Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 30.novembrī

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku karavīru rehabilitāciju pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām 2011.gadā

30.novembrī Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par Nacionālo bruņoto spēku karavīru rehabilitāciju pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām 2011.gadā”.

MK rīkojuma projekts paredz nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem, kas atgriežas no starptautiskajām operācijām, sociālo rehabilitāciju ar ārstniecības elementiem Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA).

Ar MK rīkojuma projektu tiks dota atļauja NBS un SIVA slēgt vienošanos par pēcmisijas rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu NBS karavīriem pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām. Vienošanās slēgšanas nolūks ir noteikt termiņus, mērķi un pamatnoteikumus finansējuma pārskaitīšanai. Nepieciešamais finansējums jau ir plānots Aizsardzības ministrijas valsts budžetā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Noteikumi par profesionālā dienesta karavīru, militāro darbinieku un zemessargu veselības aprūpes saņemšanas nosacījumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtību” karavīram apmaksā medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus triju mēnešu laikā pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas.

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku tehnisko līdzekļu izmantošanu valsts jūras robežas sargāšanā

30.novembrī Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Kārtība, kādā Valsts robežsardze veic robežuzraudzības uzdevumus jūrā, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku tehniskos līdzekļus, peldlīdzekļus un gaisakuģus”.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) tehnisko līdzekļu, peldlīdzekļu un gaisakuģu izmantošanas mērķis ir atbalsta sniegšana Valsts robežsardzei valsts jūras robežas neaizskaramības nodrošināšanā.

Noteikumu projekts nosaka, ka valsts robežsardze katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam saskaņo ar NBS tehnisko līdzekļu, peldlīdzekļu un gaisakuģu izmantošanu Valsts robežsardzes uzdevumu veikšanai jūrā nākamajā mēnesī. Savukārt neatliekamas nepieciešamības gadījumā pēc attiecīga Valsts robežsardzes pieprasījuma NBS iespēju robežās nodrošina tehniskā līdzekļa, peldlīdzekļa vai gaisakuģa izmantošanu papildu saskaņotajiem pasākumiem.

Projekts ir balstīts uz spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumiem Nr.126 “Kārtība, kādā Valsts robežsardze veic valsts robežas apsardzību jūrā, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku tehniskos līdzekļus, peldlīdzekļus un gaisakuģus”, papildinot to ar notikušajām NBS strukturālajām reformām un pilnveidoto sadarbības kārtību ar Valsts robežsardzi.

AM: Par izmaiņām zemessargu atvaļinājuma pabalstos 2011.gadā

30.novembrī Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”.

Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 35.panta pirmās daļas 2.punkts paredz tiesības zemessargiem, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņemt atvaļinājuma pabalstu. Līdzīga garantija paredzēta arī karavīriem un citām valsts amatpersonām.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu situāciju sociālo garantiju piemērošanai zemessargiem un karavīriem, kā arī citām valsts amatpersonām un lai ekonomētu valsts budžeta līdzekļus, ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka zemessargiem atvaļinājuma pabalsts 2011.gadā netiek izmaksāts.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

 

FM: Par grozījumiem likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

30.novembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (UIN).

• Izdevumu par transportlīdzekļa izmantošanu atzīšana saimnieciskās darbības izdevumos:

Tā kā ar 2011.gadu tiks ieviests uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, kas pēc būtības apvienos gan UIN, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu par transportlīdzekļa izmantošanu ar saimniecisko darbību nesaistītām darbībām (t.sk. privātajam patēriņam), tad grozījumi paredz, ka apliekamā ienākuma korekcija par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, nebūs jāveic par izdevumiem, kas būs radušies saistībā ar vieglo pasažieru transportlīdzekli, par kuru nomaksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis.

• Regulējums nodokļa atlaidei:

Lai veicinātu ekonomikas ātrāku atveseļošanu, Latvijai ir jāveicina ražošanas paplašināšanās, paredzot UIN atlaides lielajām investīcijām. Grozījumi paredz lielo investīciju summu noteikt pieci miljoni latu un vairāk. Tiesības uz nodokļa atlaidi būs nodokļa maksātājiem, kuri būs veikuši ieguldījumus atbalstāmās prioritārās nozarēs.

Grozījumi paredz, ka nodokļa atlaides apmērs būs atkarīgs no veikto investīciju apmēra. Ja kopējās sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summas būs līdz 35 miljoniem latu, tad nodokļa atlaide būs 25% apmērā, bet, ja kopējās sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa pārsniegs 35 miljonus latu, tad par pārsnieguma summu piemēros nodokļa atlaidi 15% apmērā.

• Ziedojumi:

Ņemot vērā, ka Latvijā tiek nodrošināts sabiedriskā labuma organizāciju darbības monitorings un tām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā ir noteikti vairāki ierobežojumi, savukārt ziedojumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu nevalstiskajām organizācijām pašlaik ierobežojumi nepastāv, likumprojekts, lai novērstu izvairīšanos no nodokļiem, paredz noteikt ziedojumu saņēmējiem – ES dalībvalstu un EEZ valstu nevalstiskajām organizācijām – līdzīgus ierobežojumus, kādi ir noteikti Latvijas sabiedriskā labuma organizācijām.

• Grozījumi, kas attiecas uz budžeta finansētām institūcijām:

Lai novērstu situāciju, ka valsts dibinātas augstskolas ar UIN apliekamajā ienākumā iekļauj arī ienākumus, kas saņemti no valsts budžeta finansējuma, likumprojekta normas nosaka, ka no valsts budžeta saņemtie ieņēmumi un ar tiem saistītie izdevumi jānodala no citiem ieņēmumiem un izdevumiem.

