas, kad cilvēks varēs uz stacionāro ārstēšanos palikt slimnīcā. Un tad tā rinda jau ir uz diviem gadiem vienam otram. Tātad redziet, ja jau paskatāmies uz medicīnas aprūpi, tad katram draud patiesībā nāve, kas stāv tajā rindā, ja viņš nedabūs kādu naudu, ko var samaksāt. Bet par cik tās naudas viņam nav, sadabūt viņam nav kur, nu, tad, ziniet, tad viņam ir, kā saka, bēdīgs stāvoklis, bet tajā pašā laikā izveidojas bezdarbs mediķiem, ļoti zema alga, salīdzinot ar mūsu ierēdņiem, un darba apjoms samazinās, jo slimo slimnīcās nebūs, nu ko tad ārstiem darīt?

Un viens no jautājumiem, kurš nav izskatīts. Latvijas Republikā naudas līdzekļi, kas ir atvēlēti medicīnas apkalpošanai Latvijas iedzīvotājiem, bez starpniekiem ir jānovada slimnīcām, bet neizveidot visdažādākos fondus, aģentūras un visu to, kas savām vajadzībām izlieto ļoti lielus naudas līdzekļus.

Un tas mūsu slavenais VVOAA — es jums pateikšu tikai dažus ciparus, kā tad aiziet mūsu naudiņa. Vadošie ārstniecības darbinieki... nu tā vairāk par gada laiku 9 cilvēki aizbrauca 83 komandējumos. Labklājības ministrijas 3 darbinieki aizbrauca 55 komandējumos. Farmācijas ierēdņi 3 bija 41 braucienā, un viens — 35 braucienos. Tas gads no pāris mēnešiem... 214 vizītes visdažādākās. Kas tos apmaksā? To apmaksā mūsu iedzīvotājs un zāļu firmas, kas izplata medikamentus Latvijā, tādā veidā veicot to, ka aptiekās nav palicis lētu zāļu, ir tikai dārgas. Nākamais. Ieveda to recepšu sistēmu. Protams, viņa tā kā būtu vajadzīga, bet Labklājības ministrija taču nodrukāja ar kļūdu recepšu veidlapas, un tās tagad par naudu pārdod ārstiem. Un par cik uz vienu recepti var uzrakstīt tikai vienu zāli, tad paskataties, kādu naudiņu saņems tās firmas, kas apgādā ar veidlapām mūsu ārstus.

Cienījamie kolēģi, pie visa tā, kas ir ielikts šajā dokumentā, protams, tur ir arī nopietnas lietas, bet diemžēl risinājumi ir ļoti, ļoti nepilnīgi. Mēs nevaram lielīties. Lai izstrādātu dokumentu un lai tas būtu darba spējīgs, tam ir jābūt objektīvam. To visu, ko ielikām iekšā, tas ir, bet tagad pasakiet — kur ir Latvijas attīstības plāns, teiksim, uz pieciem gadiem? Vai uz trijiem? Vai uz sešiem? Viņa nav! Tad kādā veidā mēs savu attīstību saistīsim ar kādiem nolikumiem? Jūs taču ļoti labi saprotiet un ziniet, ka Eiropas Savienībā piecgadu plāns ir, viņiem bija sešgadu, tagad pārgāja uz piecgadi. Tātad viņi plāno. Diemžēl mēs to nedarām.

Un jūs paskatāties arī citus jautājumus, kuri ir izskatīti šinī nopietnajā dokumentā. Diemžēl tie ir nepilnīgi, tie nav izanalizēti, un, pats galvenais, tie neatbilst mūsu valstī esošajam stāvoklim. Es jums pateikšu, es neredzu šinī dokumentā latvieti...

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs . Laiks, Bojāra kungs!

L.Bojārs . ... vai latgalieti, vai līvu. Un nemaz nerunājot par pārējiem iedzīvotājiem. Viņi taču dzīvo. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

V.Makarovs (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Cienījamie deputāti! Kāds no Latvijas politiķiem pēc smagām un ļoti sarežģītām diskusijām valdībā par vienu no aktuālajiem jautājumiem izteica frāzi, kuru, piedodiet, es gribētu attiecināt arī uz šodienu. Un atvainojos dāmām par zināmu rupjību. Un tā frāze ir ļoti vienkārša: mēs mīnu lauku šķērsojām, bet mēslu čupā iekāpām. Un tā arī man šobrīd liekas, ka viens otrs kritizē valdību par padarīto un darāmo un brīnās, ka atskaitē par stratēģijas izpildi viņš neredz nākotnes redzējumu, bet atskaiti tiešām par padarīto. Es gribētu tad, lai kolēģi atgriežas pie šī stratēģiskā dokumenta un iepazīstas ar to pēc būtības.

Bet, ja mēs runājam par valdības darbu, pirmkārt es gribētu pateikt paldies Saeimas deputātiem, kas aktīvi strādā pie likumdošanas un, manuprāt, ļoti pragmatiski pieiet tādos gadījumos, kas skar Eiropas integrācijas jautājumus.

Vides aizsardzības un dabas aizsardzības sadaļā mēs esam pieņēmuši virkni smagu, bet Latvijas tautsaimniecībai ārkārtīgi būtisku likumu. Pirmkārt, likums par piesārņojumu. Otrkārt, atkritumu apsaimniekošanas likums. Treškārt, likums par kodoldrošību. Un, manuprāt, tieši šajos likumos Saeima pierādīja pragmatiskus centienus Eiropas Savienības virzienā. Jā, vides sadaļa un vides sadaļas prasību izpilde nosacīti maksā ļoti dārgi. Un šobrīd ir kalkulācijas, ka, lai izpildītu Eiropas Savienības vides aizsardzības prasības, ir nepieciešamas investīcijas 850 miljonu latu apmērā. It kā milzīgs skaitlis. Bet tad paskatīsimies, kas notiktu, ja nebūtu Eiropas Savienības vides aizsardzības prasību. Un mēs vēlētos kā valsts, kā parlaments, valdība nodrošināt saviem iedzīvotājiem dzeramo ūdeni augstā kvalitātē, atkritumu apsaimniekošanu. Mēs nevēlamies, lai mūsu automašīnas brauktu pa ielām, kas pilnas ar notekūdeņiem. Jo izrādās, ka, nepildot Eiropas Savienības prasības, šīs izmaksas ir 650 miljonu latu. Bet tikai ar vienu atšķirību. Nepildot Eiropas Savienības prasības, šie 650 miljoni latu būs jāatrod šeit pat — Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju kabatās. Realizējot un ieviešot Eiropas Savienības direktīvu prasības, mums ir milzīgas iespējas iegūt dāvinājumus no Eiropas Savienības pirmsstrukturālajiem un strukturālajiem fondiem.

ISPA ir gatava finansēt līdz 75% no projektu vērtības, LIFE ir gatava realizēt līdz 75% no dabas aizsardzības projektu izmaksām. Un tad saliksim pa plauktiņiem — kas mums ir izdevīgāk? Nepildīt Eiropas Savienības prasības, bet radīt saviem iedzīvotājiem normālus sadzīves apstākļus, izmaksāt 650 miljonus, bet tikai ar mūsu līdzekļiem, pildot šīs prasības — 850 miljoni, bet jau piesaistot milzīgus resursus no Eiropas Savienības. Kādi ir valdības turpmākie uzdevumi? Turpināt likumdošanas saskaņošanu un pamācīties kaut vai no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet godprātīgi pārņem visu Eiropas Savienības likumdošanu, — Norvēģijas. Bagātā Norvēģija faktiski visās dzīves jomās arvien aktīvāk ievieš Eiropas Savienības direktīvu prasības. Kāpēc? To diktē tirgus noteikumi. Ja jūs vēlaties pārdot savu preci, tai ir jābūt saražotai noteiktos apstākļos. Un ilgtspējīgas attīstības ideoloģija pārņem ne tikai zaļās kustības piekritējus, bet arvien lielāku un lielāku sabiedrības daļu.

Tādēļ es aicinātu parlamentu turpināt pragmatisko darbu Eiropas Savienības likumdošanas harmonizācijā, atbalstīt valdību tās tendencē un tieksmē sasniegt rezultātu, lai 2003. gadā mēs tiktu uzaicināti iestāties Eiropas Savienībā un maksimāli ātri kļūtu Eiropas Savienības dalībvalsts.

Un pašā nobeigumā es gribētu pateikt paldies tiem parlamenta deputātiem, kas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijasprāt, visgodprātīgāk ir strādājuši un virzījuši Latvijas likumdošanu Eiropas Savienības virzienā, — Modris Lujāns (Starpsauciens: “Paldies!” Aplausi.), Anna Seile, Razminoviča kungs, Lauska kungs un Leiškalna kungs. Paldies, jums deputāti, par godprātīgu darbu!

Sēdes vadītājs . Paldies! (Aplausi.) Andrejs Požarnovs — labklājības ministrs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Man tiešām liels prieks, ka par šo dokumentu ir izvērsušās konstruktīvas debates. Taču atsevišķās runās ir paņemti daži skaitļi no konteksta, un man radās tāds iespaids, ka dokuments nav izlasīts no sākuma līdz beigām.

Bartaševiča kunga runā tiešām parādījās ļoti precīzi šie skaitļi attiecībā par bezdarbu un citām sociālām problēmām, kur, kādā rajonā tas ir, un attiecībā par nabadzību un citiem jautājumiem. Taču nevajadzētu lasīt tikai šos konkrētos faktu konstatējumus, kādi ir šodien, bet par tām perspektīvām, kāda ir dinamika, kā arī tie visi darbi, kas tiek veikti un kas ir uzskaitīts, kas ir mūsu projektos.

Kā Paegles kundze minēja, mums ir ļoti svarīgi ne tikai būt savlaicīgi Eiropas Savienībā, bet būt gataviem integrācijai Eiropas Savienībā. Un tādēļ vajadzētu pavērot, kādas ir tendences konkrētajos šajos punktos.

Ja mēs minam to pašu bezdarbu. Jā, mums tiešām savā laikā bija bezdarbs virs 10 procentiem, taču tā tendence, kas ir šobrīd, ka tā samazinājusies no 7 — 8 procentiem, tas ir ne tikai fakts, ka šobrīd bezdarbs ir tādā līmenī, bet tas norāda pozitīvās tendences.

Mēs ieguldām diezgan lielus naudas līdzekļus cilvēku pārkvalifikācijā. Tādēļ, ka notiek reformas un cilvēki meklē jaunas darbavietas. Un tas, ka 66% no tiem cilvēkiem, kuri caur Nodarbinātības valsts dienestu ir ieguvuši jaunas profesijas, viņi ir atraduši darbu un iestājušies darbā.

Tāpat pašreiz mums ir diezgan aktuāls jautājums par aktīviem nodarbinātības pasākumiem. Pašvaldību savienība skatīs šo jautājumu, un tad, kad nākamā gada budžets būs Saeimā, es ļoti ceru, ka Saeima ne tikai kritizēs, bet arī atbalstīs to, lai nodarbinātības pasākumiem nākamajā gadā būtu pietiekami daudz līdzekļu.

