Par Valdības rīcības plāna priekšlikumu apspriešanu
Trešdien, 1.decembrī, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes (Memoranda padome) sēdē ministriju pārstāvji un nevalstiskās organizācijas diskutēja par Valsts kancelejas un nevalstisko organizāciju Valdības rīcības plānam sagatavotajiem priekšlikumiem, kas saistīti ar sabiedrības līdzdalību. Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memorandu (Memorandu) parakstījušām organizācijām 8.novembrī tika izsūtīta Ministru prezidenta vēstule ar uzaicinājumu sniegt priekšlikumus Valdības rīcības plānam. Memoranda padomē diskusijas galvenais jautājums bija par Valdības deklarācijā iekļauto 1.6.uzdevumu – “Ieviesīsim jaunu sabiedrības līdzdalības modeli, kas nodrošinās NVO un ieinteresēto sabiedrības grupu viedokļa uzklausīšanu visos rīcībpolitikas veidošanas līmeņos.”
Ideju par to, ka jāizstrādā jauns sabiedrības līdzdalības modelis, kas apkopotu gan sociālo partneru, gan NVO kapacitāti un dotu papildu iespējas uzlabot sabiedrības sniegtās ekspertīzes kvalitāti, izvirzīja Memorandu parakstījušās NVO tikšanās laikā ar Ministru prezidentu 2010.gada maijā. Memoranda padome un citas NVO, kas piedalījās diskusijā, atbalstīja Valsts kancelejas priekšlikumu līdzdalības modeļa izstrādei izveidot darba grupu, kurā panākt vienošanos ar visiem līdzdalības modelī iekļautajiem partneriem par to, kādam šim modelim jābūt, kā arī izstrādāt priekšlikumus par tā ieviešanai nepieciešamo juridisko risinājumu. Memoranda padome pieņēma lēmumu aicināt NVO iesūtīt priekšlikumus Valdības rīcības plānam līdz 6.decembrim. NVO sniegtie priekšlikumi tiks izmantoti rīcības plāna sagatavošanai, kā arī sabiedrības līdzdalības pilnveidošanai valsts pārvaldē, iestrādājot tos tiesību aktu projektos un iekļaujot valsts pārvaldes iestāžu gada plānos.
Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariāta funkcijas īsteno Valsts kanceleja. Padomes sēdes notiek reizi mēnesī, un sēžu darba kārtību veido NVO un sabiedrībai aktuāli jautājumi. Šobrīd Memorandu jau ir parakstījusi 211 nevalstiskās organizācijas.
Savukārt vakar, 2.decembrī, arī ekonomikas ministrs Artis Kampars tikās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kas iesnieguši priekšlikumus valdības rīcības plānam ekonomikā. Ministra izvirzītie prioritārie darbības virzieni tuvākajos gados ir konkurētspējas veicināšana, valsts enerģētiskā neatkarība un reindustrializācija, ko konceptuāli atbalsta arī nozares profesionāļi, izsakot ierosinājumus valdības rīcības plānam minēto mērķu sasniegšanai.
“Valdības rīcības plāns ir ministra un ministrijas darbinieku ikdienas darba dokuments, un jau iepriekšējā pieredze sadarbībā ar nevalstisko sektoru liecina, ka nozares profesionāļu redzējums un priekšlikumi ir konstruktīvi, lietderīgi un vērsti uz racionālu rezultātu. Esmu gandarīts, ka no nevalstisko organizāciju puses ir vērojama liela atsaucība valdības rīcības plāna saturiskajai izstrādei. Vienlaikus, apzinoties, ka mērķu sasniegšanai būs nepieciešama gan aktīva sadarbība starp ministrijām, gan strukturālas reformas, es saredzu, ka nozaru profesionāļiem būs liela loma arī rīcības plāna izpildē,” norādīja Artis Kampars.
Nevalstiskās organizācijas Ekonomikas ministrijā pašlaik iesniegušas gandrīz 100 priekšlikumus, kas pēc diskusijas ar ministru tiks izvērtēti un iekļauti rīcības plāna gala redakcijā, kas Valsts kancelejā jāiesniedz līdz pirmdienai, 6.decembrim.
Ekonomikas ministrija ar aicinājumu iesaistīties valdības rīcības plāna izstrādē un savas kompetences ietvaros izstrādāt tam konkrētus priekšlikumus un pasākumus vērsās pie Tautsaimniecības padomes, kurā ietilpst Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī 14 nozaru asociācijām, kas pārstāvētas Tautsaimniecības padomē, to vidū Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, Latvijas Informācijas un komunikācijas asociācija, Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, Latvijas Kokrūpniecības federācija, Latvijas Tirgotāju asociācija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, biedrība “Baltijas asociācija – transports un loģistika”, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācija, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija.
Valsts
kancelejas
Komunikācijas departaments;
Elīna
Bīviņa,
ekonomikas ministra padomniece