Par divu veidu 1 lata monētu ar pakava attēlu laišanu apgrozībā

Monētas aizmugure (reverss): Pakavs ar galiem uz augšu, augšdaļā tajā ietverts skaitlis 1, zem tā – uzraksts LATS. Monētas josta: Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.	Abu monētu priekšpuse (averss): Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2010. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.	Monētas aizmugure (reverss): Pakavs ar galiem uz leju, centrā tajā ietverts skaitlis 1, zem tā – uzraksts LATS. Monētas josta: Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Svars: 4,80 g, diametrs: 21,75 mm; Metāls: vara un niķeļa sakausējums; Kalta 2010.g. Staatliche Münze Berlin (Vācija); Mākslinieces: Frančeska Kirke (grafiskais dizains) un Laura Medne (plastiskais veidojums).

Latvijas Banka 2.decembrī laida apgrozībā jaunas divu veidu 1 lata apgrozības monētas ar pakava attēlu reversā. Tās ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Monētas grafisko dizainu veidojusi māksliniece Frančeska Kirke, un ģipša modeli – tēlniece Laura Medne. Jaunās 1 lata monētas kaltas Vācijas kaltuvē Staatliche Münze Berlin.

Daudzas tautas visā pasaulē jau kopš seniem laikiem pakavu uzskata par veiksmes nesēju un mēdz to pienaglot virs durvīm vai arī nēsāt līdzi pakava veidā izgatavotu amuletu. Šāds uzskats veidojies viduslaikos, kad pakavu izgatavošana maksāja visai dārgi un liela veiksme bija pakavu vienkārši atrast. Cittautu folkloras pētnieki pakava simbolisko nozīmi mēdz saistīt ar tā pusmēness formu (pagānu mēness dievietes simbolu), materiālu, no kā tas izgatavots – dzelzi, ko uzskatīja par īpaši spēcīgu metālu, kas atvaira raganas un dēmonus. Kalējiem piedēvēja pārdabiskas spējas, jo viņi prata apstrādāt dzelzi. Turklāt zirgs gandrīz visās pasaules kultūrās bijis mīlēts un pat dievināts dzīvnieks, simbolisks spēka un vitalitātes iemiesojums.

Laimi gan nesot tikai atrasts, nevis pirkts pakavs, turklāt vien tāds, kuru jau valkājis zirgs. Ja pakavu piestiprina pie mājas durvīm vai sliekšņa, nāks nauda un māju neapmeklēs ļauni spēki un zagļi, bet, pie kūts durvīm piesists, tas gādās, lai mājlopi labi aug un dod ienesumu. Pasaulē domas dalās par to, vai pakavs pie durvīm jāpiestiprina ar galiem uz augšu (lai laime no pakava neiztecētu) vai uz leju (lai laime ielītu mājoklī). Latviešu folklorā sastopams gan viens, gan otrs uzskats: ja pakava gali vērsti uz augšu, laime nāks no debesīm, ja uz leju – no zemes. Šoreiz īpašās apgrozības monētas kaltas divējādas, lai laime nāk pretī ikvienam.

Apgrozībā ir monētas arī ar stārķa, skudras, baravikas, Sprīdīša, Pētergaiļa, kliņģera, Jāņu vainaga, priedes čiekura, pūcessaktas, sniegavīra, ūdensrozes, skursteņslauķa, Nameja gredzena, Ziemassvētku eglītes un krupja attēlu. Šādas monētas paredzēts izlaist arī turpmāk, līdz Latvija kļūs par pilntiesīgu Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti un ieviesīs eiro.

Jauno 1 lata monētas reversā attēlots pakavs ar galiem uz augšu vai ar galiem uz leju. Aversā zem Latvijas ģerboņa redzams jaunās monētas kalšanas gads – 2010. Citu atšķirību – monētas jostas, izmēra, izmantotā metāla un svara ziņā – starp jauno monētu un citām 1 lata apgrozības monētām nav.

Abu veidu monētu kopējā tirāža ir viens miljons (500 tūkstoši eksemplāru katra), un tā tāpat kā citām īpašajām apgrozības monētām netiks papildināta.

Mārtiņš Grāvītis,
Latvijas Bankas preses sekretārs