Bez tam, ja mēs runājam par nabadzību. Tiešām ir nabadzības situācija dažāda, ja mēs izvērtējam Rīgu un atsevišķus reģionus, taču, ja paskatāmies cītīgāk šajā dokumentā, ir notikušas konstruktīvas sarunas ar Pašvaldību savienību. Un pašreiz mēs strādājam pie garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanas koncepcijas. Un es arī ļoti ceru, ka Saeima atbalstīs tās ieviešanu, un vai nu šā gada beigās, vai ar nākošo gadu tā darbosies.

Gribētu pieminēt nedaudz, ko Jurkāna kungs minēja savā runā. Attiecībā par sabiedrības integrāciju. Ir noticis ļoti nopietns darbs. Ir izstrādāta sabiedrības integrācijas stratēģija, bija Nacionālā konference, ko organizēja Tieslietu ministrija. Bet ko es gribētu atzīmēt? Ka nav pareizi, ka viena frakcija nepārtraukti uzsver, ka sabiedrības integrācija skar tikai mazākumtautību integrāciju latviešu sabiedrībā. Sabiedrības integrācija ietver ļoti daudz pasākumu. Tā ir arī reģionālā integrācija un sociālā integrācija. Cilvēki ir atstumti no sabiedriskajiem procesiem bieži vien tad, ja viņi dažādu slimību dēļ vai fizisku defektu dēļ nevar baudīt visu to, ko bauda veselie cilvēki, un tādēļ šajā sabiedrības integrācijas stratēģijā ir ļoti nopietns uzsvars uz šiem jautājumiem.

Bez tam nabadzības jautājumi arī ir svarīgi. Jo tad, ja cilvēkam nav pietiekamu naudas līdzekļu, ja viņš nevar piedalīties visos procesos, viņš nevar iegūt informāciju. Un tādēļ mums ir ļoti nopietni jārunā par tiem pašiem bezdarba līmeņiem, ienākuma līmeņiem, par reģionālo griezumu. Un tas viss šajā te integrācijas programmā ir ietverts un es ļoti ceru, ka šis te turpmākais rīcības plāns un darbība tiešām sekmēs visu cilvēku integrāciju sabiedrībā. Tādēļ es gribētu, lai deputāti vienmēr uzsver, ka sabiedrības integrācija, tā nav tikai divu vai vairāku tautību integrācija. Un tas neietver tikai izglītības jautājumu, tas neietver tikai pilsonības piešķiršanas jautājumu un citus jautājums.

Attiecībā par Bojāra kunga izteikumiem. Man ļoti grūti komentēt visu to, ko Bojāra kungs pieminēja. Bet vienu gan es gribu teikt. Attiecībā par farmāciju. Farmācijas likums to noteica, ka recepšu medikamentus var saņemt tikai pret recepti. To Saeima ir pieņēmusi. Un tas, ko skatīja Ministru kabinets, ir konkrētais realizācijas mehānisms, kā nodrošināt, lai likums tiktu pildīts. Un tajā brīdī, tad, kad, protams, parādās viltus informācija sabiedriskajos informācijas līdzekļos par to, ka it kā varēs bez receptes iegādāties tikai dārgos medikamentus un it kā te notiek kaut kāds lobisms — ziniet, to nevajadzētu šeit runāt no Saeimas tribīnes, jo faktiski, ja mēs runājam par integrāciju Eiropas Savienībā, tas ir visās civilizētās valstīs, un Saeima to ir pieņēmusi, Saeima to ir akceptējusi, un Ministru kabinets noteica konkrēto realizācijas mehānismu. Tādēļ paldies par šīm te konstruktīvajām debatēm. Es ļoti ceru, ka turpmākā integrācija Eiropas Savienībā mums būs veiksmīga.

Sēdes vadītājs . Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šodien mēs runājam par Latvijas progresu. Bet nav atrisināts, manuprāt, ļoti svarīgs jautājums. Kādi ir progresa kritēriji? Vai makroekonomiskie rādītāji, vai tirgus ekonomikas pastāvēšana ir viennozīmīgs pierādījums, ka viss pie mums notiek pareizi? Es esmu spiests izdarīt tādu secinājumu, ka nē. Protams, nē!

Gribētu atgādināt tikai faktu. Nesen publicēti socioloģiskās aptaujas dati, kuri liecina, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju nav apmierināti ar notikumu attīstību mūsu valstī pēdējo desmit gadu laikā. Un tas ir drūmais fakts, par kuru mēs nedrīkstam aizmirst, kad mēs runājam par progresu, par sasniegumiem un par nākotnes plāniem.

Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību vienai paziņojuma sadaļai, kuras nosaukums ir “Sabiedrības integrācija”. Analizējot šīs sadaļas saturu, ir viegli pamanīt divas lielas problēmas. Viena problēma ir dokumentu kvalitāte un neskaidrs mērķis. Otra problēma — sabiedrības integrācijas koncepcijas trūkumi, kuri kaitē jebkuram dokumentam, kas balstās uz šo koncepciju.

Izlasot Sabiedrības integrācijas sadaļu un visu dokumentu, nav skaidrs, kādiem mērķiem šis dokuments ir paredzēts. Ja tas ir domāts reklāmas mērķiem un izplatīšanai ārpus Latvijas, tad kāpēc mēs šeit tērējam laiku, apspriežot tā saturu? Diez vai tas ir Saeimas pienākums — izstrādāt reklāmas materiālus Latvijas tēla uzlabošanai?

Ja šodien apspriežamais dokuments ir tomēr paredzēts iekšējai lietošanai, kura uzdevums ir veicināt godīgu un auglīgu diskusiju, lai novērstu trūkumus, tad nav skaidrs, kāpēc ārlietu ministra sagatavotais ziņojums ir tik vienpusīgi pozitīvs un tur nav atklāti pateikts par vairākām problēmām.

Ko mēs gribam panākt ar tādu pieeju? Piemānīt un nomierināt paši sevi? Tikai vienā sadaļā, “Sabiedrības integrācijas sadaļā”, minēts, ka sasniegumi ir septiņas teorētiskās koncepcijas un programmas, kuru realizācija, protams, ir plānota nākotnē. Sadaļā ir minēti arī ap desmit likumprojektu, par kuru realizēšanu mēs neko nevaram pateikt, jo tas ir nākotnes jautājums. Tur, kur nebija iespējams runāt par kādu likumprojektu, paziņojuma autori minēja labas gribas izteiksmi.

Nu piemēram. Tā vietā, lai godīgi pateiktu, ka nepilngadīgie bērni pārāk ilgi atrodas cietumos pirmstiesas izmeklēšanā, un par to mēs esam saņēmuši starptautisko organizāciju pārmetumus, paziņojumā ir teikts, ka Valsts prezidente ir ierosinājusi veikt izmaiņas likumdošanā. Tā ir labas vēlmes demonstrēšana. Likums nav grozīts, reālas izmaiņas nav, bet problēmas it kā arī nav.

Pie tam ļoti jocīgi bija izlasīt tālāk, ka vienīgā pastāvošā bērnu tiesību problēma bērnu tiesību aizsardzības jomā ir masu mediju nepareizā rīcība, saistīta ar bērnu uzvārdu publicēšanu.

Sabiedrības integrācijas sadaļā ir minēti arī reāli likumi, kuri vai nu ir pieņemti, vai ir tuvi pieņemšanai. Bet likumu izvēle atstāj dīvainu sajūtu. Teiksim, ir saprotams, ka Publisko aģentūru likums ir svarīgs valsts pārvaldes jomā. Bet diez vai tam varētu būt lielāka nozīme sabiedrības integrācijas jomā. Arī mākslīgi ir pievilkts klāt Valsts civildienesta likums un minējums par ierēdņu algu sistēmu. Problēmu noklusēšanas tendence atspoguļojas arī jau faktu izvēlē. Piemēram, kā lielu sasniegumu paziņojuma autori uzskata Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos izveidi. Un nekas nav teikts, ka mazākumtautību organizāciju pārstāvji šajā padomes darbā nepiedalās.

Runājot par socioloģiskās aptaujas ceļā uz pilsonisko sabiedrību jaunajiem rezultātiem, ir atzīmēts, ka sabiedrības integrācijas process turpina attīstīties, uzlabojušās latviešu valodas zināšanas, īpaši jauniešu vidū. Protams, tas atbilst patiesībai, un tieši par tādiem panākumiem ir jāraksta šajā sadaļā. Bet, lai veicinātu godīgu diskusiju, šeit būtu lietderīgi minēt arī par procesa otro — par negatīvo pusi. Pēdējo gadu laikā krietni palielinājies to jauno cilvēku skaits, kuri līdz ar valsts valodas apguvi izmainīja savu attieksmi pret valsti. Un tagad viņi jūtas mazāk piederoši šai valstij. Tautas kopējā atsvešinātība no valsts palielinājās. Kādus secinājumus mēs varētu izdarīt pēc sabiedrības informācijas sadaļas īsas analīzes? Dokuments nav piemērots ārpolitikas vajadzībām, jo sadaļā pārāk daudz ir runāts par nākotni. Par nākotnē vērstiem konceptiem, bet maz par konkrētiem rezultātiem. Bet šī sadaļa arī nevar kalpot par pamatu iekšējai, godīgai un vispusējai problēmu apspriedei, jo dokuments nesatur līdzsvarotu panākumu un problēmu konstatāciju.

Runājot par pašas sabiedrības integrācijas koncepcijas trūkumiem, es neko negribu pārmest Ārlietu ministrijas speciālistiem, kuri ir sagatavojuši šodienas paziņojumu. Galvenā kļūda tika pielaista tad, kad tika izstrādāta un pieņemta pati integrācijas koncepcija. Tad vienā čupā tika savāktas dažāda rakstura un līmeņa problēmas: gan par iedzīvotāju nabadzību un dzimumu līdztiesību, gan par nepilsoņu naturalizāciju. Tāda apvienošana nav dabiska un nav lietderīga. Jo, piemēram, sabiedrības taisnīguma problēmas būs vienmēr aktuālas, un ne ar kādu integrācijas koncepciju mēs tās neatrisināsim. Bet valodas un pilsonības problēmām ir konkrēti pastāvēšanas termiņi un risinājumi. Protams, sīkāk par sabiedrības integrācijas trūkumiem mums būs jārunā, apspriežot Integrācijas fonda likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Indulis Bērziņš — Ārlietu ministrs.

I.Bērziņš (ārlietu ministrs). Cienījamie kolēģi! Es centīšos ļoti īsi. Pirmkārt, jā, Eiropas ideja ir tā, kas vieno dažādas sociālās un arī vecuma grupas Latvijā. Un tikai tā var panākt integrāciju, ja mums ir ne tikai atšķirības domās par to, kas bijis iepriekš, bet kaut kas kopējs priekšā. No šī viedokļa tas, ka Latvijas sabiedrībā kopumā vienmērīgi sadalās šo piekritēju un arī, es gribētu teikt, pesimistu, nesaucot viņus par pretiniekiem, skaits, tas ir ļoti pozitīvi vērtējams.