• Darījumi ar saistītām personām:

Lai nodrošinātu, ka darījumos ar saistītām personām apliekamā ienākuma korekcijas var veikt ne tikai darījuma partneris, kurš palielina ar UIN apliekamo ienākumu par summu, par kādu darījuma cena atšķiras no tirgus cenas, grozījumi paredz, ka situācijā, ja viens šāda darījuma partneris būs veicis apliekamā ienākuma palielinošu korekciju, tad otram partnerim būs tiesības veikt atbilstošu apliekamā ienākumu korekciju, samazinot to par attiecīgu darījuma summas apmēru. Likumprojektā paredzēts, ka šo normu varēs piemērot tikai tad, ja darījumu partneris būs Eiropas Savienības dalībvalsts vai tādas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, ar kuru ir noslēgta konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā.

Par likumprojektu vēl lems Saeima.

FM: Par grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”

Ministru kabinets 30.novembrī akceptēja grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (NĪN), kas tiks iekļauti 2011.gada valsts budžeta projekta pavadošo likumu paketē un kas paredz, saglabājot likumā jau ieviesto progresivitāti, palielināt nodokļa likmi par mājokļiem, kā arī precizē nodokļa piemērošanu.

Dzīvojamo māju aplikšana ar nodokli tika sākta 2010.gadā, nosakot ļoti zemu progresīvo likmi no 0,1 līdz 0,3 procentiem no mājas vai dzīvokļa kadastrālās vērtības. Piemēram, nodokļa maksājums par standarta trīsistabu dzīvokli Rīgā ar kadastrālo vērtību 17 000 tūkstoši latu 2010.gadā ir 17 lati. Savukārt lauku pašvaldībās nodokļa maksājums par mājokli gandrīz visos gadījumos ir 1–2 lati gadā.

Grozījumi paredz saglabāt jau 2010.gadā ieviesto progresivitātes principu mājokļu aplikšanā ar nodokli, palielinot nodokļa likmes: par mājokli ar kadastrālo vērtību līdz 40 tūkstošiem latu piemērot likmi 0,2%, par mājokli ar kadastrālo vērtību 40 001–75 000 latu – 0,4%, par mājokli ar kadastrālo vērtību virs 75 tūkstošiem latu – 0,6% no kadastrālās vērtības. Paredzamie pašvaldību papildu ieņēmumi 2011.gadā no šā likmes palielinājuma ir 6,87 miljoni latu.

Grozījumi arī paredz, ka 25% nodokļa pieauguma ierobežojums neattieksies uz dzīvojamām mājām un ar dzīvošanu saistītām palīgtelpām.

Lai novērstu nevienlīdzīgu attieksmi nodokļa uzlikšanā personām, kurām piederošās, ar dzīvošanu saistītās nedzīvojamās telpas atrodas dzīvojamā mājā, un personām, kurām šīs telpas atrodas ārpus dzīvojamās mājas, likumprojekts paredz dzīvojamo māju palīgēkas, garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību un garāžu īpašnieku biedrību un fizisko personu garāžas, kas nav palīgēkas, iekļaut ar nodokli apliekamajā objektā un piemērot tām tādu pašu nodokļa likmi kā dzīvojamām mājām un tajās esošajām garāžām, pagrabiem u.c.

Ņemot vērā, ka kadastra informācijas sistēmā reģistrēto dzīvojamo māju palīgēku skaits ir ļoti liels (450 000) un saskaņā ar Valsts zemes dienesta sniegto informāciju ir konstatēts, ka 2200 no reģistrētajām palīgēkām vairs dabā neeksistē, ir nepieciešams pārejas periods, kura laikā nodokļa maksātājiem tiktu dota iespēja aktualizēt par savu nekustamo īpašumu kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus atbilstoši reālajai situācijai dabā. Tādēļ grozījumi paredz, ka dzīvojamo māju palīgēku aplikšana ar nodokli tiks sākta 2012.gada 1.janvārī. Paredzamie pašvaldību papildu ieņēmumi 2012.gadā no šīm izmaiņām ir 7,34 miljoni latu.

Grozījumi paredz pienākumu nodokļa maksātājam sniegt informāciju pašvaldībai tikai gadījumos, kad nekustamais īpašums ir mainījis savu statusu, t.i., no neapliekama objekta kļuvis par apliekamu vai otrādi (šobrīd nodokļa maksātājam ir pienākums divas reizes gadā sniegt pašvaldībai informāciju, kas jau ir pašvaldības rīcībā).

Likumprojekts precizē arī normu par minimālā nodokļa maksājuma piemērošanu, kā arī paredz izņēmuma gadījumus, kad nodokļa maksāšanas pienākums rodas ar nākamo mēnesi pēc īpašuma tiesību, valdījuma tiesību, kā arī valsts vai pašvaldību nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesību rašanās un attiecīgi izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc minēto tiesību izbeigšanās.

Par likuma grozījumiem vēl lems Saeima.

FM: Par pretendentu sarakstu valsts galvojuma izsniegšanai

30.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika skatīts Finanšu ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums par potenciāli atbalstāmo valsts galvojuma pretendentu un to projektu sarakstu iekļaušanai likumprojektā “Par valsts budžetu 2011.gadam”.

Pēc tam, kad Finanšu ministrija saņēma no nozaru ministrijām sagatavotos atbalstāmo galvojumu pretendentu sarakstus, tika izveidota speciāla darba grupa, kas pretendentu izvērtēšanā par prioritātēm noteica šādus kritērijus: kredītrisks, projekta atbilstība apstiprinātajiem attīstības plānošanas dokumentiem un projekta īstenošanas ietekme uz valsts budžetu.

