Par piemiņas monētas “Laika monēta III” laišanu apgrozībā

Monētas priekšpuse (averss): Centrālajā daļā – heraldisks rozes simbols, zem tā burti H un R. Ārējā gredzena augšpusē lokveidā uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, pa kreisi un pa labi no monētas centra gadskaitlis 2010 dalītā veidā, lejā lokveidā uzraksts VIENS 1 LATS.	Monētas aizmugure (reverss): Ārējā gredzenā – astoņi Mēness fāžu atveidi, apļa centrā – vainaga veidā izkārtoti dažādi ainavas elementi skatā no putna lidojuma. Monētas josta: Gluda.
Nominālvērtība: 1 lats; Svars: 17,15 g (centrālā apļa svars – 7,15 g, ārējā gredzena svars – 10,00 g); Diametrs: 34,00 mm; Metāls: centrālais aplis – niobijs, ārējais gredzens – 900º sudrabs; Kvalitāte: UNC; Kalta 2010.g. Münze Österreich (Austrija); Mākslinieki: Laimonis Šēnbergs (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums).

Latvijas Banka 2.decembrī laida apgrozībā “Laika monētu III” – trešo 1 lata piemiņas bimetāla monētu. Tās grafisko dizainu veidojis mākslinieks Laimonis Šēnbergs un ģipša modeli – tēlnieks Jānis Strupulis.

Latvijas Bankas jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Katras Laika monētu triptiha monētas aversā attēlots atšķirīgs heraldiskās rozes zieds – mīlestības un skaistuma simbols un cieņas apliecinājums sākotnēji Latvijā strādājušajam niobija atklājējam Heinriham Rozem (burti H un R). Niobija atklājējs un nosaukuma devējs ķīmiķis Heinrihs Roze savu karjeru un pirmos pētījumus 19.gs. sākumā sāka kā māceklis Jelgavas aptiekā.

“Laika monētas III” reversa sudraba gredzenā attēlotas Mēness fāzes, kas ir īpaši noderīgas laika skaitīšanai, tāpēc tieši Mēness jeb lunārais kalendārs ir viens no vecākajiem. Mūsdienās pazīstami dažādi Mēness kalendāri (lauksaimniecības, veselības u.c.), ko zinātnieki reizēm pielīdzina horoskopiem, atzīstot, ka Mēness, lai gan nevada cilvēka dzīvi, to tomēr ietekmē. Zaļajā niobija diskā kā no augstuma skatīti lokveidā attēloti mūsu planētas meži, lauki, klintis un ūdens klajumi.

Reversa niobija diska centrālajā daļā varam atzīmēt svarīgus faktus vai personiskus notikumus vai iegravēt ziņu dāvanas saņēmējam.

Monētu izgatavošanai niobiju tikai nesen sāka izmantot Austrijas kaltuve Münze Österreich, novērtējot tā spēju mainīt krāsu elektroķīmiska procesa rezultātā, jo, lai gan krāsainas monētas numismātikas pasaulē pazīstamas jau sen, tās iepriekš veidotas, metālu pārklājot ar emalju vai krāsu. Monētas ārējais gredzens kalts no sudraba, bet centrālā daļa – no niobija, kas šoreiz ieguvis sulīgi zaļu krāsu.

Bimetāla 1 lata “Laika monēta III” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas maksimālā tirāža – 7000 eksemplāru. “Laika monēta III” būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 36,30 lati.

***

Latvijas Banka laidusi klajā bimetāla “Laika monētu” triptiha trešo – zaļo – monētu. Katras šā triptiha monētas aversā attēlots atšķirīgs heraldiskās rozes zieds – mīlestības un skaistuma simbols un cieņas apliecinājums sākotnēji Latvijā strādājušajam niobija atklājējam Heinriham Rozem. Savukārt reversu niobija diska centrālajā daļā varam atzīmēt svarīgus faktus vai personiskus notikumus vai iegravēt ziņu dāvanas saņēmējam.

“Laika monētas III” reversā sulīgi zaļo niobiju ietver sudraba gredzens, kurā attēlotas Mēness fāzes. Kopš senseniem laikiem ļaudis uzskatījuši, ka Dievs dienu dāvā dzīvajiem. “Skaists kā diena” – vēsta kāds populārs viduslaiku izteiciens. Turpretī nakts, kurā valda Mēness, atvēlēta visam pārdabiskajam un mistiskajam. Arī mūsdienās daudzi joprojām uzskata, ka katra Mēness fāze piešķir cilvēka dzīvei savu enerģētiku, lai gan zinātniski pierādīts tas nav.

Mēness fāzes ir īpaši noderīgas laika skaitīšanai, tāpēc tieši Mēness jeb lunārais (no latīņu vārda luna) kalendārs ir viens no vecākajiem. Mūsdienās pazīstami dažādi Mēness kalendāri (lauksaimniecības, veselības u.c.), ko zinātnieki reizēm pielīdzina horoskopiem, atzīstot, ka Mēness, lai gan nevada cilvēka dzīvi, to tomēr ietekmē.

Spēcīga globālā ietekme, ko novērojuši daudzi, ir paisums un bēgums. To rada Zemes, Mēness un Saules gravitācija, liekot ūdens kūkumam periodiski pacelties un grimt. Turklāt paisumi un bēgumi notiek arī Zemes atmosfērā, tādējādi ietekmējot laika apstākļus, un kustina arī magmu, neļaujot tai sacietēt un reizēm liekot lavas veidā izlauzties Zemes virspusē.

Pretstats dēmonisko stihiju ainām ir Mēness gaišais starojums. Latviešu klasiskajā kultūrā populārākais zeltainā nakts spīdekļa tēlojums atrodams jūgendstila izsmalcinātajās noskaņās uzrakstītajā Aspazijas dzejolī “Mēness starus stīgo”, ko 1901.gadā ar brīnišķīgu mūzikas tēlojumu papildinājis Emīls Dārziņš.

Monētas reversa zaļajā niobija diskā kā no augstuma skatīti lokveidā attēloti mūsu planētas meži, lauki, klintis un ūdens klajumi.

Simboliskais loks no globālā ļauj pāriet uz cilvēkam tuvinātu mērogu – to asociatīvi saistīt ar adventa vai Jāņu vainagu kā vēsti par lielajiem ceļiem, kurus neapstājoties iet Saule, Zeme un tai uzticīgais pavadonis – Mēness.

Mārtiņš Grāvītis,
Latvijas Bankas preses sekretārs