Latvijas sabiedrībā ir cilvēki, kam ir pilnīgs pamats būt kritiskiem par situāciju valstī, jo viņu pašu stāvoklis, viņu ģimeņu izdzīvošanas līmenis, bezdarbs un daudz kas pārējais ietekmē viņu attieksmi pret pašreizējo situāciju. To ietekmē arī nevienlīdzība dažādu reģionu un pilsētu vidū. Es tam pilnīgi piekrītu. Bet es gribu teikt, ka tieši šīs trīs pašreiz neatkarīgās valstis, kādreiz piespiedu padomju republikas Latvija, Lietuva un Igaunija, ir sasniegušas visvairāk, pirmkārt, tādēļ, ka tām jau no paša sākuma bija skaidri ārpolitiskie mērķi. Un viens no tiem bija Eiropas Savienība.

Un tagad par kritērijiem. Runājot par kritērijiem, drusku abstrakti, jo jautājums tika, protams, uzdots, runājot par tautas labklājību, par pašreizējo situāciju. Bet es tomēr gribu pateikt, jo tas ir būtisks jautājums. Tātad šobrīd kritēriji, sevišķi tā saucamās otrās jeb Helsinku grupas valstīm, ir atvērto sadaļu skaits. Jo katra atvērta sadaļa dod iespēju Latvijai runāt, tātad Latvija tiek novērtēta kā partnere. Es runāju par iestāšanos Eiropas Savienībā. Un tieši šī iestāšanās dos iespēju arī katram cilvēkam, katram indivīdam pēc tam kaut ko iegūt. Tās ir saistītas lietas. Tas nav abstrakti. Es saprotu, ka cilvēkam Latgalē, Rīgā, Daugavpilī, Liepājā varbūt ir vienalga, cik sadaļas ir atvērtas. Bet reāli tas ietekmēs viņu dzīvi. Un tās būs visas sadaļas Zviedrijas prezidentūras laikā.

Un tālāk. Tā kā sarunas nav skriešanās sacensības, tad ir svarīgi, lai šīs visas sadaļas būtu slēgtas beigās, šobrīd diskutējot katru sadaļu, ņemot vērā mūsu nacionālās intereses. Paldies!

Sēdes vadītājs . Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Kolēģi! Klausītāji! Arī radio klausītāji! Nekreņķējieties! Neuztraucieties! Esiet mierīgi! Gan tie, kuri ir par iestāšanos Eiropas Savienībā, gan tie, kuri ir pret, būsim Eiropas Savienībā. Kaut vai tādēļ vien, ka mums ir tik fantastiski mākoņu šķūrētāji, ka ne tikai izgādās vienu dienu, kad notiks Rīgas astoņsimtgade, tātad zem skaidrām debesīm, bet visu cauru gadu arī. Vajag tikai drusciņ vairāk no Rīgas un arī no valsts budžeta iedalīt naudiņu. Un tad virs Latvijas spīdēs saule cauru gadu, novāksim vismaz divas trīs ražas, un Eiropas Savienība mūs vilktin ievilks savā saimē. Tāpēc nevajag uztraukties. Viss būs kārtībā.

Par šo tēmu. Tēma ir ārkārtīgi svarīga, jo sabiedrībā diemžēl ir ļoti dažādi viedokļi. Ļoti dažādi. Un dažādi viedokļi ir tādēļ, ka ir maz informācijas. Ir ļoti virspusīga informācija, nevis vispusīga. Tur jau ir tā bēda. Un vajadzētu nolaisties uz šīs grēcīgās zemes un paskatīties visu ļoti precīzi, nevis formāli, kā ir šajā ziņojumā, kas ir visai formāls no dažādiem viedokļiem. Mums vajadzētu paskatīties un paskaidrot, pārliecināt sabiedrību, kāpēc mēs gribam būt Eiropas Savienībā, lai gan ģeogrāfiski mēs tur jau esam. Kāpēc Eiropas Savienība mūs grib? Jo izrādās, ka grib, ja reiz risina visas šīs sarunas. Lūk, problēmu loks, ar ko mums vajadzētu vērsties pie sabiedrības un runāt visos iespējamos līmeņos un veidos. Jo nav nemaz tik vienkārši. Šis ceļš ir ārkārtīgi grumbuļains, bedrains, ar peļķēm, nevis gluds, kā to bieži vien attēlojam tie, kuri ir par Eiropas Savienību.

Ministru prezidents Bērziņa kungs šodien teica, ka mēs stingri aizstāvam savas intereses. Es saprotu, tas ir, mūsu valsts nacionālās intereses. Tā tam vajadzētu būt. Un tam vajadzētu būt par galveno vadmotīvu visā šajā procesā. Diemžēl man ir jākonstatē, ka tā tas nav. Tā tas nav, jo mēs esam pieļāvuši jau un izrakuši, godīgi sakot, šajā ceļā diezgan lielas bedres. Pilnas ar ūdeni. Un tās ir: Eiropas Savienības, Eiropas valstu un ne tikai Eiropas valstu spiediena rezultātā mēs esam pieņēmuši nepieņemamu Pilsonības likumu. Neaizmirsīsim to! Pilsonības likums, kas šobrīd darbojas, ir ārkārtīgi bīstams, to jau rāda pēdējo mēnešu notikumi — pašvaldības vēlēšanas. (No zāles dep. M. Lujāns: “Vajag labāk strādāt!”)

Nākamais. Valoda. Valodas likums, kur braukāja pie mums van der Stūls un viņam līdzīgi, viņu spiedienu rezultātā Valodas likums ir pieņemts ārkārtīgi mīksts, mīkstčaulīgs. Un pašlaik divvalodība Latvijā ir pilnā spēkā. Divvalodība — krievu valoda faktiski ir tikpat nozīmīga, ja ne nozīmīgāka, un ieņem praksē vietu, bet latviešu valoda ir valsts valoda, kā tas rakstīts Satversmē. Diemžēl tas ir Eiropas valstu un pasaules valstu spiediena rezultātā. To mēs esam aizmirsuši, tātad mēs neesam vadījušies pēc mūsu nacionālajām interesēm. Es to saku ar pilnu atbildības sajūtu. Un tagad no Eiropas puses mums draud, it kā atkal seko kārtējie spiedieni: redziet, jūs, paldies, pieņēmāt labu viņu spiediena rezultātā Pilsonības likumu, bet jūs pārāk lēni naturalizējat šos nepilsoņus, pārāk lēni. Es atvainojos, ja vienā gadā mēs naturalizējam tagad 15 tūkstošus nepilsoņu, un tas ir par lēnu. Tad cik? 150 tūkstošus gadā vajag? Lai jau nākamajā un aiznākamajās Saeimas vēlēšanās interfrontieši sēdētu šeit 51%? Lūk, vai tās ir valsts intereses? Nav valsts intereses! Un par to ir jārunā! Es nesaprotu, kāpēc sarunās ar gudriem cilvēkiem Eiropā mēs nerunājam skaidru un gaišu, atklātu valodu, šī valoda ir jārunā, ir jārāda ka 50 okupācijas gadi ir radījuši Latvijā tādus apstākļus, kuri ir īpaši jārisina. Īpaši! Un nevar pieņemt vispārējās demokrātisko valstu formas, aplūkojot dažādas citas nozares, teiksim.

Es nedaudz pieskaršos lauksaimniecībai. Un, lūk, kāpēc? Un it īpaši lauksaimniecība Latgalē, kur lauksaimniecības vairs nav. Un laikam tuvākajos gados, tuvākajā nākotnē nebūs, ja piekopsim šādu politiku. Latgalē tika iznīcināta lauksaimniecības zinātne. Tika iznīcināta faktiski! Un tikai viena cilvēka, doktores, lauksaimniecības zinātnes doktore Stramkales personā, pateicoties viņas fanātiskajai neatlaidībai un entuziasmam, vēl tur kaut kas tiek darīts. Jūs atminaties, Ministru prezidenta kungs, es jums rakstīju vēstuli, kur lūdzu pievērst īpašu uzmanību Latgales lauksaimniecības zinātnei un reizē ar to visai attīstībai Latgalē. Es saprotu, ka ne jau jūs personīgi risināt šīs lietas, jūs aizsūtījāt manu vēstuli ar attiecīgu pavadvēstuli zemkopības ministram, kurš arī diemžēl laikam pats, cik es zinu, attiecīgajā sanāksmē nepiedalījās, uzticēja izskatīt šo ārkārtīgi svarīgo problēmu ierēdņiem, kuri jau šmuci šajā sakarībā bija sataisījuši, bija pielikuši roku lauksaimniecības zinātnes iznīcināšanai Latgalē. Bija pielikuši roku! Un tagad viņi izlēma, ka nekāds valsts atbalsts lauksaimniecībai Latgalē nebūs un pieminētā zinātniece Stramkales kundze izlēma, lai neiznīktu pavisam šī viņai sirdij tuvā lieta, viņa nodibināja Latgales lauksaimniecības zinātnes centru, privātu. Kas viņai atlika? Tātad lauksaimniecības zinātne Latgalē tagad ir privāta lieta. Nu, draugi mīļie, tā risinot lietas, ja arī, ieejot Eiropā, mēs saņemsim ārkārtīgi daudz naudas un veltīsim arī daudz naudas Latgalei, kā tad tur attīstīsies lauksaimniecība, ja tur ir pārsvītrota lauksaimniecības zinātne, kā mēs audzēsim un kādus linus, graudaugus, lopiņus? Šādā veidā risinot lietas, mēs nepanāksim savas valsts nacionālās intereses, to aizstāvību.