MK tika apstiprināts šāds pretendentu un to projektu saraksts valsts galvojumu izsniegšanai:

Nr.	Projekti un to realizētāji	Ar valsts galvoto kredītu finansētās projekta daļas apmērs (Ls)
1.	Studējošo kreditēšana (Kredītu izsniegšana studējošajiem)	8 977 500
2.	Studiju kreditēšana (Kredītu izsniegšana studiju maksas segšanai)	19 750 500
3.	SIA “JP Termināls” (SIA “JP Termināls” bioetanola ražotne un pārkraušanas terminālis Rīgas brīvostā)	24 402 168
4.	Latvijas Olimpiskā komiteja (Olimpiskā centra “Ventspils” infrastruktūras attīstība periodā no 2011. līdz 2013.gadam)	3 200 000
5.	VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (Rīgas pils restaurācija un rekonstrukcija I kārta (Priekšpils nodrošināšana) un Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes (pēc Iekšlietu ministrijas dienestu reģionalizācijas pabeigšanas – Latgales reģiona pārvalde) (t.sk. Īslaicīgās aizturēšanas izolatora) un Valsts policijas koledžas Latgales reģiona filiāles ēku (būvju) būvniecība un rekonstrukcija Daugavpils cietokšņa ēku kompleksā (attīstības I posms – būvniecības I kārta))	30 000 000
6.	SIA “Latvijas Piens” (projekta “Uz eksportu orientēto piena pārstrādes produktu ražotnes izveide” īstenošanai)	5 000 000

 

Tāpat Ministru kabinets akceptēja atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2010.gadam” paredzēto galvojuma VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (Uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmas realizācijai) 71 miljona latu iekļaušanu likumprojektā, kā arī ierosinājumu likumprojektā “Par valsts budžetu 2011.gadam” iekļaut atsevišķu pantu, paredzot tiesības finanšu ministram sniegt galvojumu par AS “Citadele banka” aizņēmumu no Eiropas Investīciju bankas 71 miljona latu apmērā.

Likums par budžetu un finanšu vadību nosaka, ka tikai finanšu ministram ir tiesības gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros sniegt valsts galvojumus, kas uzliek saistības valsts līdzekļiem, savukārt galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtību nosaka MK.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par atbildīgo institūciju Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas izveidošanā

30.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts MK rīkojuma projekts, kas paredz noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) izveidošanā.

Šīs sistēmas mērķis ir ierobežot nelegāli ES teritorijā ieceļojošo trešo valstu pilsoņu skaitu, samazināt nelegālo imigrantu skaitu, kas iet bojā, šķērsojot ES jūras robežas, kā arī paaugstināt ES iekšējo drošību, uzlabojot pārrobežu noziedzības novēršanu.

Vienlaikus rīkojuma projekts uzdod iekšlietu ministram izstrādāt un apstiprināt EUROSUR sistēmas ieviešanas plānu un reizi pusgadā informēt MK par ieviešanas progresu. Par līdzatbildīgajām institūcijām projekta ieviešanā noteiktas Aizsardzības ministrija un Satiksmes ministrija.

EUROSUR sistēma ir vērsta uz ES ārējo dienvidu un austrumu robežu kontroli, realizējot to gan uz sauszemes, gan jūras robežām, kā arī paredzot izveidot kopējo tehnisko ietvaru, lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm un veicinātu jaunāko tehnoloģiju izmantošanu robežu kontrolei un uzraudzībai.

Projekta ietvaros, izmantojot Eiropas Ārējo robežu fonda līdzekļus, paredzēta, piemēram, pašreizējās novērošanas un uzraudzības sistēmas uzlabošana un valstu robežu uzraudzības sistēmu modernizācija.

Piedaloties EUROSUR sistēmas projekta realizācijā, Valsts robežsardze kļūs par kopējās Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas daļu, kā arī modernizējoties paaugstinās operatīvās plānošanas un reaģēšanas spējas uz Latvijas ārējās robežas, lai nepieļautu nelikumīgu robežšķērsošanu un efektīvāk apkarotu pārrobežu noziedzību.

Apņemšanās izveidot EUROSUR sistēmu tika apstiprināta 2008.gadā notikušajā Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

 

IZM: Par grozījumiem Profesionālās izglītības likumā

Lai normatīvajos aktos noteiktu profesionālās izglītības kompetences centra statusu un sakārtotu pedagogu darba samaksas finansēšanu pašvaldību izglītības iestādēs, kuras īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, kas 30.novembrī atbalstīts Ministru kabineta (MK) sēdē un tiks virzīts apstiprināšanai Saeimā.

Uzsākot Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādņu 2010.–2015.gadam īstenošanu, no 2011.gada Latvijā tiek uzsākta profesionālās izglītības kompetences centru izveide, tāpēc ar likumu jānosaka profesionālās izglītības kompetences centra statuss, kā arī pilnvarojums MK noteikt kritērijus un kārtību, kādā tiek piešķirts un anulēts profesionālās izglītības kompetences centra statuss.

Saskaņā ar grozījumiem Profesionālās izglītības likumā profesionālās izglītības kompetences centrs būs profesionālās izglītības iestāde, kas īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kuras dod iespēju iegūt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni. Kompetences centrs pildīs reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkcijas. Grozījumi paredz profesionālās izglītības kompetences centriem piešķirt papildu valsts budžeta finansējumu reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkciju veikšanai.

Tā kā pedagogu darba samaksas aprēķināšana profesionālās izglītības iestādēm atšķiras no vispārējās izglītības iestāžu darba samaksas aprēķināšanas, Profesionālās izglītības likumā jāiekļauj pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā no valsts budžeta mērķdotācijas finansē pedagogu darba samaksu pašvaldību izglītības iestādēm, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas.

