Eiropas Komisija: Par jaunu enerģētikas stratēģiju

Komisija 10.novembrī nāca klajā ar jaunu konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un drošas enerģētikas stratēģiju. Paziņojumā “Enerģētika 2020” noteiktas enerģētikas prioritātes nākamajiem desmit gadiem, kā arī izklāstīti pasākumi, kas jāveic, lai taupītu enerģiju, izveidotu tirgu ar konkurētspējīgām cenām un drošu piegādi, veicinātu tehnoloģiju attīstību un gūtu panākumus sarunās ar starptautiskajiem partneriem.

Enerģētikas komisārs Ginters Etingers sacīja: “Uzdevumi, kas jāpaveic enerģētikas nozarē, ir vieni no sarežģītākajiem. Pagriezt enerģijas sistēmu jaunā, ilgtspējīgākā un drošākā virzienā nav iespējams vienā acumirklī, taču mērķtiecīgi lēmumi jāpieņem jau tagad. Ja gribam efektīvu, konkurētspējīgu ekonomiku, kas emitē maz oglekļa dioksīda, mūsu enerģētikas politika jāveido eiropeiskāka un jākoncentrējas uz dažām aktuālākajām prioritātēm.”

Paziņojumā Komisija ir noteikusi piecas svarīgākās prioritātes. Pamatojoties uz šīm prioritātēm un uz izklāstītajiem pasākumiem, Komisija nākamajos 18 mēnešos iesniegs konkrētas likumdošanas iniciatīvas un priekšlikumus. Paziņojumā ietverti arī temati, kas valstu vadītājiem un valdībām jāapspriež pirmajā ES enerģētikas samitā 2011.gada 4.februārī.

Enerģijas ietaupījumi

Komisija ierosina koncentrēt iniciatīvas divās nozarēs ar lielāko energoefektivitātes potenciālu – transporta un ēku nozarē. Līdz 2011.gada vidum Komisija ierosinās ieguldījumu stimulus un inovatīvus finanšu instrumentus, kas palīdzēs ēku īpašniekiem un pašvaldībām finansēt remontdarbus un enerģijas taupīšanas pasākumus. Slēdzot līgumus par darbu, pērkot pakalpojumus vai preces, publiskajā sektorā jāņem vērā energoefektivitātes apsvērumi. Runājot par rūpniecību, uzņēmumus var stimulēt ieguldīt enerģiju mazāk tērējošās tehnoloģijās, izmantojot energoefektivitātes sertifikātus.

Eiropas mēroga integrēts enerģijas tirgus ar vajadzīgo infrastruktūru

Komisija ir noteikusi termiņu iekšējā enerģijas tirgus izveidei. 2015.gadā neviena dalībvalsts vairs nedrīkst būt izolēta. Nākamajos desmit gados vajadzīgie ieguldījumi ES enerģijas infrastruktūrā sasniedz 1 triljonu eiro. Lai paātrinātu būtisku ES stratēģisko projektu realizāciju, Komisija ierosina vienkāršot un saīsināt būvniecības atļauju izdošanu, nosakot maksimālos termiņus galīgā atļaujas lēmuma pieņemšanai un ES finansējuma piešķiršanai. Priekšlikums paredz, ka visus atļauju pieprasījumus, kas vajadzīgi projekta realizācijai, koordinēs “vienas pieturas aģentūra”.

27 valstis vienā balsī par enerģētikas jautājumiem pasaulē

Tiek ierosināts, ka ES koordinē enerģētikas politiku attiecībā pret trešajām valstīm, jo īpaši galvenajiem partneriem. Kaimiņattiecību politikas ietvaros Komisija paredz paplašināt un padziļināt Enerģētikas kopienas līgumu, lai ciešāk integrētu valstis, kas grib iesaistīties ES enerģijas tirgū. Ir paziņots arī par intensīvu sadarbību ar Āfriku, cenšoties nodrošināt ilgtspējīgu enerģiju visiem šī kontinenta iedzīvotājiem.

Eiropa – līdere energotehnoloģiju un inovāciju jomā

Tiks sākti četri lieli projekti jomās, kas ir svarīgas Eiropas konkurētspējai, piemēram, jaunas intelektuālo tīklu un elektroenerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, otrās paaudzes biodegvielu pētniecība un “progresīvo pilsētu” (smart cities) partnerība energoietaupījumu sekmēšanai pilsētās.

Aktīvi patērētāji un droša enerģija par pieņemamu cenu

Komisija ierosina jaunus pasākumus cenu salīdzināšanai, piegādātāju maiņai un skaidrai un pārredzamai rēķinu izrakstīšanai.

Vispārīga informācija

ES enerģētikas mērķi ir iekļauti stratēģijā “Eiropa 2020 – Eiropas stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, ko Eiropadome pieņēma 2010.gada jūnijā. ES mērķis ir līdz 2020.gadam sasniegt vērienīgus enerģētikas un klimata pārmaiņu jomas mērķus, proti, par 20% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, līdz 20% palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru un par 20% paaugstināt energoefektivitāti.