Lūk, es gribēju pievērst uzmanību tikai dažiem aspektiem šajā ļoti negatavajā, gludajā, ne visai konstruktīvajā dokumentā, par ko te jau Dobeļa kungs ļoti precīzi runāja, un turpmāk, risinot šīs lietas gan pašu mājās, gan Eiropā, ņemt to vērā. Nav nemaz tik vienkārši šīs lietas risināt, jo jāskatās, kā Makarova kungs teica, no nākotnes redzējuma. No nākotnes redzējuma jāvērtē Latvijas perspektīvas Eiropā. Par to, ka mums jāiet uz Eiropu un ka mēs tur būsim, šaubu nav, bet ar skaidru galvu, ar gudru galvu, nevis skrienot pa kaklu, pa galvu, izpildot prasības, Eiropas prasības, visas šīs sadaļas pēc iespējas ātrāk izpildīsim un mūs pieņems. Tā nav gudra rīcība! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Eiropas Savienības līguma 126. un 127.punkts skaidri nosaka, ka Eiropas Komisija pilnībā respektē dalībvalsts atbildību par mācīšanas saturu un par izglītības un profesionālās apmācības sistēmām. Tāpēc gatavošanās pievienoties Eiropas Savienībai nenozīmē, ka Latvijai būtu steidzami jāpieņem kāda speciāla Eiropas Savienības likumdošana, bet tai ir nepieciešams nekavējoties stiprināt Latvijas ekonomikas konkurētspēju un Latvijas darbaspēka darba spējas. 1990.gadā Eiropas Savienības ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas centrs sadarbībai ar kandidātvalstīm izglītības, nodarbinātības jomā, Darba un sociālo lietu departaments un Izglītības komisija veica Latvijas izglītības politikas analīzi un norādīja uz vairākām nepilnībām gan likumdošanā, gan tās īstenošanā. Likumdošanā tika norādīts uz nepilnībām Augstākās izglītības likumā, kas lielā mērā disonēja ar likumdošanu Eiropas Savienībā. 2000.gadā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Izglītības un zinātnes ministrija un Augstākās izglītības padome ilgi un pamatīgi strādāja, lai trūkumus novērstu. Šobrīd Augstskolu likumā ir izdarīti grozījumi saistībā ar Boloņas deklarāciju par starptautiski saprotamu grādu sistēmās izveidošanu, kas ietver jaunu grādu struktūru. Profesionālais bakalaurs — 4 gadu studijas, profesionālais maģistrs — 5 vai 6 gadu studijas. Tāpat šīs jaunās likuma normas tuvina akadēmiskās un profesionālās studijas, tuvina studijas darba tirgum, ļauj nodrošināt mācīšanās nepārtrauktību, kopumā nodrošina elastīgāku augstākās izglītības sistēmu. Izdarītie likuma grozījumi, īpaši jaunā grādu struktūra, mūs šobrīd ierindo vislabākajās pozīcijās pat to valstu vidū, kuras ir izdarījušas visvairāk — kā Itālija, Francija, Vācija, Nīderlande. Tātad vienu mājas darbu, es domāju, mēs sekmīgi esam paveikuši.

Tāpat tika aizrādīts, ka sarežgītā iestājeksāmenu sistēma nav ne caurspīdīga, ne taisnīga. Šobrīd Augstākās izglītības likumā ir ieviesta norma, ka tie, kuri uzsāks mācības vidusskolā šogad, varēs apvienot centralizētos vidusskolas beigšanas eksāmenus ar augstskolu iestājeksāmeniem 2004.gadā. Tas neizbēgami izskaudīs nepieciešamību pēc atsevišķiem iestājeksāmeniem dažādās mācību iestādēs un atbrīvos reflektantus no spriedzes un neskaidrības.

Valdībai un Saeimai šobrīd ir jāatrod līdzekļi, lai centralizēto eksāmenu sistēmu nostiprinātu, un, piemēram, 9. klasi absolvējot, valsts valodas centralizēto eksāmenu mazākumtautību skolēni varētu kārtot jau ar nākamo gadu, nevis ar aiznākamo gadu, kā šobrīd ir iecerēts. Tas ir ļoti būtiski, jo tas arī noteikti stiprinās valsts valodas pozīcijas.

Nepārprotami, cienījamie kolēģi, tuvākajā laikā mums ir nepieciešams atgriezties pie obligātās pirmsskolas izglītības. Uz to vērsa uzmanību gan Eiropas Savienības eksperti, bet tas, protams, ir arī sabiedrības un pirmkārt jau izglītības darbinieku viedoklis. Tai ir jākļūst par obligātās izglītības pirmo pakāpi. Savā laikā Saeima bija spiesta atteikties no šīs normas likumā finansu trūkuma dēļ. Bet šobrīd šīs normas atgriešana likumā, ja tā varētu teikt, ir ļoti svarīga arī no sabiedrības integrācijas viedokļa, jo, kā rāda pēdējie sabiedriskās domas pētījumi, aptuveni 80% cittautiešu vēlētos sūtīt savus bērnus bērnudārzos ar apmācību latviešu valodā. Un ir diezgan nožēlojami šobrīd, ka pašvaldības, kuru rīcībā ir pietiekami materiālie resursi, to ignorē. Pirmkārt, tā ir Rīga, kur rindā uz latviešu mācību valodas bērnudārziem šodien stāv turpat 1700 bērnu. Tas ir iepriekšējo Rīgas domju un to vadītāju valstiski bezatbildīgas rīcības rezultāts. Un viens no pirmajiem uzdevumiem sabiedrības integrācijas politikā galvaspilsētā būtu šo kliedzošo netaisnību novērst.

Diemžēl pirmie Rīgas domes vadības darbi liek man būt uzmanīgam, jo prēmiju piešķiršana par citu padarītu darbu un utopiskās ieceres mākoņu sakarā neliecina, ka izglītība būtu prioritāte. Bet es tomēr ļoti ceru, ka jaunā Rīgas dome šo netaisnību tuvākajā laikā novērsīs.

Ieilgusī pašvaldību reforma ir radījusi nopietnu neatbilstību kompetences un atbildības sadalījumā izglītības jomā. Tas būtiski negatīvi ietekmē gan vispārizglītojošo skolu, gan īpaši reģionālo profesionālās izglītības un apmācības koordināciju un Latvijas iespējas izpildīt to, ko sagaida cilvēka resursu attīstības politika. Protams, šobrīd reforma ir jāsaista ar nākamajām pašvaldību vēlēšanām, jo pretējā gadījumā varam iegūt ļoti lielu pretestību no vietējo pašvaldību puses un līdz ar to pārāk lielu šūpošanos sabiedrībā. Bet 2004. gadā tam nu gan vienreiz ir jāpieliek punkts! Un 2005. gadā ir jāievēlē spēcīgas, Eiropas Savienības mērogā konkurētspējīgas vietējās un reģionālās pašvaldības.

Nobeidzot es gribu teikt, ka mums ir jāizveido vai, pareizāk sakot, jāturpina pilnveidot mūsu izglītības sistēma, tāda izglītības sistēma, kura dotu iespēju mūsu mācību iestāžu absolventiem ne vien sekmīgi konkurēt ar Eiropas Savienības valstu mācību iestāžu absolventiem, un lielā mērā mūsējie jau šodien to spēj, bet lai mūsu skolu un augstskolu absolventi vienotajā Eiropas darba tirgū būtu pat pārāki. Paldies!

Sēdes vadītājs . Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie Saeimas deputāti, Latvijas Republikas pilsoņi... (No zāles deputāts J.Dobelis: “Iedzīvotāji!”) iedzīvotāji, Dobeļa kungs, jā, un arī, protams, ministri, kas ir tomēr atgriezušies pēc sātīgām pusdienām.

Tā. Ko es vēl gribētu šeit noteikti uzsvērt. Un tas būtu sekojošais, ka ziņojuma gars ir tāds visnotaļ pozitīvs un optimistisks, un man pat brīžiem liekas, kad es lasu šo dokumentu — ziņojumu par Latvijas Republikas Stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi — es lasu kādu romānu vai nu, teiksim, kādu eposu, vai, teiksim, “Uz saulaino tāli”, kādu gara darbu vai tamlīdzīgi.

Bet tajā pašā laikā es gribētu pateikt to, ko jau teica arī atsevišķi valdības deputāti, tajā skaitā Dobeļa kungs, ka te daudz kā ļoti nopietni trūkst. Un kā tad trūkst? Īstenībā trūkst situācijas padziļinātas analīzes, tālāk — detalizēta risināmo problēmu apskata un iespējamo risināšanas variantu.

Tas būtu tas, kas būtu nepieciešams šādā ziņojumā, katrā ziņā nākotnē tomēr zināmā mērā parādīt to, ko mēs gribam darīt un kā mēs gribam darīt, nevis runāt tikai par to, kas it kā būtu paveikts ar plus zīmi.

Kolēģi, es gribētu uzsvērt, ka šis optimistiskais pamattonis, protams, ir jāuztur. Bet tas nenozīmē, ka mums šeit Latvijā vairs nav nevienas nopietnas politiskas, sociālas vai ekonomiskas problēmas. Un no tām nav jāvairās arī šādos dokumentos. Tie ir jāanalizē skaudri un patiesi. Un es domāju, ka tas dos arī zināmu ieguvumu.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka nevajadzētu ne tikai izvairīties no situācijas vispusīgas, objektīvas, reālistiskas analīzes, bet es gribētu uzsvērt arī to, ka būtu nepieciešams arī zināmā mērā strādāt pie tā, lai šādā ziņojumā parādītos arī prognoze par to, ko tad mums, Latvijas Republikai, dos šī iestāšanās pozitīvu un negatīvu, kādas ir valdības prognozes, kādas ir valdības partiju prognozes par šiem jautājumiem. Kā tas atsauksies uz konkrētām tautsaimniecības nozarēm?

Es domāju, ka mums vajag saturiski bagātāku šo ziņojumu. Es saprotu, ka tas dotu iespēju, protams, to padarīt zināmā mērā polemizējošāku vai arī, teiksim, vieglāk pakļaujamu diskusijām, bet katrā ziņā tas no formāla dokumenta pārvērstos par saturā pilnvērtīgāku un bagātāku. Jo pašreiz situācija mums atgādina sekojošu, līdzīgu, nu, teiksim, stāvokli, ka mēs virzāmies uz ceļu un mums ir ceļa rādītājs pareizā virzienā, bet ceļazīmju šā ceļa malās nav. Un mēs nezinām, kur ir līkums, kur ir slidens ceļš, un tāpēc es domāju, ka tas ir viens no tiem momentiem, kas mums noteikti ir jāņem vērā.

Nākamais, kas būtu zināmā mērā mums jāsaka. Mums ir ļoti daudz izveidotas komisijas, darba grupas, mēs esam strādājuši pie likumdošanas normu izstrādes, kas ir ļoti vērtīgs un vajadzīgs darbs, un es gribētu uzsvērt to, ka mēs runājam šeit gan par iekšzemes kopproduktu un dzīves līmeņa it kā straujo kāpumu un tamlīdzīgi, programmas sagatavošanu, jaunu institūciju un fondu veidošanu, bet mums vajadzētu runāt arī par to, kāda ir efektivitāte visām šīm lietām, ko mēs esam darījuši, kā mēs vērtējam šo efektivitāti darba grupām, institūcijām, likumdošanas normu darbības efektivitātes novērtēšana, jo jaunas institūcijas, to veidošana regulāri prasa un arī prasīs vairāk līdzekļu no valsts budžeta. Un tāpēc mums tas būtu neapšaubāmi svarīgi.