Likumprojektā ietvertie grozījumi ir sagatavoti sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību.

IZM: Par vienotu izmantotā laika uzskaites sistēmu valsts zinātnisko institūciju zinātniskajiem darbiniekiem

Lai noteiktu valstī vienotu izmantotā laika un paveiktā darba uzskaites sistēmu pētījumu projektu īstenošanā iesaistītajiem valsts zinātnisko institūciju zinātniskajiem darbiniekiem, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par izmantotā laika un paveiktā darba uzskaites sistēmu no valsts budžeta, Eiropas Savienības un ārvalstu finanšu atbalsta līdzekļiem finansētu pētījumu projektu īstenošanai”, kas 30.novembrī apstiprināts valdības sēdē.

Noteikumu projekts paredz, ka projektu, kura īstenošanai piešķir valsts budžeta līdzekļus, Eiropas Savienības (ES) un ārvalstu finanšu atbalsta līdzekļus, īsteno un nostrādāto darba laiku nosaka atbilstoši Darba likumā noteiktajam. Kopējo darbinieka darba laiku nosaka un pēc nepieciešamības pārskata valsts zinātniskās institūcijas vadītājs, ņemot vērā personāla noslodzi konkrētos pētījumu projektos un veikto darbu apjomu valsts zinātniskās institūcijas darbības stratēģijas īstenošanā.

Pašreiz Latvijā nav vienotas kārtības izmantotā laika un paveiktā darba uzskaites sistēmai no valsts budžeta, Eiropas Savienības un ārvalstu finanšu atbalsta līdzekļiem finansētu pētījumu projektu īstenošanā iesaistītajiem valsts zinātnisko institūtu, valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu augstskolu zinātnisko institūtu zinātniskajiem darbiniekiem. Līdz ar to katrā valsts zinātniskajā institūcijā ir sava darba laika uzskaites sistēma katram pētījuma projektam un šī sistēma neatspoguļo darbinieku noslodzi katrā projektā atsevišķi un valsts zinātniskajā institūcijā kopumā.

Jaunie noteikumi būtiski uzlabos no valsts budžeta, kā arī no Eiropas Savienības un ārvalstu finanšu līdzekļiem piešķirtā finansējuma efektīvu izlietojumu un novērsīs neattiecināmo izmaksu draudus par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem īstenotajiem projektiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

 

KM: Par valsts arhīvu sistēmas iestāžu reorganizāciju

Valdība 30.novembrī ir pieņēmusi rīkojumu par 18 valsts arhīvu sistēmas iestāžu reorganizāciju, tās apvienojot un izveidojot Latvijas Nacionālo arhīvu (LNA).

Tā ir vērienīgākā strukturālā reforma kultūras jomā. Saskaņā ar Arhīvu likumu reorganizācija jāveic līdz 2011.gada 1.janvārim.

Reorganizācijas rezultātā valsts arhīvu sistēma tiks centralizēta, līdz ar to privātpersonām un pārvaldes iestādēm atvieglojot un vienkāršojot pieeju Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātajiem dokumentiem.

Arhīvu likums nosaka šādas Latvijas Nacionālā arhīva funkcijas:

• uzkrāt Latvijā un ārpus Latvijas radītus dokumentus ar arhīvisko vērtību;

• nodrošināt Latvijas Nacionālajā arhīvā glabāto dokumentu pieejamību, veicot to izvērtēšanu, aprakstīšanu un uzziņu sistēmu veidošanu;

• pieņemt glabāšanā un saglabāt Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātos dokumentus ar arhīvisko vērtību, veidot nodrošinājuma kopiju un izmantošanas kopiju fondu;

• nodrošināt arhīva dokumentu pieejamību un izmantošanu, popularizēšanu un sabiedrības informēšanu, izsniegt arhīva izziņas, apliecinātas dokumentu kopijas, izrakstus un norakstus;

• izvērtēt dokumentus šajā likumā noteiktajā kārtībā;

• uzraudzīt dokumentu pārvaldības kārtības ievērošanu institūcijās un šajā likumā noteiktajos gadījumos akreditētos privātos arhīvos, sniedzot metodisko palīdzību dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā;

• veikt pārbaudes institūcijās dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā un šajā likumā noteiktajos gadījumos akreditētos privātos arhīvos dokumentu pārvaldības un nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšanas, pieejamības un izmantošanas jautājumos, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus;

• akreditēt privātus arhīvus;

• veikt pētījumus un metodisko darbu dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā;

• izsniegt rakstveida licences to Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrāto dokumentu izmantošanai, kuru autortiesības vai blakustiesības pieder valstij;

• izveidot un uzturēt nepieciešamās informācijas sistēmas šajā likumā noteikto funkciju veikšanai;

• pildīt citas likumā noteiktās funkcijas.

Kultūras ministrijas izsludinātajā atklātajā konkursā uz Latvijas Nacionālā arhīva direktora amata vietu pieteicās septiņi pretendenti.

Pretendentu vērtēšanas komisija kā piemērotāko kandidāti LNA direktora amatam izvirzījusi pašreizējo Latvijas Valsts arhīva direktori Māru Sprūdžu, kura kopš 1995.gada strādā arhīvu nozarē. Par viņas apstiprināšanu LNA direktores amatā atbilstoši Arhīvu likumam vēl jālemj Ministru kabinetam.