Es gribētu vēl uzsvērt vienu. Šeit arī finansu ministrs ļoti daudz runāja un stāstīja tās lietas, ko viņš dara un darīs lietas labā, lai mēs straujāk virzītos uz Eiropas Savienību. Bet es nedzirdēju to iepriecinošo vēsti, ka mums būtu tomēr arī izstrādāts zināmā mērā jau valsts budžeta projekts un sākta tā nopietna izskatīšana Ministru kabinetā. Ja tas diemžēl nav tā, tad es neredzu to situāciju, par ko gadu no gada mēs runājam, ka vajadzētu tomēr izvērtēt visas budžeta pozīcijas katrā ministrijā pa pozīcijai! Vai ir pamatoti aizvien saglabāt esošo finansējuma līmeni un vēl daudzos gadījumos likt šos iekšzemes kopproduktu procentiņus klāt? Vai varbūt tomēr ir vietas, kur varētu ekonomēt un virzīt uz tām vietām, kur katastrofāli trūkst šīs nauda? Un, ja mēs šos procesus nevērtējam un neskatāmies arī no valsts budžeta veidošanas stratēģijas, tad mēs katrā ziņā daudzus jautājumus neatrisināsim. Es ceru un esmu pārliecināts, ka valdībai ir pietiekami laika. Valdība pati rādīs to, vai viņa spēj tomēr pieņemt tādu budžetu, par kuru runāja jau Viļa Krištopana valdībā un pirms Viļa Krištopana valdības, par kuru runāja arī Šķēles kunga valdībā un par kuru ir arī minējušas daudzas amatpersonas arī Andra Bērziņa valdībā. Tagad vajadzētu vienreiz no tiem vārdiem, no solījumiem pāriet pie darbiem, un tad mēs daudzas problēmas atrisinātu.

Ko es vēl gribētu minēt? Ir sekojoša lieta. Ja mēs skatāmies no šā ziņojuma viedokļa, tad daudzas problēmas mēs it kā esam apgājuši. Bet tās ir reālas. Gan šis smagnējais pārvaldes aparāts. Un tā nav tikai tāda atsevišķa lieta, kā mēs to redzam personīgi “Latvijas kuģniecības” privatizācijā, ko atzīst lietpratēji eksperti. Tas attiecas uz visu valsts pārvaldes aparātu, ne tikai uz valsts akciju sabiedrībām. Tas attiecas arī uz to, ka mums aizvien nav nopietna darba pie tā, lai būtu objektīvi izvērtētas visas iespējas, kā cīnīties valstī ar korupciju un organizēto noziedzību.

Un es gribētu atgādināt, kolēģi, ka šodien bija ļoti nopietns balsojums, kad mēs runājām par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību. Un sociāldemokrāti, “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, Jaunā frakcija, tad opozīcija un arī virkne valdības partiju deputāti... Nu minēsim viņus, piemēram, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvji Grīnblats, Kudums, “Latvijas ceļa” pārstāvis Panteļējevs, apvienības “Tevzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas pārstāvji Vidiņš un Rasnačs atbalstīja nostāju, ko piedāvāja Ārlietu komisija, ka mums nevajag sašaurināt skaidrojumu un definējumu par to, kas ir saistība ar šo transnacionālo organizēto noziedzību. Ka arī līdzdalība un noziedzīgas darbības veicināšana ir vērtējama kā noziedzīga darbība, kā sodāma darbība.

Diemžēl mēs šo līdzdalību un noziedzīgas darbības veicināšanu izslēdzām. Tādas tradīcijas mums ir bijušas vairākkārt, un tas rāda to, ka mums nav diemžēl visi jautājumi sakārtoti tā, kā mēs to vēlētos. Un vajadzētu tomēr ieklausīties vienbalsīgā balsojumā Ārlietu komisijā. Ne tikai sasteigti lemt valdības frakcijās atbilstoši Koalīcijas padomes lēmumiem, jo Koalīcijas padomes lēmumiem vajadzētu būt vismaz kompetentiem. Tas ir viens.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka mums ir arī citas, protams, problēmas, un tās arī vajadzētu zināmā mērā ieskicēt. Bet mēs, ja mēs šajā ziņojumā paskatāmies konkrētas tēzes, kā, piemēram, 23.lappusē mēs redzam, kādas tiks veidotas jaunas nodaļas policijā. Tas ir labs un vajadzīgs darbs. Bet nekas nav teikts par to, ka esošo nodaļu policijas darbinieku nodrošinājumu tomēr sagādāt elementārā nepieciešamā līmenī. Kaut vai šo tehnisko speciālo aprīkojumu un benzīnu. Nekas tur nav teikts par to. Un es uzskatu šinī gadījumā, ka tas, ka mums ir jārada perspektīva, nenozīmē to, ka mums vajadzētu atrauties no realitātes, ka mums vajadzētu tādā gadījumā atzīt arī to, kas mums ir vēl pašiem savā darbā jāuzlabo. Un tad šis dokuments būs pilnasinīgāks un labāks.

Es vēl gribētu uzsvērt to, ka mums, protams, ir jāsaprot tas, ka jebkura jauna struktūra prasīs arī jaunus līdzekļus. Arī uz šiem jautājumiem tā vai citādi būs mums, šeit, Saeimā, un arī Ministru kabinetā jāatbild.

Es gribētu vēl pateikt vienu lietu. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies šo ziņojumu, rodas tāda situācija, ka Latvijas Republikas ārlietu stratēģija mums zināmā mērā veidojas līdz brīdim, kad mēs iestājamies Eiropas Savienībā, jo mums pašreiz līdz šim brīdim ir zināmi stratēģijas, teiksim, ceļi, risinājumi, piedāvājumi. Bet pēc tam mēs praktiski vairs tā neko nopietnu neieskicējam. Es domāju, ka tas ir viens no trūkumiem. Ko mēs varētu darīt arī pēc tam, kad Latvija būs Eiropas Savienībā, mums būs sava ārpolitiskā stratēģija, savas ārpolitiskās intereses un pamatnostādnes un mums vajadzētu zināmos tādos dokumentos tomēr, mūsuprāt, to fiksēt.

Tas attiecas arī uz daudzām citām sabiedriskās dzīves sfērām, kā uz tautsaimniecību, izglītību, veselību. Es te varētu uzskaitīt: uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, viņu interesēm, uz mazo biznesu, vidējo biznesu, kas būtu, neapšaubāmi, jāpārstāv nopietnāk.

Es šeit vēl gribētu minēt finansu ministra izteiktās nāves bailes, ko viņš minēja, ka sociāldemokrāti gribētu šeit uzlikt kapitālieguldījumiem kaut kādus nodokļus un es aicinātu mūsu finansu ministru būt vērīgākam un neklausīties tik pavirši arī akadēmiķa Arņa Kalniņa runu, jo viņš ļoti precīzi pateica, ko viņš gribēja ar to domāt, ka mēs šeit uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides dotu tiem, kuri ieguldītu kapitālu, cits līdz 50%, līdz 60%, 40%, par to var diskutēt. Tā ka šeit nevajadzētu baidīt ar tādām neesošām lietām ne Saeimas kolēģus, ne arī attiecīgi Latvijas Republikas pilsoņus. Mēs visi varam vienoties par to, ka investīcijas ir nepieciešamas.

Es gribētu uzsvērt arī sekojošo lietu. Kolēģi, mums ir jābūt arī pietiekami skaidrai lietai par to, kā īstenosies nodokļu iekasēšanas politika, ne tikai fiksēt to, ka mēs to gribam labāku. Jāparāda arī šie rezultāti, vai ir kaut kas mainījies, vai mums ir tikai šī labā griba kaut ko mainīt.

Tāpat es varu pateikt: arī pasaules praksē valsts budžeta fiskālais deficīts nav obligāti nelaime. Ir valstis, kas to diezgan veiksmīgi izmanto un iegūst tautsaimniecībā. Par to var diskutēt un strīdēties, bet tas vēl nenozīmē, ka tā ir katastrofa vai nelaime.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka katrā ziņā mums vajadzētu būt savās patiesībās konkrētākiem, un būtu arī, protams, jāsamazina nodokļu slogs, tai skaitā darba devējam sociālā nodokļa slogs. Tā ka tādas iespējas pastāv, un mūsu Ministru prezidents vēl pavisam nesen, martā, informēja, ka šādas iespējas reāli pastāv, informējot Latvijas sabiedrību no ziņu aģentūrām.

Tad es te gribētu uzsvērt vienu. Ja mēs samazinām darba devējiem šo sociālo nodokli, tad kategoriski nedrīkst palielināt sociālo nodokli darba ņēmējiem. Tas nav tas ceļš, pa kuru mums būtu jāvirzās nodokļu samazināšanas virzienā — vieniem atņemot, otriem — iedodot.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi! Mums ir jāizskata vairāk nekā 20 deputātu ierosinājums — izskatāmajā jautājumā izbeigt debates.

Viens var runāt par, viens pret šo ierosinājumu. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo deputātu ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 10. Lēmums pieņemts. Debates tiek slēgtas.

Nobeigumā vārds Ministru kabineta pārstāvim izskatāmajā lietā, ārlietu ministram Indulim Bērziņam.

I.Bērziņš . Paldies! Baldzēna kungam paveicās divreiz. Viņš runāja pēdējais, un man vēl ir iespēja viņam atbildēt savā galavārdā.

Baldzēna kungs, kā opozīcijas, varētu teikt, opozīcijas līderim, opozīcijas partijas līderim, es gribētu teikt tā. Ziniet, tādās tradicionālās uzrunās vienas tautas pārstāvji šīs uzrunas beigās, kura parasti ir pie galda, saka: “Lai tad mūsu vēlmes sakrīt ar mūsu iespējām!” Baldzēna kungs, es gribētu aicināt, lai jūsu vēlmes sakrīt ar jūsu iespējām! Jo valdība, sagatavojot šo dokumentu, ir precīzi vadījusies no Saeimas vēlmēm un no Kārtības ruļļa. Mēs vairāk neko nevarējām tur iekļaut. Mēs nevarējām iekļaut, piemēram, debati par Eiropas Savienības nākotni. Es gan savā runā, Baldzēna kungs, kā jūs atceraties, par to runāju un aicināju visus deputātus iesaistīties šinī diskusijā. Tā ka tas attiecas par šo te ziņojumu.

Šajā gadījumā nākamais ziņojums būs pēc pusgada — rudenī. Tad atkal pēc pusgada, tad jau pavasarī. Tā ka regulāri mēs, valdība, sniegsim šos te ziņojumus, un attiecīgi deputātiem būs iespēja izteikt savas domas.

Kas attiecas par visu jūsu domām, es tiešām esmu pateicīgs. Ārlietu ministrija uzmanīgi uzklausīja visas jūsu idejas, gan kritiskās, gan arī pozitīvos vērtējumus. Un to mēs tiešām izmantosim. Izmantosim, nevis lai sagatavotu nākamo dokumentu, jo sāls un būtība nav tikai dokumentā, bet izmantosim, lai sagatavotu paši sevi un Latviju labāk Eiropas Savienībai. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Jautājums izskatīts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu jautājumu zemkopības ministram Atim Slakterim par graudkopības attīstības veicināšanu . Jautājums tiek nodots zemkopības ministram.

Vārds paziņojumam Vairai Paeglei.

V.Paegle (TP). Lūdzu Latvijas un Lielbritānijas parlamentārās sadarbības grupas deputātus uz īsu tikšanos Sarkanajā zālē. Tūliņ, pēc šīs sēdes beigām.

Sēdes vadītājs . Annai Seilei.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisiju lūdzu uz sēdi Tautsaimniecības komisijas zālē 15 minūtes pēc sēdes beigām. Ļoti lūdzu! Svarīgs jautājums par mežiem.

Sēdes vadītājs . Antai Rugātei.

A.Rugāte (TP). Godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti! Aicinu jūs uz sēdi tūliņ pēc plenārsēdes beigām komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vadītājs . Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK).Cienītie kolēģi! Ņemot vērā lielo sabiedrības interesi par nesenajiem vēsturiskajiem notikumiem, kas saistīti ar pirmajiem soļiem pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, 34 Saeimas deputāti saskaņā ar Satversmes 26.pantu un Saeimas Kārtības ruļļa 150.pantu ierosina izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu faktus un apstākļus, kas saistīti ar 1991.gada 29.augusta Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija īpaši pilnvarotā deputāta Pētera Simsona un PSRS Valsts drošības komitejas pārstāvja parakstīto protokolu, kā arī tā nozīmes izvērtēšanai. Šie paraksti tiks iesniegti Saeimas Prezidijā.

Sēdes vadītājs . Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies sekojoši deputāti: Jānis Urbanovičs, Boriss Cilevičs, Martijans Bekasovs, Viola Lāzo, Inese Birzniece, Ivars Godmanis, Helēna Demakova, Rihards Pīks, Valdis Birkavs. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Sēde ir slēgta.

Pulksten 17 ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem sniegtās atbildes

Pēc 2001.gada 17.maija sēdes

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labdien! Pulkstenis ir 17 Ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Uz deputātu Leona Bojāra, Burvja, Freimaņa, Čevera un Arņa Kalniņa jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par augstas temperatūras dedzinātavas celtniecību atbildi sniegs zemkopības ministrs Atis Slakteris. Rakstiska atbilde jau ir, tātad jūsu rīcībā divas minūtes.

A.Slakteris (zemkopības ministrs). Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Pie rakstītā ko es varētu piebilst vēl situācijas pilnīgai skaidrībai. Nenoliedzami, tajā brīdī, kad Latvija būs Eiropas Savienībā, atbilstoši tām prasībām, kādas pašlaik ir Eiropas Savienībā, Latvijai būs nepieciešama tāda dedzinātava, un tas, ticamākais, nākotnē būs nepieciešams tā vai citādi, pat ja arī nebūsim Eiropas Savienības valsts. Bet nenoliedzami, ka tāda dedzinātava maksā diezgan dārgi un savulaik, 1997.gadā, tika iekļauta Latvijas un Dānijas starpvalstu sadarbības prioritāšu sarakstā šādas iespējamās dedzinātavas projekta izstrāde, un pie tā ir strādājuši cilvēki, un jāsaka, ka kopš tā laika daudz kas ir mainījies. No vienas puses, ir skaidrs, cik tas projekts varētu maksāt, un tas maksā apmēram 10 miljonu dolāru, ir izskatīti varianti, ka tas varētu būt tiešām Baltijas mēroga uzņēmums, savukārt man kā ministram liekas pilnīgi nepieņemama tāda situācija, ka varētu būt, ka mēs Latvijā savācam visus atkritumus kaut kādā vienā nozarē un dedzinām, un tas varētu būt grūti pieņemams Latvijas sabiedrībai. No otras puses, saprotams, ka teorētiski tāda iespēja pastāv, ja savukārt līdzīgus projektus par kaut kādiem cita tipa atkritumiem uzņemtos mūsu partneri, piemēram, Lietuvā un Igaunijā, un tādējādi tos riskus mēs sadalītu, pie reizes padarot šos projektus lētākus.

Jāsaka gan, ka kopš 1997.gada tiešām daudz kas ir mainījies, tajā skaitā parādījās tā nagu sērga Eiropā, aktualizējās arī šī sūkļveida encefalopātijas lieta, kas faktiski padara grūtāk iedomājamu kaut kādu tādu projektu, ka dzīvnieku atkritumus patiešām varētu vest no citām valstīm, jo tādējādi paaugstinās risks kaut kādā veidā tomēr arī mūsu valstī. Galvenais, ko es gribu teikt, pagaidām nekur nav lemts — kad un vai tieši tāds projekts tiks realizēts. Es pieņemu, ka tas lēmums būs jāpieņem tajā brīdī, kad mēs tiešām būsim tuvāk šai Eiropas Savienībai, bet ir pilnīgi normāli tas, ka eksperti vērtē šādas iespējas, jo par to ir jādomā, bet nu tā situācija ar to, ka gadījumā kaut kur jau ir ieplānots un budžeta nauda tiks tērēta, tam nav nekāda pamata, un tajā brīdī, kad tiešām tādā līmenī tiks spriests par iespējamo finansējumu, sabiedrība tiks informēta un deputāti jau nu vispirmām kārtām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds papildjautājumam deputātam Leonam Bojāram.

L.Bojārs (LSDSP). Jā, paldies! Man ir tāds jautājums. Kāpēc visā Eiropas Savienībā tādas dedzinātavas nav, jo lopus, mēs to redzējām pat televīzijā, dedzināja atklātās tranšejās?

A.Slakteris. Eiropas Savienībā šādas dedzinātavas ir, bet tur tiek dedzināti tiešām tie atlikumi, kas rodas, lopus pārstrādājot. Dabīgi, tādā krīzes situācijā, kāda ir nagu sērga, kad jālikvidē ir lopi, veseli lopi, nu, veseli nosacīti, tādā ziņā, viņi ir slimi ar nagu sērgu, bet fiziski lielos apjomos, dabīgi, tādu apjomu dedzinātavu nav, un problēma ir saasinājusies, un šis projekts, kas tika izstrādāts, ir savā ziņā mazliet zaudējis arī aktualitāti, jo tajā laikā, kad šo projektu gatavoja, tajā laikā vēl izmantoja arī kaulu miltus, piemēram, lopbarībā, un tas viss bija atļauts, un visi uzskatīja, ka ļoti normāli. Šodien situācija ir pilnīgi cita, sakarā ar sūkļveida encefalopātiju arī šie kaulu milti lopbarībai vairs nav izmantojami, tā kā tur speciālistiem patiešām nopietni ir jāstrādā, un tas piedāvātais projekts, iespējams, kaut kādā veidā ir novecojis. Tas gan nenozīmē, ka par to nebūs jādomā, bet nekādu galīgu lēmumu nav uz šo brīdi un tuvākā laikā nav paredzami.

Sēdes vadītājs. Vēl viens papildu jautājums deputātam Leonam Bojāram. Lūdzu!

L.Bojārs. Nezin kāpēc Latvijā vienmēr kaut kas izveidojas īpašs. Liela krātuve priekš bīstamiem atkritumiem Latvijā, radioaktīvie atkritumi Latvijā, lopu dedzinātava Latvijā, bet tādas nav ne Igaunijā ne Lietuvā, un viņi arī nebija pacēluši jautājumu, neviens nepiedāvā viņiem to celt. Kāpēc tas vienmēr notiek Latvijā?

A.Slakteris. Es negribētu varbūt atbildēt uz tiem jautājumiem, kas neattiecas uz manu ministriju, bet tā nav, mēs, tiekoties ar Baltijas valstu ministriem, un konkrēti tikko kā Viļņā bija “Agrobalt” izstāde, tikos ar Lietuvas un Igaunijas ministriem. No igauņu puses, piemēram, bija piedāvājumi attiecībā uz suliņu pārstrādi, kādu varētu veidot Baltijas mēroga uzņēmumu. Tas faktiski dotu iespēju lētāk veikt visas nepieciešamās apstrādes un pārstrādes vai arī kaitīgo kaut kādu pārpalikumu likvidāciju, tā ka tādas idejas apspriestas tiek. No ekonomiskā viedokļa: jo lielāks mērogs, jo lētāk tas iznāk. Bet es arī pilnīgi piekrītu jums, Bojāra kungs, ka noteikti var pieņemt tādu lēmumu tikai tādā gadījumā, ja visi ir iesaistīti, ja vienu projektu līdzīgu no bīstamības viedokļa realizē vienā, piemēram, Igaunijā, otru Lietuvā un trešo Latvijā. Nevar būt tā, ka Latvijā būs viss, tas man pašam būtu pilnīgi nepieņemami, man gan ir neoficiāla informācija, ka Lietuva jau arī ir izšķīrusies par to, ka viņi būvēs savu dedzinātavu, viņi jau esot izvēlējušies arī vietu, kur tas notiks. Tā ka es domāju, ka pašreizējo slimību kontekstā grūti tiešām iedomāties, ka varētu būt kaut kāds kopējs Baltijas projekts, un tāda versija faktiski arī nopietni netiek apspriesta.

Sēdes vadītājs . Paldies! Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Atbildi uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu pārceļam uz 24.maiju pulksten 17. Sēde ir slēgta.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem

rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs

A.Slakteris

Saskaņā ar jūsu š.g. 15.maija rezolūciju Nr.45/1932 par Saeimas deputātu jautājumu Nr.117 informējam, ka Zemkopības ministrija 1997.gadā iekļāva dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu utilizācijas rūpnīcas celtniecības izpētes projektu Dānijas un Latvijas starpvalstu sadarbības prioritāšu sarakstā. Dānijas Ārlietu ministrijas konkursa kārtībā izvēlētā konsultāciju firma 2000.gadā veica projekta izpētes darbus un 2001.gada 17.aprīlī iesniedza projekta gala ziņojumu, kurā ir veikta situācijas analīze un iespējamo variantu aprēķini.

Līdzīga profila rūpnīcas ir katrā ES dalībvalstī, un Latvijai kā ES kandidātvalstij ir jārēķinās ar Eiropas Komisijas prasību nodrošināt adekvātus utilizācijas pasākumus atbilstošus ES normatīvo dokumentu prasībām.

Lietuvā un Igaunijā, kā arī vairākās citās kandidātvalstīs situācija ir līdzīga, tur tiek plānota esošo rūpnīcu rekonstrukcija vai jaunu celtniecība.

Ārvalstu atkritumu utilizācijai rūpnīca netiks izmantota. Konsultāciju firma piedāvāja Baltijas valstīm sadarboties un būvēt vienu rūpnīcu, kas apkalpotu minēto valstu teritoriju un samazinātu celtniecības izmaksas. Latvijas puse, apsverot iespējamās sekas, atteicās no šāda varianta tālākas izstrādes.

2001.gada 17.maijā Zemkopības ministrs A.Slakteris

Kopsavilkums

2001. gada 17. maija sēdē

2. lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:

— “Par 1969.gada Starptautisko konvenciju par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā un tās Pielikumu un 1973.gada Protokolu par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā citu vielu, kas nav nafta, izraisīta piesārņojuma gadījumā un tā Pielikumu”. ( Reģ.nr.889 ) (dok.nr.3062; nr.3148) Balsojums par steidzamību: 78 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 77 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Eiropas Savienības — Latvijas Republikas Asociācijas padomes lēmumu Nr.1/2001 par grozījumiem Eiropas Līguma 3.protokolā”. ( Reģ.nr.878 ) (dok.nr.3045; nr.3149) Balsojums par steidzamību: 77 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 75 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

2. lasījumā pieņēma likumu:

 

— “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību”. ( Reģ.nr.791 ) (dok.nr.2670; nr.3147) Balsojums: 88 par, 0 pret, 1 atturas.