Dace Vizule,
KM sabiedrisko attiecību speciāliste

 

LM: Par plašāka cilvēku loka iesaisti nodarbinātības atbalsta pasākumos

Lai nodarbinātības veicināšanas pasākumos varētu iesaistīties plašāks cilvēku loks, valdība 30.novembrī vienojās nodarbinātības pasākumu īstenošanā nākamgad papildus ieguldīt vairāk nekā 17 miljonus latu valsts un Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu.

Līdz ar to Labklājības ministrija (LM) papildu ESF līdzekļus novirzīs bezdarbnieku apmācībai un pārkvalifikācijai, bezdarbnieku iesaistei darba praktizēšanā pašvaldībās ar 100 latu stipendiju un subsidētajās darba vietās.

Plānots, ka 2011.gadā nodarbinātības pasākumos papildus varēs iesaistīties un saņemt finansiālu atbalstu vairāk nekā 32 tūkstoši bezdarbnieku.

Tādējādi bezdarbnieku pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas pasākumos varēs iesaistīties 13 515 bezdarbnieki, bet tā dēvētajā simtlatnieku pasākumā papildus varēs iesaistīties 18 500 bezdarbnieku.

Savukārt subsidētajās darba vietās papildus nākamgad plānots nodarbināt 290 cilvēkus. Kopumā nākamgad plānots nodarbinātības pasākumos iesaistīt gandrīz 74 tūkstošus bezdarbnieku, kas saņems finansiālu atbalstu stipendijas vai algas veidā.

Tāpat, lai veicinātu un nodrošinātu cilvēku ar redzes invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā un iesaisti nodarbinātības pasākumos, no 2011.gada 1.janvāra cilvēkiem ar 1.grupas redzes invaliditāti tiks nodrošināti asistenti.

To paredz 30.novembrī valdībā akceptētās izmaiņas ESF darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājumā.

Minētos nodarbinātības pasākumus īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra.

LM: Par pabalsta pieprasīšanu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem

Lai vienkāršotu valsts sociālā pabalsta pieprasīšanas kārtību Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētājiem un mirušo dalībnieku ģimenēm, padarot to maksimāli ērtu un pieejamu ikvienam, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus attiecīgajos noteikumos.

LM izstrādātie grozījumi “Noteikumos par valsts sociālo pabalstu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm” 30.novembrī apstiprināti valdībā.

Saskaņā ar noteikumiem pabalsta pieprasītājam būs tiesības izvēlēties viņam ērtāko veidu, kādā iesniegt pieprasījumu par pabalsta piešķiršanu. Pieprasījumu varēs nosūtīt arī pa pastu vai iesniegt elektroniski (atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu).

Vienlaikus persona vai tās pilnvarotā persona minēto valsts sociālo pabalstu tāpat kā iepriekš varēs pieprasīt, arī personīgi ierodoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) un iesniedzot rakstisku iesniegumu.

Pieprasot minēto pabalstu klātienē, iedzīvotājiem būs jāuzrāda tikai personu apliecinošs dokuments. Izņemot tos gadījumus, kad VSAA nebūs elektroniski saņēmusi izziņu par mācībām vai studijām, ja pabalstu pieprasīs apgādībā bijušai personai. Šādā situācijā izziņa ir jāiesniedz kopā ar pieprasījumu. Pabalsta pieprasīšanai iedzīvotāji varēs izmantot VSAA mājaslapā esošo veidlapu.

Tāpat grozījumi nodrošinās vienādu dokumentu apriti starp privātpersonām un valsts pārvaldes institūcijām VSAA pārraudzībā esošajos jautājumos. Tas nozīmē, ja informācija, kura būs nepieciešama lēmuma pieņemšanai, būs citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūs pati, nevis pieprasīs no privātpersonas. Piemēram, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu konsultatīvā komisija un tiesa regulāri nodrošinās VSAA ar pabalsta piešķiršanai un izmaksai nepieciešamo informāciju.

Dokumentus par pabalsta piešķiršanu VSAA izskatīs un lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to darīt pieņems mēneša laikā pēc dokumentu saņemšanas.

Vienlaikus pabalstu pārtrauks izmaksāt tajos gadījumos, kad pārdzīvojušais laulātais būs stājies darba attiecībās. Pārdzīvojušajam laulātajam ir noteikts pienākums informēt VSAA par darba attiecību uzsākšanu vai citas laulības noslēgšanu.

Pēc Labklājības ministrijas rīcībā esošās informācijas valsts sociālo pabalstu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekam un mirušā dalībnieka ģimenei vidēji šā gada 1.pusgadā saņēma 3450 cilvēki.

 

Labklājības ministrijas
Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par Rojas novada pašvaldības reorganizācijas plāna izpildi un jaunizveidoto novadu darbības sākšanu

Ministru kabinets 30.novembrī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus par Rojas novada pašvaldības reorganizācijas plāna izpildes kārtību un uzraudzību, kā arī jaunizveidoto novadu darbības sākšanu.

Noteikumi paredz konkrētus Rojas novada pašvaldības reorganizācijas plāna izpildes termiņus un kārtību. Tāpat noteikumos iestrādāta izpildes uzraudzības un pārskata sniegšanas kārtība un noteikts, kā piemērojams likums “Par pašvaldību budžetiem”, uzsākot Rojas novada pašvaldības un Mērsraga novada pašvaldības darbu un izstrādājot šo pašvaldību budžetus.

Noteikumi paredz, ka Rojas novada pašvaldības reorganizācijas plāna izpildes koordināciju un organizāciju nodrošina Rojas novada pašvaldības izpilddirektors. Pirms Rojas novada pašvaldības iestādes vai struktūrvienības nodošanas Mērsraga novada pašvaldībai iestādē vai struktūrvienībā jāveic inventarizācija atbilstoši normatīvajiem aktiem grāmatvedības jomā.