2. lasījumā pieņēma likumprojektus:

 

— “Grozījums Standartizācijas likumā”. ( Reģ.nr.857 ) (dok.nr.2937; nr.2937B) Balsojums par steidzamības atcelšanu: 71 par, 12 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Ministriju iekārtas likums””. ( Reģ.nr.854 ) (dok.nr.2925; nr.3130) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. ( Reģ.nr.861 ) (dok.nr.2995; nr.3141) Balsojums: 71 par, 12 pret, 0 atturas.

— “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”.  ( Reģ.nr.777) (dok.nr.2634; nr.3142) Balsojums: 63 par, 1 pret, 15 atturas.

— “Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”. ( Reģ.nr.773 ) (dok.nr.2630; nr.3143) Balsojums: 78 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā”. ( Reģ.nr.77 5) (dok.nr.2632; nr.3144) Balsojums: 74 par, 1 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”. ( Reģ.nr.776 ) (dok.nr.2633; nr.3145) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā”. ( Reģ.nr.774 ) (dok.nr.2631; nr.3146) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. (Reģ.nr.117 ) (dok.nr.232; nr.3151) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.  ( Reģ.nr.789 ) (dok.nr.2661; nr.3152) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

1. lasījumā kā steidzamus pieņēma likumprojektus:

 

— “Ķemeru nacionālā parka likums”. ( Reģ.nr.877 ) (dok.nr.3044; nr.3126) Balsojums par steidzamību: 81 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. ( Reģ.nr.879 ) (dok.nr.3046; nr.3127) Balsojums par steidzamību: 74 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm””. ( Reģ.nr.888 ) (dok.nr.3059; nr.3129) Balsojums par steidzamību: 67 par, 2 pret, 10 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 67 par, 0 pret, 12 atturas.

— “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”. ( Reģ.nr.880 ) (dok.nr.3047; nr.3133) Balsojums par steidzamību: 70 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

 

1. lasījumā pieņēma likumprojektus:

 

— “Grozījumi Komerclikumā”. ( Reģ.nr.901 ) (dok.nr.3121) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā”. ( Reģ.nr.884 ) (dok.nr.3053; nr.3128) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par 1999.gada 26.jūnija Protokolu par grozījumiem 1973.gada 18.maija Kioto starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu”. ( Reģ.nr.850 ) (dok.nr.2895; nr.3150) Balsojums: 73 par, 0 pret, 1 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

 

— “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. ( Reģ.nr.905 ) (dok.nr.3136; nr.3136A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Valsts darba inspekcijas likums”. ( Reģ.nr.906 ) (dok.nr.3137; nr.3137A) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. ( Reģ.nr.907 ) (dok.nr.3139; nr.3139A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

— “Grozījums likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. ( Reģ.nr.908 ) (dok.nr.3140; nr.3140A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Noklausījās ārlietu ministra I.Bērziņa ziņojumu:

 

— “Par Latvijas Republikas Stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi”. (dok.nr.3153)

Nenodeva komisijām likumprojektu:

 

 

— “Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta PVAS Latvijas kuģniecība privatizācijas pārtraukšanu”. ( Reģ.nr.904 ) (dok.nr.3135; nr.3135A) Balsojums: 26 par, 35 pret, 19 atturas.

Jautājums un atbilde:

 

— Saeima saņēma zemkopības ministra A.Slaktera atbildi uz deputātu L. Bojāra, I.Burvja, G.Freimaņa, J.Čevera un A.Kalniņa jautājumu par augstas temperatūras dedzinātavas celtniecību. (dok.nr.3170)

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 17. maija sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

E. Inkēns (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Īsumā par šodienas sēdes dienas kārtību. Kāpēc mēs neizskatījām likumprojektu “Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta PVAS “Latvijas kuģniecība” privatizācijas pārtraukšanu”? Tāpēc, ka tā būtu dalīta atbildība, — valdība ir sākusi šo procesu, un, ja parlaments iejaucas, veidojas neskaidra situācija. Lai valdība šo procesu pabeidz, tad mēs redzēsim — veiksmīgs, neveiksmīgs, vainīgie vai uzvarētāji.

Man kā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājam rūp jautājumi, kas saistīti ar Rīgas brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām. Ceru, ka tuvākajos četros mēnešos mēs pabeigsim izskatīt piecus likumus, kas attiecas uz šiem jautājumiem. Tas būs liels solis atbalstāmo reģionu un atbalstāmo objektu jomā Latvijā.

Svarīgākais šodienas notikums bija diskusija par ziņojumu “Par Latvijas Republikas stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi”. Šis ir jaunievedums Saeimas darbā, kas ierakstīts arī Latvijas Republikas likumdošanā. Katru pusgadu valdība atskaitīsies par savu darbību Eiropas integrācijas jautājumā, ja Latvijas politiskās partijas uzskatīs, ka integrācija Eiropas Savienībā ir svarīga. Šodienas debates izvērtās garas, interesantas un spraigas. Protams, pozīcijai un opozīcijai bija dažādi viedokļi par nacionālā kopprodukta pieaugumu un makroekonomisko situāciju. Mēs varam domāt atšķirīgi, bet bijām vienoti, atzīstot, ka integrācija Eiropas Savienībā ir kvalitatīvs slēdziens Latvijas izaugsmē un atnesīs Latvijas tautai labumu jau tuvākajā laikā gan finansiālajā, gan sociālajā, gan likumdošanas jomā. Izskatot valdības darbu jautājumā par integrāciju Eiropas Savienībā, ir skaidrs, ka Eiropas Savienības jautājumi, pirmkārt, ir mūsu iekšpolitikas jautājumi — kā mēs sakārtojam savu vidi, kāds ir gaiss, ko elpojam, kāda ir pārtika, ko ēdam. Tas ir budžeta jautājums par to, kam dodam, naudu — zemes iekārtošanai vai benzīna attīrīšanai no piemaisījumiem, tātad — vides sakārtošanai. Šie jautājumi šodien bija degpunktā. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka Latvijas parlaments ir unikāls savā progresīvajā piegājienā Eiropas Savienības jautājumiem, jo esam radījuši tādu sistēmu, kas valdību padara atbildīgu parlamenta priekšā par to, kādi lēmumi tiek pieņemti un iesniegti Briselē. Mēs, Latvijas Republikas Saeimas deputāti, saskaņoti kontrolējam valdību šajos jautājumos, un no tā izriet divi secinājumi. Pirmais — parlaments un valdība kopā veic šo darbu, tātad arī atbildība būs kopīga, un otrais — pozīcija un opozīcija ir vienādi informētas par visiem procesiem, un nevar teikt, ka mēs mēģinām ko slēpt. Viss ir caurspīdīgs un visiem zināms. Lai kādi arī būtu vēlēšanu rezultāti, visas politiskās partijas ir piedalījušās šajā procesā un nes atbildību par to. Tā būs tā atbildība, ko vēlētāji novērtēs referendumā, balsojot par iestāšanos vai neiestāšanos Eiropas Savienībā. Latvijas Republikas Saeima ir labi strādājusi, jo no visas likumdošanas paketes, kas nepieciešama, lai iestātos Eiropas Savienībā, palikuši aptuveni piecdesmit likumi. Igaunijai, kura skaita ziņā tikusi tālāk, vēl jāpieņem ap simt likumu. Ar to gribu uzsvērt, ka mēs patiešām strādājām labi.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija): Gribētu teikt, ka šodienas plenārsēde bija svarīga jautājumā par Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un ļoti nopietnām debatēm par to. Tomēr gribu runāt par pirmajā lasījumā pieņemto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”, kura pamatā ir Tautas partijas ierosinātie priekšlikumi, kuros ņemti vērā arī Ārvalstu investīciju padomes ieteikumi. Domāju, ka mūsu rīcība, ierosinot likuma atvēršanu, bija pareiza, jo pilnveidot likumprojektu nepieciešams pirms likuma stāšanās spēkā.

Debates par Eiropas Savienību ir visaptveroša tēma, un man bija liels gandarījums, ka šajās debatēs piedalījās daudzi deputāti ar dažādām interesantām idejām. Debatēs varēja izvērtēt arī stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā un savas politiskās prasības. Domāju, ka mums jākļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti, jo tā ir mūsu vēsturiskā tiesa. Tomēr vajag objektīvi izvērtēt, kur ir mūsu plusi un mīnusi un kur vēl jāpiestrādā. Centīgāk jāstrādā pie aizkavējušās tiesu reformas, jāpabeidz privatizācija un nopietnāk jāsāk korupcijas apkarošana. Tas būtu politisks apliecinājums, ka mēģinām izveidot Eiropas tiesību sistēmai atbilstošu valsts politisko pārvaldi.

Šodienas sēdē uzsvēru, ka arī Eiropas Savienībai ir savas nepilnības. Šobrīd tur jūtams politiskās gribas trūkums, jo lielās un bagātās Eiropas Savienības dalībvalstis baidās, ka mazās un nabadzīgās valstis izjauks pastāvošo ekonomisko iekārtu un politisko līdzsvaru. Tāpēc projekts, kuru var saukt arī par uzticības veidošanu, varētu būt diskusija par jaunas Eiropas Savienības konstitūcijas izveidošanu, kas jāsāk ne vien Saeimā un politiskajās aprindās, bet arī visā sabiedrībā. Arī mums ir iespēja pateikt, kādu Eiropas Savienību mēs gribam redzēt, nevis — kādu Latviju vēlas redzēt Eiropas Savienība. Šīs diskusijas jāsāk savlaicīgi, jo šis līguma projekts līdz 2004. gadam tiks apspriests visās dalībvalstīs.

Latvijā jābūt priekšstatam par to, vai Eiropa būs tikai milzu brīvā tirgus reģions vai federatīva valsts un kāda tajā būs varas sadale. Mana un manas partijas pārliecība ir tāda, ka apspriest būtiskās izmaiņas Latvijas Satversmē laikā, kad notiek izmaiņas Eiropas Savienībā, nozīmē apdraudēt mūsu valsts stabilitāti. Savukārt tas var nelabvēlīgi ietekmēt mūsu integrācijas centienus gan Eiropas Savienībā, gan NATO.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šodien Saeima izskatīja ziņojumu “Par Latvijas Republikas stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi”. Ja mēs virzāmies pa šo ceļu, tad jāiet nopietni, rūpīgi pārdomājot un vērtējot katru soli. Šādam vērtējumam vajadzēja būt arī šodienas ziņojumā, kurā būtu ne tikai formāla atskaite par padarīto, bet arī vērtējums par nepadarīto finansiālajā jomā un sabiedrības pārliecināšanā šā soļa pareizībā. Ziņojuma autoriem turpmāk vairāk vajadzētu akcentēt šīs problēmas.