Tāpat inventarizāciju jāveic arī tajās Rojas novada pašvaldības iestādēs un struktūrvienībās, kuras saskaņā ar Rojas novada pašvaldības reorganizācijas plānu pirms nodošanas Mērsraga novada pašvaldībai paredzēts sadalīt.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka Rojas novada pašvaldības reorganizācijas plāna izpildi uzsāk un Rojas novada pašvaldības institūcijas, mantu, tiesības un saistības sadala jaunievēlētās Rojas novada domes un jaunievēlētās Mērsraga novada domes pirmo sēžu dienā 2011.gada 3.janvārī, parakstot pieņemšanas–nodošanas aktus.

RAPLM jau iepriekš informēja, ka Saeima šā gada 16.septembrī lēma par Rojas novada sadalīšanu un jaunizveidoto novadu darbības uzsākšanu. Likums par Rojas novada sadalīšanu un jaunizveidoto novadu darbības uzsākšanu paredz, ka jaunievēlēto Rojas novada domi un jaunievēlēto Mērsraga novada domi uz pirmo sēdi sasauc vienā dienā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā, bet ne agrāk par 2011.gada 3.janvāri.

Ņemot vērā, ka nav zināms, vai domju vēlēšanu rezultāti varētu tikt pārsūdzēti, noteikumi paredz arī Rojas novada pašvaldības reorganizācijas plāna izpildes kārtību gadījumā, ja kādi no domju vēlēšanu rezultātiem tiktu pārsūdzēti.

Noteikumi piedāvā noteikt: ja Rojas novada domes vai Mērsraga novada domes vēlēšanu rezultāti tiek pārsūdzēti Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā, Rojas novada pašvaldības institūcijas, mantu, tiesības un saistības atbilstoši Rojas novada pašvaldības reorganizācijas plānam sadala dienā, kad jaunievēlētā Rojas novada dome un jaunievēlētā Mērsraga novada dome sanāk uz pirmo sēdi.

Attiecībā uz kārtību, kādā piemērojams likums “Par pašvaldību budžetiem”, uzsākot Rojas novada pašvaldības un Mērsraga novada pašvaldības darbu un izstrādājot šo pašvaldību budžetus, Ministru kabineta noteikumi paredz pienākumu Rojas novada domei līdz šā gada 17.decembrim pieņemt saistošos noteikumus par Rojas novada pašvaldības budžeta atlikuma sadali.

Saistošajos noteikumos jānosaka viena no jaunizveidojamām novadu pašvaldībām, kurai Valsts kase 2011.gadā pārskaitīs 2010.gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu nesadalīto atlikumu uz 2010.gada 31.decembri un 2010.gadā uzkrāto dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda uz 2010.gada 31.decembri, kā arī kritēriji un kārtība, kādā starp jaunizveidojamām novadu pašvaldībām sadala minētos ieņēmumus, un Rojas novada pašvaldības 2010.gada budžeta līdzekļu atlikums pēc stāvokļa uz 2010.gada 31.decembri.

Ministru kabineta noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz likumā “Par Rojas novada sadalīšanu un jaunizveidoto novadu darbības uzsākšanu” doto pilnvarojumu Ministru kabinetam.

Likums paredz valdībai noteikt Rojas novada pašvaldības reorganizācijas plāna izpildes termiņus un kārtību, izpildes uzraudzības un pārskata sniegšanas kārtību, kā arī specifisku kārtību, kādā piemērojams likums “Par pašvaldību budžetiem”, uzsākot Rojas novada pašvaldības un Mērsraga novada pašvaldības darbu un izstrādājot šo pašvaldību budžetus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par Autotransporta inspekcijas likvidēšanu un tās funkciju nodošanu Valsts policijai

Likvidēt Autotransporta inspekciju un tās funkcijas nodot Valsts policijai – šādu Satiksmes ministrijas ierosinājumu, lai mazinātu administratīvo slogu, kontrolējošo institūciju skaitu un optimizētu resursus, 30.novembrī atbalstīja Ministru kabineta sēdē.

Priekšlikums visas funkcijas, kas saistītas ar kontroli un pārkāpumu novēršanu autopārvadājumu jomā, īstenot vienai institūcijai – Valsts policijai – izvērtēts Funkciju audita grupā komersantu uzraudzības jomā, ietverts arī audita ziņojuma projektā un vairākkārt skatīts Funkciju audita komisijā.

Tas ir arī viens no veiksmīgākajiem piemēriem pārdomātām strukturālām reformām valsts pārvaldē.

Lai priekšlikumu varētu īstenot, Satiksmes ministrija izstrādājusi grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas atbalstīti valdības sēdē. Likumprojekts vēl jāskata Saeimā. Līdz ar minēto funkciju nodošanu Valsts policijas kompetencē, plānots likvidēt Satiksmes ministrijas padotībā esošo Autotransporta inspekciju un tai paredzēto 400 184 latu finansējumu pārcelt uz Iekšlietu ministrijas budžetu.

Nododot pārvadātājus kontrolējošās funkcijas Valsts policijai, uzlabosies autopārvadātāju pārbaudes, jo policija vienlaikus varēs veikt pārraudzību gan par vispārīgajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, gan par specifiskākiem autopārvadājumu jomā. Autopārvadājumu kontroles apjomus varēs būtiski palielināt, piesaistot esošos Valsts policijas darbiniekus, līdz ar to tiks nodrošināta vienlīdzīga konkurence Latvijas un ārvalstu autopārvadātājiem, jo ārzemēs mūsu autopārvadātājus kontrolē daudz lielākā apjomā, nekā šobrīd var nodrošināt mūsu kompetentās iestādes. Nododot funkcijas, tiks vienveidīgi piemērotas normatīvo aktu prasības, unificēti piemērotie sodi, samazināsies administratīvais slogs. Samazināsies arī kontrolējošo institūciju skaits.