Ņemot vērā lielo sabiedrības interesi par to, kas ir noticis kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ierosināja nodibināt parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu faktus un apstākļus, kas saistīti ar 1991. gada 29. augusta Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija īpaši pilnvarotā deputāta Pētera Simsona un PSRS Valsts drošības komitejas pārstāvja parakstīto protokolu, kā arī izvērtēt šāda protokola nozīmi. Tas ir tāpēc, ka mēs — toreizējie Augstākās padomes deputāti — nevaram atcerēties, ka šāds jautājums būtu skatīts Augstākās padomes sēdēs. Lai novērstu liekas neskaidrības, esam piedāvājuši izveidot šādu komisiju, savākuši pietiekamu parakstu skaitu un iesniegsim šos parakstus Saeimas Prezidijā. Ceru, ka nākamo ceturtdien jau mēs runāsim par šādas izmeklēšanas komisijas izveidošanu.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šodienas ziņojums “Par Latvijas Republikas stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi” bija svarīgākais Saeimas darba kārtībā. Vēlama būtu bijusi situācijas padziļinātāka analīze, kā arī risināmo problēmu apskats un risināšanas variantu piedāvājumi, kuru diemžēl nebija. Gribētu uzsvērt, ka viss tomēr nav tik rožaini, ir arī nepaveiktais, tāpēc vajadzētu uzskaitīt arī tās nopietnās politiskās un sociāli ekonomiskās problēmas, kas mums būs jārisina. Mēs nevaram skatīties uz Eiropas Savienību tikai no viena viedokļa vien, jāsniedz arī valdības prognozes par pozitīvo un negatīvo konkrētām tautsaimniecības nozarēm, tā padarot šo ziņojumu nopietnāku.

Gribētu uzsvērt, ka šajā ziņojumā ietverta daudzu institūciju darba grupu un likumdošanas normu darbības efektivitātes novērtēšana. Vēlams darbības vērtēšanu veikt sistemātiski, lai mēs redzētu, kā dažādas institūcijas strādā šajā virzienā.

Gribu piebilst, ka mums ir vesela virkne svarīgu problēmu, kas netiek risinātas, — valsts pārvaldes birokrātiskais aparāts, organizētās noziedzības un korupcijas augstais līmenis, ko atzīst arī Eiropas Savienība. Mūs, sociāldemokrātus, šodien pilnīgi pārsteidza likumdevēju — valdības partiju pārstāvju — rīcība jautājumā par likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību”. Tikai atsevišķi deputāti no valdības partijām, sociāldemokrāti, frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” un Jaunās frakcijas deputāti balsojumā atbalstīja šo konvenciju nopietnā variantā. Izslēdzot vienu pantu, vairs nav paredzēta ne tikai atbildība par organizēto noziedzību un tās veikšanu, bet arī par līdzdalību un noziedzīgās darbības veicināšanu. Izslēdzot pantu par līdzdalību un noziedzīgās darbības veicināšanu, paliek neizprotami, kāpēc valdības pārstāvju vidū ir tik populāras tēzes par reālās organizētās noziedzības apkarošanas samazināšanu. Tas, kaut vai netieši, norāda uz zināmu valsts amatpersonu daļas saistību ar organizēto noziedzību.

Šodienas sēdē risinājām jautājumu “Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta PVAS “Latvijas kuģniecība” privatizācijas pārtraukšanu”. Sociāldemokrāti vēlreiz sagatavoja šādu likumprojektu un faktiski pārtrauca valsts a/s “Latvijas kuģniecība” privatizāciju, nolemjot, ka tā nav ne privatizējama, ne sadalāma, bet nododama Satiksmes ministrijas pārraudzībā.

Valdības partijas kārtējo reizi parādīja, ka neatbalsta šo likumprojektu. Gribētu uzsvērt, ka arī eksperti atzinuši, ka nav īstais laiks valsts a/s “Latvijas kuģniecību” privatizēt un, ja to mēģina darīt, tad tas būtu jādara, maksimāli paplašinot pretendentu loku un darot to godīgi un atklāti — lai nebūtu tā, ka “Latvijas kuģniecība” un kuģošanas nozare Latvijā pastāvēs tikai trīs gadus.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šodien otrajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, paredzot iespēju sodīt atbildīgos skolu un izglītības iestāžu darbiniekus par Izglītības likuma nepildīšanu.

Mūsu frakcija atbalstīja šo soda mēru mīkstināšanu, gan pilnībā neatsakoties no tādas prakses ieviešanas, jo vēlams aizstāvēt arī vecākus, kurus daudzos gadījumos skolu darbinieki un skolotāji piespiedu kārtā faktiski piespieda maksāt par tiem izdevumiem, kas paredzēti valsts un skolas budžetā, piemēram, grāmatu pirkšanai vai skolas remontam.

Otrais jautājums, kas bija ļoti svarīgs un šodien faktiski aizņēma visu Saeimas plenārsēdes laiku, bija ziņojums “Par Latvijas Republikas stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi”. Mūsu frakcijas pozīcija ir nevis pret iestāšanos Eiropas Savienībā, kā daudzi deputāti nepareizi sapratuši mūsu kritiku, bet gluži otrādi — par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Viss, kas skanēja ziņojumā, bija kā no tautsaimniecības sasniegumu izstādes. Mūsu kritika bija virzīta uz to, ka, ja jau viss ir tik labi, kāpēc iedzīvotāji mūsu valstī nejūt reālus uzlabojumus? Varam paši atbildēt uz šo jautājumu, jo labi saprotam, ka importa īpatsvars palielinās; tikai par divām trešdaļām mēs uzturam sevi, neskatoties uz to, ka kādreiz Latvija bija agrāra valsts un spēja uzturēt ne tikai sevi, bet divas tādas valstis kā Latvija.

Samazinās arī strādājošo skaits, neskatoties uz to, ka bezdarba līmenis it kā sarūk. Realitāte rāda, ka Latvijā šogad strādā par trīs tūkstošiem iedzīvotāju mazāk nekā pirms diviem gadiem.

Ziņojuma sākumā īpaši atzīmēts, ka Latvija neatpaliek no līdervalstīm iestāšanās sarunu procesā. Tomēr, analizējot iepriekšminēto, rodas iespaids, ka valdība pārāk aizrāvusies ar procesu, aizmirstot par mērķi — nacionālo interešu aizstāvību. Mēs ejam uz Eiropas Savienību nevis kā līdzīgi partneri, bet ar noteikumiem, kurus diemžēl mums diktē. Tāpēc par to vēl ir nopietni jādomā.

I.Ūdre (Jaunā frakcija): Pirms es sāku analizēt šodien Saeimā padarīto darbu, nedaudz par to, ko mūsu frakcija darīja šajā nedēļā.

Šonedēļ mēs tikāmies ar diviem pārstāvjiem no Latvijas Studentu apvienības — prezidentu Juri Pūci un Latvijas Studentu apvienības izvirzīto kandidātu Latvijas Nacionālajā radio un televīzijas padomē Edgaru Jaunupu. Varu izteikt vislielāko atzinību jaunajiem un enerģiskajiem cilvēkiem par vēlmi palīdzēt attīstīties šai nozarei. Tātad cerības mums ir, un jaunieši strādā — lai viņi tā darītu arī turpmāk.

Tālāk gribētu runāt par likumprojektu, kuru šodien Saeima noraidīja, — “Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta PVAS “Latvijas kuģniecība” privatizācijas pārtraukšanu”. Domāju, ka valdības pieņemtais lēmums tomēr nav pareizs un privatizācijas process ir pabeigts. Arī “Transferens International” pārstāvis, kas izteicās citādi nekā sabiedrība “Delna” un eksperti, pauda šaubas, ka privatizācijas nosacījumi vairāk izskatās kā radīti vienam privatizētājam, un pašreiz uz šo pašu nosacījumu bāzes privatizācija it kā turpinās. Tādēļ es ļoti vēlētos, lai valdība uzmanīgi izanalizē visas iespējas un privatizāciju pārtrauc vismaz uz trim gadiem, lai uzņēmums nostabilizētos un to varētu privatizēt par visaugstāko cenu vai arī privatizēt, izmantojot biržas. Tad mēs redzēsim, cik iegūs valsts budžets.

Šodien gribētu runāt vēl par vienu privatizācijas uzsākšanu. Jau pagājušajā nedēļā Privatizācijas aģentūras padome pieņēma lēmumu par Latvijas Krājbankas privatizāciju. Gribētu teikt, ka privatizācijas nosacījumi izskatās tādi, kas nav domāti, lai Latvijas Krājbankas darbinieki iegūtu akcijas, jo parasti, nosakot akciju skaitu privatizācijas nosacījumos, ko varētu iegūt darbinieki, tika ņemts vērā darba stāžs. Šajā gadījumā — tas algas lielums, ko nopelna katrs no darbiniekiem; tātad, kam ir lielāka alga, un tie ir administrācijā, valdēs un padomēs strādājošie, tiem būs tiesības iegūt vairāk akciju. Privatizācijā nevar piedalīties cilvēki, kas šajā uzņēmumā nav nostrādājuši vairāk par gadu, un man ir pamatotas šaubas par to, ka tika nogaidīts viens gads, jo Latvijas Krājbankas privatizācija kavējās. Gads ir pagājis, un Krājbankas privatizācija notiks ar tādiem nosacījumiem, kas būs negodīgi pret darbiniekiem.

Šodien Saeimā mēs izskatījām vēl vienu svarīgu likumprojektu, par to jau minēja iepriekšējie runātāji — “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību”. Diemžēl jāsaka, ka valdošās koalīcijas partijas pārstāvji — “Latvijas ceļš”, Tautas partija un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK — pieņēma lēmumu, ka par noziedzīgiem nodarījumiem Latvijā netiks atzītas šādas apzinātas darbības: personu rīcība, kas aktīvi piedalās organizētās noziedzīgās grupas noziedzīgajās darbībās, citās organizētās noziedzīgās grupas darbībās, apzinoties, ka tās dalību veicinās iepriekšminētā noziedzīgā mērķa sasniegšana, un tādu smagu noziegumu organizēšana, vadīšana, atbalstīšana un palīdzības veicināšana vai padoma sniegšana, kurā ir iesaistīta kāda organizēta noziedzīga grupa. Vai tas nozīmē, ka valdība tiešām cīnās pret korupciju un noziedzību, un vai tas tiešām notiek saskaņā ar dokumentu, ko mēs šodien skatījāmies Saeimā, proti, ziņojumu “Par Latvijas Republikas stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi”? Atklāti sakot, domāju, ka šis dokuments ir pelnījis diezgan lielu kritiku, jo vairāk runā par programmām, stratēģijām un papīriem. Šis dokuments nerunā par cilvēkiem, par to, kā uzlabojies Latvijas valsts iedzīvotāju stāvoklis mūsu virzībā uz Eiropas Savienību. Diskusija sākotnēji likās diezgan formāla, bet vēlāk es sapratu, ka tad, kad opozīcijas pārstāvji mēģināja šo dokumentu kritizēt, bija karsta aizstāvība no valdības un ministru puses pret jebkuru kritiku. Domāju, ka tas nav īpaši demokrātiski, jo vajadzētu uzklausīt gan pozīcijas, gan opozīcijas izteiktos argumentus.

Saeimas preses dienests