Pašlaik, veicot ceļu satiksmes drošības un autopārvadājumu uzraudzību, pārvadātājus var kontrolēt (veikt dokumentācijas un transportlīdzekļa pārbaudi) divas institūcijas – Autotransporta inspekcija un Valsts policija.

SM: Par pašpārvadājumu sertifikātu saņemšanas procedūru

Satiksmes ministrija (SM) vienkāršos pašpārvadājumu sertifikātu saņemšanas procedūru. Turpmāk komersantam vairs nebūs jāiesniedz statūtu kopija, kā tas bija līdz šim.

Lai veicinātu satiksmes drošību, paredzēts, ka VSIA “Autotransporta direkcija”, pirms izsniegs šo sertifikātu, no citām institūcijām iegūs datus par attiecīgā transportlīdzekļa atbilstību izmantošanai ceļu satiksmē. Savukārt, ja tas, piemēram, tehnisku iemeslu dēļ nebūs iespējams, apliecinājums par tehniskās apskates veikšanu būs jāuzrāda pašpārvadātājam.

Turklāt lēmums par sertifikāta piešķiršanu tiks pieņemts tikai gadījumā, ja autotransportlīdzeklim, ar kuru plānots veikt pašpārvadājumus, ir veikta tehniskā apskate un dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē.

Pašpārvadājuma veicējam būs jāspēj kontrolējošajai iestādei – Autotransporta inspekcijai – uzrādīt dokumentus, kas apliecina, ka kravas vai pasažieru pārvadājums atbilst pašpārvadājumam, piemēram, pavadzīmi vai čeku par kravu, izmantotās automašīnas īpašumtiesību vai nomas apliecinājumu u.tml.

To paredz SM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā veicami pasažieru un kravas pašpārvadājumi”, ko 30.novembrī apstiprināja valdība.

Pašpārvadājumi ir kravas vai pasažieru pārvadājumi, kurus komersants, zemnieku vai zivsaimniecības īpašnieks vai tā darbinieki veic bez maksas savas uzņēmējdarbības vajadzībām, piemēram, piegādājot izejvielas saimniecībai ar savu automašīnu utt.

Pašpārvadājuma sertifikāts nepieciešams, lai veiktu kravu pārvadājumus ar automašīnām, kuru pilnā masa pārsniedz sešas tonnas vai kuru celtspēja pārsniedz 3,5 tonnas un pasažieru pārvadājumus ar autobusiem.

SM: Par ministrijas izvirzītajiem pārstāvjiem Rīgas un Ventspils ostu valdēs

Ar valdības atbalstu Rīgas ostas valdes locekļa amatā iecelts Satiksmes ministrijas izvirzītais pārstāvis Juris Vaskāns, bet Ventspils ostas valdes locekļa amatā – Artis Stucka. To paredz 30.novembrī apstiprinātie Ministru kabineta rīkojuma projekti “Par J.Vaskāna iecelšanu Rīgas ostas valdes locekļa amatā” un “Par satiksmes ministra izvirzītā pārstāvja A.Stucka iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā”.

Abām ostu valdes locekļu amatos apstiprinātajām amatpersonām ir nozīmīga un vērtīga profesionālā darba pieredze un atbilstošas zināšanas.

J.Vaskāns ir AS “Citadele Banka” padomes loceklis, iepriekš bijis AS “Parex Banka” padomes loceklis. Valdes locekļa pienākumus pildījis arī VAS “Privatizācijas aģentūra”. Arī senākā darba pieredzē bijuši vairāki vadošie amati uzņēmumos.

A.Stucka pašlaik ir satiksmes ministra Ulda Auguļa padomnieks. Iepriekš strādājis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (kopš 2003.gada). Bijis ministrijas valsts sekretāra vietnieks pašvaldību darbības pārraudzības jautājumos, iepriekš – iestādes Juridiskā departamenta direktors.

Ministru kabinets arī devis atļauju amatpersonām savienot amatus – J.Vaskāns turpinās darbu kā padomes loceklis AS “Citadele banka” un A.Stucka – kā satiksmes ministra padomnieks.

Saskaņā ar likumu “Par ostām” gan Rīgas, gan Ventspils ostā ir četri valsts interešu pārstāvji, ko deleģē Ekonomikas, Finanšu, Satiksmes un Vides ministrija.

SM: Par iespēju brīvprātīgi reģistrēt velosipēdus

Valdība 30.novembrī atbalstījusi Satiksmes ministrijas un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) ierosinājumu – dot iespēju personām brīvprātīgi reģistrēt savus velosipēdus. Tādējādi zādzības gadījumā velosipēdu būs iespējams vieglāk identificēt, kas pašlaik ir aktuāla problēma. Tāpat varēs nodrošināt arī to uzskaiti valsts reģistrā, kas sniegs aptuvenu priekšstatu par aktīvā dzīvesveida cienītāju – velosipēdistu – skaitu valstī.

To paredz jaunie Ministru kabineta noteikumi “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi”, kas apstiprināti valdības sēdē. Tie stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Tie, kuri brīvprātīgi vēlēsies reģistrēt savu velosipēdu, to ērti varēs izdarīt elektroniskā veidā CSDD mājaslapā vai dodoties uz kādu no CSDD nodaļām. Velosipēdus drīkstēs reģistrēt personām, kas sasniegušas 16 gadu vecumu, arī juridiskām personām. Tikai CSDD rīcībā būs vienīgais oficiālais velosipēdu reģistrs.

Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumos precizētas arī CSDD tiesības pārbaudīt datus Šengenas informācijas sistēmā. Līdz šim pārbaudes Šengenas informācijas sistēmā veica, tikai pirmo reizi Latvijā reģistrējot no ārvalsts ievestu transportlīdzekli. Turpmāk to vajadzēs darīt, arī reģistrējot transportlīdzekļu īpašnieku maiņu, noņemot spēkratu no uzskaites atsavināšanai Latvijā vai izvešanai no valsts. Šīs papildu pārbaudes attieksies uz tiem no ārvalstīm ievestiem transportlīdzekļiem, kas Latvijā reģistrēti pēc 2010.gada 1.jūlija.

Jaunajos noteikumos precizēta taksometru reģistrācijas kārtība, mazinot administratīvo slogu. Turpmāk CSDD vairs nebūs jāiesniedz rakstisks dokuments par taksometra reģistrāciju, jo uzņēmums no atbildīgajām iestādēm to saņem elektroniski.

Bezceļu transportlīdzekļu numura zīmes turpmāk izsniegs arī sērijveidā izgatavotiem mopēdiem un motocikliem, kuru izmantošanu ceļu satiksmē izgatavotājs nav paredzējis (iepriekš tādas piešķīra tikai tricikliem un kvadricikliem).

Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par sugu un biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu noteikšanu

30.novembrī Ministru kabinets (MK) akceptēja Vides ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 9.oktobra noteikumos Nr.686 “Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību””.

Noteikumu projekts paredz noteikt, ka sugu, to dzīvotņu un biotopu izpēti, stāvokļa analīzi, aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu noteikšanu veic tikai sertificēti eksperti. Tādējādi nākotnē tiek novērsta varbūtība, ka neatbilstošas kvalifikācijas speciālisti veic sugu, to dzīvotņu un biotopu izpēti, kā rezultātā dabas aizsardzības plānā var atrasties maldinoša satura informācija.

Ministrijas speciālisti norāda, ka turpmāk dabas aizsardzības plāna izstrādē piedalīsies tikai praktizējošie jomas pārstāvji, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem būs ieguvuši attiecīgo sertifikātu (saskaņā ar 2009.gada 7.maijā pieņemtajiem Grozījumiem Sugu un biotopu aizsardzības likumā (“Latvijas Vēstnesis”, 2009, Nr.82), kas paredz sertificēt ekspertus sugu un biotopu aizsardzības jomā).

VidM: Par atļaujām A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai

30.novembrī Ministru kabinets (MK) akceptēja Vides ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”.

Šā noteikumu projekta izstrādes mērķis ir konsolidēt vienotā MK regulējumā jau spēkā esošās Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” normas.

Būtiskākās regulējuma izmaiņas skars šādus jautājumus:

• noteikumu projekts paredz mazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbībai, piemēram, samazinot dienu skaitu A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju pieteikuma iesniegšanai jaunai darbībai vai būtisku izmaiņu gadījumā esošajā darbībā;

• noteikumu projektā ir iestrādāts jauns regulējums A un B kategoriju atļauju nosacījumu pārskatīšanai un atļaujas nosacījumu atjaunināšanai (V nodaļa);

• ar šo noteikumu projektu paredzēts stiprināt un padarīt viennozīmīgas tās normas, kas attiecināmas uz nosacījumiem atkritumu sadedzināšanai un līdzsadedzināšanai. Tas nepieciešams, jo atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas var radīt noteiktu ietekmi uz vidi un ir identificēti gadījumi, kad B kategorijas iekārtās, kurās tiek veikta atkritumu līdzsadedzināšana, atļaujas nosacījumi nav izvirzīti maksimāli atbilstoši.

Vides ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

ZM: Par izmaiņām rūpnieciskās zvejas limitos piekrastes un iekšējos ūdeņos

30.novembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009.gada 30.novembra noteikumos Nr.1375 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos” un 2009.gada 30.novembra noteikumos Nr.1374 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos”.

Grozījumi noteikumos par rūpnieciskās zvejas limitiem piekrastes ūdeņos paredz, ka zveja ar velkamajiem vadiem Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos aizliegta visu gadu, izņemot plekstu zveju no Ovīšu bākas līdz Kolkasragam, līdz ar to noteikumos precizēta informācija par atļautajām vietām zvejai ar plekstu vadiem.

Piekrastes zvejas statistikas dati liecina, ka pēdējos gados ikgadējā reņģu nozveja ir bijusi par 30% mazāka salīdzinājumā ar Baltijas jūras piekrastei piešķirto kvotu, arī salakas krājumu stāvoklis ir vērtējams kā labs, līdz ar to reņģu tīklu limits Liepājas pilsētai tiek palielināts par 15 tīkliem atbilstoši pašvaldības pieprasījumam. Tāpat noteikumos precizēti 2.pielikumā minētie zvejas rīku limiti sadalījumā pa pašvaldībām piekrastē saskaņā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” novērtējumu un atzinumu.

Savukārt grozījumi noteikumos par rūpnieciskās zvejas limitiem iekšējos ūdeņos paredz palielināt zvejas tīklu limitu Kombuļu ezerā no 85 m līdz 210 m, ņemot vērā, ka zvejas intensitāte ezerā ir visai maza un no zivju krājuma viedokļa zvejas tīklu limitu var palielināt līdz pašvaldības pieprasītajam apjomam.

Grozījumi noteikumos izdarīti pēc Liepājas pilsētas domes un Krāslavas novada domes ierosinājumiem un “BIOR” atzinumiem par piekrastē un iekšējos ūdeņos noteikto zvejas limitu maiņu.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa